Jaunākais izdevums

Lietuvā, kas eiro ieviesa 1.janvārī, policija jau ir saņēmusi pirmos iesniegumus par iespējamiem eiro banknošu viltošanas gadījumiem.

Pirmdien valsts ziemeļu pilsētā Panevēžā atrasta, iespējams, viltota 100 eiro banknote, kad kādas kompānijas darbinieks vēlējās skaidru naudu ieskaitīt uzņēmuma bankas kontā, informēja Lietuvas policija.

Atsevišķā incidentā pirmdien valsts centrālās daļas pilsētā Jonavā kāds jauns vīrietis veikalā mēģināja izmainīt viltotu 50 eiro banknoti, bet pārdevēja atteicās to darīt. Vīrietis pēc tam mēģināja nopirkt košļājamo gumiju. Pārdevēja banknoti pārbaudīja speciālajā iekārtā un tā kā bija aizdomas, ka tā ir viltota, viņa izsauca apsardzi, bet jaunais vīrietis aizbēga no veikala.

Arī Jonavā kāds vīrietis vērsās policijā pēc tam, kad svētdien svešiniekam bija pārdevis datorspēli, par to saņemot 14 banknotes ar nominālvērtību 20 eiro un vienu desmit eiro banknoti. Kad viņš pirmdien pārbaudīja banknotes, viņam šķita, ka 20 eiro banknotes ir viltotas. Naudai tiek veikta pārbaude.

Pirmdien divi vīrieši vietējā veikalā Šilutes rajonā Lietuvas rietumos mēģināja par precēm samaksāt ar, iespējams, viltotu 50 eiro banknoti. Vīrieši aizgāja no veikala, bet banknotei tiek veikta pārbaude.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Latvijā otrajā ceturksnī mazāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pērn, pieauga par 3,6%, kas ir mazāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.

Straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā (+16,1%), Portugālē (+13,5%), Lietuvā (+12,4%) un Ungārijā (+12,2%). Igaunijā darbaspēka izmaksas šajā periodā augušas par 1,9%. Tikmēr darbaspēka izmaksu kritums fiksēts Kiprā (-8,6%), Īrijā (-3,3%), Zviedrijā (-2,5%), Nīderlandē (-1,7%) un Luksemburgā (-0,7%).

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 4,1%, bet eirozonā pieaugums bija par 4,2%. Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 3,9%, bet eirozonā kāpums bija par 3,8%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas aprīlī-jūnijā bija par 4% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 10,7%, bet Igaunijā reģistrēts 2,4% kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Latvijā ceturtajā ceturksnī trešais lielākais darbaspēka izmaksu pieaugums ES

LETA, 20.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada pēdējiem trim mēnešiem, pieauga par 8,1%, kas ir trešais straujākais kāpums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais darbaspēka izmaksu pieaugums ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada oktobri-decembri reģistrēts Rumānijā - par 12,3%, kam sekoja Lietuva (+10,7%), bet nedaudz mazāks kā mūsu valstī pieaugums bijis Bulgārijā (+8%), Ungārijā (+6,3%), Slovēnijā (+5,8%) un Igaunijā (+5,7%).

Savukārt darbaspēka izmaksu samazinājums reģistrēts vienīgi Grieķijā (-0,5%) un Austrijā (-0,1%).

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 1,7%, bet eirozonā pieaugums bija par 1,6%.

Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē pieauga par 1,7%, bet eirozonā kāpums bija par 1,8%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas oktobrī-decembrī bija 9,6% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 10,4%, bet Igaunijā - 6,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada jūnijā veidoja 11,1%, tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar maiju, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tādējādi bezdarbs eirozonā saglabājies nemainīgs jau trešo mēnesi pēc kārtas un atrodas zemākajā līmenī kopš 2012.gada marta.

Savukārt bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (ES) jūnijā veidoja 9,6%, arī tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar maiju un aprīli.

Tādējādi bezdarbs ES šobrīd atrodas zemākajā līmenī kopš 2011.gada jūlija.

Eurostat dati liecina, ka jūnijā ES bija 23,296 miljoni bezdarbnieku, tajā skaitā 17,756 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar maiju, bezdarbnieku skaits ES jūnijā samazinājās par 32 000, bet eirozonā pieauga par 31 000.

Savukārt salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES jūnijā saruka par 1,448 miljoniem, bet eirozonā - par 811 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bezdarbs eirozonā samazinājies līdz 10,8%

LETA, 30.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada septembrī samazinājies līdz 10,8%, salīdzinot ar koriģēto augusta rezultātu 10,9% apmērā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tādējādi bezdarbs sasniedzis zemāko līmeni kopš 2012.gada janvāra.

Sākotnējās aplēses liecināja, ka bezdarbs eirozonā augustā veidoja 11%.

Savukārt Eiropas Savienībā (ES) bezdarbs septembrī samazinājies no 9,4% līdz 9,3%.

Eurostat dati liecina, ka septembrī ES bija 22,631 miljons bezdarbnieku, tajā skaitā 17,323 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar augustu, bezdarbnieku skaits ES septembrī samazinājās par 147 000, bet eirozonā - par 131 000.

Tikmēr salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES septembrī saruka par 1,832 miljoniem, bet eirozonā - par 1,194 miljoniem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi bezdarba līmenis samazinājās 23 ES dalībvalstīs, palielinājās četrās, bet saglabājās nemainīgs Austrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairums Baltijas lielo uzņēmumu piesardzīgi vērtē biznesa iespējas 2020. gadā

Žanete Hāka, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk ir samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā, šogad 51%).

Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK Latvijai šogad prognozē straujāku izaugsmi nekā Igaunijā, bet lēnāku nekā Lietuvā

LETA, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperts: Centrālās bankas un naftas cenas kritums balsta izaugsmi

Žanete Hāka, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējie faktori, kas ietver ārkārtas monetārās politikas pasākumus, negatīvas procentu likmes un obligāciju ienesīgumu, uzlabo ekonomisko izaugsmi, bet arī raisa daudz jautājumu, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viens no tādiem ir deflācijas risks, kas saglabāsies pat pēc naftas cenu atgūšanās. Pozitīvākas globālās ekonomikas perspektīvas, jo īpaši Eiropā, būs atkarīgas no tā, vai ASV vēlas un spēj uzturēt stiprāku dolāru, tādejādi atturoties no valūtas kara uzsākšanas. Tikmēr globālajā ekonomikā stabila ASV ekonomiskā aktivitāte un piesardzīga eirozonas atgūšanās jauksies ar atšķirīgām BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) valstu perspektīvām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu izaugsme šogad un nākamgad būs 2,6%, kas ir nedaudz augstāka par novembra prognozi (+1,9%). Tikmēr samazināta ir strauji augošo ekonomiku izaugsme. Rezultātā globālās ekonomikas izaugsme šogad būs 3,7% un 3,9% nākamgad. Labākas izaugsmes iespējas šobrīd lielā mērā līdzsvaro negatīvos riskus. Turklāt pasaules ekonomikas atveseļošanās potenciāls uzlabosies, ja ASV uzturēs stiprāku dolāru, tādejādi neiesaistoties notiekošajos valūtas karos, saka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bezdarbs eirozonā sasniedzis 53 mēnešos zemāko līmeni

LETA, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada janvārī samazinājies līdz 10,3%, salīdzinot 10,4% decembrī, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tādējādi bezdarbs sasniedzis zemāko līmeni kopš 2011.gada augusta.

Savukārt Eiropas Savienībā (ES) bezdarbs janvārī samazinājies no 9% līdz 8,9%, reģistrējot zemāko līmeni kopš 2009.gada maija.

Eurostat dati liecina, ka janvārī ES bija 21,789 miljoni bezdarbnieku, tajā skaitā 16,647 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar decembri, bezdarbnieku skaits ES janvārī samazinājās par 163 000, bet eirozonā - par 105 000.

Tikmēr salīdzinājumā ar 2015.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES janvārī saruka par 2,034 miljoniem, bet eirozonā - par 1,445 miljoniem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi bezdarba līmenis samazinājās 24 ES dalībvalstīs, saglabājās nemainīgs Igaunijā, bet palielinājās Latvijā, Austrijā un Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Šogad Lietuvā varētu ienākt jauna banka

LETA, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas tirgū šogad varētu ienākt jauna banka, otrdien preses konferencē paziņojis Lietuvas Bankas (LB) valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Sīkākas ziņas viņš nav sniedzis, vienīgi atzinis, ka šī nebūtu Eiropas Savienības (ES) valstu banka, bet saskaņā ar aģentūras BNS rīcībā esošu neoficiālu informāciju runa varētu būt par Ķīnas banku, kas apsver iespēju Lietuvā atvērt savu filiāli, lai apkalpotu te ienākošās savas valsts kompānijas.

«Tiekoties ar interesentiem, kuri nākotnē varētu ienākt šai tirgū, var just, ka viņu nodomi ir nopietni. Viens no viņiem, mūsuprāt, izrāda diezgan lielu interesi. (..) Kontakti bija visai nopietni, un mēs ceram, ka tas varētu notikt šogad, bet es negribētu mētāties ar solījumiem,»žurnālistiem sacījis Vasiļausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā ceturksnī mazākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ES

LETA, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šā gada otrajā ceturksnī piedzīvojusi mazāko nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu Eiropas Savienībā (ES) ceturkšņa salīdzinājumā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Nodarbināto cilvēku skaits Latvijā otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, palielinājās vien par 0,1%. Tādā pat apmērā nodarbināto cilvēku skaits gan palielinājās arī Vācijā, Francijā, Horvātijā, Kiprā un Ungārijā.

Lielākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts Portugālē - par 1,3%, Grieķijā - par 1,2%, kā arī Īrijā un Spānijā - par 0,9%.

Samazinājums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts vienīgi Somijā - par 0,3%, Lielbritānijā - par 0,2%, kā arī Bulgārijā un Lietuvā - par 0,1%.

Igaunijā nodarbināto cilvēku skaits šajā periodā palielinājies par 0,8%, bet Zviedrijā tas saglabājies nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 2,1%, kas ir mazāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji.

Tā liecina ES statistikas biroja "Eurostat" ceturtdien publiskotie dati par 26 bloka dalībvalstīm.

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+13,6%), Polijā (+10,9%), Austrijā (+8,9%) un Čehijā (+8,4%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,4%, bet Igaunijā - par 3,9%.

Kopumā mājokļu cenas trešajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Īrijā un Kiprā, kur tās sarukušas attiecīgi par 0,8% un 1,4%.

ES dalībvalstīs vidēji gada izteiksmē jūlijā-septembrī mājokļu cenas pieauga par 5,2%, bet eirozonā - par 4,9%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES vidēji trešajā ceturksnī palielinājās par 1,4%, bet eirozonā - par 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvijā februārī bijusi trešā lielākā gada inflācija ES

LETA, 16.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada februārī, salīdzinot ar pērnā gada otro mēnesi, bija trešais augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Patēriņa cenas Latvijā - tāpat kā Lietuvā - pagājušajā mēnesī bija par 3,2% augstākas nekā februārī pērn. Lielāka inflācija bijusi vien Igaunijā (+3,4%) un Beļģijā (+3,3%).

Kopumā gada inflācija februārī reģistrēta visās 27 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati. Zemākais gada inflācijas rādītājs pagājušajā mēnesī bijis Īrijā (+0,3%), Rumānijā (+0,5%), kā arī Bulgārijā un Dānijā (abās valstīs +0,9%).

ES gada inflācija februārī bija 1,9% pretstatā 1,7% janvārī. 2016.gada februārī ES patēriņa cenas gada izteiksmē saruka par 0,1%. Eirozonā patēriņa cenas pagājušajā mēnesī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 2% pretstatā 1,8% janvārī, bet 2016.gada otrajā mēnesī 19 valstu veidotajā eirozonā tika reģistrēta gada deflācija 0,2% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kritums maijā bijis mazāks nekā ES vidēji

LETA, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šogad maijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājusies par 6,4%, kas ir mazāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais kritums bijis Slovākijā (-33,5%), Ungārijā (-27,6%), Rumānijā (-27,4%), Portugālē (-26,1%) un Čehijā (-25,7%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide sarukusi par 17,7%, bet Lietuvā - par 6,2.%.

Maijā gada izteiksmē kāpums nav reģistrēts nevienā no valstīm, par kurām pieejami dati.

ES dalībvalstīs kopumā maijā salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi 2019.gadā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājusies par 20,5%, bet eirozonā - par 20,9%.

Savukārt mēneša izteiksmē bijis kāpums ES vidēji par 11,4%, bet eirozonā - par 12,4%.

Straujākais kāpums bijis Itālijā (42,1%), Francijā (20%), Slovākijā (19,6%), Ungārijā (15,6%), Rumānijā un Spānijā (abās valstīs 15,1%). Latvijā pieaugums bijis par 4,9%, bet Lietuvā - par 6,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijā mājokļu cenas otrajā ceturksnī augušas straujāk nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 9%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" pirmdien publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Ungārijā (+14%), Luksemburgā (+11,4%), Horvātijā (+10,4%) un Portugālē (+10,1%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,6%, bet Igaunijā - par 5,8%.

Kopumā mājokļu cenas otrajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Itālijā, kur tās sarukušas par 0,2%. Gan ES dalībvalstīs, gan eirozonā vidēji gada izteiksmē aprīlī-jūnijā mājokļu cenas pieauga par 4,2%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES otrajā ceturksnī palielinājās par 1,6%, bet eirozonā - par 1,7%.

Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieauga visās ES dalībvalstī, par kurām pieejami dati. Lielākais mājokļu cenu pieaugums fiksēts Latvijā (+5,6%), Luksemburgā (+5,1%) un Kiprā (+4,2%). Lietuvā mājokļu cenas palielinājušās par 1,5%, bet Igaunijā - par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijā mājokļu cenu kāpums otrajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 12,4%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" ceturtdien publiskotie dati par 26 bloka dalībvalstīm.

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Igaunijā (+16,1%), Dānijā (+15,6%), Čehijā (+14,5%), Luksemburgā (+13,6%) un Lietuvā (+13,3%).

Kopumā mājokļu cenas otrajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Kiprā, kur tās sarukušas par 4,9%.

ES dalībvalstīs vidēji gada izteiksmē aprīlī-jūnijā mājokļu cenas pieauga par 7,3%, bet eirozonā - par 6,8%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES vidēji otrajā ceturksnī palielinājās par 2,7%, bet eirozonā - par 2,6%.

Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenu pieaugums otrajā ceturksnī fiksēts visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejama informācija, bet straujākais tas bijis Latvijā (+6,7%), Slovēnijā (+4,5%) un Austrijā (+4,2%). Lietuvā mājokļu cenas palielinājās par 3,4%, bet Igaunijā - par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada martā, salīdzinot ar trešo mēnesi pērn, bija augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Patēriņa cenas Latvijā pagājušajā mēnesī bija par 3,3% augstākas nekā martā pērn. Nedaudz mazāka inflācija bijusi Lietuvā (+3,2%) un Igaunijā (+3%).

Kopumā gada inflācija martā reģistrēta visās 28 ES dalībvalstīs. Zemākais gada inflācijas rādītājs pagājušajā mēnesī bijis Rumānijā (+0,4%), kā arī Īrijā un Nīderlandē (abās valstīs +0,6%).

ES gada inflācija martā bija 1,6% pretstatā 2% februārī. 2016.gada martā ES patēriņa cenas gada izteiksmē saglabājās stabilas. Eirozonā patēriņa cenas pagājušajā mēnesī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,5% pretstatā 2% februārī, bet 2016.gada trešajā mēnesī 19 valstu veidotajā eirozonā patēriņa cenas arī gada izteiksmē saglabājās stabilas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā martā bezdarba līmenis bija 9%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis martā bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 12,5%, Itālijā - 11,7%, Horvātijā - 11,3%, Francijā - 10,1%, kā arī Portugālē - 9,8%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Čehijā - 3,2%, Vācijā - 3,9% un Maltā - 4,1%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada trešajā mēnesī bija 8,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā bija 8%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā februāri un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada martā bezdarba līmenis ES bija 8,7%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis martā saglabājās februāra līmenī un bija 9,5%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada aprīļa. Pērn martā bezdarba līmenis eirozonā bija 10,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā ceturksnī ceturtais mazākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ES

LETA, 15.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērnā gada ceturtajā ceturksnī piedzīvojusi ceturto mazāko nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu Eiropas Savienībā (ES) ceturkšņa salīdzinājumā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Nodarbināto cilvēku skaits Latvijā ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, palielinājās vien par 0,4%. Tādā pat apmērā nodarbināto cilvēku skaits palielinājās arī Dānijā, Ungārijā un Slovākijā.

Lielākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts Maltā - par 1,7%, Horvātijā - par 0,8%, Spānijā, Luksemburgā, Polijā, Portugālē un Zviedrijā - par 0,7%.

Samazinājums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts vienīgi Igaunijā - par 2,4%, Lietuvā - par 0,3% un Lielbritānijā - par 1%.

ES valstīs nodarbināto cilvēku skaits ceturkšņa salīdzinājumā pieauga par 0,1%, bet eirozonā reģistrēts kāpums par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi zemāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jūlijā bijusi zemāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada inflācija Latvijā, tāpat kā Luksemburgā, jūlijā bijusi 0,1%. Augstākā inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā (3,9%), Polijā (3,7%), Čehijā (3,6%), Rumānijā (2,5%), Slovākijā un Austrijā (abās valstīs 1,8%), Beļģijā (1,7%) un Nīderlandē (1,6%).

Jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada septīto mēnesi inflācija reģistrēta 18 ES dalībvalstīs. Francijā un Lietuvā gada laikā patēriņa cenas kāpušas par 0,9%, Itālijā par 0,8%, Maltā, Somijā un Zviedrijā kāpums bijis 0,7%, bet Bulgārijā un Dānijā pieaugums veidojis 0,4%.

Vācijā patēriņa cenas jūlijā gada griezumā saglabājušās nemainīgas, bet Portugālē tās sarukušas par 0,1%, Slovēnijā - par 0,3%, Īrijā un Horvātijā - par 0,6%, Spānijā - par 0,7%, Igaunijā - par 1,3%, Kiprā - par 2% un Grieķijā - par 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Nodarbinātības kritums Latvijā bijis straujāks nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbināto cilvēku skaits Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada samazinājies par 3,2%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.

Nodarbinātības kritums otrajā ceturksnī reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Luksemburgā un Maltā, kur reģistrēts pieaugums attiecīgi par 1,4% un 4,2%.

Straujākais kritums pagājušajā ceturksnī bijis Spānijā (-7,6%), Ungārijā (-5,6%), Austrijā (-4%), Īrijā (-3,9%), Portugālē, Itālijā un Igaunijā (visās valstīs -3,6%). Lietuvā šajā periodā reģistrēts nodarbinātības samazinājums par 2%.

ES nodarbinātība otrajā ceturksnī bija par 2,9% mazāka nekā pirms gada, bet eirozonā fiksēts kritums par 3,1%. Savukārt salīdzinājumā pirmo ceturksni šis rādītājs ES sarucis par 2,7%, bet eirozonā - par 2,9%. Ceturkšņa laikā nodarbināto personu skaits samazinājies visās ES dalībvalstīs, izņemot Maltā, kur tas pieaudzis par 0,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada aprīlī, salīdzinot ar ceturto mēnesi pērn, bija trešais augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Patēriņa cenas Latvijā pagājušajā mēnesī bija par 3,3% augstākas nekā aprīlī pērn. Lielāka inflācija bijusi Igaunijā (+3,6%) un Lietuvā (+3,5%).Kopumā gada inflācija aprīlī reģistrēta visās 28 ES dalībvalstīs.

Zemākais gada inflācijas rādītājs pagājušajā mēnesī bijis Rumānijā (+0,6%), Īrijā (+0,7%) un Slovākijā (abās valstīs +0,8%).ES gada inflācija aprīlī bija 2% pretstatā 1,6% martā.

2016.gada aprīlī ES patēriņa cenas gada izteiksmē saruka par 0,2%.

Eirozonā patēriņa cenas aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,9% pretstatā 1,5% martā, bet 2016.gada ceturtajā mēnesī 19 valstu veidotajā eirozonā patēriņa cenas arī gada izteiksmē samazinājās par 0,2%.Savukārt salīdzinājumā ar martu aprīlī gan ES, gan eirozonā patēriņa cenas pieaugušas par 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Patērētāju noskaņojums uzlabojas

Žanete Hāka, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī patērētāju noskaņojums Baltijas valstīs bija optimistiskāks, nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina jaunākais Nielsen pētījums.

Optimistiskākie ir lietuvieši, kuru noskaņojums veido indeksu 87, tad seko igauņi ar indeksu 84. Latvijā patērētāju noskaņojums uzlabojies vislēnāk – līdz indeksam 81, kas gan ir augstāks nekā vidēji Eiropā, kur indekss ir 76. Pasaulē patērētāju noskaņojumu raksturo indekss 96.

Patērētāju noskaņojumu pasaulē pēta starptautiska informācijas un mērījumu kompānija Nielsen, un to nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi.

«Patērētāju noskaņojums pasaulē uzskatāmi atspoguļo aktuālos notikumus katrā reģionā,» stāsta Iveta Pukše, Nielsen valdes locekle Latvijā. «Eirozonas lēnais izaugsmes temps un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās jaunattīstības valstīs, kā arī militāri konflikti un lielas katastrofas ietekmē pasaules iedzīvotāju noskaņojumu. Piemēram, Malaizijā, kuru pērn skāra vairākas traģiskas aviokatastrofas, iedzīvotāju optimisms piedzīvojis dramatiskāko kritumu un pazeminājies līdz indeksam 89, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada. Arī Krievijā pēdējā ceturksnī iedzīvotāju optimisms ir krietni mazinājies un noslīdējis līdz indeksam 79, kas ir par 8 punktiem mazāk, nekā iepriekš,» viņa uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru