Zemkopības ministrija (ZM) valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.

Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.

Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

ZM skaidro, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.

Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.

Bankas nav novērojušas būtisku pieprasījuma pieaugumu no lauksaimniekiem saistībā ar laikapstākļu radītajām problēmām, bet, tāpat kā citreiz, aicina lauksaimniekus vajadzības gadījumā vērsties savā bankā, lai meklētu individuālus risinājumus, norāda banku pārstāvji, komentējot šonedēļ izsludināto ārkārtas situāciju lauksaimniecības nozarē.

"Citadele Leasing" valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers pauž, ka lauksaimniecību īpaši spēcīgi ietekmē laikapstākļu nepastāvība, tāpēc šādos brīžos īpaši svarīga ir gan savlaicīga rīcība, gan finansiālais atbalsts. Viņš uzsver, ka bankas "Citadele" pieeja nav mainījusies - katrs klienta iesniegums tiek individuāli izvērtēts, meklējot piemērotāko risinājumu.

"Lai gan šobrīd neesam novērojuši būtisku pieprasījuma pieaugumu, aicinām lauksaimniekus, kuri šajā sezonā saskaras ar grūtībām nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ un paredz problēmas savlaicīgi izpildīt finansiālās saistības, nekavējoties sazināties ar mums," pauž Glāzers, norādot, ka, jo agrāk tiek sākta saruna ar banku, jo vienkāršāk un efektīvāk iespējams atrast situācijai piemērotu risinājumu.

Lauksaimniecības nozarē kopējais zaudējumu apmērs slikto laikapstākļu dēļ šosezon varētu būt vairāki simti miljoni eiro, aģentūrai LETA ceturtdien pēc tikšanās zemnieku saimniecībā "Jaunstrīķeri" norādīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa atzīmē, ka zemnieki no valsts neprasīs kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei. "To, kas šajā sezonā ir zaudēts, finansiāli nav iespējams atlīdzināt, jo kopējais zaudējumu apmērs varētu būt lēšams pat vairākos simtos miljonu eiro," piebilst Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa uzsver, ka valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt, it īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un aizsardzības sektoru kā vienu no valsts prioritātēm.

Dzelzkalēja-Burmistre informē, ka daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu. "Šīs tikšanās mērķis ir sabiedrībai parādīt milzīgos izaicinājumus, ar kuriem saskaras lauksaimnieki. Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības," piebilda "Zemnieku saeimas" pārstāve.

Dārzeņu audzētāji pesimistiski par iespēju šogad novākt un realizēt izaudzēto produkciju, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultante Ieva Kamerāde-Sniedze.

Viņa akcentēja, ka kopumā dārzeņu audzētājiem patlaban noskaņojums ir ļoti pesimistisks. Šobrīd produkcijas realizācija nenotiek vai tā tiek realizēta ļoti maz, jo veikali šogad maz iepērk vietējo preci vai atsakās no tās vispār. Tāpēc veikalos šogad ir ļoti liels importēto dārzeņu īpatsvars.

Tāpat LLKC augkopības konsultante norādīja, ka nav indikāciju potenciālam realizācijas apjoma pieaugumam. Tāpēc, ja arī saimniekiem izdosies novākt un saglabāt labu ražas kvalitāti, nav garantijas, ka to varēs realizēt par atbilstošu cenu.

Kamerāde-Sniedze akcentēja, ka situācija dārzeņu audzētājiem visā Latvijā šobrīd ir līdzīga.

"Lai arī sākumā likās, ka nokrišņi vairāk bijuši Vidzemē un Latgalē un tas ietekmējis iesēto un apstādīto platību, tad šobrīd arī Zemgalē, Bauskas un Jelgavas novados, kur vairāk audzē dārzeņus, ir bijušas pietiekami nopietnas lietusgāzes ar lielu nokrišņu daudzumu," skaidroja LLKC augkopības konsultante.

Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā pārtikas produktu ražotājs "Orkla Latvija" bažījas par graudu un kartupeļu ražas kvalitāti, atzina uzņēmuma komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Viņa norādīja, ka "Orkla Latvija" regulāri seko līdzi faktoriem, kas var ietekmēt produktu ražošanu, tostarp izmaiņām un aktualitātēm piegādes ķēdēs un izejvielu tirgū.

Bagātā uzsvēra, ka saistībā ar graudu ražas kvalitāti patlaban notiek regulāra saziņa ar piegādātājiem, kā arī regulārs cenu un graudu kvalitātes monitorings. Pēc viņas teiktā, liela daļa lauksaimnieku vēl cer uz labiem laikapstākļiem augustā, kas varētu būt izšķiroši, lai novērtētu ražas apmērus un kvalitāti.

Viņa informēja, ka līdzīgi novērojumi ir vietējiem kartupeļu audzētājiem, kuri nodrošina kartupeļus "Ādažu" čipsu ražošanai. Lai gan daudzviet stādījumi ir izslīkuši vai notiek intensīva cīņa pret slimībām, saimniecībās, kur kartupeļi turpina augt, ir cerības uz labu ražu. Arī kartupeļu audzētāji esot norādījuši, ka ražas lielums un kvalitāte būs atkarīga no laikapstākļiem ražas vākšanas laikā.

lgstošo lietavu dēļ situācija atsevišķās teritorijās arvien pasliktinās, un ir neiespējama lauksaimniecības darbu veikšana. Ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem pašreiz saskaras lauksaimnieki, zemkopības ministrs Armands Krauze uzskata, ka jāizsludina ārkārtas situācija lietavu skartajās teritorijās, informē ministrijā.

"Apmeklējot saimniecības un pārrunājot situāciju ar pašvaldību pārstāvjiem, jāsecina, ka šis gads dažos reģionos būs ļoti smags. Ilgstošo lietavu dēļ zeme ir pārmitra vai pilnībā zem ūdens, kultūras pūst, izplatās slimības un vietām lauku kopšana ir neiespējama. Tā nav tikai Latgales vai Vidzemes problēma - arī Sēlijā, Kurzemē un Zemgalē sējumi stāv ūdenī. Ir sākusies ražas novākšanas sezona, bet traktori grimst tīrumos, apgrūtinot gan kulšanu, gan pļaušanu. Situācija saimniecībās jau kļuvusi kritiska," atzīmē A. Krauze.

Tostarp ilgstošais lietus ir ietekmējis arī ceļu kvalitāti - reģionālie ceļi, pa kuriem smagajai tehnikai ir jāpārvietojas, ir izskaloti un nedroši. Pat, ja uz laukiem ir iespējams uzbraukt, lauksaimniekiem ir rūpīgi jāizvērtē, kā līdz tiem nokļūt.

Nespēja nokult izaugušos graudus pārmitro lauku dēļ, zema graudu kvalitāte, kas tos lielākoties padara derīgus lopbarībai un ražas līmeni samazina par vismaz 20%, kā arī savlaicīgi neapsēti lauki nākamā gada ražai ir šī rudens realitāte visā Latvijā, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopji, veicot ražas prognozēšanu augustā.

Ilgstošās lietavas kultūraugu attīstību un ražas potenciālu ietekmēja visā Latvijā, aizkavējot arī ražas novākšanas darbus. Tā ziemāju ražu sāka vākt par divām nedēļām vēlāk kā pērn, kad karstuma ietekmē, graudi nogatavojās straujāk. Kā pirmos šogad Zemgalē kūla ziemas miežus, tad Zemgalē un Kurzemē kūla arī ziemas rapsi. Diemžēl Vidzemē un Latgalē tos novākt izdevās vien daļēji, jo daudzviet bija apgrūtināta kulšana lietavu dēļ un tas vēl nebija nogatavojies.

Andris Skudra LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants: "Zemgalē ziemāju ražas novākšanas situācija ir vislabākā, - lielākā daļa ziemas kviešu tur ir nokulti. Tomēr visus satrauc graudu kvalitāte, it īpaši zemā graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi ir vieglāki un sīki. Sākotnēji ražas līmenis likās augsts, bet, ņemot vērā tilpummasas samazinājumu, varētu būt ražas līmeņa samazinājums par 20%."

Šī gada 5. augustā Ministru kabinets izsludināja ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijā līdz 4. novembrim. Šovasar lietavu un plūdu sekas daudzām saimniecībām nozīmē applūdušus laukus, ievērojamu ražības samazinājumu un dažviet pat pilnīgu ražas zudumu. Tas apdraud ne tikai zemnieku ienākumus, bet arī rada riskus nozarei un valsts pārtikas drošībai. Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka augusta beigās provizoriskie zaudējumi sasniedza gandrīz 93 miljonus eiro.

Jūlija beigās valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus aizdevumu piešķiršanas kārtībā apgrozāmo līdzekļu iegādei, šim mērķim paredzot trīs miljonus eiro.

Ņemot vērā, ka LANDE (finanšu partneris lauksaimniekiem, kolektīvās finansēšanas platforma) jūlijā izsniedza finansējumu vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā, bet tirgū aktīvi darbojas arī citi kreditētāji un bankas, valdības paredzētie trīs miljoni eiro ir tikai neliela daļa no nozares reālajām vajadzībām

Esošajā krīzes situācijā lauksaimniekiem būs jāpieņem ātri lēmumi, tostarp par papildu finansējuma piesaisti saimniecības stabilizēšanai. Uzņemoties jaunas finanšu saistības, ir īpaši svarīgi, lai kreditētājs izprastu saimniecības reālo situāciju un būtu gatavs piemērot aizdevuma nosacījumus un atmaksas grafikus individuālajām vajadzībām.

Biedrība "Zemnieku saeima" informē, ka lauksaimniekiem tiks nodrošinātas atkāpes nosacījumu izpildē, lai nākamajā gadā būtu iespējams saņemt platību maksājumus.

Šādu lēmumu Zemkopības ministrija (ZM) pieņēmusi, ņemot vērā šī gada nelabvēlīgos laikapstākļus, kas lauksaimniekiem radījuši virkni izaicinājumu un būtiski ietekmējuši ražas apjomus un tās kvalitāti.

Latvijas lauksaimniekiem šogad nebūs nepieciešams nopļaut un novākt zālājus. Izskatot platību maksājumu iesniegumus, Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad nevērtēs neatbilstības gadījumos, kad netiek ievēroti tiešo maksājumu un agrovides pasākumu noteiktie zālāju noganīšanas vai nopļaušanas termiņi.

Papildus tam gadījumos, ja lauksaimnieks būs iesniedzis LAD informāciju par salnu un lietavu postījumiem, varēs neievērot vairākus labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus un divu ekoshēmu nosacījumus. Netiks ņemts vērā, ja klimatisko apstākļu dēļ lauksaimnieks nevarēs nodrošināt augu veģetāciju no 1.oktobra līdz 15.martam vai ziemāju un starpkultūru sēju nebūs iespējams veikt perpendikulāri nogāzes krituma virzienam (LLVS 5).

Kolektīvās kreditēšanas platforma LANDE ir noslēgusi garantijas līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai atbalstītu līdz pat 10 miljonu eiro aizdevumu portfeli. Iniciatīvas mērķis ir būtiski uzlabot piekļuvi finansējumam mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem Latvijā un Lietuvā.

EIF garantija segs līdz 80 % no kredītriska aizdevumiem līdz 50 000 eiro, kas turpmāk būs pieejami arī bez nodrošinājuma.

Panāktā vienošanās ir īpaši aktuāla laikā, kad daudzas saimniecības saskaras ar likviditātes problēmām. Šī vasara lauksaimniecībā izvērtās par īpaši izaicinošu – neprognozējami laikapstākļi un ilgstošs lietus radīja būtiskus ražas zaudējumus daudzviet Latvijā, īpaši Latgalē un Vidzemē, kā arī Lietuvā. Apdrošināšana bieži vien nespēja pilnībā segt zaudējumus, un kļuva skaidrs, ka daudziem lauksaimniekiem steidzami nepieciešams papildu finansējums, lai uzturētu darbību un īstenotu turpmākās attīstības ieceres.

Klimata pārmaiņas un tirgus nestabilitāte liek pārskatīt tradicionālos finansēšanas modeļus. Līgums ar EIF ir stratēģisks solis, kas ļaus nodrošināt elastīgus un pieejamus finanšu risinājumus lauksaimniekiem gan krīzes apstākļos, gan ilgtermiņa izaugsmei.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Latvijā aizvien ir jāmeklē iespējas veidot riska fondu, kurā lauksaimnieki veiktu iemaksas, lai segtu dabas katastrofu un citus zaudējumus, sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Ministrs atzīmēja, ka jau iepriekš rosināja lauksaimniekus izveidot riska fondu un joprojām uzskata, ka tas ir nepieciešams.

Viņš arī pauda, ka Eiropas Komisija (EK) ir sākusi neoficiāli izrādīt nevēlēšanos katru gadu kompensēt dalībvalstu lauksaimnieku zaudējumus un lēnām virza ideju, ka dalībvalstīm pašām jāplāno riski, kas ir saistīti ar klimatiskajiem apstākļiem, tostarp veidojot riska fondus.

"Ir pirmās indikācijas, ka EK vēlas, lai dalībvalstis pašas uzņemas atbildību un plāno šādus riska fondus," teica Krauze.

Jau vēstīts, ka, reaģējot uz pagājušā gada jūlija izskaņas vētru un būtiskajām lietusgāzēm, Krauze pērn aicināja lauksaimniekus vienoties par riska fonda izveidi, lai uzlabotu drošību dabas katastrofu un citu risku gadījumos. Tomēr novembra izskaņā jautājums par riska fonda ieviešanu tika atlikts, jo lauksaimniekiem bija būtiskas viedokļu atšķirības par tā finansēšanu.

Ekonomisko lietu tiesa šodien SIA "Liftu alianse" un SIA "AVVA" īpašniekam un vadītājam Igoram Babkinam par krāpšanu saistībā ar SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) rīkotajiem liftu uzturēšanas darbu konkursiem piesprieda sešarpus gadu cietumsodu un 74 000 eiro naudas sodu, informē Tiesu administrācijā.

"AVVA" un "Liftu aliansei" piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, un no uzņēmumiem tiks piedzīti attiecīgi 444 000 eiro un 333 000 eiro jeb kopā 777 000 eiro.

Brīvības atņemšana uz diviem gadiem par atbalstu krāpšanā piemērota arī kādam "AVVA" un "Liftu alianses" darbiniekam.

Naudas līdzekļi izkrāpti ilgstošā laika periodā no 2014. līdz 2018.gadam, jo "AVVA" un "Liftu alianse" iesniedza nepatiesu informāciju par tās speciālistu skaitu, kas bija viens no galvenajiem konkursa vērtēšanas kritērijiem. Tiesa konstatēja, ka abas firmas nevarēja veikt liftu apkalpošanu un remontu pilnā apjomā, tādējādi RNP radot zaudējumus lielā apmērā.

Par atbalstu krāpšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un trīs mēnešiem notiesāts arī RNP iepirkumu komisijas loceklis, kurš palīdzējis "Liftu alianses" vadītājam iegūt cita uzņēmuma darbinieku datus, kas izmantoti viltotu speciālistu dokumentu sagatavošanai, lai iegūtu liftu apkalpošanas tiesības.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" tuvākajos gados plāno kāpināt kooperatīva graudu kalšu jaudu, aģentūrai LETA pastāstīja "Latraps" Lauksaimniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Ģirts Ozols.

Viņš skaidroja, ka graudu kalšu jaudu plānots palielināt, lai visos kooperatīva kompleksos varētu graudus apstrādāt ātrāk, un tie nezaudētu kvalitāti.

Ozols minēja, ka šā gada ilgstošo lietavu dēļ graudi ir slapji, tādēļ "Latraps" kompleksos graudu kaltes darbojas visu diennakti. Tomēr kooperatīvs vienmēr esot ticis galā ar ievesto graudu kaltēšanas apjomu.

Jau ziņots, ka pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sniegtās informācijas aptuveni 85-90% no šobrīd visā Latvijā novāktajiem ziemas kviešiem ir lopbarības kvalitātē.

Tomēr LLKC Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra minēja, ja slapjos graudus pirms nodošanas pārstrādei izžāvēs, tad pārtikas kvalitātes graudu īpatsvars varētu sasniegt aptuveni 40%.

Šā gada nelabvēlīgie laika apstākļi — lietavas — ne tikai ir samazinājuši iegūstamās ražas apjomu un tās kvalitāti, bet arī raisa bažas par lauksaimnieku spēju izpildīt visas saistības un vienlaikus liek uzdot jautājums par meliorācijas sistēmām.

Tādi atzinumi skanēja pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās ar lauksaimnieku organizāciju — Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Zemnieku federācijas, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas un Zemnieku saeimas — vadītājiem. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka Valsts prezidents par situāciju lauksaimniecībā informāciju ieguvis ne tikai no masu medijiem, bet pats bija aizbraucis apskatīties un aprunāties ar zemniekiem, un iespējams, ka tieši tāpēc amatpersonām — ministriem, iestāžu vadītājiem — būtu lietderīgi tieši tāpat rīkoties, tādējādi iegūstot informāciju par to, ko vajadzētu vai, tieši otrādi, nevajadzētu darīt.

Šonedēļ valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas ļaus lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu. Lai gan situācija novados ir atšķirīga, un vissmagākā aina ir Vidzemē un Latgalē, kopumā šovasar piedzīvojam vienu no sarežģītākajiem posmiem pēdējo gadu laikā.

Lauksaimnieki ir smagas izšķiršanās priekšā – ne visu ražu var paspēt novākt un ir kultūras, ko nākas upurēt. Daļa izvēlas sākt kulšanu agrāk, negaidot, kad raža būs pilnībā nogatavojusies, lai nepazaudētu visu ražu. Valdības pieņemtais lēmums ir pareizs, un uz situāciju jāreaģē operatīvi, bet vienlaikus ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, lai nākotnē samazinātu ražas zudumus vai negatīvu ietekmi uz kvalitāti.

Sāk kulšanu, neraugoties uz mitrumu

Kurzemē situācija ir krietni labāka, nekā Latgalē, lai gan, protams, arī vienā reģionā dažādās vietās ir vērojamas atšķirības. Lauksaimnieki cenšas izmantot katru saulaino dienu, jo turpmākās laika prognozes nav iepriecinošas. Daudzi zemnieki sākuši kulšanu, neraugoties uz mitrumu, un daļai saimniecību ir pat salīdzinoši augsti eļļas iznākuma rādītāji - atsevišķos gadījumos līdz pat 47,4%, kas uzskatāms par ļoti labu rezultātu. Vidējā raža šobrīd ir aptuveni 3 tonnas no hektāra. Vienlaikus liela daļa sējumu vēl atrodas uz lauka, jo nav pilnībā nogatavojušies. Turklāt, jāņem vērā, ka rapši šogad jau bija cietuši no pavasara salnām.

Lietuvas naftas pārstrādes un importa uzņēmums "Orlen Lietuva" lauzis apmēram vienu miljardu eiro vērto Mažeiķu jēlnaftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijas līgumu ar Lielbritānijas enerģētikas projektu pārvaldnieku "Petrofac", paziņoja "Orlen Lietuva" preses pārstāve Kristīna Ģendvile.

Viņa sacīja, ka līgums izbeigts, jo ģenerāluzņēmējs regulāri kavēja un neizpildīja darbus noteiktajos termiņos.

"Tāds lēmums pieņemts, lai aizsargātu kompānijas intereses pēc tam, kad plašā finanšu un darbības riska novērtējumā tika apstiprināts, ka projektu līgumā noteiktajā termiņā nav iespējams pabeigt," paskaidroja Ģendvile.

"Orlen Lietuva" preses pārstāve paziņoja, ka jau ir sākts jauna ģenerāluzņēmēja izraudzīšanās process, lai nodrošinātu projekta turpināšanu un veiksmīgu pabeigšanu. Līdz šim ir pabeigti 80% no modernizācijas projektā plānotajiem darbiem.

Anonīmi avoti ziņu aģentūrai BNS atklājuši, ka kopš piektdienas "Petrofac" apakšuzņēmēji darbu neturpināja.

Auksto nakšu un pastiprinātā mitruma dēļ ir apgrūtināta darbu veikšana un kavējas augu attīstība, kas nozīmē, ka ogu raža, visticamāk, būs gaidāma vēlāk, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Biedrībā skaidro, ka mainīgie pavasara laikapstākļi, mijoties aukstumam un salnām, kā arī pēkšņam siltumam un stiprām lietusgāzēm, ir radījuši izaicinājumus lauksaimniekiem, īpaši ogu audzētājiem.

Pēdējie divi gadi lauksaimniecības nozarē ir bijuši izaicinājumu pilni, atzīmē "Zemnieku saeimas" pārstāvji, piebilstot, ka, lai gan šis gads iesākās cerīgi un bija gaidāms, ka ogu raža ienāks ātrāk nekā parasti, šādas prognozes saimnieki vairs nelolo.

"Šis ir kārtējais gads, kad lauksaimniekiem ir jāpielāgojas izaicinošiem apstākļiem - februāris bija ļoti silts, marts - auksts un ziemīgs, aprīļa nogale bija izteikti vasarīga, savukārt maija pirmajā pusē novērojām netipiski daudz aukstas naktis un salnas.

Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) pievienot Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru (VTUA), tādējādi it kā ietaupot valsts budžeta līdzekļus.

Biedrība uzsver, ka šāds priekšlikums ir pārsteidzošs, jo līdz šim nav notikusi diskusija ar nozari un Zemkopības ministriju par šādu Satiksmes ministrijas ieceri. Saskaņā ar biedrības rīcībā esošo informāciju VTUA un tās sniegtie pakalpojumi lauksaimniekiem netiek subsidēti vai kā savādāk finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to šīs aģentūras pievienošana CSDD valsts budžetam noteikti nedotu pozitīvu finansiālu pienesumu.

“Šādas būtiskas izmaiņas, kas skar nozari, nevar tikt virzītas vienpusēji un bez diskusijas ar lauksaimniekiem. Šobrīd Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra nav finansēta no valsts budžeta, un tās pakalpojumi lauksaimniekiem ir pašfinansēti. Šī pievienošana CSDD nedotu nekādu reālu ieguvumu ne valsts budžetam, ne lauksaimniekiem,” uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. “Mēs aicinām Satiksmes ministriju kā arī citas ministrijas rūpīgi izvērtēt šādu priekšlikumu publiskošanu, pirms tie ir apspriesti un saskaņoti ar nozari”.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Plāns pievienot Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru (VTUA) valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) apdraud vitāli svarīgu pakalpojumu pieejamību lauksaimniecības nozares pārstāvjiem reģionos, norāda biedrība “Zemnieku saeima”.

“VTUA pakalpojumus nodrošina 24 klientu centros, kas izvietoti tuvāk lauksaimniekiem reģionos. CSDD centri galvenokārt koncentrēti lielākajās pilsētās, kas nozīmētu mazāku pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem,” uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

“VTUA pievienojot CSDD, pastāv risks, ka lauksaimniecības tehnikas specifiskās vajadzības kļūs otršķirīgas,” norāda “Zemnieku saeimas” valdes loceklis Mārtiņš Trons. Biedrība atgādina, ka VTUA un CSDD funkcijas ir atšķirīga. CSDD darbība galvenokārt saistīta ar transportlīdzekļu satiksmi, vadītāju kvalifikāciju, satiksmes drošību un e-mobilitāti, savukārt VTUA specializācija ir lauksaimniecības tehnikas tehniskā uzraudzība, darba drošība, agregātu sertifikācija un kultūrvēsturisko funkciju uzturēšana.

Lauksaimnieki līdz ārkārtējās situācijas beigām 4. novembrī ir iesnieguši informāciju par šā gada nelabvēlīgajos laika apstākļos cietušajām platībām 95 295 hektāru apmērā, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 110,95 miljonus eiro, pavēstīja Zemkopības ministrijā (ZM).

Lietavu postījumos līdz 4. novembrim cietuši 92 975 hektāri lauksaimniecības kultūraugu (graudaugu, eļļas augu, tauriņziežu, zālāju, augļu un dārzeņu) platību, visvairāk - ziemas kviešu, ilggadīgo zālāju, auzu, zirņu un vasaras kviešu sējumi. Kopējie provizoriskie zaudējumi veido 88,45 miljonus eiro.

Savukārt pavasara salnu postījumos kopumā cietuši 2320 hektāru augļkopības kultūraugu platību, visvairāk - upeņu, ābeļu, krūmmelleņu, smiltsērkšķu un bumbieru stādījumi. Kopējie provizoriskie zaudējumi ir 22,5 miljoni eiro.

Turklāt ir jāņem vērā ne tikai nelabvēlīgo klimatisku apstākļu ietekmē cietušās vai neapsētās platības, bet arī citi nozīmīgi faktori, piemēram, ražas kvalitāte, zemā iepirkuma cena un citi, informē ZM.

Latvijā situācija lauksaimniecībā šobrīd ir katastrofāla, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Situācija nav vairs traģiska, tā ir katastrofāla," teica biedrības vadītājs.

Tostarp viņš norādīja, ka lauksaimniekiem graudu pieņemšanas punktos nākas pat piemaksāt par nokulto labību. "Aizvedot nokultu ražu uz pieņemšanas punktu, lauksaimniekam par to ir jāpiemaksā. Atsākot kulšanu, mitrums ir 25-30%, pakalpojums maksā tik un tik, bet tev uz lauka ir izauguši graudi, kas vairs neatbilst lopbarībai, bet atbilst tikai kurināmā kvalitātei," sacīja Lazdiņš.

Jautāts, vai ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā palīdz, Lazdiņš norādīja, ka palīdz, taču ne visas institūcijas to respektē, proti, šajā nedēļā ir bijuši divi precedenti attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību. Tostarp vienā gadījumā VID arestējis lauksaimniekam kontus saistībā ar nodokļu parādu 13 000 eiro apmērā.

Latvijas nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma būtu jāpārskata un jāoptimizē, likvidējot funkciju pārklāšanos, ieviešot vienotu pieeju risku novērtēšanai un digitalizējot informācijas apriti starp iestādēm - tas uzlabos sistēmas efektivitāti un lietderību.

Pie šādiem secinājumiem nonākusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pēc Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izvērtēšanas, kas veikta ar Eiropas Komisijas atbalstu īstenotā strukturālo reformu projekta “Efektīvākas un iedarbīgākas tirgus uzraudzības sistēmas izveide Latvijai” ietvaros.

Latvijā nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma ir fragmentēta - to veic 15 institūcijas, kurām ir atšķirīgi mandāti un pieejas uzraudzības īstenošanā. Tirgus uzraudzības funkcijas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), Veselības inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un citu institūciju kompetencē. OECD konstatējusi, ka Latvijas tirgus uzraudzības sistēmai ir nepieciešama visaptveroša reforma, lai novērstu fragmentāciju, uzlabotu koordināciju un palielinātu efektivitāti.