2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Par Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu iesniegtas vairākas sūdzības dažādās iestādēs, piektdien intervijā TV3 atzina Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Trīs pretendenti iesnieguši sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā, viena sūdzība iesniegta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, bet vēl viena - Konkurences padomei. Lange tomēr ir drošs par pašvaldības pozīcijām šajās domstarpībās.

Pēc Langes vārdiem, pašvaldība konkursā saņēmusi maksimāli labākos piedāvājumus, kas bijuši ļoti kvalitatīvi sagatavoti. Viņš uzsvēra, ka Rīga neesot unikāla, jo arī citās pašvaldībās paredzētas izlozes iespējas gadījumos, kad iepirkuma konkursos pretendentu vērtējumi sakrīt.

Lange uzskata, ka papildu prasību izvirzīšana būtu mākslīgu birokrātisku šķēršļu radīšana.

Kā ziņots, Rīgas pašvaldības iepirkumā tiesības slēgt līgumu uz pieciem gadiem par bērnu ēdināšanu deviņās izglītības iestādēs ieguva uzņēmumu apvienība "Aleks un V, CNC". Līguma kopējā summa ir aptuveni 53 miljoni eiro, bet "Aleks un V,CNC" ieguva tiesības nodrošināt ēdināšanu deviņās skolās par kopējo summu vairāk nekā 17 miljoni eiro.

Septembra izskaņā mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" veikalos būs pieejami pirmie uzņēmuma jaunās īpašnieces "Salling Group" privātās preču zīmes produkti, savukārt pilns sortiments ar 123 produktiem tiks ieviests līdz oktobra beigām, informē "Rimi Latvia".

Līdz 2026.gada beigām visas iepriekšējā "Rimi" īpašnieka "ICA Gruppen" privātās preču zīmes, tostarp "ICA", "ICA Basic", "I love eco" un "Apotek Hjärtat", tiks pilnībā izņemtas no "Rimi" veikalu sortimenta.

Pirmie "Salling" privātās preču zīmes produkti, kas parādīsies "Rimi", būs iepakotā pārtika, mājsaimniecības un personīgās higiēnas preces.

"Rimi Latvia" kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone informē, ka daļa "Salling" privātās preču zīmes sortimenta tiks ražota Baltijas valstīs, saīsinot piegādes ķēdes un atbalstot vietējos uzņēmumus.

Jau ziņots, ka šovasar tika pabeigts darījums starp Zviedrijas mazumtirdzniecības uzņēmumu "ICA Gruppen" un Dānijas kompāniju "Salling Group" par "Rimi Baltic" pārdošanu. Tādējādi "Salling Group" īpašumā ir nonācis viss Baltijas veikalu tīkls, tostarp e-komercijas platforma un centralizētā loģistikas sistēma. Darījuma summa bija 1,3 miljardi eiro.

Olu pakas cena patērētājiem pēc samazinātā 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas olām varētu samazināties par aptuveni 20-30 centiem, prognozēja AS "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.

PVN samazinājums no 21% uz 12% primārās pārtikas grozam, tai skaitā olām, pirmkārt, būs ieguvums gala patērētājam, jo olas, kas ir kvalitatīvs un uzturvielām vērtīgs produkts, kļūs salīdzinoši un faktiski finansiāli pieejamākas," uzsvēra Auškāps.

Tomēr viņš akcentēja, ka nozīmīga loma būs arī veikalu tīklu gatavībai pilnībā atspoguļot PVN samazinājumu cenās.

"Ticam arī, ka PVN samazinājums pamata pārtikas grozam veiksmīgi ietekmēs valsts ekonomiku, tieši stiprinot plašākas sabiedrības pirktspēju un labklājību," norādīja "Balticovo" valdes loceklis, piebilstot, ka PVN samazināšana primārās pārtikas grozam arī mazinās inflāciju.

Viņš minēja, ka pieredze ar augļu un dārzeņu PVN samazinājumu pierāda, ka pie zemākas likmes samazinās arī ēnu ekonomikas apjoms, kas ilgtermiņā nozīmē lielākus ieguvumus valstij un sabiedrībai kopumā.

2024. gadā Latvija pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju no vidējas masas civilo dronu eksporta bija pirmajā vietā pasaulē.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa no pasaules kopējā dronu eksporta pārsniedza 1,37% un pēc dronu eksporta apjoma Latvija bija 10. vietā pasaulē, nedaudz atpaliekot no Francijas (1,5% no pasaules eksporta).

Pasaules lielākie dronu eksportēji bija Ķīna kopā ar Honkongu, kuras 2024. gadā piegādāja citām pasaules valstīm lielāko daļu (56%) no visu dronu eksporta kopapjoma. ASV daļa kopējā dronu eksportā 2024. gadā bija aptuveni 3%. 2024. gadā pēc ienākumiem no dronu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 19,32 eiro bija trešajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā bija Honkonga (Ķīna) (75,81 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet otrajā vietā – Igaunija (22,77 eiro uz vienu iedzīvotāju). Vēl pasaules sešiniekā iekļuva Polija (8,65 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (7,26 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Dānija (5,38 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 2,20 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 11. vietā pasaulē. Droni tiek iedalīti vairākās grupās. Ir ļoti vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 250 gramiem un 7 kilogramiem, ir vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 7 un 25 kilogramiem, ir smagie droni, kuru pacelšanās masa ir virs 250 kilogramiem. Latvijas globālā specializācija ir vidēji smagu dronu, kuru pacelšanās masa ir starp 25 un 250 kilogramiem, ražošana un eksports.

Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū pēdējo desmit gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kas citos reģionos prasītu vairākus gadu desmitus. Tagad veidojas jauns pārmaiņu posms – to virza mainīgās nomnieku prasības, aizvien profesionālāka īpašumu pārvaldība un izteiktāks fokuss uz ilgtspēju.

Pandēmija kļuva par pagrieziena punktu attiecībā uz biroju un tirdzniecības telpu izmantošanu. Lai gan daudzi prognozēja krasu un neatgriezenisku pieprasījuma kritumu pēc biroju telpām, realitātē pārmaiņas izrādījās niansētākas. Hibrīddarbs ir palielinājis slēptu brīvu platību pieejamību biroju ēkās, vienlaikus būtiski uzlabojot telpu izmantošanas efektivitāti, kas liek īpašniekiem piedāvāt risinājumus, kas ir pielāgoti nomnieku vajadzībām.

Neskatoties uz kopējo pieprasījuma samazinājumu, energoefektīvas ēkas ar mūsdienīgu plānojumu, spēcīgiem ESG rādītājiem un elastīgiem nomas nosacījumiem joprojām piesaista kvalitatīvus nomniekus. Visticamāk, biroju tirgus attīstība nākotnē balstīsies nevis uz jaunu projektu būvniecību, bet gan uz esošo A un B klases ēku veiksmīgu pārveidi, ļaujot piedāvāt modernus risinājumus par konkurētspējīgāku cenu nekā jaunās ēkās.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Obligāta prasība par produkta izcelsmes valsts norādi dod patērētājiem izvēles iespējas, kurā valstī izaudzēto, ražoto pārtiku iegādāties; vienlaikus joprojām pastāvot tā dēvētās pelēkās zonas, kuru mazināšanai vajadzīga aktīvāka valsts rīcība.

Tādus secinājumus pauda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš pozitīvi vērtējot visas iniciatīvas, kuras vērstas uz pašmāju izaudzēto un ražoto produktu patēriņu Latvijā, bet aicina kritiski izvērtēt jebkuru sabiedriskā (valsts un pašvaldību un to struktūru) sektora pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus. „Pašmāju lauksaimnieks, kurš audzē graudaugus, dārzeņus, ogas, lopus, ražo pienu, kopā ar šo cilvēkam būtisko produktu vietējiem pārstrādātājiem ir nozīmīgs valsts pārtikas drošības stūrakmens un garants, tāpēc ir jābūt attiecīgai valsts politikai ne tikai vārdos, bet arī darbos,” uzsver R. Feldmanis. Viņaprāt, diemžēl vairāku ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu konkursu rezultāti ar reāliem piemēriem pierāda pretējo, turklāt ir vēl papildu riski, kuri paliek nepamanīti.

Katru gadu 1. oktobrī notiek pensiju indeksācija – tas nozīmē, ka šī brīža pensionāru valsts pensiju apmērs tiek pārskatīts un palielināts, ņemot vērā inflāciju un daļēji arī algu pieaugumu valstī. Šī sistēma ir ieviesta, lai seniori nezaudētu pirktspēju laikā, kad dzīves dārdzība pieaug, piemēram, sadārdzinās pārtika, komunālie maksājumi vai medikamenti.

Taču ir kāds salīdzinoši maz zināms fakts, proti, pensijas indeksē tikai līdz noteiktai robežai. Šogad tie ir 1488 eiro un tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuru valsts pensija pārsniedz šo summu, tiek indeksēta tikai daļa (līdz šiem 1488 eiro), bet viss, kas ir virs šīs robežas, netiek aizsargāts pret pirktspējas mazināšanos un naudas vērtības nezaudēšanu. Tas nozīmē, ka mazo pensiju saņēmēji ir ieguvēji, jo viņiem tiek pielāgota visa pensija. Turpretī lielo pensiju saņēmēji ir zaudētāji, jo daļa ienākumu netiek aizsargāta pret inflāciju, un ar katru gadu šī daļa kļūst relatīvi mazāk vērtīga.

Kā tas strādā – praktisks piemērs

Kā piemēru ņemsim cilvēku, kura apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem. Ar to saprot darba stāžu un sociālo iemaksu periodu – proti, gadus, kuros cilvēks ir strādājis un no algas maksātas iemaksas pensiju kapitālam. Jo ilgāk iemaksas veiktas, jo lielāks ir apdrošināšanas stāžs, un tas tieši ietekmē gan pensijas apmēru, gan arī to, kāds indeksācijas koeficients tiks piemērots. Šogad vecuma pensijām ar šādu stāžu piemēros indeksu 1,0635, kas nozīmē, ka pensija palielināsies par 6,35%. Tas nozīmētu, ka, ja pensija ir 1400 eiro, tad tā tiek indeksēta pilnā apmērā un būtu 1488,90 eiro (1400 € × 1,0635). Savukārt, ja pensija ir 1600 eiro, tad indeksācija tiek piemērota tikai līdz 1488 eiro un pēc indeksācijas pensija būtu 1694,97 eiro (1488 € × 1,0635 + 112 € * 1,00) - nevis 1701,60 €, kā būtu, ja indeksācija attiektos uz visu summu). Rezultātā šis cilvēks zaudē gandrīz 100€ gadā.

Populārākā produktu grupa Līgo svētku periodā tradicionāli ir grādīgie dzērieni - alus un sidrs, pieprasīts ir arī Jāņu siers un saldējums, liecina “LaTS” tirdzniecības dati.

Pircēju izvēles svētku priekšvakarā skaidri atspoguļo pieprasījuma pieaugumu pēc tradicionālajiem sezonas produktiem – atspirdzinošiem dzērieniem, saldētiem našķiem un klasiskiem vasaras saulgriežu kārumiem. Saskaņā ar “LaTS” tirdzniecības datiem, grādīgie dzērieni veido vairāk nekā trešdaļu jeb 34,5% no kopējā apgrozījuma svētku periodā. Šī tendence gadu no gada saglabājas stabila, atspoguļojot pastāvīgus patēriņa ieradumus un sabiedrībā dziļi iesakņojušos svētku tradīcijas.

Nākamie nozīmīgākie preču segmenti, vērtējot pēc apgrozījuma, ir saldētā pārtika (3,8%), piens un piena produkti (3,2%), kā arī tabakas izstrādājumi (3,1%). Šie dati apliecina, ka, līdzās tradicionālajiem Līgo svētku produktiem, “LaTS” klienti joprojām izvēlas arī ikdienā iecienītas preces, kombinējot tās ar sezonai raksturīgām svētku galda sastāvdaļām.

Foto: Freepik / prostooleh

Inflācijas līmenim strauji kāpjot un tēriņiem pieaugot, nākas meklēt jaunas iespējas, kā ietaupīt naudu. Finansiālās drošības saglabāšanai svarīgi atrast optimālākos veidus ikmēneša tēriņu samazināšanai. Kā to vislabāk izdarīt un ko ir svarīgi ņemt vērā? Raksta turpinājumā apkopoti 10 noderīgi padomi – gudrai mājsaimniecības budžeta pārvaldībai ilgtermiņā! Kāpēc jāplāno finanses?

Foto: Freepik / rawpixel

Finanšu plānošana ir svarīga, jo tā palīdz saglabāt kontroli pār saviem ienākumiem un izdevumiem, kā arī veido drošu un stabilu pamatu nākotnei. Apzināti pārvaldot naudu, iespējams izvairīties no nevajadzīgiem parādiem un liekiem tēriņiem, tādējādi saglabājot finansiālo neatkarību. Šāda rīcība ļauj ne tikai vieglāk sasniegt ilgtermiņa mērķus, piemēram, veikt mājokļa iegādi vai doties ceļojumā uz kādu tālāku galamērķi, bet arī rada drošības sajūtu dažādās neparedzamās situācijās.

Latvijas jaunuzņēmumam “IziPizi”, kas attīsta svaigas pārtikas pakomātu tīklu, pievienojies operatīvais vadītājs Paulis Dālbergs - loģistikas un pārtikas nozares profesionālis ar 25 gadu pieredzi piegādes ķēžu vadībā. Vienlaikus Dālbergs kļuvis arī par uzņēmuma līdzinvestoru.

“IziPizi” vadītājs Rolands Dzenis norāda, ka tas nostiprina uzņēmuma pozīcijas un liecina par augošām ilgtermiņa ambīcijām. “Līdz šim darbojāmies mazā komandā kā jaunuzņēmums, bet tagad ir laiks piesaistīt cilvēkus ar pieredzi lielos uzņēmumos - tādus, kuru vērtības un ambīcijas saskan ar mūsu. Mūsu nākamais solis ir kļūt par nopietnu spēlētāju loģistikas nozarē, un tas prasa citādu jaudu un domāšanu. Pauļa Dālberga piesaiste kā stratēģiskajam līdzinvestoram ļaus optimizēt procesus un veidot jaunas partnerības ar vietējiem ražotājiem,” stāsta R. Dzenis.

Līdz ar “IziPizi” mazākuma daļu iegādi Dālbergs kļūvis arī par uzņēmuma operatīvo direktoru (COO). Viņa līdzšinējā pieredze aptver vadošus amatus pārtikas ražošanas, tirdzniecības, loģistikas un kurjerpakalpojumu nozarēs starptautiskā mērogā.

Pēdējo sešu gadu laikā Latvija veiksmīgi iekļāvusies globālajā pļavu stiebrzāļu sēklu eksportā

Latvijas auzeņu sēklu eksports 2024. gadā veidoja 0,9% no globālā tirgus, tas nozīmē, ka pēc auzeņu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija pagājušajā gadā bija trešajā vietā pasaulē. Nozīmīgi panākumi 2024. gadā Latvijai bija arī aireņu sēklu eksportā. Jāatzīmē, ka stiebrzāles ir nozīmīgi dabisko zālāju augi, kas nodrošina dabisko zālāju stabilitāti, sugu daudzveidību un ekosistēmas ilgtspēju. Turklāt pļavas ir svarīgs zemes

izmantošanas veids Latvijas lauksaimniecībā, kas nodrošina ganāmpulku ar lopbarību gan ganību laikā vasaras sezonā, gan veidojot lopbarības krājumus ziemas sezonai. Visizplatītākie zālāju augi ir dažādu sugu tauriņzieži un stiebrzāles. Latvijas pļavās ir sastopamas daudzas stiebrzāļu ģintis un sugas – timotiņš, kamolzāle, lāčauza u. c.

Katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, arī hokeja aprīkojumā ir izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvijas daļa no visa stikla šķiedru pavedienu eksporta apjoma pasaulē bija 8%, bet no visas brīvi austo stikla šķiedras audumu produkcijas pasaulē – 9%. Līdz ar to bez pārspīlējuma var teikt, ka katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, hokeja aprīkojumā utt. tiek izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Triju stikla šķiedras produkcijas veidu eksportā – stikla šķiedras pavedienu, brīvi austu audumu un mehāniski savienotu audumu – Latvijas eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija visaugstākie pasaulē. Latvijā stikla šķiedras ražošana aizsākās 1963. gadā, kad darbu sāka Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Sākumā tika ražota tikai stikla šķiedra, bet no 1972. gada – arī stikla šķiedras audumi. 1996. gadā uzņēmums tika veiksmīgi privatizēts, kas ļāva uzņēmumu modernizēt (jau 2021. gadā tika atvērta vienstadijas stikla šķiedras ražotne). Rūpnīcas ražošana tika pielāgota tirgus prasībām, un uzņēmums sāka piegādāt globālajam tirgum konkrētus nišas produktus. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+ AS Valmieras stikla šķiedra ar 117,8 miljonu eiro lielu apgrozījumu bija 69. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 1200 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 6,5 miljonus eiro.

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.

Drošai pārtikas ražošanai svarīga ir ne tikai kvalitatīva izejvielu izvēle un precīzi pārvaldīts ražošanas process, bet arī pasākumi darbinieku darba apģērbu higiēnas nodrošināšanai. Fakts, ka darba apģērbs ir izmazgāts, vēl nenozīmē, ka tas ir higiēniski tīrs. Turklāt, mazgājot darba apģērbu mājas apstākļos, būtiski pieaug piesārņojuma pārnešanas risks, jo apģērbs var nonākt saskarē ar sadzīves baktērijām, alergēniem vai citiem svešķermeņiem, kas nedrīkst nonākt pārtikā. Par to, kādi faktori tekstila apritē ir īpaši svarīgi pārtikas industrijā, skaidro tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom eksperti.

Pētījums atklāj higiēnas riskus darba apģērbu lietošanā pārtikas industrijā

Kamēr apģērba higiēna ir neatņemama pārtikas drošības sastāvdaļa un standarti šajā jomā ir skaidri definēti, praksē darbinieku pieejā joprojām vērojamas atšķirības. Tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom un pētījumu kompānijas Norstat veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā piedalījušies 940 pārtikas nozarē strādājošie no 11 valstīm, tostarp Latvijas, tika analizēti darba apģērbu lietošanas un kopšanas paradumi. Lai gan lielākā daļa pārtikas industrijas darbinieku ikdienā ievēro starptautiskos un nacionālos standartus tekstila izmantošanā un ikdienas kopšanā, pastāv arī izņēmumi. Proti, pētījuma dati liecina, ka 73 % respondentu darba apģērbu ir mazgājuši mājās, savukārt 64 % no tiem to darījuši temperatūrā zem 70 °C, kas ir pārāk zema, lai efektīvi iznīcinātu kaitīgās baktērijas.

Šprotēm Latvijas zivju konservu eksportā pievienojas siļķu, makreļu, lašu un pat kaviāra konservi.

Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija ir noteikusi Latvijas zivju konservu importa aizliegumu un Latvijas šprotēm Krievijas tirgus ir slēgts. Taču jau no 2015. gada Latvijas zivju konservu ražotāji ir attīstījuši citu zivju konservu eksportu un ievērojami paplašinājuši zivju konservu eksporta ģeogrāfiju.

Konservēšanas pirmsākumi

Kamēr nebija atklātas konservēšanas tehnoloģijas, vienīgais veids, kā paildzināt produktu lietošanu, bija to sālīšana, žāvēšana, kaltēšana, uzglabāšana skābā vidē (fermentēšana) vai marinēšana. Termiskās konservēšanas rūpnieciskā izmantošana aizsākās tikai XIX gadsimta sākumā, kad Francijas pavārs Nikolā Apērs (1749–1841) atklāja, ka var vairākus gadus uzglabāt ēdienu, kurš pirms tam ir ticis ievietots aizlodētās metāla kārbās, ja kārbas pirms uzglabāšanas uzkarsē virs vārīšanas temperatūras. Kad Francijas armija izsludināja konkursu par labāko metodi, kā ilgstoši uzglabāt pārtikas produktus, tieši Apēra ieteiktā konservēšanas metode – ēdiena sterilizācija metāla kārbās un stikla traukos – izrādījās visefektīvākā. 1810. gadā Apēram tika piešķirts apbalvojums un naudas prēmija par labākās konservēšanas metodes atklāšanu un pilnveidošanu. Apēra laikā gan nebija zināms, kāpēc, uzkarsējot hermētiski noslēgtu trauku virs 100 grādu temperatūras, tajā ievietotie produkti ilgstoši nebojājas.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Latvijas jaunuzņēmums IziPizi, kas attīsta pārtikas preču pakomātu tīklu, sācis sadarbību ar Neste Latvija - turpmāk IziPizi pārtikas pakomāti tiks izvietoti arī degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā.

Pirmie divi pakomāti jau tuvākajā laikā uzsāks darbību Salaspilī un Rīgā.

“Lai pārtikas pakomātu tīkls varētu augt plašākā mērogā, ir vajadzīgs partneris ar labu pārklājumu un līdzīgu pieeju domāšanā – un Neste ir tieši tāds. Šo sadarbību redzam kā nozīmīgu soli IziPizi attīstībā un iespēju padarīt ilgtspējīgu iepirkšanos pieejamāku arī reģionos,” norāda IziPizi vadītājs un dibinātājs Rolands Dzenis.

Sadarbības modelis paredz, ka iespēja izvietot IziPizi pārtikas pakomātus Neste stacijās būs pieejama gan IziPizi komandai, gan tās franšīzes partneriem visā Latvijā.

“Pašlaik darbojas trīs IziPizi pārtikas pakomāti, bet augustā tiem pievienosies vēl divi Neste stacijās. Zemnieki, ražotāji un mūsu franšīzes partneri jau pieteikušies valsts un Eiropas Savienības atbalstam. Ja lēmums būs pozitīvs, līdz gada beigām varēsim uzstādīt vēl 11 jaunus punktus – tas nozīmē, ka tīkls dažu mēnešu laikā pieckāršosies,” norāda R. Dzenis.

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

Latvijas ražotāji var kļūt konkurētspējīgāki, ja izpratīs patērētājus un konkurentus un spēs piedāvāt savu preci arī eksportā, lai tādā veidā veicinātu ražošanas modernizēšanu un spētu piedāvāt zemāku cenu pircējiem arī Latvijā.

Šādas galvenās atziņas izskanēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) rīkotajā diskusijā “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? Modernās tirdzniecības ietekme uz piegādes ķēdi”.

Diskusijas dalībnieki – zemkopības ministrs Armands Krauze, “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms, SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa, SIA “Skrīveru saldumi” un SIA “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš – meklēja atbildes, par ko ir gatavi maksāt patērētāji, kādi izaicinājumi un iespējas paveras Latvijas pārtikas ražotājiem, kā izvēlēties nišu un attīstīt sortimentu, vai konkurēt tikai ar cenu, un ko nozīmē ilgtspēja piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).