Ekonomikas ministrija (EM) kā otrs lielākais AS "Rīgas siltums" akcionārs rosina nekavējoties sasaukt jaunu ārkārtas akcionāru sapulci, lai lemtu par EM ierosinājumu atsaukt visu uzņēmuma padomi, informēja EM.

Ministrija norāda, ka 6.oktobra "Rīgas siltuma" akcionāru sapulces darba kārtības jautājumā par padomi un tās uzdevumiem akcionāriem balsošanai un lēmuma pieņemšanai tika izvirzīts tikai viens lēmuma projekts - EM ierosinājums atsaukt "Rīgas siltuma" padomes priekšsēdētāju Jevgeniju Belezjaku un padomes priekšsēdētāja vietnieku Gati Sniedziņu, taču šis priekšlikums netika atbalstīts.

No pārējiem akcionāriem netika pieteikti alternatīvi priekšlikumi jautājumā par padomi un tās uzdevumiem, kas tiktu virzīti balsojumam.

EM kā viena no "Rīgas siltuma" akciju turētājām 3.septembrī nāca klajā ar ierosinājumu sasaukt "Rīgas siltuma" ārkārtas akcionāru sapulci, kurā aicināja visus akcionārus lemt par "Rīgas siltuma" padomi. EM vērtējumā "Rīgas siltuma" padome nebija pietiekami ambicioza un neizrādīja sākotnējo iniciatīvu aktīvai iesaistei, lai "Rīgas siltuma" tarifs netiktu paaugstināts.

Foto: freepik.com/Freepik

Veļas mašīna ir viena no svarīgākajām ierīcēm teju ikvienā mājsaimniecībā, kas ikdienā ietaupa laiku un pūles, nodrošinot tīru un svaigu apģērbu. Tomēr, kā jebkura sadzīves tehnika, arī tā nav mūžīga, un ar laiku sāk parādīties pazīmes, kas liecina par ierīces nolietojumu un nepieciešamību pēc nomaiņas. Kādas pazīmes liecina, ka pienācis laiks apsvērt jaunas veļas mašīnas iegādi – to raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kādi tehniski bojājumi liecina, ka veļas mašīnu vairs nav vērts labot?

Skaļi un neraksturīgi trokšņi, regulāras ūdens noplūdes un elektronikas kļūmes ir galvenie tehniskie bojājumi, kas visbiežāk norāda, ka veļas mašīnas remonts vairs nav lietderīgs. Šie signāli parasti liecina par kritisku detaļu, piemēram, gultņu, motora vai vadības moduļa, nolietojumu, kuru nomaiņa var būt nesamērīgi dārga.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Latvija 2024. gadā ierindojās otrajā vietā Eiropas Savienībā pārapdzīvoto mājsaimniecību jomā. Pirmo pozīciju jau gadiem ieņem Rumānija, liecina Eurostat dati.

Pirms uzsākt stāstu par to, kādā nepatīkamā pozīcijā Latvija atkal ir vadībā, ir vērts paskaidrot, ko Eurostat uzskata par pārapdzīvotību. Persona tiek uzskatīta par dzīvojošu pārapdzīvotā mājsaimniecībā, ja mājsaimniecības rīcībā nav minimālā istabu skaita vairākos gadījumos. Proti, par normu tiek uzskatīts, ka mājsaimniecībā ir vismaz viena atsevišķa istaba laulātam pārim, viena atsevišķa istaba jebkurai 18 gadus sasniegušai personai. Nepilngadīgie no 12 līdz 17 gadiem var dzīvot pa diviem vienā istabā, ja vien ir viena dzimuma. Ja runa ir par brāli un māsu, tad normāli ir, ja katram ir sava istaba. Līdz 12 gadiem nav prasības nodalīt zēnus un meitenes atsevišķās istabās. Pēc būtības šie ir galvenie kritēriji, kas definē pārapdzīvotību, un acīmredzami, ka kopumā runa ir par ģimenēm ar bērniem, kas dzīvo īpašā šaurībā.

Mūsdienu mājsaimniecība nav iedomājama bez uzticamas un funkcionālas sadzīves tehnikas, taču jaunu ierīču iegāde var būt finansiāli apjomīgs ieguldījums, kas vienlaikus atstāj arī pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi. Aprites ekonomikas principi un ilgtspējīgs patēriņš kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu sabiedrībā, piedāvājot gudras alternatīvas, piemēram, iegādāties tehniku ar nelieliem vizuāliem defektiem vai mazlietotas, atjaunotas ierīces.

Kādas ierīces pieejamas “Zaļa izvēle” preču kategorijā un kāpēc vērts iegādāties sadzīves tehniku ar maznozīmīgiem defektiem, raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kāpēc apsvērt sadzīves tehnikas iegādi ar vizuāliem defektiem?

Ierīces ar vizuāliem defektiem ir jauna, nelietota sadzīves tehnika, kurai ir nelieli kosmētiski bojājumi, piemēram, skrāpējumi vai buktes. Šāda izvēle ir finansiāli ļoti izdevīga, jo defekti nekādā veidā neietekmē ierīces funkcionalitāti, taču to cena var būt pat par vairākiem desmitiem procentu zemāka.

Šie vizuālie trūkumi visbiežāk rodas preču transportēšanas vai pārvietošanas laikā noliktavās, un tie neietekmē ne iekārtas tehnisko stāvokli, ne tās kalpošanas ilgumu. Izvēloties šādu tehniku, pircējs ne tikai ietaupa līdzekļus, bet arī sniedz savu ieguldījumu vides saudzēšanā. Tā vietā, lai šīs ierīces tiktu norakstītas vai utilizētas tikai nelielu skrāpējumu dēļ, tās nonāk pilnvērtīgā apritē, samazinot saražoto atkritumu apjomu un resursu patēriņu, kas būtu nepieciešams jaunas preces ražošanai.

Foto: freepik.com/Freepik

Jauna kucēna ienākšana ģimenē ir viens no priecīgākajiem, bet arī atbildīgākajiem notikumiem. Taču tieši rūpīga sagatavošanās ir galvenais priekšnoteikums, lai jaunais ģimenes loceklis justos gaidīts un aprūpēts jau no pirmās dienas. Lai topošajiem saimniekiem palīdzētu šajā procesā, ar padomiem, ko obligāti iekļaut kucēna starta komplektā, dalās Dino Zoo veikals un eksperte, suņu skolas vadītāja un kinoloģe Tatjana Bodricka.

Drošība un komforts: pirmie soļi mājokļa pielāgošanai

Pirms kucēns sper savu ķepu pāri mājas slieksnim, ir būtiski sagatavot vidi tā, lai tā būtu gan droša, gan arī ērta. Tas nozīmē ne tikai novākt bīstamus priekšmetus, bet arī izveidot kucēnam savu personīgo zonu, kurā tas varēs justies pasargāts un netraucēts.

Gada nogales svētki, Ziemassvētki un Jaunais gads, sagādā īpašu prieku, taču nereti arī lielus papildu tēriņus. Mūsu vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus ar dāvanām un sarīkot sirsnīgus svētkus ģimenes lokā mēdz radīt emocionālu spiedienu tērēt vairāk nekā atļauj maciņš. Svētku sezonā bieži norisinās arī dažādi pasākumi, darba ballītes, bērnu koncerti, draugu tikšanās, kuru dēļ izdevumi mēdz pieaugt.

Lai svētku izdevumi nekļūtu par finansiālu nastu, ļoti svarīga ir laicīga plānošana. Ar skaidru budžeta plānu iespējams kontrolēt tēriņus un noslēgt gadu bez stresa, ka esi pārtērējies, ļaujot izbaudīt svētkus ar mierīgu sirdi.

Kāpēc ir svarīgi plānot svētku izdevumus?

Svētku laikā emocijas diktē mūsu tēriņus. Vēloties parādīt mīlestību un negribot atpalikt no citiem, mēdzam izvēlēties dārgākas dāvanas, nekā varam atļauties, vai atstājam pirkumus uz pēdējo brīdi. Tas viss var novest pie pārtērēšanās un jauna gada sagaidīšanas ar tukšu bankas kontu vai parādiem. Plānojot svētku budžetu jau laikus, iespējams izvairīties no finansiāla stresa janvārī.

Viedās tējkannas arvien straujāk kļūst par populārām virtuves ierīcem. Tās piesaista lielāku uzmanību, pateicoties savām inovatīvajām funkcijām, kas padara tās ērti lietojamas un daudzos gadījumos uzlabo karsto dzērienu garšu. Tomēr, runājot par viedajām tējkannām, bieži var dzirdēt ne tikai labas atsauksmes, bet arī dažus maldinošus apgalvojumus. Viens no biežāk sastopamajiem maldiem ir uzskats, ka viedās tējkannas var darbināt tikai attālināti. Tātad, vai tiešām tā ir taisnība, ka, lai uzkarsētu ūdeni, ir nepieciešama īpaša lietotne un labas zināšanas par viedajām tehnoloģijām? Vai varbūt viedā dzērienu pagatavošana ir daudz vienkāršāka? Apskatīsim tuvāk funkcijas un vadības iespējas, ko piedāvā viedās tējkannas.

Viedās tējkannas vadības funkcijas

Viedās tējkannas ir elektriskas tējkannas, kas aprīkotas ar inovatīvām funkcijām, padarot jūsu iecienītāko dzērienu, piemēram, kafijas, tējas, kakao un citu, pagatavošanu vieglāku, vienkāršāku un patīkamāku. Ir svarīgi pieminēt, ka mūsdienās tirgū ir pieejams plašs viedo tējkannu klāsts – dažas no tām iespējams vadīt attālināti, savukārt citas ir aprīkotas ar skārienjutīgu digitālo ekrānu. Kura opcija ir labāka? Tas ir pilnībā atkarīgs no jūsu vajadzībām. Tiem, kuri uzskata savu viedtālruni par neaizstājamu palīgu ikdienā, ērtāka opcija varētu būt attālināti vadāma tējkanna. Jums vienkārši jālejuplādē speciāla lietotne, un jūs varat sākt gatavot kafiju, tēju vai regulēt ūdens temperatūru pa tiešo no sava viedtālruņa. Tiem, kuri nevēlas katru reizi izmantot viedtālruni, lai baudītu tasīti gardas kafijas vai tējas, labākā izvēle būs viedā tējkanna ar skārienjutīgu digitālo ekrānu. Vienkāršajā vadības panelī, kas parasti atrodas uz pamatnes, var ieslēgt vai izslēgt tējkannu, iestatīt vēlamo temperatūru vai pārbaudīt, kurš režīms ir aktīvs – un tas viss ar vienu pieskārienu. Tas nozīmē, ka pat tad, ja jūsu tālrunis nav tuvumā vai rodas problēmas ar Wi-Fi savienojumu, izcili pagatavota kafija vai tēja joprojām būs gatava pēc dažiem mirkļiem.

Mūsdienu darbs vairs nenotiek tikai birojā. Sapulces var būt kafejnīcā, idejas un projekti top lidostā starp reisiem, bet prezentācijas tiek pārskatītas ceļā uz tikšanos. Šādā vidē un biznesa dzīves tempā arvien svarīgāka kļūst mobilitāte un iespēja paņemt līdzi visu darbam būtiskāko. Personīgo finanšu mentore un investīciju apmācību autore Alina Zela dalās padomos, kā izmantot mūsdienu tehnoloģijas, lai biznesa ikdiena būtu efektīvāka un arī drošāka.

Laiks, kad diena pagāja birojā un pie datora, ir pagājis, uzskata Alina Zela, Samsung Galaxy Fold7 vēstnese: “Ir tikai loģiski, ka salokāmie viedtālruņi kļūs par standarta rīku finanšu konsultantiem, analītiķiem, banku darbiniekiem un vadītājiem, jo apvieno datora jaudu un planšetes ērtumu ar telefona mobilitāti. Paredzu, ka nākotnē tie kļūs par “Šveices nazi” biznesa cilvēkiem, mainot spēles noteikumus, kā un kad strādājam. Mūsdienās bizness notiek tur, kur esi tu, tāpēc vēl jo būtiskāk, ka spēj paveikt visu nepieciešamo, lai kur arī atrastos – un finanšu pasaulē tas nozīmē ātrāku lēmumu pieņemšanu un konkurētspējas paaugstināšanos.”

Viss svarīgākais vienuviet – no tikšanās piezīmēm līdz datu salīdzināšanai

Ikviens darba ņēmējs ik gadu nodokļos samaksā vidēji vismaz 13 tūkstošus eiro.

Ja Latvijai darba ņēmējus nevajag, tos pieņems citas valstis, kas to izmantos savā labā. Jā, pirmajā mirklī šķiet – tas, ka cilvēki, kuriem nav darba Latvijā, to atrod ārzemēs, ir pozitīvi, jo šie cilvēki nebūs jāuztur no valsts budžeta, taču tās ir īstermiņa intereses un to vārdā nedrīkst upurēt ilgtermiņa intereses. Līdzība ar šaha spēli – īstermiņa interesēs ir upurēt bandinieku, lai vēlāk iegūtu pozicionālas priekšrocības.

Kā ieraudzīt 60 miljonus eiro

Grāmatvediski viens darba ņēmējs ar Latvijā vidējo algu nodokļos ik mēnesi ienes aptuveni 1096,16 eiro, kas gadā jau būs 13 153,92 eiro. Kā uz to skatīties? Ja raugās no valsts budžeta nodokļu ieņēmumu miljardiem, tad tāds piliens jūrā vien ir. Ja pazūd 100 darba ņēmēju ar vidējo algu – tie jau būs 1,315 miljoni eiro. Nav ļoti daudz, bet jau pamanāmi! Šo naudu jau var uzskatīt par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības papildinājumu, var arī novirzīt aizsardzībai un drošībai vai kādu vēl sasāpējušu problēmu risināšanai. Savukārt 1000 darba ņēmēju izgaišana ar vidējo algu jau nozīmē, ka valsts makam secen ies 13,15 miljoni eiro. Šo rēķinu varam turpināt ar 10 000 darba ņēmēju un iegūt jau 131,5 miljonus eiro neiegūto nodokļu apjomu. Tas jau ir ļoti liels skaitlis, kuru ignorēt vienkārši nedrīkst.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Eiropas Savienībai (ES) līdz 2040. gadam būs jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitrālu ES, paredz 10.februārī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstītā vienošanās ar Eiropas Savienības Padomi par grozījumiem ES Klimata aktā.

Kā pavēstīja EP pārstāvniecībā Latvijā, EP deputāti ar 413 balsīm "par", 226 balsīm "pret" un 12 atturoties atbalstīja politisku vienošanos ar Padomi par grozījumiem ES Klimata aktā, lai iekļautu jaunu, saistošu starpposma ES klimata mērķrādītāju 2040. gadam - samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

EP skaidro, ka pārskatītais Klimata akts ievieš elastību attiecībā uz to, kā sasniegt 2040. gada mērķrādītāju. No 2036. gada līdz pieciem procentpunktiem neto emisiju samazinājuma varēs nodrošināt kvalitatīvi starptautiskie oglekļa kredīti no partnervalstīm, uzsver EP.

Pēc EP pieprasījuma šos kredītus varēs izmantot tikai nozarēs, kuras nereglamentē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un tos var saņemt tikai no partnervalstīm, kuru klimata mērķrādītāji un rīcībpolitikas ir saderīgas ar Parīzes nolīguma mērķrādītājiem.

Fiskālās disciplīnas padome par padomes priekšsēdētāju ievēlēja tās locekli, Latvijas Universitātes profesoru ekonomistu Jāni Priedi.

Viņš šajā amatā nomaina padomes ilggadējo vadītāju Innu Šteinbuku.

Jānis Priede ir ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes ekonomikas profesors, Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns. Profesoram ir plaša pieredze zinātnisko un prakstisko pētījumu vadībā un līdzdalībā par starptautiskās ekonomikas, ekonomikas konkurētspējas, fiskālajiem un nozaru jautājumiem. Viņš aktīvi iesaistās ekonomikas politikas diskusijās Latvijā un starptautiskā mērogā.

Jānis Priede apvieno plašu akadēmisko pieredzi ar starptautisku skatījumu, stažējies vadošajās universitātēs Eiropā un ASV, tostarp Kolumbijas Universitātē Ņujorkā, Tartu Universitātē un citās. Kopš 2023. gada oktobra Jānis Priede ir Fiskālās disciplīnas padomes (Padomes) loceklis, līdz šim pildījis Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.

Foto: Freepik / halayalex

Saulainas vasaras dienas raisa neviltotu prieku kā bērnos, tā arī pieaugušajos, tomēr, kā zināms, ilgstoša uzturēšanās saulē var kaitēt ne tikai ādai, bet arī acīm, jo tādā veidā uzņemam ultravioleto (UV) starojumu. Tieši tādēļ ir svarīgi nēsāt atbilstošas saulesbrilles, kurām ir pilnvērtīga UV aizsardzība. Taču, kur tādas atrast un kādus faktorus vēl ņemt vērā, izvēloties piemērotākās brilles? Par to vairāk uzziniet raksta turpinājumā!

Kāpēc UV gaisma ir kaitīga acīm?

UV starojums pamatā ir elektromagnētiskie viļņi, kas tiek iedalīti tuvajos (300 līdz 400 nm), vidējos (200 līdz 300 nm) un tālajos (122 līdz 200 nm). UV starojumu veido UVA, UVB un UVC stari. Lielāko daļu UVC starojuma gan absorbē atmosfēra, tāpēc tas mūs skar ļoti nelielā apmērā, taču UVA un UVB stari sasniedz Zemi ne tikai karstās un saulainās, bet arī lietainās un apmākušās dienās. Tieši UVA starojums iekļūst ādas un acs struktūras dziļākajos slāņos, ilgtermiņā nodarot būtisku un dažkārt pat neatgriezenisku kaitējumu, piemēram:

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek izskatīts kā viens no diviem kandidātiem uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatu, liecina Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājas Aurores Lalukas paziņojums par trešdien notikušo neformālo viedokļu apmaiņu ar ECB viceprezidenta amata kandidātiem.

Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi trešdien rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem kandidātiem uz nākamo ECB viceprezidenta amatu - Kazāku, bijušo Portugāles finanšu ministru Mario Centeno, Igaunijas Bankas vadītāju Madi Milleru, Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu, bijušo Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžu un Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču.

Komitejas koordinatori, kas pārstāvēja komitejas sastāva lielāko daļu, atbalstīja Kazāku un Centeno kā vēlamos kandidātus šim amatam.

Līdz šim ECB valdē nav bijis pārstāvju no valstīm, kas Eiropas Savienībai (ES) pievienojās 2004. gadā un vēlāk.

Kā ziņots, valdība decembrī apstiprināja Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Siltumenerģijas (apkure un karstais ūdens) un elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas veids mājoklī ietekmē ne vien apkārtējo vidi un mūsu veselību, bet arī ikmēneša izdevumus un mājsaimniecības finanšu drošību. Turklāt novecojušas vai neefektīvas iekārtas nereti palielina izmaksas. Gandrīz 40% no kopējā mājsaimniecību patēriņa groza veido izdevumi par mājokli un komunālajiem maksājumiem.

Pieaugot iedzīvotāju interesei par risinājumiem, kas vienlaikus ir videi draudzīgi un ekonomiski pamatoti, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) eksperti skaidro, kā izvēlēties videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas savam mājoklim, un kā saņemt valsts atbalstu, lai samazinātu sākotnējās izmaksas.

Pirmais solis: iespēju un izmaksu novērtēšana

Pirmais solis, ar ko būtu jāsāk mājas energoefektivitātes uzlabojumu darbu plānošanā, ir esošā enerģijas patēriņa novērtējums. Pirmkārt, uzskaitīt energoresursu kopējo patēriņu mājokļa apkurei, otrkārt, balstoties uz kopējo energoresursu patēriņu, veikt aprēķinus par to, kādai energoefektivitātes klasei atbilst ēka. Šo informāciju ir iespējams apskatīt Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumu 3. pielikumā.

Lai uzlabotu iedzīvotāju finanšu pratību, nepieciešamas izmaiņas izglītības programmās, šodien Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kopīgi rīkotajā konferencē "Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai" teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš stāstīja, ka konferencē tiks pārrunāti tādi svarīgi jautājumi kā finanšu pratības apguve skolās, ilgtermiņa uzkrājumu veidošana pārtikušām vecumdienām un finanšu krāpniecības apkarošana. Latvijas Banka ir sagatavojusi vairākus konkrētus priekšlikumus darāmajiem darbiem. Kazāks pauda cerību, ka šīs dienas laikā varēs ne tikai produktīvi diskutēt, bet arī vienoties par kopīgu rīcību.

Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas raksturo sabiedrību ar augstu finanšu pratību, ir uzkrājumu veidošana un to prasmīga ieguldīšana. Ekonomikas likumsakarību izpratne sabiedrībā mazina nevienlīdzību un palīdz nodrošināt pārtikušas vecumdienas. Turklāt finanšu pratība iet roku rokā ar vēlētāju mazāku tieksmi vēlēšanās sodīt politiķus par īstermiņā netīkamām, bet ilgtermiņā nepieciešamām reformām.

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī Wall Street Journal raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.

Augstāki tarifi – augstāka cena patērētājiem

Stresa līmenis ASV un pasaulē, šķiet, ir mazinājies, tomēr neatkarīgi no tā, ka ASV ar lielākajiem tirdzniecības partneriem – Lielbritāniju, ES un Japānu – noslēgušas vienošanos, ASV izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kopējais ASV importa tarifu līmenis pēc dažādām aplēsēm ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 18 % (no tikai 2,5 % 2024. gada beigās). Tas nozīmē, ka daļa importēto preču un izejvielu neizbēgami kļūs dārgākas, negatīvi ietekmējot ražošanu un iekšējo pieprasījumu, jo imports veido aptuveni 11 % no 30 triljonu ASV dolāru ekonomikas. Līdz šim tarifu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju bijusi mērena, taču vairāki ASV aktivitātes un noskaņojuma rādītāji jau ir pasliktinājušies. Galīgā ietekme var kļūt redzama tikai nākamajos ceturkšņos, kad tiks iztukšoti krājumi, kas veidoti pirms tarifu paaugstinājuma. Tikmēr galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks – privātais patēriņš – gada pirmajā pusē jau skaidri uzrādīja palēnināšanos. Lai gan joprojām valda liela nenoteiktība par tarifu ietekmi, jaunākās ASV IKP pieauguma prognozes jau paredz, ka tuvākajā laikā ekonomikas izaugsme saruks uz pusi – no gandrīz 3 % iepriekšējos divos gados līdz apmēram 1,5 % gan 2025., gan 2026. gadā.

Pirmssvētku laikā par dāvanām mēdzam domāt ne tikai ģimenes un draugu lokā, bet arī darba tirgus kontekstā. Arī darba devēji plāno saliedēšanās pasākumus, dāvanas, balles un “kaut ko jauku darbiniekiem” gada izskaņā. Visdrīzāk, ka gardumu grozs vai svecīte ar salaveci var neatrisināt to, kā darbinieks pie mums jūtas pārējo gadu, ja organizācija nedomā par darbinieku ilgtermiņā, nodrošinot iekļaujošu un vērtīgu labumu grozu, kas ne vienmēr nozīmē lielas prēmijas gada beigās.

Kā tika noskaidrots personāla atlases uzņēmuma ‘Morgan McKinley’ veiktajā globālajā pētījumā 2023. gadā – 43% uzņēmumu ir saskārušies ar grūtībām piesaistīt jaunus talantus, jo nav spējuši konkurēt atalgojuma un labumu grozu ziņā. Laikā, kad runājam par taupības pasākumiem, daļa darba devēju mēdz mesties pie labumu grozu samazināšanas darbiniekiem ar mērķi ietaupīt pēc iespējas vairāk, taču taupības laiks nav iemesls “nogriezt” labumus - tas drīzāk ir brīdis pārskatīt tā saturu, izvērtējot kuri labumi patiešām ir nozīmīgi darbiniekiem, ko mēs vēlamies ar to panākt un kā tas spoguļo mūsu organizācijas vērtības.

Pirms ķerties pie konkrētu labumu saraksta, priekšplānā vēlētos izvirzīt organizācijas definētās vērtības un labumu groza mērķi, uzdodot vairākus fundamentālus jautājumus – kāpēc mēs vispār ieguldām tajos labumos; ko mēs īstenībā cenšamies mainīt; kas ir tā uzvedība, kuru mēs vēlamies redzēt; ko mēs gribam patiešām panākt ar šiem labumiem un kas ir mūsu mērķis, izvēloties konkrētos labumus. Šie mērķi var būt daudz un ļoti dažādi, piemēram, darbinieku apmierinātība ar darba vidi, motivācija, iesaiste, darba sniegums, nostrādātais laiks organizācijā u.c. Bieži vien iespējams novērot, ka labumu sistēma tiek izmantota arī kā tāds ārējā tēla virzīšanas un veidošanas viena no komponentēm, kas arī nav mazsvarīgi. Raugoties uz šiem mērķiem, ir diezgan svarīgi, ka mēs saprotam, kas mums patiesi interesē kā organizācijai, balstoties mūsu vērtībās. Labumu grozs ir rīks, kas ir mūsu rokās, ar kuru mēs patiešām varam dizainēt uzvedības izmaiņas un panākt to, ko mēs gribam redzēt organizācijā vairāk vai mazāk.

Uzņēmēji cer, ka mākslīgais intelekts (MI) spēs atrisināt aizvien pieaugošo talantu trūkuma problēmu. Taču patiesībā esošie risinājumi - digitālie produkti - jau tagad var palīdzēt gan paveikt vienkāršus uzdevumus, gan ievērojami ietaupīt izmaksas.

Digitālais produkts ir mājaslapa, pašapkalpošanās portāls, e-veikals, lietotne vai jebkurš cits digitāls risinājums, kas palīdz biznesam. To ieviešana ļauj ne tikai palielināt ieņēmumus, bet arī samazināt izdevumus.

Piemēram, ja klientam ir pieejams pašapkalpošanās portāls, ir iespēja ievērojami samazinātu klientu apkalpošanas izmaksas. "Gartner" aplēsis, ka viena fiziska saskare ar klientu (telefona zvans, e-pasts, čats) uzņēmumam izmaksā aptuveni 8 dolārus, savukārt pašapkalpošanās portāla izmantošana šo saskari padara ievērojami lētāku. "Gartner" jau 2019. gadā apgalvoja, ka digitāla viena klienta apkalpošana izmaksā tikai 10 eirocentus. Tātad 98,75% izmaksu ietaupījums! Tagad, iespējams, šīs izmaksas būtu vēl mazākas, jo risinājumi ir vēl daudz vairāk attīstījušies un vēl vairāk procesu iespējams automatizēt. Tajā skaitā jēgpilni integrējot mākslīgo intelektu (MI).

Viedo telpu biznesa parku attīstītājs Nordspace ir pabeidzis trešā viedo telpu biznesa parka “Lubānas” būvniecību Latvijā, vienlaikus uzsākot biznesa parka “Jūrkalne” otrās kārtas attīstību.

Otrā projekta kārta paredz 32 modernu, kompaktu un daudzfunkcionālu telpu izbūvi no 46 līdz 70 m² platībā, kas paredzētas mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu biznesa vai hobija attīstības vajadzībām. Projekta otro attīstības kārtu plānots pabeigt nākamā gada pavasarī, savukārt projekta kopējās investīcijas sasniegs 2 miljonus eiro.

Nordpspace jaunākais projekts “Lubānas” ar kopējo platību 2986,6 m² piedāvā 48 gudri pārvaldāmas telpas no 49,5 līdz 72,8 m² platībā. Telpas pielāgotas noliktavu, biroju un komercdarbības funkcijām. Biznesa parks atrodas stratēģiski izdevīgā lokācijā – Lubānas ielā 133A, Pļavniekos, Rīgā, nodrošinot ērtu piekļuvi pilsētas centram un galvenajiem loģistikas un tirdzniecības maršrutiem, tostarp Krasta un Juglas ielai.

Piesaistot profesionālus partnerus jau plānošanas stadijā, attīstītāji viena miljona eiro investīciju projektos var ietaupīt līdz pat 150 tūkstošiem eiro.

Stratēģiska plānošana sadarbībā ar ārējiem ekspertiem ļauj ietaupīt ievērojamus resursus gan projektēšanas un būvniecības fāzē, gan gala produktu pozicionēšanā un pārdošanā. Nereti attīstītāji pie mums vēršas tikai brīdī, kad projekts jau ir izstrādāts, un mēs redzam, cik daudz iespēju faktiski ir palaistas garām. Aicinu attīstītājus jau laikus apdomāt iespēju sadarboties ar nekustamā īpašuma aģentūrām. Kvalitatīvs outsource vienmēr būs lētāks nekā slikts insource.

Daudzi attīstītāji joprojām uzskata, ka spēj sekmīgi īstenot projektus bez papildus atbalsta vai piesaista aģentūru tikai projekta noslēguma jeb pārdošanas fāzē. Mēs redzam, ka šāda pieeja nereti rezultējas zaudējumos vai neizmantotās peļņas iespējās, kuru apjomu vēlāk precīzi novērtēt vairs nav iespējams. To, kāds būtu bijis potenciālais ieguvums, ja attīstītājs jau projekta sākuma posmā būtu rīkojies citādi, precīzi izmērīt nevar, tomēr mūsu aplēses liecina, ka neiegūtās peļņas apmērs varētu sasniegt pat 25%,.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžets nākamajam gadam tiks samazināts par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums - jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% - līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% - līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības - par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus - par 8%, bet citus izdevumus - par 11%.

Darbam ritot attālināti vai hibrīdrežīmā, efektīva ierīču pārvaldība un tehniskais atbalsts kļūst par pamatnosacījumu uzņēmuma darbības drošībai un produktivitātei. Kā ietaupīt IT komandas laiku un vienlaikus nodrošināt, lai visi darbinieki strādātu drošā, sakārtotā un viegli pārvaldāmā digitālā vidē?

Kā strādā Apple Biznesa pārvaldnieks?

Apple Biznesa pārvaldnieks (Apple Business Manager) ir tiešsaistes rīks, kas ļauj uzņēmumiem ērti un ātri vienlaikus pārvaldīt visas tam piederošās Apple ierīces. Jaunu ierīču pievienošana biznesa pārvaldniekam notiek jau iegādājoties datoru. Ierīces sērijas nummurs uzreiz tiek piesaistīts konkrētajam uzņēmumam Apple portālā, nodrošinot ierīces piederību organizācijai jau brīdī, kad tā vēl ir tikai ceļā.

“IT administrators var piešķirt lietotāju un sagatavot darba vidi attālināti. Kad ierīce nonāk pie darbinieka, tā jau ir gatava darbam,” stāsta Artūrs Minajevs, uzņēmuma Capital Apple produktu grupas vadītājs.