SIA «Arčers» ir pabeidzis dzīvojamo namu kompleksa «Trebū HOME» nesošo konstrukciju būvniecību, ēku augstumam sasniedzot 18,7 metru atzīmi. Tādējādi pirmās kārtas būvniecība ir sasniegusi trešo posmu – iekšējās un ārējās apdares izbūvi, informē SIA «Arčers» sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Sokolova.

Līdz ar ēkas spāru svētkiem noslēgumam tuvojas mūrēšanas un apmešanas darbi. Abu ēku fasādēs ir ielikti visi logi, kas līdz ar mūrēšanas darbu noslēgumu ir piemērotākais brīdis siltuma pieslēgšanai, lai varētu sākties aktīvs darbs ēkas iekšpusē. Šobrīd ir uzsākta grīdu betonēšana, iekšējo starpsienu un inženiertīklu montāža. Daudzdzīvokļu ēku būvlaukumā ik dienas nodarbināti vidēji 90 darbinieki.

Pirmajās divās «Trebū HOME» ēkās ar kopējo platību vairāk nekā 6 000 kvadrātmetru jauno iemītnieku izvēlei ir pieejami 108 dzīvokļi.

«Trebū HOME» ir ilgtermiņa projekts - tā teritorijā desmit gadu laikā tiks uzbūvētas vismaz 25 ēkas ar 1500 dzīvokļiem un komercplatībām, kopumā investējot 150 miljonus eiro. Projekts paredz arī vairāk nekā 10 hektāru plašas, apzaļumotas teritorijas attīstību. Apkaimes labiekārtošanā būtiska loma ir ainavas veidošanai, saglabājot teritorijā esošās ābeles.

Mēs esam gatavi pirkt zemi būvniecībai jauniem nekustamā īpašuma projektiem Latvijā, un visu laiku vērojam tirgu. Ja pamanīsim labu variantu, tad to iegādāsimies un sāksim būvēt, intervijā norāda jaunā projekta Trebū HOME attīstītāja AFI Europe valdes loceklis Avrahams Barzilajs.

«Mūsu kompānija investē nekustamā īpašuma būvniecības projektos ne tikai Latvijā, un mūsu intereses jomas ir arī Austrumeiropa un Centrāleiropa. Es uz nākotnes attīstību Eiropā skatos ar optimismu,» viņš uzsvēra. Tāpat viņš piebilda, ka galvenais AFI Europe bizness vērsts uz Izraēlu, kur kompānija būvē dzīvojamās ēkas, biroja ēkas un komercplatības.

Pēc viņa teiktā, kompānija Latvijā sāka investēt pirms 10 gadiem, un projekts Trebū Home ir tās otrais projekts Rīgā, kur kompānija ieguldījusi. Pirmais bija daudzstāvu dzīvojamo ēku projekts Metropolia Anniņmuižas bulvārī Imantā. «Mūsu kompānija aktīvi strādā Rumānijā, Polijā, Serbijā, Čehijā, Ungārijā, Vācijā, Bulgārijā un citās, ieskaitot Latviju. Latvijā mēs ieturējām ilgu pauzi valsts ekonomiskās situācijas dēļ, taču pirms pāris gadiem mēs atgriezāmies pie iepriekš atlikta projekta un lūk, projekta Trebū HOME būvniecība jau ir uzsākta,» viņš norāda.

Turpinās būvniecības darbi vērienīgākajā dzīvojamo namu kompleksā Trebū HOME Rīgā, teritorijā starp Lubānas, Salnas un Kupriču ielām, informē attīstītājs.

Ir pabeigts nulles cikla būvniecības posms pirmajās divās no plānotajām 25 mājām, un šobrīd tiek veikta ēku karkasu būvniecība. Pirmās dzīvojamās ēkas tiks nodotas ekspluatācijā 2018. gada vasaras sākumā. Trebū HOME jaunbūves ir reģistrētas Zemesgrāmatā.

«Projekta būvniecības nulles cikls ir pabeigts, un jau ir izbūvēti trīs ēku stāvi un pazemes stāvs. Turpinās darbs pie ēkas karkasa betonēšanas, un notiek arī iekšējo un ārējo komunikāciju izbūves darbi. Plānots, ka decembra beigās varēsim svinēt jaunbūvju spāru svētkus. Būvdarbi norit pēc aktuālā darbu plāna un ir visi priekšnosacījumi, lai darbu pabeigtu paredzētajā termiņā,» norāda SIA Arčers projektu vadītājs Raivis Tautietis.

Nekustamā īpašuma attīstītājs AFI Europe ir uzsācis daudzdzīvokļu namu projekta Trebū HOME būvniecību Rīgā, teritorijā starp Lubānas, Salnas un Kurpiču ielām, informē projekta attīstītāji.

Pirmajā projekta būvniecības posmā tiks investēti 10 miljoni eiro, un pirmās divas Trebū HOME piecstāvu dzīvojamās ēkas ar 54 dzīvokļiem katrā plānots nodot ekspluatācijā 2018. gada pavasarī. Trebū HOME teritorijā desmit gadu laikā tiks uzbūvētas vismaz 25 ēkas ar 1500 dzīvokļiem un komercplatībām, kopumā investējot 150 miljonus eiro.

Trebū HOME projekts tapis, sadarbojoties vadošajiem Latvijas arhitektu birojiem Arhis arhitekti un Mark arhitekti kopā ar Izraēlas arhitektu biroju ARC4G. Projekta būvdarbus veiks būvniecības uzņēmums Arčers. Inženieru birojs Būve un Forma atbild par projekta būvkonstrukcijām, inženierprojektēšanu un inženierkomunikācijām, projektēšanas birojs Daina EL – par elektroapgādes un telekomunikāciju projektēšanu, bet satiksmes plānojums, ceļu un stāvvietu izbūve ir SIA BRD projekts pārziņā.

Nekustamā īpašuma attīstītājs AFI Europe ir noslēdzis līgumu ar AS RERE Grupu par daudzdzīvokļu ēku projekta Trebū HOME nākamās kārtas būvniecību.

Turpinot dzīvojamo ēku kompleksa Trebū HOME attīstību, tā ceturtajā kārtā tiks izveidots jauns apbūves kvartāls ar trim sešstāvu ēkām un atbilstošu infrastruktūru.

Daudzdzīvokļu ēku komplekss atrodas Rīgā, Pļavniekos. Projekta Trebū HOME pasūtītājs ir SIA AFI INVESTMENTS, un ceturtās kārtas būvdarbus veiks RERE Grupas uzņēmums SIA RERE Meistari.

“Pārdošanas rezultāti liecina, ka Rīgas iedzīvotāji un īpaši jaunas ģimenes arvien biežāk meklē dzīvesvietu modernā, zaļā vidē ar labu infrastruktūru, vienlaikus neesot tālu no pilsētas rosīgā centra,” komentē AFI Europe Latvia vadītāja Ilona Striga.

Saskaņā ar projektu šajā kārtā kopā tiks uzbūvēti 153 pilnas apdares dzīvokļi ar kopējo apbūvi 11455 kvadrātmetru platībā. Trīs dzīvojamās ēkas kopējā dzīvokļu kompleksā veidos atsevišķu pakavveida kvartālu ar iekšpagalmu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "AFI Europe Latvia" atzīmējis kārtējos spāru svētkus - pabeigts tehnoloģiski sarežģītākais Trebū HOME ceturtās kārtas būvniecības posms. Trīs sešstāvu dzīvojamās ēkas sasniedza savus augstākos punktus.

Ceturtās kārtas būvdarbus veic “RERE Grupa” uzņēmums SIA “RERE Meistari”.

Šajā etapā tiks uzbūvētas trīs dzīvojamās ēkas, kas veidos atsevišķu pakavveida kvartālu ar iekšpagalmu. Jaunajās energoefektīvajās mājās būs pieejami 153 pilnas apdares dzīvokļi ar kopējo izbūvēto platību 11455 kvadrātmetri. Ēkas ir plānots nodot ekspluatācijā 2023. gada otrajā pusē.

“Aizejošais gads ir kļuvis par nopietnu izaicinājumu periodu mums visiem. Grūtā situācija pasaulē noteikti ir ietekmējusi arī būvniecības nozari, tāpēc priecājamies par to, ka mums ir izdevies pabeigt sarežģītāko jaunās kārtās būvniecības posmu,” saka Ilona Striga, “AFI Europe Latvia” vadītāja.

Daudzdzīvokļu ēku projektam "Trebū HOME" nosvinēti trešās kārtas spāru svētki, informē nekustamā īpašuma attīstītājs "AFI Europe".

"Trebū HOME" projekts tiek īstenots Pļavniekos, teritorijā starp Lubānas, Salnas un Kupriču ielām. Investējot 150 miljonus eiro, projekta teritorijā desmit gadu laikā plānots uzbūvēt vismaz 25 ēkas ar 1500 dzīvokļiem un komercplatībām.

"Trebū HOME" trešās kārtas būvniecības darbi tika uzsākti 2019. gada februārī un paredz četru daudzdzīvokļu ēku izbūvi ar 178 pilnas apdares dzīvokļiem. Ēku kopējā platība pārsniegs 14 000 kvadrātmetru. Trešās kārtas būvdarbus veic "Pillar Contractor". Bez jau minēto četru daudzdzīvokļu ēku būvniecības, uzņēmums veiks arī ārējo inženiertīklu un piebraucamo ceļu izbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Trešās kārtas būvniecību plānots pabeigt 2020. gada trešajā ceturksnī.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “AFI Investments” piesaistījis no Swedbank 8,9 miljonus eiro, kas atbilst Swedbank ilgtspējīga aizdevuma kritērijiem, daudzīvokļu ēku kompleksa celtniecībai Rīgā, Pļavniekos.

Projektam ar nosaukumu “Trebū HOME” tiks īstenota trešā apbūves kārta, kas ietver 3 dzīvojamās ēkas, nodrošinot Rīgas iedzīvotājus ar vairāk nekā 150 jauniem dzīvokļiem.

Projekta “Trebū HOME” kopējā apbūves platība pārsniedz 145 tūkstošus kvadrātmetru un tajā kopumā tiks izbūvēti vairāk nekā 1400 dzīvokļi.

Projekta būvniecības procesā izmantoti moderni tehniskie risinājumi, bet materiālu izvēlē īpaši izvērtēta arī energoefektivitāte, lai iedzīvotājiem nodrošinātu minimālu resursu patēriņu un ērtu dzīvošanu siltos mājokļos. Bez tam plānots attīstīt arī apkārtējo vidi - 10 hektāru plašā teritorijā paredzētas izgaismotas un labiekārtotas pastaigu takas, atpūtas soliņi un bērnu rotaļlaukumi.

Turpinot izvērtēt Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem 2019. gadā veikusi 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tieši masveida apbūves lielpaneļu 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tika izvēlētas izpētei kā pirmās, jo nozares eksperti bija norādījuši, ka šīs sērijas ēkām potenciāli varētu būt lielāki riski nesošo konstrukciju stabilitātei, ņemot vērā konstrukciju īpatnības, ēku vecumu un noteikto vidējo kalpošanas ilgumu (60 gadi).

Pētījumā tika apsekotas 13 (10 Rīgā, 3 Jelgavā) 464.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1964. līdz 1978.gadam.

Ēku apsekošanas laikā, kā arī veiktajos atsegumos netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības vai stabilitātes zudumu, – ēku nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Turpinot ēku ekspluatāciju līdzšinējā veidā, kā arī veicot pētījumā norādītos ēku uzturēšanas un atsevišķu elementu atjaunošanas pasākumus, ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai.

Ministru kabinets apstiprinājis jaunu Ekonomikas ministrijas izstrādātu atbalsta programmu daudzdzīvokļu ēku remontdarbiem un apkārt esošo teritoriju labiekārtošanai.

Programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams valsts aizdevums būvdarbiem un teritorijas labiekārtošanas darbiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, t.sk. mājām, kas atrodas mazāk attīstītos reģionos, nelielās pilsētās vai ciematos, vai tām, kas citu iemeslu dēļ neatbilst komercbanku kreditēšanas politikai.

Atbalsta programmas kopējais finansējums aizdevumu izsniegšanai un zaudējumu segšanai ir 31 miljons eiro. Plānots, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai iedzīvotāji varēs sākt iesniegt tuvāko divu mēnešu laikā.

"Ievērojamākā daļa daudzdzīvokļu māju teritoriju Latvijā nav atjaunotas kopš to pirmreizējās būvniecības, līdz ar to tās ir nolietojušās un neatbilst daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, autostāvvietu skaits nav atbilstošs šā brīža automašīnu skaitam, bērnu laukumi ir nolietoti un neatbilstoši drošības prasībām, liela daļa gājēju celiņu nav lietojami, iekšpagalmu asfalta segumi ir nobrukuši, nav izveidotas mūsdienīgas atkritumu tvertņu novietnes, teritorijas nav atbilstošas vides pieejamības prasībām, piemēram, iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem. Tādēļ vienlaikus ar daudzdzīvokļu māju atjaunošanu vai nepieciešamajiem remontdarbiem, ir nepieciešams veicināt arī straujāku māju iekšpagalmu sakārtošanu," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) gada nogalē veica kārtējo pārbaudi topošā lielveikala IKEA būvobjektā. Pārbaudes secinājums: konstatētas nebūtiskas atkāpes, kas pārsvarā saistītas ar nepilnībām dokumentācijā.

BVKB direktore Svetlana Mjakuškina stāsta, ka būvobjektu kontrolēs tiek pārbaudīts viss būvniecības process, sākot no dokumentācijas un būvdarbu žurnāla līdz skrūvju savienojumiem un konstrukciju metāla sastāvam. Galvenais pārbaužu mērķis ir pārliecināties, vai būvobjekts atbilst projektam, piemēram, vai praksē izmantoti tie paši metāli, kas norādīti projektā, vai tam atbilst skrūvju pievilkšanas spēks utt. Lai par to pārliecinātos, BVKB eksperti un būvinspektori objektā arī veic savus mērījumus. Piemēram, lai noteiktu konstrukcijās izmantotā metāla sastāvu, ir iegādāti īpaši aparāti, kuru cena ir ap 50 000 eiro. S. Mjakuškina uzsver, ka līdztekus mērījumiem pārbaudes balstās arī uz risku analīzi.

Turpinot Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa izpēti, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem veikusi 602. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tāpat kā iepriekš, tiek piedāvāti arī tipveida risinājumi ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes atjaunošanai, kur tas ir nepieciešams.

Pētījumā tika apsekotas 18 šīs sērijas daudzdzīvokļu ēkas – 15 deviņstāvu un trīs sešstāvu ēkas Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Rīgas mikrorajonos Imantā, Pļavniekos un Dārzciemā. Izpēte veikta ēkām, kuras tika nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1974. līdz 2006. gadam.

602. sērijas apsekoto ēku pamatu un pamatnes tehniskais stāvoklis izpētes rezultātā novērtēts kā atbilstošs ēku mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Arī apsekoto ēku nesošo sienu un ēku pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu stāvoklis novērtēts kā apmierinošs un atbilstošs mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Kopumā 602. sērijas ēkas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Nekustamā īpašuma attīstītājs «AFI Europe» ir nodevis ekspluatācijā pirmās divas Daugavas labā krasta projekta Trebū HOME piecstāvu dzīvojamās ēkas. Projekta pirmās kārtas būvniecības izmaksas sasniedz 7 miljonus eiro.

«Trebū HOME» projekts tiek īstenots Daugavas labajā krastā, teritorijā starp Lubānas, Salnas un Kupriču ielām. Pirmajās divās piecstāvu ēkās ir kopumā 108 dzīvokļi. Šobrīd rezervēti vai pārdoti ap 60% dzīvokļu.

Jau drīzumā tiks uzsākta projekta otrā kārta un nākamo četru daudzdzīvokļu ēku būvniecība. Turpmāko desmit gadu laikā plānots uzbūvēt vismaz 25 ēkas ar 1500 dzīvokļiem un komercplatībām, kopumā investējot 150 miljonus eiro. Projekts paredz arī vairāk nekā 10 hektāru plašas, apzaļumotas teritorijas attīstību. Projekta pasūtītājs ir AFI Europe Latvia. Projekts tapis, sadarbojoties Latvijas arhitektu birojiem ARHIS ARHITEKTI un MARK arhitekti kopā ar Izraēlas arhitektu biroju ARC4G.

2017. gadā SEB banka piešķīrusi iedzīvotājiem mājokļa iegādei vairāk nekā 2600 aizdevumus par kopējo summu ap 133 miljoniem eiro. Piešķirtā finansējuma apjoms ir par 23% lielāks nekā 2016. gadā. Ņemot vērā rekordzemās procentu likmes, vidējais ikmēneša maksājums pērn piešķirtajiem kredītiem šobrīd ir ap 260 eiro, informē kredītiestāde.

Vairāk nekā 75% no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļu iegādei vai remontam, apmērām 20% – mājas iegādei vai būvniecībai, bet pārējais – zemes iegādei, teritorijas labiekārtošanai, remontam un citiem mērķiem.

Vidēja piešķirtā aizdevuma summa ir ap 50 tūkstošiem eiro, un vidējais aizņēmuma termiņš ir 20 gadi. Lielākā pircēju aktivitāte gan apstiprināto kredītu skaita, gan arī apjomu ziņā ir Rīgā un tās apkārtnē, kur koncentrējas ap 80% no visa piešķirtā finansējuma. Lielākais darījumu skaits ir sērijveidā dzīvokļu segmentā.

«Piedāvājums jauno mājokļu segmentā atrodas vienā cenas līmenī savukārt stabils pieprasījums nedaudz zemākā. Pēc mūsu vērojumiem, tas ir 1200-1400 eiro par kvadratmetru. Taču jāsaka, ka šādi projekti ir relatīvi maz.Tāpēc ar katru gadu pieaug iedzīvotāju interese iegādāties vai būvēt privātmāju,» stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

Padomju laikos celtās daudzdzīvokļu 467a.sērijas ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai, izpētē secinājusi Ekonomikas ministrija (EM).

Pētījumā tika apsekotas 10 (desmit) 467A sērijas daudzdzīvokļu ēkas dažādos Rīgas mikrorajonos - Zasulaukā, Vecmīlgrāvī, Pļavniekos un Krasta masīvā, kuras bija nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1973. līdz 1988. gadam, kas bija pirmais un pēdējais gads, kad šīs sērijas ēkas bija būvētas Latvijā.

Veicot 467A sērijas ēku apsekošanu un izpēti, netika identificēti tādi nesošo konstrukciju un elementu defekti un bojājumi, kas var ietekmēt to nestspējas zudumus un ēku drošu ekspluatāciju. Ēku izpētē netika konstatēti nesošo konstrukciju un balsta vietu bojājumi vai citas pazīmes, kas liecinātu par deformācijām un mehāniskās stiprības un stabilitātes zudumiem. 467A sērijas ēku nesošajām konstrukcijām nav nepieciešams veikt pastiprināšanas darbus. Kopumā tās ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

UPLEVEL HOME biznesa klases mājokļu projekta ēka sasniegusi augstāko punktu - 2024. gada 12. martā Pūces ielā 14, Rīgā nosvinēti Spāru svētki.

Pieprasītākajā Rīgas mikrorajonā Purvciemā tiek būvētas augsta komforta rindu mājas. Iedzīvotāji šo apkaimi atzīst kā vienu no rosīgākajiem un ērtai dzīvošanai piemērotākajiem kvartāliem. Mūsdienīgo un energoefektīvo mājokļu atrašanās vieta izvēlēta ar mērķi sniegt to īpašniekiem galvaspilsētas priekšrocības, saglabājot privātumu un dabas tuvumu.

Pirmajā kārtā tiks uzbūvēti 7 divstāvu mājokļi ar privātu jumta terasi.

Sekojot videi draudzīgu mājokļu attīstības tendencēm, īpaši padomāts par efektīvu dzīvojamās platības izmantošanu. Telpu plānojums ietver funkcionālu un ergonomisku sadalījumu. Plaši logi un augsti griesti apvienojumā ar apsildāmām grīdām gādās par komfortu ģimenēm ar bērniem un mājdzīvniekiem. Katram mājoklim atsevišķi ir nodrošināta centralizētā ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kas sniedz tīru un svaigu gaisu ikvienā telpā. Mājokļu būvniecībā un apdarē tiek izmantoti uzticamu ražotāju īpaši atlasīti materiāli un pielietotas ilgtspējīgas būvdarbu tehnoloģijas.

Lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli un vizuālo izskatu, daudzdzīvokļu māja Salaspilī, Skolas ielā, kā pirmā māja Latvijā izmantojusi Attīstības finanšu institūcijas Altum aizdevumu atbalsta programmā daudzdzīvokļu māju remontiem.

Aizdevuma apjoms ir 130 000 eiro un mājas iedzīvotāji ar tā palīdzību plāno atjaunot ēkas balkonu margas, nomainīt aukstā un karstā ūdens stāvvadus, remontēt kāpņu telpu un ārdurvju remontu, kā arī atjaunot pagraba apgaismojumu.

Ēkā ir 90 dzīvokļi, un papildu maksājums iedzīvotājiem par remontdarbu veikšanu būs 0,19 eiro uz vienu dzīvokļa kvadrātmetru.

Kopumā šobrīd daudzdzīvokļu māju remonta aizdevumu programmā iesniegti astoņi projekti ēku uzlabošanai Varakļānos, Limbažu novadā, Rīgā un tās apkārtnē. Pieci no iesniegtajiem projektiem ir saistīti ar ēku labiekārtošanu, kas iepriekš saņēmušas daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes aizdevumu, bet pārējie trīs saistīti ar jumta un kāpņu remontu, apkures sistēmas pārbūvi, lifta nomaiņu.

Saeima 2021. gada 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Gan likuma pieņemšanas gaitā, gan publiskajā telpā izskanējuši pretrunīgi viedokļi par to, ka šis likums rada pārmērīgas priekšrocības vai nu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, vai zemes īpašniekiem zem šādām ēkām, kas dažkārt tiek dēvēti arī par "zemes baroniem".

Nepretendējot atrisināt šo diskusiju starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku interešu atbalstītājiem un aizstāvjiem, vēlos pakavēties tikai pie vienas būtiskas normas jaunajā likumā. Saskaņā ar 5. panta ceturto daļu tieši pašvaldība pieņems lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Proti, tieši pašvaldība būs tā, kas noteiks tā zemesgabala platību, kuru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki izpirkšanas rezultātā iegūs savā īpašumā pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas.

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei.

"Mūsdienīgu un ekonomisku daudzdzīvokļu mājokļu pieejamība Latvijā līdz šim ir bijusi neatrisināta. Dzīvojamais fonds nolietojas un neatjaunojas, vairums iedzīvotāju joprojām dzīvo ēkās, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%. Piešķirtā finansējuma ietvaros esam paredzējuši izstrādāt divus tipveida būvprojektus daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas, jo īpaši koka materiālus, tādējādi mazinot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sniedzot ieguldījumu būvniecības nozares un visas tautsaimniecības stimulēšanā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.