Jaunākais izdevums

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Ar šādu dīvainu situāciju ir saskārušies vairāki uzņēmumi. Piemēram, SIA Sorento prokūrists Uģis Mierkalns par atteikumu TUA pagarināšanā uzņēmuma līdzīpašniekam – Pakistānas uzņēmējam Muhamedam Tehsīnam Čodrijam un viņa laulātai Mahnūrai Tehsīnai - uzrakstījis sūdzību PMLP priekšniekam Vilnim Jēkabsonam. U. Mierkalns norāda, ka saskaņā ar Imigrācijas likumu, personai ir jāveic ieguldījums, bet likums nenosaka, ka tas jādara personai no sava personīgā konta. Taču PMLP uzskata, ka Pakistānas uzņēmējs ieguldījumu nav veicis, jo uzņēmēja vietā šādu maksājumu uz pilnvarojuma pamata Muhameda Tehsīna Čodrija vārdā veikusi Pakistānā reģistrētā kompānija Nishan Engineers PVT Ltd, kā maksājuma mērķi minot M. T. Čodrija parakstīto kapitāldaļu apmaksu. Kompānijas Nishan Engineers PVT Ltd beneficiārs un direktors ir Muhameds Ali, kurš ir ne tikai viens no SIA Sorento līdzīpašniekiem, bet arī Čodrija sievastēvs.

U. Mierkalns arī norāda uz Uzņēmumu reģistra ierakstu par SIA Sorento pamatkapitāla palielināšanu, kur visi dati ir redzami un M.T. Čodrijs ir attiecīgās kapitāldaļas īpašnieks Vislielāko sašutumu raisa fakts, ka M. T. Čodrijam un M. Tehsīnai uz šī ieguldījuma pamata 2017. gadā jau bija piešķirtas TUA, tādējādi ieguldījuma veikšanas veids jau bija no PMLP puses akceptēts, bet tagad, nemainoties apstākļiem, uz kuru pamata TUA tika sākotnēji izsniegta, tā tiek anulēta.

Līdzīgs stāsts ir arī investoram no Irānas Mortezam Šadramam, kuram nule anulēta pērn decembrī izsniegtā TUA (ar termiņu līdz 2022. gada nogalei), jo pēkšņi konstatēts, ka neesot bijis dokumenta, kas apliecinātu, ka M. Šadrams personīgi veicis ieguldījumu konkrētās sabiedrības pamatkapitālā, to palielinot. Līdz ar M. Šadramu TUA zaudēja arī viņa laulātā Sona Afrouza un viņa meitas Jasa Šadrama un Zainaba Šadrama. «Latvija ignorē to, ka daudzās valstīs ir problēmas ar pārskaitījumiem (piemēram, nav eiro kontu), ir noteikti dažādi ierobežojumi un arī kritēriji valūtas (eiro) pārskaitīšanai uz citām valstīm, tostarp ES dalībvalsti Latviju,» norāda V. Koziols.

Investīcijas iet secen

Daudziem trešo valstu uzņēmējiem ir priekšstats par ES kā par likuma normu citadeli, bet realitātē, investējot Latvijā 50 000 eiro, viņi jūtas pārsteigti par to, kas notiek, jo viss ir izdarīts, kā likumā prasīts, bet realitātē šo pašu cilvēku padara par vainīgo, jo «nav izpildītas prasības». Rezultātā Latvijai secen iet nauda – investīcijas, kuras «nosēžas» citās ES dalībvalstīs. «Tas ir nonsenss, kad cilvēki mūk no Latvijas, jo nav atbilstošu darba vietu, bet valsts ierēdņi dara visu, lai investori no trešajām valstīm šeit neieguldītu naudu,» tā V. Koziols. Viņš arī norāda uz savulaik kļūdaino pieņēmumu, ka TUA saņēmēji pēc tam, kad ir pagājis 5 gadu termiņš, maksās 5000 eiro valsts budžetā, lai tikai atkal varētu saņemt TUA nākamajiem pieciem gadiem, jo realitātē notiek pretējais – šie investori atsakās maksāt, un rezultātā zaudētāja ir valsts. «TUA saņēmēji nav slaucamas govis, kuras budžetam dos, cik vajag,» tā uz jautājumu, kāpēc šie TUA saņēmēji vairs negrib maksāt 5000 eiro par jaunas TUA saņemšanu, atbild V. Koziols. Viņaprāt, ierēdņu «kurvītis» šiem investoriem ir šāviens pašiem sev kājās, jo ierēdņiem algu maksā no nodokļu maksātāju naudas, kuru ģenerē uzņēmēji, nevis ierēdņi.

Darbs vējā

«Valsts iestāde nesaprot, ko nozīmē piesaistīt investoru, it īpaši mazajam un pat vidējam uzņēmumam Latvijā, jo ir ļoti maza varbūtība, ka kāds ārvalstu investors nekavējoties būs gatavs ieguldīt kaut vai vienu eirocentu, nemaz nerunājot par daudziem desmitiem tūkstošu eiro,» uzsver SIA Vipinvest juriste Baiba Krieviņa-Sutora. Viņa norāda, ka būtībā ārvalstu investors ir jāpārliecina ieguldīt Latvijā reģistrētā nelielā uzņēmumā: «Tas nav ātrs, bet gan gadiem ilgs process, kura laikā ir jāspēj potenciālajam investoram atbildēt ne tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar konkrētā uzņēmuma biznesa plānu, bet arī valsts politiku un nosacījumiem.» Viņa piebilst, ka vispirms ir vajadzīgs sava veida kontaktu tīkls, lai vispār varētu uzrunāt turīgus ārvalstu cilvēkus un viņi būt gatavi uzklausīt piedāvājumu. «Ir skumji, ka investoriem tiek stāstīts par iespēju, ieguldot 50 000 eiro uzņēmuma pamatkapitālā un vēl samaksājot 10 000 eiro valsts budžetā, saņemt TUA pieciem gadiem, bet izrādās, ka izskatīšanas process ir ārkārtīgi ilgs – bieži ilgāk nekā pusgads, turklāt nereti nesaprotamu iemeslu dēļ. Un tad vēl, pēc ierēdņu domām, to var iegūt tikai, ja konkrētā persona ir veikusi ieguldījumu personīgi, kaut arī ne Imigrācijas likumā, ne arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos šādas prasības nav, un vērā netiek ņemti pat Uzņēmumu reģistra dati par to, ka konkrētā persona ir kļuvusi par konkrēta uzņēmuma kapitāldaļu (akciju) daļas īpašnieku, pamatojoties uz veiktu ieguldījumu. Tā ir normāla prakse, ka pamatkapitāla apmaksu var veikt arī uz pilnvarojuma pamata cita persona, bet tas nemaina faktu par daļu īpašnieku. Šo ārzemnieku acīs tas izskatās pēc krāpšanas,» norāda B. Krieviņa-Sutora. Viņa arī uzskata - šāda likuma piemērošana rada kaitējumu ne tikai konkrētam uzņēmumam, bet valstij kopumā, jo tādējādi investīcijas, kuras varētu ienākt Latvijā, iet secen. B. Krieviņa-Sutora norāda, ka vajadzētu strādāt pie tā, lai šo programmu investoriem padarītu vēl pievilcīgāku un efektīvāku, bet pašreizējā normatīvu interpretācijas maiņa iet pretējā virzienā un ir bezatbildīga un kaitnieciska. «Ierēdņu atbilde: Nepatīk- ejiet tiesāties! - ārvalstu investoriem ir pazemojoša,» uzskata V. Koziols. Viņš arī piebilst, ka lielākoties šādas tiesvedības ilgst nevis nedēļu vai mēnesi, bet reizēm pat gadus: «Vai tāpēc trešo valstu investors investēs Latvijā, lai pēc tam gadu vai divus tiesātos par to, kas viņam pienākas? Viņam ir iespēja to pašu naudu ieguldīt citviet un iegūt tādus pašus vai pat labākus nosacījumus, nekā ieguldot Latvijā.» B. Krieviņa-Sutora norāda, ka uzņēmumiem, kuros ir trešo valstu uzņēmēju ieguldījumi, ik gadu ir jāizpilda likuma prasības par aktīvu saimniecisko darbību un ekonomiskā labuma došanu Latvijai, kas nozīmē, ka jāsamaksā konkrēta summa nodokļos. «Šis ekonomiskais atskaites mehānisms arī parāda tiešo šādu ieguldītāju devumu nodokļu nomaksā un nodarbinātībā, kam vēl gan būtu jāpieskaita tie pakalpojumi un preces, kurus iegādājas šie paši trešo valstu investori un uzņēmumi, kuros viņi ir līdzīpašnieki, kuru radīšanai atkal tiek nodarbināti darbinieki un maksāti attiecīgi nodokļi, tādējādi multiplicējošais efekts ir daudz lielāks par likumā noteiktajiem kontrolskaitļiem,» uzsver B. Krieviņa-Sutora. Viņa piebilst, ka šajos ciparos vēl nav ņemta vērā valsts budžetā samaksātā nauda par TUA pieprasīšanu. «Komerclikums nenosaka, ka pārskaitījums – ieguldījums pamatkapitālā – būtu personīgi jāveic tai pašai personai, kura būs attiecīgo kapitāldaļu īpašnieks. To var veikt uz pilnvarojuma pamata jebkura persona, un nav nekādu jautājumu par to, ka šo summu uz pilnvarojama pamata pārskaita šim pašam cilvēkam piederošs uzņēmums, viņa dēls, meita, tēvs, znots, vedekla u.tml.,» uzsver B. Krieviņa-Sutora. Savukārt V. Koziols neizprot, kāpēc ir mainījusies ierēdņu interpretācija par to, kā jāpiemēro likumā ierakstītais. «Priekšvēlēšanu drudzis, bailes no trešo valstu investoriem vai arī vienkārši kluss (konkrēts, apzināts, slēpts?) norādījums no kādas iestādes, tās vadītāja vai politiskajiem vadītājiem,» attieksmes maiņas iemeslus pieļauj V. Koziols.

Jāsniedz dokumenti

Radušos situāciju DB lūdza skaidrot arī iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Viņa padomniece Daiga Holma informēja, ka ministrs ir aicinājis PMLP izvērtēt šo gadījumu un saņēmis skaidrojumu, ka gadījumā, ja kādu tiesisku apsvērumu dēļ ārzemnieks savu finanšu līdzekļu ieguldīšanai komercsabiedrības pamatkapitālā ir izmantojis citu pilnvarotu personu starpniecību, tad uzturēšanās atļaujas saņemšanai viņam ir iespēja iesniegt atbilstošus dokumentus, kas apliecina viņa veikto ieguldījumu. Šādi precedenti jau PMLP ir bijuši, iestāde šādus iesniegtos dokumentus pārbauda un izsniedz ārzemniekam termiņuzturēšanās atļauju.

PMLP arī norādījusi, ka saistībā ar jautājumu par Imigrācijas likuma normu piemērošanu Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktā ietvertā norma par to, ka ārzemnieks veic ieguldījumu komercsabiedrības pamatkapitālā un saņem termiņuzturēšanās atļauju, ir spēkā no 2010.gada 1.jūlija.

PMLP skaidro, ka, piemērojot šo normu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vienmēr ir vadījusies no šīs normas satura, kas paredz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu ārzemniekam, kurš pats (nevis cita persona) ir ieguldījis finanšu līdzekļus komercsabiedrības pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Investora valstiskā piederība nav svarīga

Līva Melbārzde, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā ir piesaistīti tikai 18,4 milj. eiro, kas ir mazākais apjoms, kopš 2010. gadā sāka darboties termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām.

To liecina valdības sēdē izskatītais Iekšlietu ministrijas ziņojums. Pēc veiktajām izmaiņām Imigrācijas likumā kopš 2014. gada būtiski ir sarucis gan piešķirto TUA skaits, gan arī šajā programmā piesaistīto investīciju apjoms. Pēc vairāku DB aptaujāto domām, šī programma faktiski ir pārstājusi darboties, un lai situāciju mainītu, ir vajadzīgi grozījumi normatīvos. Tomēr, ja tādi taps, tad ar tiem darbosies jau nākamā valdība. To, ka tādi varētu tapt, liecina arī ziņojuma secinājumi – ieteikumi turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem un to saimnieciskās darbības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvā anulēt uzturēšanās atļaujas vai vīzas pašizolācijas režīma pārkāpējiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Trešo valstu iedzīvotājiem par pašizolācijas pārkāpumiem plāno atņemt TUA vai anulēt vīzu

LETA, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja grozījumus normatīvajā regulējumā, kas ļaus atņemt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai anulēt vīzas tiem trešo valstu iedzīvotājiem, kas pārkāpj pašizolācijas noteikumus, šodien pēc valdības sēdēs notikušajā preses konferencē pastāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš atzīmēja, ka par šo jautājumu vēl būs jālemj Saeimai.

Ministrs uzsvēra, ka pirms vīzas vai TUA anulēšanas personai būs tiesības sniegt paskaidrojumus un katrs gadījums tiks analizēts individuāli. Šis pienākums uzticēts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP).

Pašizolācijas pārkāpējiem arī varēs piemērot naudas sodu līdz 2000 eiro.

Tāpat tiks apturēta D vīzu jeb nacionālo vīzu izsniegšana personām, kas vēlas noformēt TUA līdz brīdim, kad valstī, no kuras nāk persona, kas vēlas iegūt šo TUA, Covid-19 infekcijas līmenis nenokrīt zem 16 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem.

Jau vēstīts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai no rītdienas, 16.jūlija, Latvijā tiks reģistrēts ikviens ieceļotājs, kurš ieradīsies valstī, izmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, trešdien valdības ārkārtas sēdē lēma valdība. Sākotnēji dati tiks iegūti papīra formātā, bet dažu nedēļu laikā tiks izstrādāts risinājums, lai ieceļotāji varētu reģistrēties elektroniski. Prasība reģistrēties attieksies arī uz tiem, kas Latvijā ierodas ar privātajām lidmašīnām un jahtām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Ļauj anulēt TUA vai atcelt vīzu trešo valstu pilsoņiem par pašizolācijas pārkāpumiem

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atļaujot anulēt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai atcelt vīzas tiem trešo valstu iedzīvotājiem, kas pārkāpj pašizolācijas noteikumus.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) varēs anulēt TUA ārzemniekam vai atcelt lēmumu par izsniegto vīzu vai lēmumu par vīzas vai TUA izsniegšanu.

PMLP to varēs darīt, ja pārvalde būs konstatējusi vai no Veselības inspekcijas, Valsts policijas vai pašvaldības policijas būs saņēmusi informāciju, ka ārzemnieks pārkāpis izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas noteikumus vai pulcēšanās ierobežojumus.

Iepriekš norādīts, ka pirms vīzas vai TUA anulēšanas personai būs tiesības sniegt paskaidrojumus un katru gadījumu PMLP analizēts individuāli.

Pašizolācijas pārkāpējiem arī varēs piemērot naudas sodu no desmit līdz 2000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.

Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī-jūnijā Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā iegādāti 215 premium dzīvokļi par kopējo darījumu summu 47,9 milj. eiro, informē "Baltic Sotheby’s International Realty".

Dzīvokļu darījumu summa no kopējās visu premium klases īpašumu darījumu kopsummas veido 74 %, bet darījumu skaita ziņā dzīvokļu iegādes darījumi veido pat 90% no visiem premium klases īpašumu iegādes darījumiem.

2020. gada sešos mēnešos Latvijas premium tirgū kopumā iegādāti īpašumi 64,4 milj. eiro vērtībā jeb fiksēti 238 darījumi.

Par to liecina "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2020. gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Bauskā kāpj nekustamā īpašuma cenas; pašvaldība izpērk zemi

Laura Mazbērziņa, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties bezdarbam un uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei, Bauskas pilsētā 2018. gadā ir novērota paaugstināta aktivitāte dzīvokļu darījumu skaita ziņā, kas ir veicinājis arī vidējo cenu pieaugumu. Ir reģistrēti daži spekulatīvie darījumi ar lielām savrupmāju zemes teritorijām, pircēju vidū ir arī ārvalstnieki, biznesa portālam db.lv stāsta Vineta Vigupe VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore.

V. Vigupe stāsta, ka Bauskas pilsēta ir bijusi pievilcīga arī naudas plūsmu nesošai komercēku iegādei un īpašumu darījumu cenas liecina par interesi pieteikties uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā, kas sniedz iespēju brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Zemes gabalu darījumi privātmāju būvei ir maz vai praktiski nenotiek. Bauskas novada pašvaldība pēdējā gada laikā ir iegādājusies ievērojamas zemes teritorijas dzīvojamā fonda apbūvei. Arī komercbanku meitu uzņēmumi ir aktīvi turpinājuši izpārdot savu nekustamo īpašumu portfeli Bauskas pilsētā un novadā.

Viktors Svirkovskis, SIA «Latio» Zemgales reģiona Jelgavas nodaļas nekustamo īpašumu aģents informē, ka Bauskas nekustamo īpašumu tirgu var raksturot kā mēreni aktīvu. Vienistabas dzīvokļu cenas ir robežās no 7 000 līdz 15 000 eiro, bet divistabu līdz 25 000 eiro. Darījumi ar trīs un četru istabu dzīvokļiem notiek samērā reti, ko daļēji ietekmē arī tāds faktors kā augstie maksājumi par siltumpatēriņu. Paneļu konstrukcijas piecstāvu mājās trīsistabu un četristabu dzīvokļu cenu diapazons ir līdz 28 000 eiro. Dārgāk tiek piedāvāti dzīvokļi pilsētas centrā, specprojektu mājās un ar ļoti labu vai pat ar ekskluzīvu remontu, kā arī dzīvokļi jaunos projektos un renovētajās mājās. Dzīvokļu cenas renovētajās mājās ir robežās no 370 līdz 480 eiro par kvadrātmetru, atkarībā no telpu platības un tehniskā stāvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru