Nordic Partners Limited, SIA NP Foods, tostarp, AS Laima, AS Staburadze un AS Gutta u.c. Latvijas uzņēmumi, kas bija iesnieguši prasību Latvijas Zvērinātu advokātu padomei (ZAP) atkārtoti skatīt zvērināta advokāta M.Miķelsona ētikas normu un Advokatūras likuma pārkāpumus, kategoriski nepiekrīt ZAP lēmumam nerosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona pārkāpumiem, informē kompāniju pārstāve.

Uzņēmumi ir neizpratnē par šādu ZAP lēmumu, norādot, ka tādējādi ir apdraudēta sabiedrības uzticība advokātu profesijai pēc būtības.

Kompānijas vērš uzmanību, ka nav izprotams ZAP priekšsēdētāja vietnieces publiski paustais viedoklis pēc ZAP sēdes, atsaucoties uz Advokatūras likuma 76.pantu, kas paredz, ka «Disciplinārsodu zvērinātam advokātam var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas». Tajā pašā laikā ZAP norāda, ka var skatīt iespējamos zvērināta advokāta M. Miķelsona pārkāpumus pēc laika, kad būs stājies spēkā lēmums Menard Port LLC lietā, kur nākamā tiesas sēde ir nolikta 2015. gada februārī.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Otrdien, 28.oktobrī, Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) izvērtēs zvērināta advokāta Mārča Miķelsona ētikas normu pārkāpumus, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija vērš Zvērinātu advokātu padomes uzmanību uz M. Miķelsona Advokatūras likuma pārkāpumiem, neievērojot noteiktās uzticības, klienta interešu ievērošanas un konfidencialitātes normas, un rekomendē padomi rosināt disciplinārlietu un virzīt to uz Latvijas Zvērinātu Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisiju.

Nordic Partners Limited skaidro, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija, balstoties uz saņemtajiem iesniegumiem par advokāta M. Miķelsona ilgstošiem, sistemātiskiem un rupjiem advokāta ētikas normu pārkāpumiem, ir izskatījusi advokāta M. Miķelsona pārkāpumus saistībā ar advokātu darbību regulējošo normu pārkāpšanu, izmantojot sava labuma gūšanai informāciju, kas iegūta iepriekšēju advokāta – klienta attiecību ietvaros un šobrīd tiek vērsta pret bijušo klientu, sagrozot faktus un interpretējot to sev vēlamā virzienā.

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Šodien, 12.augustā, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus noteikumos par advokāta eksāmena maksu, ar ko noteica, ka turpmāk advokāta eksāmena maksa būs 100 eiro gadījumā, ja pretendents strādā par zvērināta advokāta palīgu, un 285 eiro - pārējiem pretendentiem, kas vēlas kārtot advokāta eksāmenu, informē Tieslietu ministrija.

Kā teikts grozījumu anotācijā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome bija vērsusies Tieslietu ministrijā ar ierosinājumu paaugstināt advokāta eksāmena maksu. Ierosinājums tika pamatots ar to, ka kopš 2011.gada ir būtiski samazinājies zvērinātu advokātu pretendentu skaits, līdz ar ko samazinājušās pretendentu iemaksas par zvērināta advokāta eksāmena kārtošanu. Tas savukārt nozīmē to, ka pie maza zvērinātu advokātu pretendentu skaita nav iespējams segt advokāta eksāmena izmaksas, ko galvenokārt veido desmit komisijas locekļu atlīdzība un administrēšanas izmaksas. Tāpat šie noteikumi nav pārskatīti pēc būtības kopš to spēkā stāšanās dienas 2004.gada 24.jūlijā, proti, gandrīz desmit gadus.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Nordic Partners Limited valdes priekšsēdētājs Daumants Vītols un vairāki Latvijas uzņēmumi - AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta, SIA NP Foods, SIA NP Management, SIA NP Jelgavas biznesa parks kategoriski nepiekrīt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmumam nerosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona ētikas normu pārkāpumiem, atsaucoties uz lietas noilgumu, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Uzņēmumi iesniegumā ZAP norāda, ka publiski pieejamā informācija liecina, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija ir konstatējusi rupjus advokāta M. Miķelsona ētikas normu pārkāpumus, turklāt ētikas normu pārkāpumiem nav noilguma un Ētikas komisijas lēmums ir galīgs un negrozāms.

Uzņēmumi aicina ZAP ņemt vērā Ētikas komisijas rekomendāciju un pārskatīt savu lēmumu par zvērināta advokāta M.Miķelsona ētikas normu pārkāpumiem un rosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta M.Miķelsona rīcību, nosūtot pārbaudes materiālus un Ētikas komisijas atzinumu par pārkāpumu esamību uz Latvijas Zvērinātu Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisiju.

Pēdējā gada laikā savā konkurences tiesību praksē esmu saskāries ar klientu bažām, vai viņu uzdotie jautājumi man kā advokātam būs drošībā. Ir plaši zināmas konkurenci aizsargājošo iestāžu tiesības ierasties pēkšņās pārsteiguma vizītēs, kas juristu slengā tiek dēvētas par «rītausmas reidiem» (no angļu valodas – dawn raids).

Šādās vizītēs dodas gan Konkurences padome, gan Eiropas Komisija, kas, piemēram, pagājušajā rudenī negaidīti ar savu ierašanos pārsteidza mūsu lielāko gāzes piegādes uzņēmumu. «Rītausmas reidu» laikā iestādēm ir tiesības nokopēt datoru cietos diskus, iegūt serveru kopijas un tā faktiski iepazīties ar visu uzņēmuma un tā darbinieku elektroniskā pasta saraksti. Bieži tieši šī sarakste kalpo kā būtiskākais pierādījums, ja uzņēmums tiešām ir iesaistījies kartelī (tā tas notika bēdīgi slavenajā Samsung lietā).

Taču jautājums, vai konkurences iestādes tik tiešām var izskatīt un izmantot pret uzņēmumu visu atrasto saraksti un dokumentus? Vai arī tomēr ir kāds vairogs, kas daļu no izņemtajiem dokumentiem aizsargā? Šāds vairogs ir Advokatūras likumā paredzētā advokāta un klienta saziņas konfidencialitātes garantija. Tas ir atzīts arī Eiropas Komisijas un Tiesas līmenī kā vispārīgs Eiropas tiesībām raksturīgs princips – advokāta sniegtā juridiskā palīdzība klientam ir konfidenciāla un aizsargāta.

Likvidējamās ABLV Bank Likvidācijas komiteja ir apstiprinājusi sabiedrības auditēto finanšu pārskatu par 2018. gadu, kura auditu veica zvērinātu revidentu komercsabiedrība Nexia Audit Advice, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kā ziņots, pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izplatītā paziņojuma 2018. gada 13. februārī un 23. februārī sekojošā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmuma “Par noguldījumu nepieejamības iestāšanos”, lai maksimāli aizsargātu klientu un kreditoru intereses, 26. februārī ABLV Bank, AS akcionāru ārkārtas sapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka un Vienotā Noregulējuma valde nolēma, ka ABLV Bank ir jālikvidē atbilstoši vietējai – Latvijas likumdošanai. FKTK pieteikumu par pašlikvidāciju apstiprināja 2018. gada 12. jūnijā, kas uzskatāms par Sabiedrības likvidācijas uzsākšanas dienu.

Zvērinātu advokātu Padome 1.jūlijā ir reģistrējusi Zvērināta advokāta Viktora Tihonova birojs, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Diemžēl sakarā ar biroja dibinātāja un patrona Andra Grūtupa aiziešanu mūžībā Zvērināta advokāta A.Grūtupa birojs darbība juridiskā izpratnē ir izbeigusies. Patrons nevēlējās, lai pēc savas aiziešanas birojs turpinātu darbību ar viņa uzvārdu. Šāda izvēle mums šķiet pašsaprotama un loģiska, jo par Andri Grūtupu ir palikuši ļoti daudzi pieminekļi grāmatu un sasniegto darbu izskatā. Patrons paliks mūsu piemiņā. Tomēr, ne reizi netika pieļauta varbūtība, ka profesionālā pēctecība tiktu pārtraukta,» teikts izplatītajā paziņojumā.

«Tādēļ, mēs esam izveidojuši jaunu zvērinātu advokātu biroju, tam piešķirot nosaukumu Zvērināta advokāta Viktora Tihonova birojs. Mēs savu profesionālo darbību turpināsim tās pašas komandas izskatā, kāda tā bija iepriekš, un tajās pašās telpās,» informē advokāti.

Saistībā ar advokāta Andra Grūtupa nāvi tiks veiktas vairākas ekspertīzes, šodien informēja Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Ģirts Mundurs.

Paredzēts veikt tiesu medicīnisko un ballistisko ekspertīzi, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.

Izmeklēšanas ilgumu Mundurs atturējās prognozēt, norādot, ka tiesu medicīniskajai ekspertīzei varētu būt nepieciešams vismaz mēnesis.

Sākotnējā informācija liecina, ka traģēdijas brīdī Grūtups dzīvoklī atradies viens pats. Policiju par notikušo informēja Grūtupam tuvi cilvēki, kuri kopā ar viņu dzīvojuši. Kopš izsaukuma un paša notikuma pagājušas minūtes. Dzīvoklī atrastais ierocis esot Grūtupa.

Mundura rīcībā nav informācijas, ka Grūtups būtu, piemēram, vērsies policijā par viņam izteiktiem draudiem.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

AS Liepājas metalurgs kreditori piedāvā uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās - kopā 93% - Liepājas metalurga akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem, teikts piektdienas pēcpusdienā izplatītajā Liepājas metalurga kreditoru kluba pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia vēstulē akcionāriem.

Prudentia vēstulē norādīts, ka akcionāriem rakstiska oficiāla atbilde uz vēstulē izvirzītajiem nosacījumiem jāsniedz līdz otrdienas, 7.maija, plkst.12, atbildi nogādājot Prudentia Rīgas birojā.

Vēstulē norādīts, ka attiecībā uz akcijām, par kurām pastāv tiesvedība starp Zaharjinu un Lipmanu, starp strīdniekiem jānoslēdz izlīgums un tās pēc iespējas ātrāk jānodod kreditoriem. Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā Liepājas metalurga pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka Liepājas metalurga padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums aizliegt Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA) slēgt līgumus riska kapitāla jomā ir spilgts apliecinājums tās vadības nekompetencei, uzskata SIA EIF komanda līdzīpašnieks Viesturs Tamužs.

Viņš norādīja, ka tautsaimniecības atbalsta instruments, kuram vajadzēja sākt darboties 2011.gadā, LGA neprofesionalitātes dēļ vēl joprojām nav pieejams uzņēmējiem.

«Gan ilgais un mokošais gatavošanās process, gan ārkārtīgi savdabīgais nolikums, gan uzvarētāju noskaidrošana, kura ilgst jau pusgadu, mūsuprāt, ir apliecinājumi tam, ka LGA nav spējīga kvalitatīvi noorganizēt šādu konkursu,» uzsvēra Tamužs.

Tāpēc EIF komanda vēlas aicināt Ekonomikas ministriju vēlreiz pārskatīt konkursa nolikumu gan daudzo formālo kļūdu un neveiklību dēļ, gan tādēļ, ka tas konceptuāli neatbilst ne Nacionālā attīstības plāna, ne Ekonomikas ministrijas norādē, par Latvijas tautsaimniecības prioritātēm.

Likvidējamā «ABLV Bank» atkārtoti aicina bankas kreditorus īpaši rūpīgi izvērtēt iespējamos kreditoru interešu pārstāvju piedāvājumus, aģentūru LETA informēja bankā.

Būtiski pievērst uzmanību, vai piedāvātās priekšrocības nav pretrunā ar likumu, jo tādiem piedāvājumiem nav tiesiskā pamata.

«ABLV Bank» informēja, ka pēdējā laikā vēlreiz aktivizējušies dažādi konsultāciju uzņēmumi, kas piedāvā pārstāvēt kreditoru intereses bankas pašlikvidācijas procesā, apsolot «nodrošināt priekšrocības vai cita veida ieguvumus». Par šādu pakalpojumu tiek prasīta samaksa avansā, procentuāla daļa no kreditora saņemtās naudas summas, solot ātrāku naudas izmaksu.

Likvidējamā «ABLV Bank» vērš uzmanību, ka bankas pašlikvidācijas process tiek īstenots tikai un vienīgi saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināto pašlikvidācijas plānu un piemērojamiem Latvijas likumiem - neparedzot nekādas ārpuskārtas prioritātes. Šajā procesā iesaistīts arī starptautiskais auditors.

Likvidējamās "ABLV Bank" aktīvo kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, intervijā sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Tas, ko bija plānots izdarīt piecos gados, tiks izdarīts piecos gados. Proti, līdz nākamā gada beigām ir plānots pabeigt visu aktīvo kreditoru pārbaudes. Tiem, kuriem līdzekļi būs izmaksājami, tie tiks izmaksāti. Tiem, kuriem līdzekļi tiks iesaldēti un arestēti, tie būs arestēti un gaidīs tiesas lēmumu. Respektīvi, pārbaužu process jeb darbs ar aktīvajiem kreditoriem noslēgsies paredzētajā termiņā," teica bankas likvidators.

Rozenbergs atzīmēja, ka pēc tam, kad noslēgsies darbs ar aktīvajiem kreditoriem, paliks dažādas "astes", kuras diezgan droši prasīs vēl kādus četrus piecus gadus, taču tas būs neaktīvais bankas likvidācijas periods ar jau būtiski mazākiem resursiem un mazāku darbinieku skaitu.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Spekulācijām par likvidējamās «ABLV Bank» kreditoru pārbaužu kvalitāti nav pamata, atzīmēja bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.

Viņš norādīja, ka visu «ABLV Bank» kreditoru un ar tiem saistīto klientu pārbaudes notiks neatkarīgi un vairākās kārtās, ko īstenos starptautiskās auditorfirmas «Ernst&Youn» (EY) eksperti no vairākām pasaules valstīm, tostarp ASV. «Pārbaudes vadīs eksperti, kuri specializējušies līdzīgu uzdevumu veikšanā. Tas garantēs vēl lielāku caurspīdīgumu un kreditoru vērtējumu objektivitāti,» teica Kostomārovs.

Pēc viņa paustā, metodoloģija, kuras pirmā versija regulatoram tika iesniegta pagājušā gada augustā, jau sākotnēji paredzēja 100% apmērā izvērtēt visus kreditorus, kuri likvidatoriem ir iesnieguši prasības pret banku, bet metodoloģijas apspriešanā palielināta saistīto un potenciāli saistīto bijušo klientu grupa, kas arī tiks pakļauta pārbaudēm. Tajās tiks detalizēti analizēti dati par to, kas ir patiesā labuma guvēji, tiks veiktas pārbaudes pret sankciju sarakstiem, lai nepieļautu naudas izmaksas kreditoriem, kuriem atklātos saistība ar dažādos sankciju sarakstos iekļautiem uzņēmumiem vai privātpersonām. Tāpat notiks transakciju monitorings, analizējot vēsturiskas transakcijas kopš 2013.gada. Kopumā paredzēts pārbaudīt aptuveni 3700 kreditoru un vairāk nekā 9000 ar tiem saistīto klientu.

Likvidējamās ABLV Bank aktīvu apjoms ir pilnīgi pietiekams, lai segtu visus kreditoru prasījumus, liecina bankas pusgada pārskatā sniegtā informācija.

Pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izplatītā paziņojuma 2018. gada 13. februārī, lai maksimāli aizsargātu klientu un kreditoru intereses, 26. februārī ABLV Bank, AS ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2018. gada 5. martā iesniegto pieteikumu par pašlikvidāciju apstiprināja 2018. gada 12. jūnijā, kas uzskatāms par bankas likvidācijas uzsākšanas dienu.

Līdz ar pašlikvidācijas apstiprināšanas dienu savas pilnvaras zaudēja līdzšinējie bankas padomes un valdes locekļi, bet darbu kā lēmējinstitūcija uzsāka bankas Likvidācijas komiteja, kurā darbojas četri FKTK apstiprināti likvidatori. Divi no likvidatoriem ir ar atbilstošu pieredzi un zināšanām finanšu un komercdarbības jomā, bet divi – zvērināti advokāti. Likvidatoru komandā strādā zvērināti advokāti Eva Berlaus un Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, kā arī korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. Likvidatoru atbalstam piesaistīti arī neatkarīgi eksperti un starptautiskā auditorkompānija «Ernst & Young», kuras sastāvā darbojas eksperti vismaz no piecām valstīm.

Juridiskas personas maksātnespējas procesa mērķis ir kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāka apmierināšana. Primāri šis mērķis tiek sasniegts, no parādnieka mantas pārdošanas iegūtos līdzekļus novirzot kreditoru prasījumu segšanai. Cita starpā minētā mērķa sasniegšanu nodrošina arī parādnieka veiktās saimnieciskās darbības līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai izvērtēšana, lai noskaidrotu, vai parādnieka un tā pārvaldes institūciju darbībās nav konstatējama tāda prettiesiska rīcība, kas samazinājusi parādnieka aktīvus, kuri būtu novirzāmi kreditoru prasījumu segšanai, tādējādi aizskarot kreditoru kopuma intereses. Konstatējot parādnieka vai tā pārvaldes institūciju rīcībā minēto prettiesisko rīcību, maksātnespējas procesa administratoram ir pienākums celt attiecīgas prasības (par darījumu apstrīdēšanu, zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem u.c.), kuru apmierināšanas rezultātā palielinātos kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs.

No 2015. gada 1. marta spēkā ir grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz valdes locekļu atbildību par grāmatvedības dokumentu nenodošanu maksātnespējas administratoram. Grozījumu mērķis pēc būtības arī ir nodrošināt kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāku apmierināšanu maksātnespējas procesā. Jaunās normas tika ieviestas kā palīglīdzeklis, lai izskaustu iespēju valdes loceklim izvairīties no atbildības par parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarītajiem zaudējumiem, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Prasību pret valdes locekli parādnieka vārdā ceļ maksātnespējas procesa administrators. Turklāt ar šiem grozījumiem ieviesta zaudējumu prezumpcija – minētajos gadījumos ar parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.

Aizliegumu zvērinātam tiesu izpildītājam veikt amata darbības attiecinās uz jebkuru situāciju, kad pastāv apstākļi, kuru ietekmē viņš pamatoti nevar saglabāt objektivitāti un neitralitāti, paredz valdības atbalstītie grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, par kuriem gala lēmumu vēl jāpieņem Saeimai.

Tāpat, lai mazinātu nelegālās naudas apriti, un tās nelikumīgo legalizēšanu, Tiesu izpildītāju likumā tiks ierakstīta norma, kura izslēgs zvērinātam tiesu izpildītājam amata pienākumu izpildē izmantot skaidras naudas norēķinus. Pēc TM domām tas būtiski mazinās nelegālās naudas apriti, un padarīs tiesu izpildītāju darbu caurskatāmāku.

TM ieskatā zvērinātam tiesu izpildītājam kā valsts amatpersonai ir jānovērš jebkādas pamatotas šaubas par sava amata darbības neatkarību un objektivitāti, turklāt minētais pilnībā attiecināms uz jebkuru zvērināta tiesu izpildītāja veiktu amata darbību, proti, ne tikai tādu, kas Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā īstenota spriedumu izpildei, bet arī tādām amata darbībām, kā piemēram, lietas par bezmantinieku mantu vai mantojuma apsardzību, vai mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu.

Likvidējamās «ABLV Bank» kreditori pieteikuši prasības nedaudz vairāk kā divu miljardu eiro apmērā, kas ir 98% no visām bankas saistībām, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.

Kopumā «ABLV Bank» likvidatoru aicinājumam līdz 2018.gada 18.septembrim pieteikt prasījumus atsaukušies gandrīz 3300 kreditoru.

Vienlaikus bankā uzsvēra, ka Kredītiestāžu likums kreditoru pieteikšanās beigu termiņu nenosaka, tādējādi kreditori, kuri līdz 18.septembrim prasījumus nepaguva iesniegt, to varēs izdarīt arī turpmāk, taču šāds kreditors kvalificēsies citai, proti, vēlākai kreditoru prasījumu izmaksu kārtai.

«Likvidācijas komiteja atzinīgi novērtē sasniegto rezultātu. Neskatoties uz salīdzinoši īso periodu kreditoru prasījumu iesniegšanai, saņemts gandrīz maksimāli iespējamais prasījumu apmērs,» sacīja «ABLV Bank» likvidators Arvīds Kostomārovs.

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Latvijas Krājbankas kreditorus, iesniegusi sūdzību, kurā pieprasa atcelt Krājankas maksātnespējas procesa administratoru SIA KPMG Baltics.

Apvienība sūdzībā Rīgas apgabaltiesai norāda, ka KPMG Baltics «līdzšinējā darbība liecina par kreditoru interešu ignorēšanu un nekompetenci, pieņemot lēmumus Krājbankas maksātnespējas procesa būtiskākajos jautājumos».

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība lūgusi tiesu pieprasīt maksātnespējas procesa administratora detalizētu pārskatu un paskaidrojumus par tā veiktajām darbībām kopš iecelšanas brīža, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atzinumu par administratora darbu, kā arī iecelt citu administratoru, kurš spētu «profesionāli strādāt visu kreditoru interesēs».