Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo spriedumu par prasību piedzīt no valsts 12,1 miljonu eiro, informē Rīgas apgabaltiesā.

Kasācijas sūdzību iesnieguši LNB pārstāvji - zvērinātie advokāti Viktors Tihonovs, Guntars Precinieks un Gatis Gailums.

Iepriekš vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa noraidīja LNB prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Šo lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā 2020.gada 18.jūnijā nodeva AT, atceļot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 4.oktobra spriedumu. Atkārtoti izskatot pilnsabiedrības prasību, Rīgas apgabaltiesa ņēma vērā AT sprieduma norādījumus par pušu noslēgtā līguma iztulkošanu un prasības summas pamatotības izvērtējumu.

Ločmelis sacīja, ka spriedumā norādīts, ka pilnsabiedrība sava pamatprasījuma summu 9 272 319 eiro apmērā bija sadalījusi divās grupās - nesamaksātā līguma cenas daļa, kas nav tikusi aprēķināta, jo starp līgumslēdzējiem pastāvējis strīds par līguma noteikumu tulkošanu saistībā ar būvniecības izmaksu izmaiņu koeficientu piemērošanu, un aprēķinātā, bet neizmaksātā līguma cenas daļa (ieturējuma nauda).

Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" - prasība piedzīt no valsts 12,1 miljonu eiro.

"Nacionālo būvkompāniju apvienību" 2008.gadā izveidoja kompānijas "RBSSKALS", "Re&Re" un "Skonto būve", un tā īstenoja LNB būvniecības projektu. Visas šīs kompānijas vēlāk tikušas sodītas tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā.

Augstākajā tiesā (AT) informē, ka 2.februārī nolemts neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar ko stājies spēkā 2020.gada 17.decembra Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta prasība pret valsti.

Turklāt spriedums paredz no "Nacionālās būvkompāniju apvienības" Latvijas valsts labā piedzīt valsts nodevu 60 081 eiro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 379 016 eiro.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar pieteikumu tiesai, pilnsabiedrības pārstāvji uzskatīja, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa teju 10 miljonu eiro apmērā, līgumsods un nokavējuma procenti.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina Kultūras ministrijas (KM) rīkojums.

Kā argumentē lēmuma pieņēmēji, LNB ēka ir viens no izcilākajiem arhitekta Gunāra Birkerta darbiem: "Tas ir starptautiski atzīts arhitektūras meistardarbs, kas vēsta par Latvijas kultūru pasaulē."

Objekts ir lielākā un nozīmīgākā sabiedriskā celtne, kas uzbūvēta Latvijā 21.gadsimtā. Tās galvenā misija ir veicināt kultūras un zinātnes mantojuma izmantošanu, veidojot informētu Latvijas sabiedrību.

"LNB ir Birkerta radošās darbības un mūža pārliecinošs vainagojums un telpisks simbols Latvijas valstiskuma atjaunošanai. Monumentālās ēkas koptēlu ir ietekmējuši arhetipiski Latvijas dabas un folkloras elementi. Arhitekts norādījis, ka šo ēku dziļi ietekmējusi Latvijas etnogrāfija, folklora, literatūra un senču arhitektūra," atzīmē KM.

Rīgas apgabaltiesa šodien plkst.10 apelācijas instancē turpinās skatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 11 449 483 eiro piedziņu no valsts.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 1.martā daļēji apmierināja būvnieku prasību un no KM par labu būvniekiem piedzina 9 272 319 eiro, kā arī tiesāšanas izdevumus 60 083 eiro apmērā.

Tiesā skaidroja, ka būvnieku prasība apmierināta daļēji, proti, prasība apmierināta daļā par parāda piedziņu, taču noraidīta daļās par līgumsoda, kavējuma procentu un procentu par laikā nesamaksāto procentu piedziņu.

KM uzskata, ka valsts ir pilnībā izpildījusi līgumu, tostarp pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību, astoņu gadu laikā būvniekam samaksājot 195,6 miljonus eiro.

Tāpat ministrijas ieskatā, būvnieks nodokļu maksātājiem izvirzījis un tiesa pirmajā instancē ir apmierinājusi nepamatotas prasības, proti, finansējuma pieprasījumu, kas starp KM un būvnieku noslēgtā līguma ietvaros nav nedz pamatots, nedz apmierināms.

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai ar 5,4 miljoniem eiro atbalstīs valsts teātrus un koncertorganizācijas, kā arī mantojuma iestādes - valsts muzejus un Latvijas nacionālo bibliotēku (LNB), šodien lēma valdībā.

Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dace Vizule, šim mērķim šajā gadā valsts teātriem un koncertorganizācijām, pārdalot līdzekļus, novirzīti 1 908 656 eiro, savukārt valsts muzejiem un LNB - 3 590 256 eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka pandēmijas laika ierobežojumu dēļ teju visu kultūras organizāciju darbība tika apturēta. Viņš norādīja, ka šis laiks nozarē gan emocionāli, gan finansiāli ir bijis ļoti sarežģīts.

Puntulis vērsa uzmanību, ka visus atbalsta mehānismus KM ir izstrādājusi kā kopdarbu ar nozares pārstāvjiem. Arī otrdien Ministru kabinetā apstiprinātais atbalsta mehānisms tapis kopā ar iestāžu vadītājiem, izstrādājot gan pamatprincipus ar vektoru uz jaunu piedāvājumu radīšanu, nozarei atsākot darbību, gan arī veicot aprēķinus.

2014. gada janvārī Latvija pēc ilgas un pamatīgas sagatavošanās pievienojās eirozonai, un latu vietā mūsu ikdienas norēķinos ienāca eiro.

Desmit gadus vēlāk ir jau piemirsies, cik garš un sarežģīts bija mūsu ceļš uz eiro – diskusijas par to aizsākās vēl iepriekšējā gadsimta nogalē. Viens no galvenajiem Latvijas šķēršļiem tolaik bija augstā inflācija, bet iedzīvotāju viedoklis par un pret eiro dalījās apmēram uz pusēm. Šobrīd esam ceļā uz nākamo lielo jauninājumu – digitālā eiro ieviešanu.

Jāatgādina, ka 2014. gads ir zīmīgs arī ar ģeopolitiskās drošības jautājumu aktualizēšanos Eiropā – pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu, kļuva skaidrs, ka ikviena valsts Krievijas tuvumā ir un būs apdraudēta. Un, lai arī pirms eiro ieviešanas izskanēja viedokļi par lata kā identitātes simbola zaudēšanu, tagad redzam, ka patiesībā pievienošanās eirozonai kļuva par vienu no soļiem mūsu suverenitātes un ekonomikas stabilitātes nostiprināšanā. Katrs lēmums un reforma, kas tuvināja mūs Eiropai, stiprināja Latvijas valsti. Tāpēc starp būtiskākajiem eiro ieviešanas ieguvumiem jāmin tas, ka mēs pievienojāmies monetārajai savienībai, un tas kļuva par drošu vairogu pret valūtas spekulācijām un svārstībām. Kā arī – eiro iedrošināja ārvalstu investorus ieguldīt Latvijas ekonomikā.

Pērn par labāko pieaugušo neformālās izglītības sniedzēju atzīta Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), kurai piešķirta balva "Saules laiva".

Tā dibināta, lai akcentētu pieaugušo izglītības nozīmīgumu un sekmētu kvalitatīvu mācību programmu īstenošanu. Balva tiek piešķirta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) "Erasmus+" projekta "EPALE Nacionālais atbalsta dienests" ietvaros.

LNB ar salīdzinoši nelieliem resursiem spējusi panākt izcilību gan savas nozares speciālistu kompetences pilnveidošanā, gan darbā ar daudziem tūkstošiem bibliotēku apmeklētāju visā Latvijā, vertē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

LNB Kompetenču attīstības centra vadītāja Dženija Dzirkale, saņemot balvu, izteica gandarījumu, ka pamazām vairojas mūžizglītības pedagogu pašapziņa un, ka aizvien vairāk organizāciju izstrādā izglītības programmas pieaugušajiem.

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Sociālā uzņēmuma izveide Liepājas Neredzīgo biedrībai (LNB) dotu iespēju nodarbināt vēl lielāku skaitu cilvēku ar invaliditāti nekā patlaban. Tomēr tas nav iespējams vairāku birokrātisko šķēršļu dēļ, par kuru atcelšanu organizācijas valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis cīnījies Labklājības ministrijas (LM) un Saeimas gaiteņos.

“Liepājas Neredzīgo biedrība pēc visiem kritērijiem ļoti iederētos sociālo uzņēmumu vidū. Taču nodibināt to mums nav iespējams,” atzīst M. Ceirulis.

Par galveno ierobežojumu M. Ceirulis min de minimis – nosacījumu, ka Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību atbalsts vienai organizācijai trīs gadu periodā nedrīkst pārsniegt 200 tūkstošu eiro atzīmi.

LNB šis atbalsts ir daudz lielāks, jo organizācija izmanto iespēju cilvēkus ar invaliditāti atgriezt darba dzīvē, viņu atalgojumu nodrošināt no Nodarbinātības valsts aģentūras programmas par subsidētajām darbavietām.

“Noteikt de minimis sociālajam uzņēmumam finansiālā atbalsta iegūšanai ir pilnīgi aplami. Ja tā ir peļņas gūšanas organizācija – lūdzu, ierobežojiet, bet, ja tā ir organizācija, kas dod reālu labumu sabiedrībai, nodarbojas ar sociālo rehabilitāciju, nodarbinātību un tamlīdzīgām lietām, ierobežojums “tik tālu labu darīsiet un tālāk nē” šķiet stipri jocīgs,” uzskata M. Ceirulis.

Atjaunota būvfirmas AS "RBSSKALS" darbība, liecina "Firmas.lv" informācija.

Db.lv sazinājās ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Māri Saukānu, kurš pastāstīja, ka "RBSSKALS" darbība atjaunota tādēļ, ka uzņēmumam līdz šim nav pabeigts uzsāktais tiesvedības process saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecību.

"Šīs domstarpības nav izšķirtas, tās ir procesā. Tas faktiski ir Akciju sabiedrības galvenais mērķis, līdz tam brīdim, kamēr noskaidrosim. Likvidācijas jeb pārtraukšanas process notika ne mūsu rīcību rezultātā. Tā nebija mūsu iniciatīva, bet Uzņēmumu reģistra. Mums ir jāatzīst, ka laicīgi nebijām līdz galam iesnieguši to informāciju, kura bija no mums gaidīta. Tas sakrita ar daudzām pārmaiņām, kuras ir skārušas visus mūs, bet tagad tas ir noskaidrots, attiecīgie dokumenti un materiāli ir iesniegti. Uzņēmumu reģistrs atjaunoja mūsu darbību, par ko viņiem paldies," skaidroja M.Saukāns.

Kultūras ministrija ir apņēmības pilna uzvarēt prāvu pret Nacionālo Būvkompāniju apvienību un nemaksāt papildu deviņus miljonus eiro par Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšanu

«Valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību. Par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi vairāk nekā 195 miljonus eiro. Mūsu aprēķini ir pareizi, tādēļ esam pārsūdzējuši Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, kas paredzēja no valsts par labu būvniekiem piedzīt aptuveni deviņus miljonus eiro,» Dienas Biznesam sacīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

Lai turpinātu tiesvedību ar Nacionālo Būvkompāniju apvienību, kas uzvarējusi prāvu par papildu finansējuma piedziņu, Kultūras ministrija bija spiesta prasīt valsts budžetā 60 tūkstošus eiro, kā arī ir noslēgusi līgumu ar Romualda Vonsoviča biroju par zvērināta advokāta juridiskajiem pakalpojumiem lietā visās turpmākajās instancēs.

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Latvijas ekonomikai atkopšanās prasīs apmēram divus gadus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas jaunieceltais padomes loceklis Andris Vilks.

"Mums vajadzēja būt "V" veida attīstībai. Tas nozīmē samērā dziļš, ātrs kritiens un ļoti ātra atgūšanās. Tas tā arī būtu noticis, bet tagad mēs redzam, ka no citiem reģioniem gāžas otrais [Ciovid-19] vilnis ar krietni lielākiem apmēriem, nekā mēs gaidījām. Līdz ar to ārējo faktoru dēļ atkal varētu būt aizturēts patēriņš un investīcijas, kā arī varētu būt mazāki eksporta apmēri," sacīja Vilks.

Viņš norādīja, ka tādējādi Latvijas un arī visas Baltijas ekonomikas attīstībā varētu būt vērojams "U" veida attīstības scenārijs, ekonomikai atgūstoties apmēram divu gadu laikā. "Attīstības modelis nebūs "V" veida, kad mēs gada laikā atgūstamies, bet būs "U" veida visām Baltijas valstīm, kad mums vajadzēs apmēram divus gadus. Tas vienalga ir salīdzinoši labs scenārijs, jo būs reģioni, kuros ievilksies šī atkopšanās krietni ilgāku periodu," atzīmēja Vilks.

Valsts atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanā plašākam bija jābūt jau pērn, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Lielākā problēma Latvijā tika pieļauta pagājušajā gadā - atbalstam vajadzēja būt ātrākam un plašām. Ielaistās problēmas mēs redzam tagad. Iespējams, Covid-19 rādītāji mums tagad ir augstāki, sabiedrība ir neapmierināta, apjukusi," teica Vilks.

Tāpat Latvijas Bankas padomes loceklis atzīmēja, ka valsts atbalstam ir jābūt pārdomātākam un mērķētākam. "Covid-19 seku novēršanai janvāra beigās bija iztērēti apmēram 1,3 miljardi eiro, bet no šīs summas līdz iedzīvotājiem vai uzņēmējiem grantos aizgāja apmēram 10%. Tās proporcijas nav samērojamas, tāpēc ir tā viļņošanās," pauda Vilks.

Pēc viņa teiktā, arī lēmums izmaksāt 500 eiro par katru bērnu zināmā mērā apliecina nespēju valsts atbalstu sniegt mērķēti. "Ja valdība nav spējīga ar naudas atbalstiem mērķtiecīgāk sasniegt šīs grupas, tad, acīmredzot, nav vairs kur atkāpties. Tas ir pateikts, helikopteri salikti rindās, tajos salikta nauda un, acīmredzot, tie lidos. Tā zināmā veidā ir tāda nespēja problēmai pieiet mērķtiecīgi," teica Vilks.

Latvijai nav izlēmības attiecībā uz lieliem lēmumiem darbaspēka nodokļu izmaiņu jomā, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Manuprāt, vienmēr var sūdzēties un meklēt labāko brīdi, bet šis gads noteikti būs salīdzinoši labvēlīgs, lai šo jautājumu risinātu, un risinātu ar lielāku pakāpi," teica Vilks, piebilstot, ka sociālā joma nekad nav bijusi pietiekami pievilcīga, dalot amatus, tādējādi gan nodarbinātības, gan arī sociālās lietas līdz šim ir palikušas salīdzinoši aizmugurē.

Vilkts arī atzīmēja, ka Latvijā spertie soļi attiecībā uz darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu līdz šim ir bijuši "mazi", taču valdība ir apliecinājusi, ka spēj samērā ātri panākt vienošanos, piemēram, kad runa bija par "helikopteru naudu" pandēmijas krīzes laikā. "Tad, kad bija jāizšķiras par atbalstu ģimenēm un atbalstu bērniem, vairāki simti miljoni tika īsā brīdī piešķirti, valdībā īpaši nediskutējot. Šeit ir runa tieši par tiem pašiem dažiem simtiem miljonu. Tāpēc iespēja vienoties ir," teica Latvijas Bankas padomes loceklis.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpās 8.jūlijā notika jaunievēlētā Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijas ceremonija.

Pasākums izpelnījās pamatīgu ažiotāžu vēl krietnu laiku pirms bija sācies, jo ierobežotās vietas dēļ uz to nevarēja uzaicināt plašāku apmeklētāju loku, tāpēc daudzām personām tika izsūtīti vienai personai adresēti ielūgumi. Šī iemesla dēļ inaugurācijas ceremoniju atteicās apmeklēt, piemēram, Latvijas Nacionālās operas vadītājs Zigmārs Liepiņš.

E.Levita uzrunu inaugurācijas ceremonijā lasiet šeit!

Valsts prezidenta inaugurācijas ceremoniju un viesus skatiet galerijā!

No 21.marta tiks pilnībā aizliegta kravas transporta tranzīta satiksme cauri Torņkalnam pa Vienības gatvi un Jelgavas ielu, kā arī rīta un vakara sastrēgumstundās aizliegta kravas transporta satiksme abos virzienos gar Daugavas kreiso krastu starp Bolderāju un Salu tiltu, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Plānots, ka ceļa zīmju uzstādīšana tiks sākta ceturtdien un pabeigta aptuveni nedēļas laikā. Pirmo nedēļu Rīgas pašvaldības policija noteikumu pārkāpējus brīdinās, bet pēc tam sāks administratīvā pārkāpuma procesus ar sodu piemērošanu.

Izmaiņas turpmāk aizliegs kravas transporta kustību abos virzienos Vienības gatves posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Jelgavas ielai jeb Latvijas Universitātes akadēmiskajam centram, Jelgavas ielas posmā no Vienības gatves līdz Akmeņu ielai un Akmeņu ielas posmā līdz Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) jeb Valguma ielai.

Savukārt sastrēgumstundās no plkst.7 līdz 10 un no plkst.16 līdz 19 tiks ierobežota kravas transporta, kura pilna masa ir virs piecām tonnām, kustība abos virzienos gar Daugavas kreiso krastu no Salu tilta līdz Bolderājai - pa Mūkusalas ielu, Akmeņu ielu, Valguma ielu, Raņķa dambi, Daugavgrīvas ielu un šoseju līdz Finiera ielai.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) Rīgā, Mūkusalas ielā, tika nozagtas vairākas vērtīgas grāmatas - 1829. gadā izdota Aleksandra Puškina grāmata “Poltava” (oriģinālrakstībā – “Полтава”), 1913. gadā izdota Alekseja Kručjoniha grāmata “Protestēsim“ (“Возропщем”) un nezināmā gadā izdota Alekseja Kručjoniha grāmata “Uzvara par sauli“ (“Побѣда над Солнцем”).

Jāatzīmē, ka A. Puškina grāmatas vērtība Krievijas tirgū varētu būt ap 100 000 eiro.

Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka ar noziegumu, iespējams, saistīts attēlā redzamais vīrietis. Pēc A. Puškina grāmatas zādzības, kas tika izdarīta 23. aprīlī, vīrietis, iespējams, ar sabiedrisko transportu ap pulksten 11.45 devās virzienā uz Vecrīgu.

Valsts policija aicina aplūkot attēlā redzamo vīrieti un atsaukties ikvienu, kurš viņu atpazīst vai zina viņa iespējamo atrašanās vietu! Tāpat aicinām atsaukties iedzīvotājus, kuriem ir informācija par konkrēto grāmatu atrašanās vietu, tostarp, ja tās redzētas pārdošanā! Informēt policiju iespējams, zvanot pa tālruņa numuru 25321551 vai 110.

Dezinfekcijas stendu ražotājs "Disinfeq" ar saviem saražotajiem produktiem vēlas izplesties pasaules tirgū un nest Latvijas vārdu ārpus mūsu valsts robežām.

Uzņēmuma komanda izveidota šā gada marta beigās un aprīlī dibināts "Disinfeq". Pirmais dezinfekcijas stends uzstādīts maija vidū.

"Visa pasaule šobrīd piedzīvo lielas un nebijušas pārmaiņas, kas skar ikvienu no mums. Pasaule nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija agrāk. Maināmies arī mēs un cenšamies pēc iespējas labāk adaptēt mūsu produktus, lai palīdzētu cilvēkiem rūpēties par savu un apkārtējo līdzcilvēku veselību," stāsta "Disinfeq" pārdošanas vadītājs Toms Martinsons.

"Disinfeq" ražojis arī sejas aizsargvairogus, kam bija liels pieprasījums ne tikai Latvijas tirgū, bet arī Apvienotajā Karalistē un Spānijā. Paralēli tam uzņēmums nodarbojies arī ar dezinfekcijas šķidrumu tirdzniecību. "Veicot izpēti, nonācām pie secinājuma, ka publiskajā telpā piedāvātās roku dezinfekcijas iespējas neveicina cilvēku vēlmi dezinficēt rokas, nav pievilcīgas un ir nepraktiskas. Tas bija pamats radīt inovatīvu, ērtu, drošu un vizuāli pievilcīgu produktu – bezkontakta roku dezinfekcijas stendu," komentē T.Martinsons.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

Šā gada sākumā visai trauksmainā ģimenes ārstu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdu apmaiņa par ārstu pakalpojumu apmaksas atskaitēm ieņēmumu dienestam tā, lai «vilks būtu paēdis un kaza dzīva», ir rezultējusies vienā izcili efektīvā risinājumā.

VID akceptējis elektroniskās kvītis, kas čeku par ārstniecības iestādes sniegtajiem pakalpojumiem ļauj noformēt digitāli – izrakstīt ātri, jebkurā diennakts laikā, paveikt to viedtālrunī, ja nepieciešams. Tas šobrīd ir līdzvērtīgs maksājuma dokuments kases čekam un papīra kvītij. Es ticu – uz šo praksi ir vērts paskatīties ne tikai ārstniecības nozares kontekstā.

Atgādināšu – lielo satraukumu radīja pērn valdības pieņemtais lēmums par katru daktera pakalpojumu izrakstīto kvīti VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) ievadīt pamatīgu informāciju – pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, saņemto pakalpojuma veidu, kvīts numuru un samaksāto summu. Ir jau saprotama kontrolējošās iestādes vajadzība rūpēties par nodokļu nomaksu, taču arī ārstu sašutumam bija pamats – 21. gadsimta sākumā bieži ar roku aizpildīt kvīšu grāmatiņas un tad šo informāciju otrreiz vadīt EDS nav visai efektīvi. Ārstniecībai tiek «nozagts» laiks, bet alternatīva – diezgan padārga visiem noteikumiem atbilstoša kases aparāta iegāde, kas nelielai ārsta praksei nav pat likumā prasīta un būtu pamatīgs finanšu slogs. Pēc Latvijas lauku ģimenes ārstu aplēsēm – 2/3 no ģimenes ārstu praksēm ir nelielas un izmanto tieši papīra kvīšu grāmatiņas.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Labam vadītājam ir regulāri jākomunicē ar saviem darbiniekiem, viņš nevar tikai sēdēt savā kabinetā un rakstīt rīkojumus, jo, lai atrisinātu kādu problēmu, tā ir jāizprot, domā Porsche Latvia vadītājs Ivars Norvelis.

Es vienmēr esmu bijis gatavs sēsties savu darbinieku krēslos un iepazīt problēmas no viņu pašu perspektīvas, atklāj I. Norvelis, atzīmējot, ka tieši tā viņš vairākkārt ir arī darījis. Vadītājam ir jāmēģina izprast savas komandas motivāciju, skaidri definējot, kāpēc cilvēki dara tieši tā un ne citādi, pauž I. Norvelis, piebilstot, ka paļaušanās uz citiem ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, strādājot liela uzņēmuma vadībā.

Izaug uzņēmumā

Kad tu esi pārdevējs, viss lielā mērā ir atkarīgs no tevis paša, bet, strādājot vadības komandā, tu esi atkarīgs no citu cilvēku darba, atzīmē I. Norvelis. “Vadītājs pats nevar apkalpot visus klientus vai saremontēt visas automašīnas, tāpēc ļoti svarīgi ir panākt to, ka uzņēmuma darbinieki, lai kurā līmenī tie strādātu, izdara savu darbu augstākajā kvalitātē. Biznesa veiksmes pamatā ir laba komanda, kas grib sasniegt rezultātu. Visu mūžu esmu strādājis klientu apkalpošanas biznesā un esmu sapratis – ja tu esi veiksmīgs darbā ar klientiem, tad tu būsi veiksmīgs arī uzņēmējdarbībā,” teic I. Norvelis.