Lauksaimniecība

Lopkautuvju izgāztuves mežā min kā mēra perēkļus

Dienas Bizness, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Kraukļu bari pacēlās gaisā un nelāga smaka iecirtās degunā, kad tuvojāmies vietai, kur Valkas uzņēmums Servilat mežā izgāž nokauto dzīvnieku atliekas. Līdzīgas izgāztuves var atrast arī Ērģemes zemnieku saimniecības Kalnpierbes kautuves apkārtnē, apliecina ne viens vien apkārtnes mednieks. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pēc padziļinātas pārbaudes abu kautuvju darbību pagājušajā trešdienā apturējis par «blakusproduktu aprites prasību neievērošanu», Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs šādas izgāztuves atzīst par vienu no iespējamiem cēloņiem Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumam Valkas novada Ērģemes pagastā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

SIA Servilat pēc PVD nesenā uzlidojuma savā izgāztuvē atliekas centušies aprakt, taču darbs veikts ļoti pavirši – pie divām smirdīgām peļķēm rēgojas dzīvnieku iekšējie orgāni, apkārtnē var atrast nagus un kaulus, taču pats izteiksmīgākais pierādījums – kāda lopiņa auss ar dzeltenu plastikāta krotāliju un identifikācijas numuru, norāda laikraksts.

Nokauto dzīvnieku atliekas Valkas novada kautuves mežā gāž ilgstoši, nešauboties apgalvojuši Ērģemes pagasta mednieku kolektīva Valkas meliorācija mednieki. Viens no viņiem stāstījis, kā z/s Kalnpierbes teritorijā pats savām acīm redzējis netālu no kautuves mētājamies nokauto dzīvnieku atliekas – kājas, galvas, ādas, kaulus. «Tur ir kara laika bunkuri un visas bedres pilnas. Nekas nav norakts, vienkārši izgāzts – paradīze meža dzīvniekiem,» viņš stāstījis.

PVD sniegtā informācija par abām kautuvēm esot skopa, jo kopā ar Valsts policiju un Valsts vides dienestu uzsākta izmeklēšana.

Ar ĀCM inficēto mežacūku Ērģemes pagastā atrada apmēram pusotra kilometra attālumā no z/s Kalnpierbes, no Servilat izgāztuves – sanāk ap trīs kilometriem. Sērga līdz Valkas novadam atceļojusi ar Latgales lētajām cūkām, atliekas izgāztas mežā, kur tās bija pieejamas mežacūkām, sprieduši Valkas melioratora mednieki. Par Ērģemes kautuves sadarbību ar Krievijas pierobežas saimniecībām esot dzirdēts jau sen.

SIA Servilat valdes priekšsēdētāja Inese Semjonova noliegusi, ka viņas uzņēmums varētu būt atbildīgs par ĀCM uzliesmojumu Valkas novadā, jo kautuve pieņem tikai liellopus, cūkas neesot kautas trīs līdz četrus gadus. Par nelegāli izveidoto izgāztuvi ar dzīvnieku atliekām mežā viņa nedaudz patielējusies, tomēr pārkāpumu atzinusi. «Tā notiek ne tikai pie mums. Kamēr valsts nesubsidēs šādu atlikumu savākšanu, jo pakalpojums ir ļoti dārgs, nekas nemainīsies,» uzsvērusi uzņēmuma vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Dome atvērta idejām, kā izmantot rekultivēto atkritumu kalnu Spilves pļavās

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorijas izmantošanu, biznesa portālam db.lv sacīja Rīgas domes, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

«Šī ir klusa vieta. Mēs esam aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt piedāvājumus par to, ko šeit varētu izveidot, bet neviens nav iesniedzis nevienu ierosinājumu,» viņa stāstīja.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu šajā teritorijā veic nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus – zāles pļaušanu, atkritumu savākšanu no teritorijas virsmas, aktuālos remontdarbus, kā arī ir noslēgts līgums par rekultivētās izgāztuves tehnisko apsardzi, tajā skaitā video novērošanu, kuras nodrošināšanai tiek izmantota saules enerģija. Katru gadu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 20 000 eiro.

Rīgas pilsētas izgāztuve «Kleisti» atrodas Rīgas pilsētas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju. Izgāztuve tika ierīkota Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam, kad tika atvērta izgāztuve «Getliņi» un lielākā daļa atkritumu tika vesti uz turieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izgāztuves vietā Augusta Deglava ielā bērs 35,5 metrus augstu kalnu

Žanete Hāka, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā sāksies Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas darbi, informē Rīgas dome.

Rekultivējamā atkritumu izgāztuve tika izveidota 1956.gadā Rīgas nomalē pilsētas sadzīves un rūpniecības atkritumu apglabāšanai. Izgāztuve tika izveidota bez projekta, tajā nebija paredzēti nekādi vides aizsardzības pasākumi – tieši virs kūdras tika bērti sadzīves, rūpniecības un celtniecības atkritumi, kas veidojās Rīgas pilsētā.

1973.gadā, kad tika izveidota pilsētas izgāztuve Getliņos, Augusta Deglava ielas izgāztuvi slēdza, bet nesankcionēta atkritumu, it īpaši, būvgružu izbēršana tās apkārtnē turpinājās arī turpmākajos gados – līdz pat 80. gadu beigām.

Izgāztuve atrodas teritorijā, kas ietver Pļavniekus, Dreiliņus un daļu Purvciema, un tās apkaimē pašlaik dzīvo vairāk nekā 114 tūkstoši iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Bijušās izgāztuves vietā par 8,38 miljoniem eiro taps Latvijā lielākā pikniku zona

Dienas Bizness, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās izgāztuves teritorijā Rīgā, Augusta Deglava ielā tiks izveidots viens no lielākajiem galvaspilsētas parkiem, kurā jau nākamgad ierīkos bērnu rotaļu laukumu un valstī lielāko pikniku zonu. Par to trešdien, iepazīstoties ar paveikto izgāztuves sakārtošanā, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Bijušās izgāztuves vietā starp Pļavnieku un Purvciemu apkaimēm vairāk nekā 20 hektāru platībā kopš pagājušā gada tiek veikta teritorijas sakārtošana, kuras gaitā jau izveidots teju 36 metrus augsts mākslīgs kalns, kas ir viens no augstākajiem punktiem galvaspilsētā, informē Rīgas dome.

«Projekts ir līdzfinansēts ar Eiropas Savienības naudu, tā galvenais mērķis ir vides sakārtošana un nosacījumi paredz, ka vairākus gadus nedrīkst veikt kapitālu būvniecību. Tāpēc kalnu pagaidām izmantot nevarēs un pacēlāju slēpotājiem vēl nebūs. Tomēr rīdzinieki jau ziemā tiks pie distanču slēpošanas trases, vasarā izgāztuvei blakus esošajā teritorijā izveidos jaunu bērnu rotaļu laukumu, kā arī tiks izveidota Latvijā lielākā piknika zona – ar 40 galdiem un griliem. Tiks uzstādīta Ziemassvētku egle un vasarā varēs notikt līgošanas pasākumi,» norādīja N. Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atbalsta A.Deglava ielas izgāztuves būvniecības ieceri

Lelde Petrāne, 17.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu izvērtēšanas Rīgas dome otrdien atbalstījusi Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas būvniecības ieceri, liecina medijiem sniegtā informācija.

Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas trīs aptaujas anketas, no kurām divas bija būvniecības ieceri atbalstošas, bet viena – noraidoša.

Realizējot projektu, patlaban kokiem un krūmiem aizaugušās bijušās izgāztuves vietā Pļavniekos, kvartālā starp Augusta Deglava, Ulbrokas un Ilūkstes ielu līdz 2015.gada beigām tiks izveidota sakopta teritorija 24 hektāru platībā. Turklāt izgāztuves rekultivācijas rezultātā atbrīvotā teritorija perspektīvā ļaus izbūvēt Lielvārdes ielas turpinājumu, nodrošinot infrastruktūras attīstību.

Projekta gaitā atkritumus paredzēts pārvietot uz izgāztuves ziemeļu un centrālo daļu, tad šim atkritumu kalnam tiks ierīkota drenāžas sistēma gruntsūdeņu savākšanai un novadīšanai, bet pēc tam atkritumu kalns tiks pārsegts ar ūdensnecaurlaidīgu segumu un apzaļumots, nodrošinot iedzīvotājiem atpūtas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts meža dienests (VMD) ir izsniedzis atļauju 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā, aģentūrai LETA sacīja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.

Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Bijušās atkritumu izgāztuves Kleisti vietā izveidots 13 metru augsts uzkalns

Dienas Bizness, 25.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Rīgas atkritumu izgāztuves Kleisti vietā patlaban paceļas 13 metrus augsts apzaļumots pakalns, kas patlaban izskatās pēc oāzes uz pelēcīgo Spilves pļavu fona, informē Rīgas dome.

«Ir pabeigts vēl viens labs projekts. Bijušās atkritumu izgāztuves vietā tagad ir izveidojusies ne tikai vizuāli pievilcīga ainava, bet pats galvenais ir novērsta gruntsūdeņu tālāka piesārņošana. Rekultivācijas noteikumi paredz, ka piecus gadus šeit neko nedrīkst darīt. Pa šo laiku aicinu iedzīvotājus izteikt savas idejas kalna izmantošanai,» aicina Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, kurš trešdien, 25. novembrī, kopā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieku Askoldu Kļaviņu un atbildīgajiem speciālistiem bija ieradies novērtēt rekultivācijas gaitā paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Olainē īstenota bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves sanācija

Žanete Hāka, 01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) noslēdzot četrus mēnešus ilgos Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbus, informē VVD.

1. oktobris ir projektā Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts 1.kārta paredzēto vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu gala termiņš. VVD informē, bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts, tāpat novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu emisijai gruntsūdeņos. Turpmāk Olaines novada iedzīvotāji var justies droši par apkārtējās vides stāvokli.

«Vides attīrīšanas darbi ir paveikti vēl vienā no vispiesārņotākajām Latvijas teritorijām. Tas noticis ļoti īsā laikā un ar augstu kvalitāti, pielietojot jaunākos vides inženiertehniskos risinājumus. Līdz ar šī projekta noslēgumu vēsturiski piesārņoto vietu skaits valstī sarūk un mēs varam iedvesmoties nākotnes izaicinājumiem pēdējā sarežģītā vides sanācijas projekta īstenošanai Inčukalnā. Tāpat Olaines projekts ir apliecinājums tam, ka valstī ir patiešām spējīgi, gudri un augsti kvalificēti uzņēmumi, kuri ar valsts un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem saimnieko atbildīgi un ir uzticami partneri sarežģītu vides problēmu likvidēšanā,» gandarījumu par veiksmīgi īstenoto projektu pauž VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopējā īpašnieku skaita Latvijā kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās kooperatīvos, pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā.

Muižnieks pastāstīja, ka meža īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.

LMĪB valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji pieaug.

Viņš arī piebilda, ka meža zemju tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi ar Vācijas kapitālu. "Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs," sacīja Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Samazinājušās meža atjaunošanas izmaksas, bet pieauguši kopšanas izdevumi

Db.lv, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 438 līdz 567 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2016.gadā izmaksas bija robežās no 551 līdz 600 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 620 līdz 687 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2017.gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos (566,7 eiro/ha), bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (437,8 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 2,4 % un 24,2 % mazākas nekā gadu iepriekš.

2017. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā pieaugušas gandrīz visās meža zemes kvalitātes grupās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2017. gadā bija no 227 līdz 288 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos – 287,9 eiro/ha, kas ir par 54,2 % lielākas nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par 1,34 miljoniem eiro rekultivēs bijušo Kleistu atkritumu izgāztuvi

Dienas Bizness, 13.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (RD MVD) pasūtījuma konsorcijs BRR (SIA Būvalts R, SIA Roadeks) ir izstrādājis izgāztuves Kleisti rekultivācijas tehnisko projektu un saņēmis būvatļauju rekultivācijas darbu uzsākšanai. Autoruzraudzību un būvdarbus veiks konsorcijs BRR, bet būvuzraudzību – SIA Geo Consultants, informē Rīgas dome.

Šī projekta rezultātā Pārdaugavā tiks samazināta atkritumu negatīvā ietekme uz vidi un novērsta tālāka vides piesārņošana, kā arī tiks iegūta apzaļumota un sakopta ainava 4,5 ha platībā. «Gan Augusta Deglava ielas atkritumu izgāztuve, gan Kleistu izgāztuve ilgu laiku bija «kauna traipi» pilsētvidē, taču tagad šīs vietas tiks sakārtotas un tās varēs izmantot iedzīvotāju atpūtai, » norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Lai piesaistītu Kohēzijas fonda līdzekļus bijušās atkritumu izgāztuves Kleisti rekultivācijai, RD MVD noslēdza vienošanos ar Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Projektu paredzēts īstenot par nepilniem 1,34 miljoniem eiro (ar PVN), no kuriem Rīgas domes finansējums ir 669822 eiro, bet Kohēzijas fonda finansējums ir 669822 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD noraida VK pārmetumus par neefektīvu Āfrikas cūku mēra līdzekļu izmantošanu

Žanete Hāka, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šogad ugunsgrēki skāruši valsts mežus vairāk nekā 70 hektāru platībā

Žanete Hāka, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pavasaris šogad solījās būt vēss un lietains, laiks izvērties sauss un karsts, un ir pagājuši jau vairāk nekā četri mēneši kopš fiksēta pirmā ugunsnelaime valsts mežā, informē VAS Latvijas Valsts meži.

Šogad reģistrēti jau 89 meža ugunsgrēki, un uguns skartā valsts meža platība ir vairāk nekā 70 hektāri, tajā skaitā degušas jaunaudzes vairāk nekā 30 hektāru platībā. Tas nozīmē, ka vidējā degusī platībā ir 0,8 hektāri.

Visvairāk meža ugunsgrēku fiksēti Dienvidlatgales mežsaimniecībā, kur 36 ugunsgrēkos uguns skārusi 19 hektārus meža, savukārt Zemgales mežsaimniecībā fiksēti 17 meža ugunsgrēki, kuros uguns skartā meža platība ir 23,5 hektāru liela.

Šogad no visiem valsts mežā fiksētajiem meža ugunsgrēkiem Valsts meža dienests (VMD) fiksējis ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes 34 gadījumos, kur nopostīti 17 hektāri meža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meža platību paplašināšanai un dzīvotspējas uzlabošanai pieejami 9,5 miljoni eiro

Žanete Hāka, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) aicina meža īpašniekus pieteikties atbalstam pasākumā Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā, informē ZM.

Atbalstu var saņemt meža ieaudzēšanai, retināšanai, mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai un atjaunošanai pēc meža ugunsgrēkiem un dabas katastrofām. Pasākuma otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2016. gada 27. jūnija līdz 2016. gada 27. jūlijam ar kopējo publisko finansējumu 9,5 miljoni eiro.

Meža īpašniekiem jāņem vērā, ka atbalsta piešķiršanas kārtībā veiktas vairākas izmaiņas. Turpmāk atbalstu jaunaudžu retināšanai varēs saņemt tikai tad, ja jaunaudzē nepieciešams būtisks kokaugu aizzēluma samazinājums (tiks vērtēta atbilstība kritērijiem). Turklāt atbalsta pretendentiem jāpievērš uzmanība līdz šim sagatavotajiem meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plāniem. Ja pasākumu plānā, kas ar Valsts meža dienestu saskaņots pirms 2016. gada 15. maija, ir paredzēta jaunaudžu retināšana un plānā nav skaidri norādīta atbilstība kritērijam – samazināt valdošās sugas koku vai konkurējošo koku skaitu vismaz par 500 kokiem vienā hektārā vai atbrīvot augšanas telpu no bieza vai vidēji bieza krūmu aizzēluma, pretendentam pasākumu plāns jāsaskaņo atkārtoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas – no 557 līdz 662 eiro uz hektāru

Dienas Bizness, 30.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvijā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 557 līdz 662 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinoši 2013. gadā tās bija no 566 līdz 630 eiro uz vienu hektāru.

2014. gadā vislielākās meža atjaunošanas vidējās izmaksas, kurās ietilpst augsnes sagatavošana, stādu un stādīšanas izmaksas, bija meža zemes trešās kvalitātes grupas1 mežos (662,35 eiro/ha), bet viszemākās – meža zemes pirmās kvalitātes grupas1 mežos (557,73 eiro/ha).

2014. gadā meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, Latvijā bija vidēji no 218 līdz 240 eiro par hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas 2014. gadā bija meža zemes trešās kvalitātes grupas mežos (239,90 eiro/ha).

2014. gadā viena kubikmetra koksnes vidējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē bija 16,44 eiro, bet starpcirtē – 20,78 eiro. Mežizstrādes izmaksas attiecas uz galveno cirti, kurā meža gabals tiek izcirsts gandrīz pilnībā, un starpcirti (kopšanas, rekonstruktīvā, sanitārā), kurā cirte tiek veikta daļēji. Katra no cirtēm ietver kokmateriālu sagatavošanu, pievešanu līdz ceļam un transportēšanu līdz iepirkšanas punktam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu īpašnieki sūdzas par nesamērīgu mikroliegumu noteikšanu

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 600 meža īpašnieku valsts augstākajām amatpersonām nosūtījuši vēstuli, lūdzot izvērtēt, viņuprāt, nesamērīgu īpašumtiesību aprobežošanas praksi, nosakot mikroliegumus, un pieņemt lēmumus, kas veicinātu sadarbībā balstītu dabas aizsardzību privātos īpašumos.

"Dabas aizsardzības jautājumi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā - kāpēc problēmsituācijas netiek risinātas tur? Tāpēc, ka šie mēģinājumi ir bijuši gan darba grupā par grozījumiem mikroliegumu noteikumos, gan priekšlikumu izstrādē Mazā ērgļa sugas aizsardzības plānam, taču nesekmīgi, jo nedz VARAM, nedz Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir valsts iestādes, kuru pienākumos ir nodrošināt labu pārvaldību pār savā kompetencē esošiem jautājumiem, to nedara vai dara neveiksmīgi attiecībā uz mikroliegumiem, kas ir ārpus aizsargājamām teritorijām," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) izpilddirektore Aiga Grasmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Attīrītajā Olaines bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuvē stāda vītolus

Dienas Bizness, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts un novērsti arī draudi turpmākai piesārņojošo vielu iekļūšanai gruntsūdeņos. Attīrītajā teritorijā amatpersonas, uzņēmēji un vides aizsardzības organizāciju pārstāvji šodien kopīgi iestādīja piecus baltos vītolus un iesēja zāli, kā arī pārrunāja turpmāko objekta uzraudzību, informē Valsts Vides dienestā (VVD).

Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu noslēguma pasākumā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Kaspars Gerhards, VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova un darbu veicēji – SIA VentEko valdes loceklis Mareks Bažovskis un SIA Geo Consultants valdes priekšsēdētājs Jānis Ābeltiņš.

Darbs pie teritorijas attīrīšanas, kuru līdzfinansēja Eiropas Savienība, ilga no šā gada maija līdz 1. oktobrim. Šajā laikā tika attīrīta teritorija 29 450 kvadrātmetru platībā, likvidēts piesārņojuma avots un novērsta kaitīgo vielu nokļūšana gruntsūdeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperti: Ukrainas krīzes ietekmē pieaugusi Latvijas meža nozares loma

Žanete Hāka, 12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aplūkojot meža nozares potenciālu un Latvijas ekonomisko neatkarību, šodien ekspertu diskusijā Jelgavā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss, DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš un citi eksperti atzīmēja nozares augsto potenciālu.

Diskusijā eksperti atzīmēja meža nozares lomu šī brīža sociālekonomiskajā situācijā Krievijas-Ukrainas attiecību kontekstā, kā arī jomas pienesumu tieši reģionu attīstībā, tajā skaitā Jelgavā un Zemgalē.

Diskusijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka daudzas Latvijas eksportējošās nozares ir atkarīgas no situācijas austrumos un no tā, kā risinās situācija Ukrainā un Krievijā. Tikko kā ir riski šajos reģionos, tā arī mūsu uzņēmumi izjūt sekas – arī LTRK biedru vidū ir uzņēmumi, kam eksporta kritums ir pat 40%. Savukārt meža nozarei šī situācija ir daudz labāka – tā ir salīdzinoši neatkarīga no tā, kas notiek Krievijas tirgus kontekstā, jo uz šiem tirgiem eksports ir pavisam minimāls un teju pat nejūtams. Lielāko pienesumu sniedz meža nozares eksports tieši uz citiem Eiropas un pasaules reģioniem, tāpēc meža nozare viennozīmīgi ir Latvijas stabilitātes pamats, kas ir jāattīsta vairāk, izmantojot nozares resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Uzsāk jauna meža stādīšanu Rīgas mežos. Jauns meža atjaunojamo platību rekords

Rīgas Meži SIA, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 454,66 ha jauna meža, kopumā iestādot 1 369 740 jaunu kociņu. Tā ir līdz šim lielākā SIA Rīgas meži gadā atjaunojamā platība un iestādāmo kociņu skaits.

Meža atjaunošanas darbi tiek uzsākti šodien, 4.aprīlī, Tīreļu mežniecībā. Paredzēts, ka meža atjaunošana turpināsies līdz jūnija sākumam. Darbi ieplānoti visās mežniecībās. Atjaunojamo platību un stādāmo kociņu skaita ziņā līderos ir Tīreļu un Gaujas mežniecība.

Tīreļu mežniecībā šogad plānots atjaunot mežu 162,49 ha platībā, t.sk. Olaines iecirknī plānots stādīt 85,67 ha, bet Tīreļu iecirknī – 76,82 ha meža. Gaujas mežniecībā ieplānota meža atjaunošana 142,09 ha platībā, no kuriem absolūti lielākā daļā - 106,50 ha - jauna meža tiks stādīti Juglas iecirknī, bet 35,59 ha Garkalnes iecirknī.

Daugavas mežniecībā iestādīs jaunu mežu 103,72 ha platībā, bet Katrīnas mežniecībā - 45,65 ha meža. Arī šogad plānoti meža atjaunošanas darbi Rīgas mežniecībā, iestādot jaunu mežu 0,71 ha platībā zaļās zonas estētiskās vērtības uzlabošanai Rīgas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 4.augustā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa tikšanās laikā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektori Sandru Bērziņu pieņemts lēmums projektā Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā šogad kontrolēto zemsedzes dedzināšanas aktivitāti neveikt, informēja DAP pārstāve Rita Jakovļeva.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā sabiedrības satraukumu un neizpratni attiecībā uz šo plānoto aktivitāti. Kontrolētās meža zemsedzes dedzināšanas pasākumu veikšana Gaujas nacionālajā parkā varētu tikt veikta pēc pamatīgāka sabiedrības izglītošanas darba un lielāka sabiedrības atbalsta iegūšanas šajā jautājumā.

Projekta Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā komanda turpināšot īstenot citas projektā paredzētās aktivitātes. Tāpat tiks turpināts darbs pie kontrolētās meža dedzināšanas jautājuma skaidrošanas dažādām mērķauditorijām - pašvaldību, mežsaimniecības nozares pārstāvjiem un sabiedrībai, informē R. Jakovļeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas meži» šopavasar apņēmusies iestādīt 454,66 ha jauna meža, kopumā iestādot 1 369 740 jaunu koku. Tā ir līdz šim lielākā SIA «Rīgas meži» gadā atjaunojamā platība un iestādāmo kociņu skaits.

Meža atjaunošanas darbi tiek uzsākti šodien, 4.aprīlī, Tīreļu mežniecībā. Paredzēts, ka meža atjaunošana turpināsies līdz jūnija sākumam.

Meža atjaunošanas darbi ieplānoti visās mežniecībās. Atjaunojamo platību un stādāmo kociņu skaita ziņā līderos ir Tīreļu un Gaujas mežniecība.

Tīreļu mežniecībā šogad plānots atjaunot mežu 162,49 ha platībā, t.sk. Olaines iecirknī plānots stādīt 85,67 ha, bet Tīreļu iecirknī – 76,82 ha meža. Gaujas mežniecībā ieplānota meža atjaunošana 142,09 ha platībā, no kuriem absolūti lielākā daļā - 106,50 ha - jauna meža tiks stādīti Juglas iecirknī, bet 35,59 ha Garkalnes iecirknī.

Daugavas mežniecībā iestādīs jaunu mežu 103,72 ha platībā, bet Katrīnas mežniecībā - 45,65 ha meža. Arī šogad plānoti meža atjaunošanas darbi Rīgas mežniecībā, iestādot jaunu mežu 0,71 ha platībā zaļās zonas estētiskās vērtības uzlabošanai Rīgas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

FOTO: Izvēlēti konkursa Sakoptākais mežs finālisti

Lelde Petrāne, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa «Sakoptākais mežs» žūrija ir izvērtējusi visus konkursam pieteiktos īpašumus un izvirzījusi trīs finālistus. Šie finālisti ir saimniecības «Jaunkalniņi» īpašnieks Māris Bērziņš no Cieceres pagasta, saimniecības «Liepziedi» īpašnieks Kārlis Martinsons no Limbažu pagasta un saimniecības «Ļūcāni» īpašnieks Guntis Vībāns no Zasas pagasta.

Konkursa pirmās vietas un balvas «Par ilgtspējīgu saimniekošanu» ieguvējs tiks paziņots meža nozares gada balvas «Zelta čiekurs» svinīgajā pasniegšanas ceremonijā Vidzemes koncertzālē «Cēsis» 1.decembrī.

Kā kopīgo iezīmi gandrīz visos apskatītajos īpašumos žūrija min meža kopšanu no paaudzes paaudzē. Īpašumus apsaimnieko tēvi kopā ar dēliem, pēc tam par meža kopšanu izglītojot jau arī mazdēlus.

Konkursa finālistu noteikšanā kopumā piedalījās 11 žūrijas locekļi – LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes rektore Irina Pilvere, AS «Latvijas Valsts meži» Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, LTV raidījuma «Savai zemītei» veidotāja Daina Bruņiniece, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, kardiologs Andrejs Ērglis, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe un biologs, pētnieks Māris Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meža nozares attīstībai valsts piešķirs 237,9 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka valsts atbalsta apmēru un tā piešķiršanas kārtību meža nozares attīstībai.

Lai veicinātu nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju, 2015. gadā kopējais atbalsta apmērs meža nozares attīstībai ir 237,92 tūkstoši eiro, informē ZM.

Valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz atbalstīt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu, tostarp skolu jaunatnes izglītošanas pasākumu - konkursu Mūsu mazais pārgājiens un Meža dienas 2015 nodrošināšanu. Plānots arī turpmāk nodrošināt izstādi Iepazīsties – Koks!, kuras mērķis ir pārskatāmi attēlot Latvijas meža nozari, izceļot katra posma – meža audzēšanas, aizsardzības, izstrādes, koksnes pārstrādes – sasniegumus. Tāpat atbalsts paredzēts meža nozares gada balvas Zelta čiekurs balvu izgatavošanai un cietiem meža nozares attīstības projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru