Foto

FOTO: Bijušās izgāztuves vietā par 8,38 miljoniem eiro taps Latvijā lielākā pikniku zona

Dienas Bizness, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Bijušās izgāztuves teritorijā Rīgā, Augusta Deglava ielā tiks izveidots viens no lielākajiem galvaspilsētas parkiem, kurā jau nākamgad ierīkos bērnu rotaļu laukumu un valstī lielāko pikniku zonu. Par to trešdien, iepazīstoties ar paveikto izgāztuves sakārtošanā, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Bijušās izgāztuves vietā starp Pļavnieku un Purvciemu apkaimēm vairāk nekā 20 hektāru platībā kopš pagājušā gada tiek veikta teritorijas sakārtošana, kuras gaitā jau izveidots teju 36 metrus augsts mākslīgs kalns, kas ir viens no augstākajiem punktiem galvaspilsētā, informē Rīgas dome.

«Projekts ir līdzfinansēts ar Eiropas Savienības naudu, tā galvenais mērķis ir vides sakārtošana un nosacījumi paredz, ka vairākus gadus nedrīkst veikt kapitālu būvniecību. Tāpēc kalnu pagaidām izmantot nevarēs un pacēlāju slēpotājiem vēl nebūs. Tomēr rīdzinieki jau ziemā tiks pie distanču slēpošanas trases, vasarā izgāztuvei blakus esošajā teritorijā izveidos jaunu bērnu rotaļu laukumu, kā arī tiks izveidota Latvijā lielākā piknika zona – ar 40 galdiem un griliem. Tiks uzstādīta Ziemassvētku egle un vasarā varēs notikt līgošanas pasākumi,» norādīja N. Ušakovs.

Izgāztuves rekultivācija tika sākti pirms gada, 2014. gada oktobrī. Darbu gaitā sākotnēji veikta koku un krūmu likvidēšana, lai visā teritorijā atrodošos atkritumus pēcāk noraktu un pārvietotu, veidojot atkritumu kalnu. Kopumā pārvietoti vairāk nekā 900 000 kubikmetru atkritumu, kas sablīvēti un šobrīd veido 36 metrus augstu kalnu virs jūras līmeņa. Kalna konfigurāciju veido dažāda slīpuma nogāzes ar mērķi radīt vizuāli interesantu objektu esošajā rūpnieciskās apbūves zonā.

Pēc kalna izveides tas ir pārklāts ar nosedzošo pretfiltrācijas māla slāni 50 centimetru biezumā un auglīgās grunts slāni 20 centimetru biezumā, kā arī apsēts ar zāli. Pārējā projekta teritorijā blakus kalnam, kas atbrīvota no atkritumiem, izveidots auglīgās grunts slānis 15 centimetru biezumā un arī apzaļumots. Tādējādi izgāztuves vietā līdz šā gada beigām tiks izveidota sakopta teritorija 19,3 hektāru platībā.

Lai nodrošinātu virsūdeņu plūsmas savākšanu un sadalīšanu, tika izbūvētas divas ievalkas pa atkritumu kalna perimetru. Tāpat visā projekta īstenošanas laikā veikta piesārņoto gruntsūdeņu attīrīšana. Ap kalnu ir izveidoti pieci monitoringa urbumi turpmākai piesārņojuma kontrolei.

Papildus tam veikta izgāztuvei piegulošās teritorijas A.Deglava ielas sarkanajās līnijās labiekārtošana, atbrīvojot no atkritumiem un piesārņoto gruntsūdeņu attīrīšana, tādējādi nodrošinot izgāztuves un tai piegulošo teritoriju sakopšanu. Pilsētas Ziemeļu izpilddirekcija veica arī savā pārziņā esošā 2,4 hektārus plašā zemes gabala sakārtošanu, kas pieguļ projekta teritorijai.

Līdz pilnīgai projekta īstenošanai paredzēts iesēt zālāju piegulošajā teritorijā, kas atbrīvota no atkritumiem, iestādīt desmit liepas pretim skolai un izvietot informatīvās plāksnes par projektu un par to, ka izgāztuve ir slēgta. Lai novērstu izgāztuves turpmāku ekspluatāciju, kā arī nodrošinātu pretfiltrācijas slāņa nostiprināšanos, apkārt izgāztuves kalnam tiks izveidots žogs.

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, piecus gadus pēc projekta noslēguma izgāztuves teritoriju nevarēs izmantot nekādām aktivitātēm. Pēc pieciem gadiem - to būs iespējams izmantot atpūtai, rekreācijas pasākumiem un aktīvās atpūtas nodarbībām.

Visus būvdarbus plānots pabeigt oktobra beigās, bet objektu nodos ekspluatācijā līdz 1. decembrim. Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību veic SIA SCO Centrs, būvdarbus - SIA Merks, bet būvuzraudzību - SIA Geo Consultants. Projekta kopējās paredzētās izmaksas ir 8,38 miljoni eiro, no kuriem pusi finansē Rīgas dome, bet otru pusi - Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, Slokas apkaimē, kur svētdien, 18. jūnijā izcēlās plašs ugunsgrēks, konstatēti arī bīstamie atkritumi, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts vides dienests (VVD) trešdien saņēmis VVD inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli.

Plašāk par situāciju Jūrmalā K.Gerhards un VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova medijus informēs preses konferencē trešdien, plkst. 13.00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Dome atvērta idejām, kā izmantot rekultivēto atkritumu kalnu Spilves pļavās

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorijas izmantošanu, biznesa portālam db.lv sacīja Rīgas domes, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

«Šī ir klusa vieta. Mēs esam aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt piedāvājumus par to, ko šeit varētu izveidot, bet neviens nav iesniedzis nevienu ierosinājumu,» viņa stāstīja.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu šajā teritorijā veic nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus – zāles pļaušanu, atkritumu savākšanu no teritorijas virsmas, aktuālos remontdarbus, kā arī ir noslēgts līgums par rekultivētās izgāztuves tehnisko apsardzi, tajā skaitā video novērošanu, kuras nodrošināšanai tiek izmantota saules enerģija. Katru gadu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 20 000 eiro.

Rīgas pilsētas izgāztuve «Kleisti» atrodas Rīgas pilsētas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju. Izgāztuve tika ierīkota Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam, kad tika atvērta izgāztuve «Getliņi» un lielākā daļa atkritumu tika vesti uz turieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Par ugunsgrēku nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā apsūdz trīs personas

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa šī gada 22. jūnijā kriminālvajāšanas uzsākšanai nodeva kriminālprocesu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā valstij nodarīts kaitējums 696 595 eiro apmērā, informē VP.

Par aizdomās turētiem šajā lietā atzītas trīs personas.

2017. gada jūnijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas amatpersonas uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 99. panta otrās daļas – par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Veicot nepieciešamās izmeklēšanas darbības, likumsargi noskaidroja, ka aizdomās turētās personas, mantkārīgu motīvu vadītas, nelikumīgi izveidoja un uzglabāja atkritumus Jūrmalā, Ventspils šosejā 47, laika posmā no 2016. gada maijam līdz sadegšanas brīdim. Šo darbību rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīts materiālais zaudējums aptuveni 700 000 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka izgāztuvē esošie atkritumi tika atvesti no Zviedrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Jūrmalas atkritumu glabātājs pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju

LETA, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Bijušās atkritumu izgāztuves Kleisti vietā izveidots 13 metru augsts uzkalns

Dienas Bizness, 25.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Rīgas atkritumu izgāztuves Kleisti vietā patlaban paceļas 13 metrus augsts apzaļumots pakalns, kas patlaban izskatās pēc oāzes uz pelēcīgo Spilves pļavu fona, informē Rīgas dome.

«Ir pabeigts vēl viens labs projekts. Bijušās atkritumu izgāztuves vietā tagad ir izveidojusies ne tikai vizuāli pievilcīga ainava, bet pats galvenais ir novērsta gruntsūdeņu tālāka piesārņošana. Rekultivācijas noteikumi paredz, ka piecus gadus šeit neko nedrīkst darīt. Pa šo laiku aicinu iedzīvotājus izteikt savas idejas kalna izmantošanai,» aicina Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, kurš trešdien, 25. novembrī, kopā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieku Askoldu Kļaviņu un atbildīgajiem speciālistiem bija ieradies novērtēt rekultivācijas gaitā paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā piespriedusi trīs gadus ilgu nosacītu cietumsodu trim personām, kuras bija apsūdzētas par nelegālas atkritumu izgāztuves izveidi Jūrmalā, kurā pērn izcēlās ugunsgrēks, liecina publiski pieejamais anonimizētais tiesas spriedums.

Bez nosacītā cietumsoda personām arī solidāri valstij jāatmaksā 617 614,34 eiro, kas radušies materiālajos zaudējumos.

Visas trīs personas noslēgušas vienošanos ar prokuratūru par vainas atzīšanu pēc Krimināllikuma 99.panta otrās daļas par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Spriedumā skaidrots, ka visas trīs personas laika posmā līdz 2017.gada 18.jūnijam bez atļaujas, neatbilstoši noteikumiem ierīkotā vietā, uzglabāja lielos apjomos šķirotus polimēra atkritumus. Tiesa norādījusi, ka atkritumu uzglabāšana šajā vietā bija nelikumīga, jo nebija saņemta atļauja atkritumu apsaimniekošanai, kā arī uzglabāšanas vieta neatbilda spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvgružu izgāztuve Spilves lidostā likvidēta; turpmāk slēgs pieejas ceļus

Dienas Bizness, 23.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Rīgā apjomīgākās būvgružu izgāztuves likvidēšana, kas veikta atbilstoši iepriekš noslēgtajam atkritumu izvešanas līgumam ar SIA Clean R. Nelegālie būvgruži no lidostas Spilve teritorijas ir aizvākti un nogādāti šķirošanas poligonos. Kopumā izvesti ap 4000 m3 būvgružu, kā arī šķirotie atkritumi, informē SIA Rīgas nami pārstāvis Edgars Arnītis.

Kā apliecināja nolīgtā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs, pierādījās iepriekšējās aizdomas, ka nelegālās izgāztuves vaininieki meklējami starp būvgružu izvedējiem, jo šķiroto atkritumu starpā atklājās daudz būvniecības materiālu atlieku, ēku un interjera paliekas, vecas mantas un sadzīves lietas, kas visticamāk izmestas, veicot mājas remontu.

Sakopšanas darbu laikā tika atrastas daudz dažādas personiskas mantas un liecības no to iepriekšējiem saimniekiem, tai skaitā dokumenti, līgumi un pat universitātes diplomi. Cerot uz izmeklēšanas uzsākšanu un pārkāpēju saukšanu pie atbildības, SIA Rīgas nami vērsušies ar iesniegumu policijā un nodevuši kompetentajām iestādēm izgāztuvē atrastos dokumentus. Šāda izmeklēšana noteikti varētu būt nepatīkams pārsteigums arī tām privātpersonām, kas, meklējot lētākas atkritumu izvešanas iespējas, bija uzticējušās šaubīgiem atkritumu izvedējiem, neiedomājoties, ka vēlāk viņu mantas nonāks lidostas Spilve pļavās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Olainē īstenota bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves sanācija

Žanete Hāka, 01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) noslēdzot četrus mēnešus ilgos Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbus, informē VVD.

1. oktobris ir projektā Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts 1.kārta paredzēto vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu gala termiņš. VVD informē, bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts, tāpat novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu emisijai gruntsūdeņos. Turpmāk Olaines novada iedzīvotāji var justies droši par apkārtējās vides stāvokli.

«Vides attīrīšanas darbi ir paveikti vēl vienā no vispiesārņotākajām Latvijas teritorijām. Tas noticis ļoti īsā laikā un ar augstu kvalitāti, pielietojot jaunākos vides inženiertehniskos risinājumus. Līdz ar šī projekta noslēgumu vēsturiski piesārņoto vietu skaits valstī sarūk un mēs varam iedvesmoties nākotnes izaicinājumiem pēdējā sarežģītā vides sanācijas projekta īstenošanai Inčukalnā. Tāpat Olaines projekts ir apliecinājums tam, ka valstī ir patiešām spējīgi, gudri un augsti kvalificēti uzņēmumi, kuri ar valsts un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem saimnieko atbildīgi un ir uzticami partneri sarežģītu vides problēmu likvidēšanā,» gandarījumu par veiksmīgi īstenoto projektu pauž VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada rudenī Latvijas mērniecības uzņēmuma Metrum speciālisti veica galējos kontrolmērījumus, noslēdzot Augusta Deglava ielas galā esošās kādreizējās pilsētas izgāztuves rekultivācijas projektu, ko īstenoja būvsabiedrība Merks.

Uzņēmums projekta ietvaros, gatavojot konkursa piedāvājumu, veica pārvietojamā apjoma aplēses un precizējošos aprēķinus. Vēlāk, jau projekta realizācijas gaitā, Metrum speciālisti veica ikmēneša kontrolmērījumus, piegādājot būvkompānijai detalizētus mērījumus un ortofoto (fotokarti). Projekta noslēgumā tika veikti pēdējie kontrolmērījumi, kā arī sagatavoti gala situācijas ortofoto (fotokarte) un aerofoto materiāls.

Projekta realizācijas gaitā Metrum pielietoja topogrāfiskos uzmērījumus, aerolāzerskenēšanu un aerofotografēšanu, izmantojot bezpilota lidaparātu un lidmašīnu.

Būvkompānijas Merks realizētajā rekultivācijas projekta īstenošanas laikā tika pārvietoti 0,93 miljoni kubikmetri zemes, kas atbilst 75 tūkstošiem lielo autokravu, tika izveidots kalns gandrīz 36 metru augstumā, sakopta gandrīz 21 hektāru lielā izgāztuves platība, atbrīvojot vietu arī turpmākai apkārtesošās infrastruktūras attīstībai, kā arī tika īstenoti pasākumi vides piesārņojuma mazināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālajā Jūrmalas izgāztuvē bija uzkrāti aptuveni 23 000 tonnu atkritumu, informēja Valsts vides dienestā (VVD).

Dienesta darbinieki norāda, ka uzņēmums Prima M nebija saņēmis atbilstošas atļaujas darbību veikšanai ar atkritumiem un, līdz ar to, darbojās nelegāli. Tāpat dienestā jau iepriekš ir saņemtas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem par smakām, kukaiņiem un žurkām.

VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (RVP) bija izdevusi rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1.jūnijam, bet uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja. Neraugoties uz šīm darbībām centrālā struktūrvienība atstāja lēmumu negrozītu un atkritumi bija jāizved līdz 24.jūlijam.

Dienesta pārstāvji sacīja, ka ugunsgrēks vakar radīja gaisa kvalitātes pasliktināšanos gan Jūrmalā, gan Rīgā, bet uzsver, ka šobrīd iedzīvotājiem nav pamata uztraukties par savu un savu tuvinieku veselību, jo vējš turpina kliedēt dūmu radīto piesārņojumu. Vienlaikus VVD vērtē videi nodarītos zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Jūrmalas atkritumu glabāšanas vietas sakārtošanai valsts varētu atvēlēt līdz 700 000 eiro

LETA, 26.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā cietušās Jūrmalas atkritumu glabāšanas vietas sakārtošanai un saistītajiem darbiem valsts varētu atvēlēt līdz 700 000 eiro, pirmdien žurnālistiem pēc šī jautājuma apspriešanas koalīcijas partiju sanāksmē sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Paredzēts, ka otrdien, 27.jūnijā, valdība varētu atbalstīt attiecīgu lēmumprojektu, pēc kura tiktu sākta sarunu procedūra par iespējamajiem uzņēmējiem attiecīgo darbu veikšanai. Ministrs norādīja, ka darbus vietas sakārtošanu uzreiz pēc vienošanās ar uzņēmējiem panākšanas.

Pēc tam attiecīgos līdzekļos plānots piedzīt no atbildīgajiem īpašniekiem.

Kā ziņots, 18.jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez Valsts vides dienesta atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība.

Ugunsgrēka izcelšanās iemesli tiks skaidroti izmeklēšanā. Valsts policija par notikušo sākusi kriminālprocesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valdība apstiprinājusi ievest aizliegto pārtikas produktu iznīcināšanas kārtību - jebkādā likumdošanā paredzētajā veidā - un tos iznīcinās visā valsts teritorijā.

Līdz šim tika domāts, ka pārtikas produktus iznīcinās uz robežas, jo galvenā kontrabandas daļa valsts iekšienē nonāk tranzītkravu izskatā.

Kā pavēstīja Krievijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (Rosseļhoznadzor) vadītāja palīgs Aleksejs Aleksejenko, ar aizliegto produktu meklēšanu uz robežas nodarbosies Federālais muitas dienests, bet Krievijas uzraudzības dienests patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēka labklājības jomā (Rospotrebnadzor) meklēs aizliegto pārtiku veikalu plauktos un noliktavās.

Atbildīgās iestādes jau paziņojušas, ka pārtikas produktus iznīcinās divos veidos - dedzinot krāsnīs vai sabojājot iepakojumu un pēc tam nogādājot izgāztuvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvija varētu lūgt Zviedrijai segt izdevumus degušās atkritumu izgāztuves teritorijas attīrīšanai

LETA, 03.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varētu lūgt Zviedrijai aizvākt atkritumus no nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā, kā arī segt izdevumus ugunsgrēka teritorijas attīrīšanai, pirmdien žurnālistiem pēc Krīzes vadības padomes sēdes pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) priekšniece Inga Koļegova.

Viņa informēja, ka VVD darīs visu, lai noskaidrotu atkritumu apsaimniekošanas vājās vietas. Jūrmalas gadījums šobrīd ir pirmais un vienīgais Latvijā, un VVD darīs visu, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

Koļegova skaidroja, ka sadzīves atkritumu kustība ES notiek saskaņā ar regulas prasībām, un šie atkritumi tiek pārvietoti tikpat brīvi, kā preces.

«Tajos gadījumos, kad ir runa par nelietīgām darbībām šo atkritumu pārvadāšanā, atbilstoši regulai nosaka arī nosūtošās valsts pienākumu, vai nu uzņemt šos atkritumus atpakaļ vai arī segt izdevumus,» norādīja Koļegova.

Ja nebūtu izcēlies ugunsgrēks, atkritumi būtu aizvest atpakaļ uz Zviedriju, teica VVD vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank piešķir atkritumu apsaimniekošanas sabiedrībai Piejūra 1,7 miljonus eiro

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank ir parakstījusi līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību SIA Piejūra par kopumā 1,7 miljonu eiro piešķiršanu, informē bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

505 000 eiro piešķirti kā investīciju kredīts Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības projekta 2.kārtai. Savukārt 1,2 miljoni eiro piešķirti kā kredītlīnija minētā projekta naudas plūsmas stabilitātei.

Piejūras reģionā ietilpst Jūrmala, Tukuma novads, Kandavas novads, Engures novads, Jaunpils Novads, Talsu novads, Dundagas novads, Rojas novads, Mērsraga novads. Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra ir viens no 11 centralizētajām pašvaldību īpašumā esošajiem atkritumu poligoniem. Papildus tai ir vēl 4 atkritumu apstrādes centri, kuros ir viss nepieciešamais bioloģisko atkritumu uzglabāšanai. Uzņēmumam ir arī īpašs aprīkojums - konteineri visā reģionā, kas paredzēti šķirojamu atkritumu savākšanai (manuālā šķirošana), kas tiek savākti atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Jūrmalā degušās atkritumu glabātavas sakopšana izmaksā pusmiljonu

LETA, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Jūrmalā degušās nelegālās atkritumu glabātavas mēneša laikā izvestas 12 500 tonnas atkritumu, kas valstij pašlaik izmaksājis aptuveni 550 000 eiro, preses konferencē sacīja SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Valdība teritorijas attīrīšanai piešķīra 700 000 eiro, ko pēc tam paredzēts piedzīt no uzņēmuma SIA Prima M, kas saimniekoja šajā teritorijā.

Levics skaidroja, ka zemākas izmaksas saistītas ar to, ka teritorijā atradies mazāks atkritumu daudzums nekā iepriekš aprēķināts. Lielākā daļa atkritumu jeb 7500 tonnas nodoti uzglabāšanai Getliņu poligonā, kur tie tiks pārstrādāti kurināmajā, un nodoti cementa rūpnīcai Cemex.

Darbu laikā arī secināts, ka aptuveni ceturtā daļa no atkritumiem ir pārāk sadeguši, tādēļ nav derīgi pārstrādei. Tāpat konstatēts, ka aptuveni pus procentu no kopēja atkrituma skaita sastāda bīstamie sadzīves atkritumi - dažādas baterijas kabeļi, elektronikas pārpalikumi un citi slikti sašķirotie atkritumi, kas jānoglabā poligonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Igaunijā Āfrikas cūku mēra dēļ nokauti gandrīz 10 000 cūku

LETA, 12.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā Āfrikas cūku mēra dēļ kopš 21.jūlija, kad vīruss pirmoreiz tika atklāts, nokauti gandrīz 10 000 cūku.

Valsts patlaban meklē iespējas atbrīvoties no tonnām cūku ķermeņu, un gaidāms, ka nokauto cūku daudzums turpinās pieaugt.

Pūrmani, piemēram, ir 6500 nokautu cūku ķermeņi, kuru kopējā masa sasniedz 300 tonnu. Slimību kontroles centrs nolēmis 200 tonnu apglabāt tuvējā izgāztuvē Tormas pašvaldībā.

Vietējās pašvaldības pret šo lēmumu attiekušās kritiski, taču Vides pārvalde atzinusi, ka tas ir mazākais no ļaunumiem.

Lai arī slimība nav bīstama cilvēkiem, inficēto dzīvnieku gaļa netiks pārdota bažās, ka slimība var izplatīties tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Metarex sola aizvākt 178 tonnas bīstamo atkritumu no nelegālās izgāztuves Ozolnieku novadā

LETA, 11.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA Metarex sola aizvākt 178 tonnas bīstamo atkritumu no nelegālās izgāztuves Ozolnieku novada Stigmās, aģentūrai LETA sacīja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Viņa skaidroja, ka uzņēmums VVD iesniedzis pasākumu plānu bīstamo atkritumu izvākšanai no teritorijas. Šobrīd teritorijā ir veikta telpu norobežošana un noslēgšana, lai ierobežotu nepiederošu personu piekļuvi, kā arī uzstādītas brīdinājuma zīmes. Tāpat komersants līdz 1.septembrim objektā plāno ierīkot signalizāciju.

Uzņēmums bīstamo atkritumu aizvākšanā plāno iesaistīt SIA RV Eko, kam būs jāveic atkritumu inventarizācija, sapakošana, noliktavu sakārtošana, analīžu veikšana atkritumu bīstamības noteikšanai un iespējamo pārstrādes veidu noteikšana.

Komersants dienestam atzinis, ka ir zinājis par dažāda veida atkritumu atrašanos īpašumā, bet viņa rīcībā nav bijusi informācija par to bīstamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Radiotehnikas teritorijas kopīpašnieki iecerējuši attīstīt vai nojaukt viņiem piederošās būves, tikmēr Rīgas dome sola stingri kontrolēt šos procesus.

Ar teritorijas kopīpašniekiem šodien tikās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR), domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) un citu attiecīgu pašvaldības struktūru pārstāvji, kā arī valsts institūciju pārstāvji.

Īpašnieki klātesošos informēja par viņiem piederošās teritorijas attīstīšanas un sakārtošanas plāniem. Teritorijā esošās būves daļas, kur savulaik atradās veikals Prisma, īpašnieku pārstāvis Igors Kukainis skaidroja, ka ēku plānots attīstīt kā tirdzniecības centru, kā arī ierīkot daudzstāvu autostāvvietu. Tehniskās dokumentācijas sakārtošana pašlaik esot procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

VARAM secina, ka A.Deglava ielas atkritumu kalns ir bīstams cilvēku dzīvībai

Zane Atlāce - Bistere, 18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD), veicot pārbaudi A.Deglava ielas atkritumu kalnā, konstatējis, ka iedzīvotāji ne tikai brīvi var piekļūt aprakto atkritumu kalnam, bet arī uz tā atrodas pārbaudes laikā, par to VVD savā ziņojumā piektdien, 18.augustā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards skaidro: «Rīgas dome (RD) pārkāpj ar VARAM kā projektu uzraugošo institūciju noslēgto līgumu, pieļaujot brīvu iedzīvotāju piekļuvi atkritumu kalnam, tādējādi riskējot ar viņu dzīvībām. Tā joprojām ir izgāztuve un uz šī kalna nedrīkst atrasties vismaz piecus gadus vai arī līdz brīdim, kamēr monitorings uzrāda, ka šī vieta vairs nav bīstama iedzīvotāju veselībai un dzīvībai. Neievērojot noteikumus, Rīgas dome riskē arī ar nodokļu maksātāju naudu, kas būs jānovirza, lai atmaksātu Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojumu.»

Vide šajā atkritumu kalnā arī pēc izgāztuves rekultivācijas saglabā potenciāli piesārņotas vietas statusu un nav izmantojama nekādām sabiedriskām aktivitātēm, līdz sistemātiski monitoringa rezultāti apliecina, ka iespējamā piesārņojuma izplatība ir novērsta. Šī vieta rada potenciāli lielu risku cilvēkiem un videi. VARAM vairākkārt ir norādījusi RD, ka tās pienākums ir novērst iedzīvotāju piekļuvi rekultivētajai izgāztuvei, atgādinot, ka tieši šim nolūkam, projekta ietvaros tika finansēta arī žoga izbūve, kā ierosinājums tika izteikts arī fiziskās apsardzes posteņa izveide projekta teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A. Deglava ielas atkritumu kalnu Rīgas mērs popularizē kā atrakciju vietu, savukārt Valsts vides dienests norāda, ka kalns joprojām ir izgāztuve, kurai jābūt nožogotai un uz tās nedrīkst veikt nekādas aktivitātes vismaz piecus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Attīrītajā Olaines bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuvē stāda vītolus

Dienas Bizness, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts un novērsti arī draudi turpmākai piesārņojošo vielu iekļūšanai gruntsūdeņos. Attīrītajā teritorijā amatpersonas, uzņēmēji un vides aizsardzības organizāciju pārstāvji šodien kopīgi iestādīja piecus baltos vītolus un iesēja zāli, kā arī pārrunāja turpmāko objekta uzraudzību, informē Valsts Vides dienestā (VVD).

Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu noslēguma pasākumā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Kaspars Gerhards, VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova un darbu veicēji – SIA VentEko valdes loceklis Mareks Bažovskis un SIA Geo Consultants valdes priekšsēdētājs Jānis Ābeltiņš.

Darbs pie teritorijas attīrīšanas, kuru līdzfinansēja Eiropas Savienība, ilga no šā gada maija līdz 1. oktobrim. Šajā laikā tika attīrīta teritorija 29 450 kvadrātmetru platībā, likvidēts piesārņojuma avots un novērsta kaitīgo vielu nokļūšana gruntsūdeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apļveida ekonomika, darot labu videi, neaizmirst par uzņēmumu peļņu

Dienas Bizness, 30.10.2015

Pirms lietotos datorus pārdod tālāk, informācija, kas tajos glabājas, Stokholmas uzņēmumā INREGO tiek rūpīgi izdzēsta, izmantojot ļoti modernu programmatūru. Turklāt uzņēmums paraksta īpašus līgumus, kas garantē, ka iepriekšējo datorlietotāju – uzņēmuma klientu – informācija nekādā gadījumā nenonāks svešās rokās.

Foto: Raivis Viļūns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierastais globālās ražošanas un pārdošanas ekonomikas modelis vairs nestrādā, uzskata zviedru eksperti. Šis modelis radies resursu pārpilnības un ražošanas efektivitātes izaugsmes laikā – preces un materiālu cenas kritās, tāpēc izmest veco un nopirkt jaunu patērētājam bija izdevīgi. Izaugsme un XX gadsimta otrās puses ASV sabiedrības vērtību maiņa veicināja tā saukto patērniecības kultūru, kas vēlākos gados tika pārņemta arī daudzās citās pasaules valstīs, kurās iedzīvotāji varēja atļauties ciklu pirkt–izmest–pirkt atkal, piektdien raksta laikraksts Diena.

Taču jau vairāk nekā 20 gadu plaši tiek runāts par dažādu neatjaunojamo resursu, it īpaši naftas, izsīkšanu, un, kā skaidro konsultāciju uzņēmuma Sustainable Leadership Laboratory vadītājs Stjuarts Pledžers, «ir laiks pievērsties cita veida ekonomikai», jo, viņaprāt, gandrīz katrs uzņēmums var atrast veidu, kā iekļauties ilgtspējīgās apļveida ekonomikas lokā.

Mērķis ir panākt, ka resurss vai produkts neiet tradicionālo ceļu – ražotne–pārdevējs–patērētājs–izgāztuve (labākajā gadījumā – pārstrāde) –, bet gan vairākas reizes paliek apritē, uzsver ekonomikas konsultants.

Lineārā ekonomika nebija ieinteresēta preces noderīgumā tās otrajā vai trešajā dzīvē, jo uzturēšana sanāca dārgāk nekā jaunu produktu radīšana, tomēr, pēc S. Pledžera domām, tam jāmainās. Pārmaiņas nenesīs zaudējumus, jo apļveida ekonomikas pieeja nesola peļņas samazinājumu vides vārdā, bet rada jaunas darbvietas un mudina uzņēmējus domāt, kā iespējams nopelnīt vēlreiz. Pakalpojums tiek padarīts ilgtspējīgs arī ekonomiskā ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Golfu var spēlēt ikviens

Laura Mazbērziņa, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maina biznesa stratēģiju

Laura Mazbērziņa, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāji ir pirmie, kuri redz ekonomikas attīstību valstī. Tendence ir augšupejoša. Mainot stratēģiju, pieprasījums pēc iepakojuma arvien pieaug, pauž SIA Smurfit Kappa Baltic izpilddirektors Jānis Vilmanis.

«Mēs attīstāmies līdz ar citiem uzņēmumiem. Daudziem uzņēmumiem pieaug eksporta apjomi. Mēs to jūtam, jo mēs ražojam iepakojumus viņiem. Ja citiem aug pieprasījums, arī mums tas pieaug,» skaidro J. Vilmanis.

Kopumā visa Smurfit Kappa grupa saražo aptuveni 9,2 miljardus kvadrātmetru iepakojuma katru gadu, aptuveni 87% no tiem Eiropā un 13% Latīņamerikā. Kopumā Smurfit Kappa grupai ir vairāk nekā 370 ražotnes Eiropā, Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā un vairāk nekā 95% no uzņēmuma produktiem tiek izgatavoti ekskluzīvi klientiem un atbilst to konkrētajām prasībām.

«Mēs pārsvarā ražojam gofrētā kartona iepakojumus. Mūsu uzņēmuma mērvienība ir kvadrātmetri. Ja, piemēram, skatāmies, kā tieši mums ir veicies kopš 2007. gada, kad tika atklāta Smurfit Kappa Baltic ražotne Jelgavā, tad redzam, ka no 250 tūkstošiem kvadrātmetru mēnesī 2017. gadā mēs spējam saražot jau 900 tūkstošus. Šis skaitlis būtiski ir pieaudzis, un mēs ar to lepojamies,» pastāstīja J. Vilmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Getliņi EKO vadītāju Imantu Stirānu

Lelde Petrāne, 08.01.2016

Šogad Latvijas Valsts svētkos saņēmu īpašu pagodinājumu, pateicoties savai darbībai Getliņos, kļuvu par Stopiņu novada Goda pilsoni.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Komentāri

Pievienot komentāru