Būvniecība un īpašums

Būvgružu izgāztuve Spilves lidostā likvidēta; turpmāk slēgs pieejas ceļus

Dienas Bizness, 23.07.2015

Jaunākais izdevums

Noslēgusies Rīgā apjomīgākās būvgružu izgāztuves likvidēšana, kas veikta atbilstoši iepriekš noslēgtajam atkritumu izvešanas līgumam ar SIA Clean R. Nelegālie būvgruži no lidostas Spilve teritorijas ir aizvākti un nogādāti šķirošanas poligonos. Kopumā izvesti ap 4000 m3 būvgružu, kā arī šķirotie atkritumi, informē SIA Rīgas nami pārstāvis Edgars Arnītis.

Kā apliecināja nolīgtā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs, pierādījās iepriekšējās aizdomas, ka nelegālās izgāztuves vaininieki meklējami starp būvgružu izvedējiem, jo šķiroto atkritumu starpā atklājās daudz būvniecības materiālu atlieku, ēku un interjera paliekas, vecas mantas un sadzīves lietas, kas visticamāk izmestas, veicot mājas remontu.

Sakopšanas darbu laikā tika atrastas daudz dažādas personiskas mantas un liecības no to iepriekšējiem saimniekiem, tai skaitā dokumenti, līgumi un pat universitātes diplomi. Cerot uz izmeklēšanas uzsākšanu un pārkāpēju saukšanu pie atbildības, SIA Rīgas nami vērsušies ar iesniegumu policijā un nodevuši kompetentajām iestādēm izgāztuvē atrastos dokumentus. Šāda izmeklēšana noteikti varētu būt nepatīkams pārsteigums arī tām privātpersonām, kas, meklējot lētākas atkritumu izvešanas iespējas, bija uzticējušās šaubīgiem atkritumu izvedējiem, neiedomājoties, ka vēlāk viņu mantas nonāks lidostas Spilve pļavās.

Lai izvairītos no situācijas atkārtošanās, paredzēts noslēgt pieejas ceļus attālākajām lidostas Spilve teritorijām.

Jau ziņots, ka lidosta Spilve teritorijā tika konstatēta apjoma ziņā lielākā būvgružu izgāztuve Rīgā. Teritorijas sakopšana un attīrīšana SIA Rīgas nami izmaksāja 50 000 eiro. Izsludinātā iepirkuma rezultātā darbi tika uzticēti apsaimniekošanas uzņēmumam Clean R, kas sāka teritorijas sakopšanu 30. jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Spilves lidostas ziedu laiki un noriets

Laura Mazbērziņa, 20.09.2018

Spilves lidlauks darbojās jau no 1916. gada, kad te izvietojās Krievu Cara armijas 12. iznīcinātāju nodaļa.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz lidostas Rīga atklāšanai 1975. gadā Rīgā galvenā bija Spilves lidosta.

Tā agrāk dēvēta gan par Spilves gaisa ostu, gan Rīgas gaisa ostu un Rīgas Centrālo lidostu. Tagad Spilves lidlaukā tiek nodrošināti privātie lidojumi un pilotu skolu treniņlidojumi, bet attīstības plāni ir miglā tīti, biznesa portālam db.lv pastāstīja Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Spilves lidostu sāka būvēt kara gūstekņi 1954. gadā, lidostas iekšdarbus veica latviešu amatnieki. «Amatnieki esot sacījuši, ka šī būs mazā Rundāle Rīgā,» stāstīja A. Graholskis.

Lidosta tika atklāta 1975. gadā. Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā iekārtoja lidostu, ko trīsdesmitajos gados pārdēvēja par Spilves gaisa ostu. Tās īpašnieks bija Rīgas pilsēta, nomnieks - Pasta un telegrāfa departaments. Tika uzceltas divas būves. Viena no tām bija Rīgas – Liepājas reisa apkalpojošo lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Savukārt, gaisa satiksmes kārtības regulēšanai uzbūvēja stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmajām telpām, pastu, muitu, policiju, komandantūru, meteoroloģisko staciju, restorānu u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien atbalstīja lēmumu par Spilves lidlaukā esošu skrejceļu atpirkšanu no SIA «Spilve International Business Park» par 180 085 eiro un vienlaikus pieņēma lēmumu par pašvaldības nodibinājuma «Lidlauks Spilve» likvidēšanu.

Kā skaidroja nodibinājuma valdes loceklis Jānis Maslovskis, nodibinājums tika radīts ar mērķi izveidot lidlauku un nodrošināt tā izmantošanu atbilstoši sabiedriskā labuma organizācijas statusam. Balstoties uz Rīgas attīstības plānu 2006.-2018.gadam, lidlauku primāri bija paredzēts izmantot vispārējās nozīmes aviācijas un tehnisko sporta veidu darbības attīstībai un nodrošināšanai, tehnisko sporta veidu popularizēšanai, informējošu un izglītojošu pasākumu organizēšanai, mācību grupu veidošanai amatieru un aviācijas personāla sagatavošanai, kā arī citiem uzdevumiem. Nodibinājums darbojās gan uz Rīgas Brīvostai, gan uz «Rīgas namiem» uzticētās zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Spilves lidlaukā notiks starptautisks aviācijas salidojums

Dienas Bizness, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā nedēļas nogalē, no 10. līdz 12.jūlijam, nodibinājums Lidlauks Spilve organizē starptautisku aviācijas salidojumu Riga Fly-In 2015, kurā piedalās gaisa kuģi un piloti no visas Eiropas, informē Rīgas dome.

Kopš Spilves lidlauks ir atkal sertificēts un pieejams visiem lidot gribētājiem, ar katru gadu ir audzis no ārvalstīm ielidojošo gaisa kuģu skaits. Šā gada maijā un jūnijā gandrīz katru dienu, kad laika apstākļi bija labvēlīgi tālākiem pārlidojumiem, lidlaukā Spilve nosēdās vismaz viens lidaparāts, kas mērojis ceļu vismaz pāris stundu lidojuma attālumā. Ļoti populārs Eiropas pilotu vidū ir maršruts apkārt Baltijas jūrai, kurā Rīgas vēsturiskais lidlauks ir lielisks pieturas punkts.

Sestdien, 11.jūlijā aviācijas svētku laikā būs apskatāma statiskā gaisa kuģu izstāde un aviācijas paraugdemonstrējumi debesīs, vakarpusē paraugdemonstrējumus veiks motoparaplāni, kā arī pilotu skolas piedāvās iepazīšanās lidojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidlaukā Spilve, Rīgā aizvadītajā nedēļā norisinājās "autokoncerts", kas tā rīkotājiem neradīja milzu peļņu, bet bija veids, kā atbalstīt nozarē strādājošos.

"Autokoncerta" organizators bija Uldis Pabērzis, kurš šajā vasarā plānoja rīkot arī festivālu "Summer Sound". "Covid-19" ierobežojumu dēļ festivāls pārcelts uz nākamo gadu.

"Kopumā situācija ir visiem zināma. Ir pandēmija un kaut kādā brīdī bija pilnīgi skaidrs, ka mūsu lielais pasākums, vasaras festivāls šogad nevarēs notikt. Mēs sākām jau laicīgi plānot tā pārcelšanu uz nākamo gadu. Spējām vienoties ar visiem māksliniekiem, ka pasākums notiks 2021. gadā ar tādu pašu programmu, tajā pašā nedēļas nogalē. Tā kā pasākums ir pārcelts, tad domājām, ko šajā laikā ir iespējams izdarīt. Vēl pirms tika izziņota tāda iespēja kā "autorkoncerti", šādu iespēju jau apsvērām un pētījām, kā to varētu īstenot. Kad izziņoja, ka šāds formāts ir pieļaujams, mēs sākām šī pasākuma organizēšanu," stāsta U.Pabērzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apkārtējā vidē ik gadu tiek izgāztas līdz pat 100 000 tonnas būvgružu

Dienas Bizness, 17.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu apkārtējā vidē nonāk līdz pat 100 tūkstošiem tonnu būvgružu. Tā vietā, lai tiktu nodoti pārstrādei vai nogādāti tuvākajā atkritumu poligonā, tie slepus tiek izgāzti mežos, pļavās un citās nomaļās vietās. Iespējams, apjomīgākā no tām šobrīd atrodas vēsturiskajā lidlaukā Spilve, informē SIAS Rīgas nami pārstāve Liene Pētersone.

Saskaņā ar Rīgas domes Administratīvās inspekcijas datiem, Rīgā katru gadu tiek uzietas aptuveni 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Līdzīga aina ir arī Pierīgā un no galvaspilsētas attālākos reģionos. «Lielākie situācijas ķīlnieki ir uzņēmēji un zemes īpašnieki, kas pēc tam spiesti par saviem personīgajiem līdzekļiem būvgružotāju izpostītās teritorijas sakopt,» uzskata SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.

Pērn par būvgružotāju interešu objektu kļuva arī SIA Rīgas nami apsaimniekotā 100 ha lielā, vēsturiskā lidostas Spilve teritorija, kur šobrīd izveidota vairāk nekā 4100 kvadrātmetru liela būvgružu izgāztuve. «Atkritumu šķirošana un izvešana mums izmaksās gandrīz 50 000 eiro,» atklāj V.Verika, uzsverot, ka daļu no zaudējumiem veido arī izmaksas, kas radušās vairāk nekā pusgadu cīnoties ar nelegālajiem piemēslotājiem. Viņus neaizkavējot ne visā teritorijā izvietotās aizlieguma zīmes, ne novērošanas kameras, ne dzelzbetona konstrukcijas uz iebraucamajiem ceļiem, un pat ne fiziska apsardze, kas uz laiku tika nolīgta, cerot noķert ļaunprātīgos piesārņotājus. «Mēslošana tika pārtraukta vien tad, kad pilnībā pārrakām visus ceļus, kas veda uz izgāztuvi un ierīkojām tur 3 metrus augstus, nepārbraucamus vaļņus», stāsta SIA Rīgas nami vadītāja. Šobrīd tiek organizēti darbi, lai jau tuvāko nedēļu laikā uzsāktu vērienīgās būvgružu izgāztuves utilizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmaiņas likumā liek pārdomāt, vai turpināt darboties

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā SIA Komunāltehnika Z īpašniekam Zigmāram Alksnim liek pārdomāt, vai turpināt darboties būvgružu izvešanas jomā

Tas ir viens no uzņēmuma darbības virzieniem. Tiek veikti dažāda gabarīta kravu pārvadājumi Baltijā un Skandināvijā, kā arī sniegti traktortehnikas pakalpojumi.

Pēc tam, kad ugunsgrēks lietoto autoriepu izgāztuvē izgaismoja problēmas atkritumu apsaimniekošanā, normatīvos veiktas izmaiņas. Tās paredz, ka uzņēmumiem, kas veic sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, nepieciešams iesniegt Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu. Šogad garantijas summas vai apdrošināšanas prēmijas apjoms nevar būt mazāks par 43 tūkst. eiro, nākamgad – par 50 tūkst. eiro. «Tagad jāskatās, ko apdrošinātāji piedāvās. Ja piedāvājumi nebūs mums pa spēkam, iespējams, ar būvgružu izvešanu vairs nenodarbosimies,» atzīst Z. Alksnis. Viņš norāda, ka šāds papildu nosacījums nelieliem uzņēmumiem nav pa spēkam un mazinās konkurenci lielajām kompānijām. Taču tieši atkritumu apsaimniekošana savulaik bija Komunāltehnikas Z dibināšanas mērķis. Z. Alksnis tolaik strādāja SEB bankā un kopā ar kolēģi Māri Reinbergu nolēma izveidot firmu un piedalīties iepirkumu konkursā pilsētā. «Mārim bija sētnieki, viņi slaucīja, un mēs tos gružus vedām prom,» atceras uzņēmējs. «Sākām kā zemnieku saimniecība. Kad apgrozījums pārsniedza desmit tūkstošus latu gadā, bijām spiesti dibināt SIA.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Olainē īstenota bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves sanācija

Žanete Hāka, 01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) noslēdzot četrus mēnešus ilgos Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbus, informē VVD.

1. oktobris ir projektā Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts 1.kārta paredzēto vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu gala termiņš. VVD informē, bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts, tāpat novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu emisijai gruntsūdeņos. Turpmāk Olaines novada iedzīvotāji var justies droši par apkārtējās vides stāvokli.

«Vides attīrīšanas darbi ir paveikti vēl vienā no vispiesārņotākajām Latvijas teritorijām. Tas noticis ļoti īsā laikā un ar augstu kvalitāti, pielietojot jaunākos vides inženiertehniskos risinājumus. Līdz ar šī projekta noslēgumu vēsturiski piesārņoto vietu skaits valstī sarūk un mēs varam iedvesmoties nākotnes izaicinājumiem pēdējā sarežģītā vides sanācijas projekta īstenošanai Inčukalnā. Tāpat Olaines projekts ir apliecinājums tam, ka valstī ir patiešām spējīgi, gudri un augsti kvalificēti uzņēmumi, kuri ar valsts un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem saimnieko atbildīgi un ir uzticami partneri sarežģītu vides problēmu likvidēšanā,» gandarījumu par veiksmīgi īstenoto projektu pauž VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Attīrītajā Olaines bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuvē stāda vītolus

Dienas Bizness, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts un novērsti arī draudi turpmākai piesārņojošo vielu iekļūšanai gruntsūdeņos. Attīrītajā teritorijā amatpersonas, uzņēmēji un vides aizsardzības organizāciju pārstāvji šodien kopīgi iestādīja piecus baltos vītolus un iesēja zāli, kā arī pārrunāja turpmāko objekta uzraudzību, informē Valsts Vides dienestā (VVD).

Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu noslēguma pasākumā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Kaspars Gerhards, VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova un darbu veicēji – SIA VentEko valdes loceklis Mareks Bažovskis un SIA Geo Consultants valdes priekšsēdētājs Jānis Ābeltiņš.

Darbs pie teritorijas attīrīšanas, kuru līdzfinansēja Eiropas Savienība, ilga no šā gada maija līdz 1. oktobrim. Šajā laikā tika attīrīta teritorija 29 450 kvadrātmetru platībā, likvidēts piesārņojuma avots un novērsta kaitīgo vielu nokļūšana gruntsūdeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru