Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Iecavā top jauna 15 miljonus eiro vērta olu šķirotava – centrālais posms Balticovo vairāk nekā 100 miljonu eiro investīciju kompleksā.

Projekta arhitektūru, inženiertehniskos risinājumus un tehnoloģiju integrāciju izstrādāja Latvijas lielākais arhitektūras birojs SEP.

Balticovo jaunā olu šķirotava kļūs par sirdi un smadzenēm visam ārpus sprostu olu ražošanas kompleksam. Šajā kompleksā ietilps 12 kūtis ar ārpus sprostu sistēmām, četras jaunputnu kūtis, kurā tiks audzināti cāļi, kā arī jau minētā olu šķirotava. Komplekss ir vērienīgs – katrā vistu novietnē mitināsies ap 160 000 vistu, tātad kopā šajā kompleksā ārpus sprostu apstākļos dzīvos mazliet mazāk par 2 miljoniem dējējvistu. Savukārt caur 8000 m² plašo olu šķirotavu ikdienā plūdīs ap 2 miljoniem olu, kas tiks sašķirotas, pārbaudītas, iepakotas un sagatavotas gan vietējam tirgum, gan eksportam. Investīciju apjoms – 15 miljoni eiro – padara šo projektu par vienu no lielākajiem šāda tipa pārtikas infrastruktūras attīstības projektiem Baltijā.

Atkritumu apsaimniekotāji Rīgā vēlas paaugstināt pakalpojuma maksu, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Rīgas pašvaldībā saņemti atkritumu apsaimniekotāju pieteikumi par nelielu atkritumu apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu. Pašvaldība šos pieteikumus vērtē, lai nepieļautu nepamatotu iedzīvotāju maksājumu pieaugumu.

Lēmums vēl nav pieņemts, un plānots, ka Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šo jautājumu skatīs septembrī.

Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija (NA) uzsver, ka Rīgas iedzīvotāju intereses ir pirmajā vietā. Domē pieprasītās izmaiņas tiekot analizētas pēc būtības, skatot gan izmaksu struktūru, gan ārējo faktoru ietekmi. Lēmumu tikšot pieņemts tikai tad, kad būs pārliecība par tā pamatotību.

Pašvaldībā skaidro, ka atkritumu apsaimniekošanas maksa veidojas no divām daļām. SIA "Getliņi EKO" nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes izmaksas, tajā skaitā dabas resursu nodoklis veido aptuveni 65% maksas.

Iecerētās izaugsmes īstenošanai atkritumu apsaimniekošanas un pilsētvides uzkopšanas segmentā tiks veikta obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro, kur daļa piesaistītās naudas tiks atvēlēta jaunu kompāniju kapitāldaļu iegādei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš norāda, ka tālāko izaugsmi iecerēts fokusēt vairākos virzienos, tostarp realizējot reģionālu paplašināšanos Baltijā, iegādājoties jaunus uzņēmumus.

Kāda ir situācija nozarē?

Vienā vārdā – dinamiska. CleanR Grupa strādā divās Latvijas vides pakalpojumu sfērās: atkritumu apsaimniekošanā un pilsētvides uzturēšanā, kā arī komerctelpu uzkopšanā. Atkritumu apsaimniekošanā CleanR Grupa nodrošina pilnu ciklu — no savākšanas un šķirošanas līdz pārstrādei, kur atkritumi kļūst par izejvielu – resursu – jauniem produktiem. Savukārt vides pakalpojumu segmentā darbojamies no telpu uzkopšanas līdz pilsētvides uzturēšanai un ceļu apsaimniekošanai. Atkritumu segmentā galvenie izaugsmes faktori balstās kopējā tautsaimniecības attīstības situācijā. Latvijā šīs izaugsmes temps nav tik straujš, kā varētu vēlēties, tomēr cilvēku paradumu maiņa attiecībā uz atkritumu šķirošanu, kas ļauj tos izmantot kā otrreizēju izejvielu, pieaug un līdz ar to ļauj augt arī CleanR Grupai. Savukārt vides pakalpojumu segmentā notiek pāreja uz citu biznesa modeli, kur iepriekš cilvēki visu vēlējās darīt paši ar saviem spēkiem, taču tagad šo pakalpojumu veikšanai piesaista specializētus uzņēmumus. Tas notiek ne tikai uzņēmumu, bet arī pašvaldību līmenī. To rāda arī dati, jo 2024. gadā CleanR Grupas finanšu rādītāji (apgrozījums un peļņa pirms nodokļiem, amortizācijas atskaitījumi) bija divas reizes lielāki par 2022. gadā iespēto. Arī 2025. gada pirmā pusgada dati (apgrozījums - 68,6 milj. eiro, kas ir par 23% vairāk, nekā tika iespēts analogā laika posmā 2024. gadā) liecina, ka šis process turpinās. Salīdzinājumam: 2024. gadā Grupa guva ieņēmumus 121,1 miljona eiro apmērā, EBITDA (peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem) sasniedza 25,5 miljonus eiro, to balstīja stabils pašu kapitāla īpatsvars (51%) un ļoti zems aizņēmumu līmenis.

AS “CleanR Grupa” (Grupa), kas pārvalda Latvijas vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu visās Baltijas valstīs ar fiksētu gada procentu likmi 6,5% un četru gadu dzēšanas termiņu.

Grupas mērķis šajā piedāvājumā ir piesaistīt finansējumu līdz 15 miljoniem eiro, savukārt kopējā obligāciju programma plānota līdz 50 miljoniem eiro esošo obligāciju refinansēšanai un turpmākai izaugsmei Baltijā. Parakstīšanās periods ilgs līdz 11. novembrim, un gan privātie, gan institucionālie investori ir aicināti piedalīties Grupas nākamajā attīstības posmā. Obligācijas plānots kotēt “Nasdaq Riga” regulētajā tirgū.

Šī ir “CleanR Grupas” otrā obligāciju emisija, bet pirmais publiskais piedāvājums. Esošie investori ir aicināti piedalīties obligāciju apmaiņas piedāvājumā. Kopumā investoriem pieejamas 15 000 obligācijas ar nominālvērtību 1 000 eiro, fiksētu gada procentu likmi 6,5%, procentu izmaksu reizi ceturksnī un četru gadu dzēšanas termiņu.

Investējot vairāk nekā 140 miljonus eiro, Inčukalnā izveidots jaunais koksnes pārstrādes komplekss, kurš ļauj palielināt lielāku lietderīgo iznākumu, vienlaikus paaugstinot darba ražīgumu.

“Jaunais koksnes pārstrādes komplekss un tā iespējas nav salīdzināmas ar to, kas bija iepriekš,” skaidro SIA Rettenmeier Baltic Timber valdes loceklis Rolands Rimicāns. Viņš atgādina, ka jau vairākus gadus Inčukalnā notikusi vērienīga koksnes produkcijas ražotnes modernizācija. “Šīs ieceres pirmie darbi tika uzsākti jau 2019. gadā, kad tika uzsākta jaunas gatavo izstrādājumu šķirošanas un iepakošanas līnijas būvniecība un skujkoka zāģbaļķu šķirošanas līnijas projektēšana, kam vēlāk sekoja jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas zāģēšanas un ēvelēšanas līnijas izveide,” skaidro R. Rimicāns.

Viņš norāda, ka vairāku — septiņu – gadu garumā īstenotie projekti šobrīd ir nodoti ekspluatācijā. “Šī investīciju projekta rezultātā ir izveidots viens no modernākajiem koksnes pārstrādes kompleksiem Baltijā un visā Eiropā, kas uzņēmumam ļauj sasniegt vairākus mērķus — lielāku lietderīgo iznākumu no ikkatra pārstrādājamā kubikmetra koksnes, augstāku produktivitāti — darba ražīgumu un efektivitāti,” uzsver R. Rimicāns. Viņš steidz piemetināt, ka realizētais investīciju projekts paaugstina darbinieku labbūtību, uzlabojot darba apstākļus, tostarp arī darba drošības jomā. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir sasniegt vērienīgā investīciju projekta mērķus ražošanas efektivizācijā, ar mazāk resursiem panākot lielāku ekonomisko ieguvumu efektu. “Ir nepieciešams veikt vēl vairākus darbus un pasākumus, lai šo iecerēto investīciju efektu sasniegtu un pilnībā izmantotu jaunās iespējas. Tas ir izaicinājums, bet tas ir pozitīvs izaicinājums,” tā R. Rimicāns. Pēc uzņēmuma mājaslapā pieejamās informācijas koksnes pārstrādes kompleksa jauda ir 1,04 milj. m3 zāģētu ēvelētu produktu un 30 000 t granulu gadā.

Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs. Neapmierinātību rada gan izpratnes trūkums par ieguvumiem, gan procesa salīdzinājums ar eksāmenu – joprojām ir izplatīts uzskats “ja mani vērtē, tad esmu izdarījis ko nepareizi”. Vai darba snieguma novērtēšana tiešām ir tikai kritika un administratīvais slogs? Vai attīstības sarunas var aizstāt vērtēšanas procesus, samazinot darbinieku stresu? Ko šīs pārmaiņas nozīmētu darba devējiem? Starptautiskās organizācijas “McKinsey & Company” dati liecina, ka 95% vadītāju ir neapmierināti ar darba snieguma vadības sistēmu, 90% personālvadības ekspertu uzskata, ka šis novērtējums neatspoguļo darbinieku reālo ieguldījumu, bet divi no trīs darbiniekiem uzskata, ka process nav taisnīgs un vienlīdzīgs visiem. Rodas pamatots jautājums – ja reiz visas iesaistītās puses ir neapmierinātas, vai no šī procesa tiešām ir kādi ieguvumi?

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Spirulina Nord ir vienīgais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas audzē spirulīnu un veido no tās unikālus produktus – sasaldētu spirulīnu, sīrupus un sulas ar spirulīnu. Tomēr nākotnē uzņēmums cer vairāk pievērsties spirulīnas – aļģu audzēšanai un mazāk produktu ražošanai, intervijā Dienas Biznesam atklāj viena no uzņēmuma dibinātājām un vadītājām Agnese Stunda-Zujeva.

2019. gadā nodibinājāt uzņēmumu un pirmie produkti nonāca tirdzniecībā. Pastāstiet, kāds ir bijis šis laiks un kas ir paveikts?

Esmu pētniece – 15 gadus darbojos Rīgas Tehniskajā universitātē. Šī radās kā pētnieciskā ideja. Vēlējos pieslīpēt lietišķo pusi, kas ir sadarbība ar industriju, tāpēc aizgāju uz RTU IdeaLab, lai saprastu, kā domā uzņēmēji un ko viņiem piedāvāt. Viens no mājasdarbiem bija izstrādāt biznesa plānu, papētīt tirgu. Ja sākumā man bija doma, ka es kā pētniece varētu uzlabot kādu no esošajām tehnoloģijām un kāds pēc tam to īstenos, tad rezultātā es konstatēju, ka visi spirulīnu audzē dīķī. Citas aļģes audzē slēgtajos bioreaktoros, kontrolēti, bet tieši spirulīnai nekā tāda nebija. Izpētīju, ka visā pasaulē tajā laikā svaiga spirulīna maksāja 100 eiro kilogramā, un sapratu, ka tas izklausās ļoti interesanti. Domāju, cik lielai būtu jābūt iekārtai, lai izaudzētu kilogramu spirulīnas. Iestājāmies EIT Climate Kic akseleratorā, kur mums piešķīra 50 000 eiro kā lump sum, kas, manuprāt, Latvijā ir absolūti neizmantots grantu veids. Lump sum nozīmē – iedod naudu un prasa pretī rezultātu. Viņiem neinteresē neviens čeks, kur to naudu esi iztērējis. Tas ir tik patīkami, ka netērē laiku uz iepirkumiem un visādām citām lietām, bet tiešām strādā uz rezultātu. Lai iegūtu 50 000 eiro, bija nepieciešams nodibināt SIA, jo atbalsts netiek piešķirts privātpersonām. Pavasarī nodibinājām SIA un decembrī jau bijām reģistrējušies PVD, atraduši telpas un sākuši tirdzniecību. Visi zina, ka pirmais ir draft modelis, saucamais MVP (minimum viable product). Sapratām, ka tas strādā diezgan labi, ka spirulīnu, salīdzinot ar visām citām kultūrām, audzēt ir salīdzinoši vienkārši. Pirmkārt, ražu varam vākt katru dienu. Mums nav tā, kā jebkurā citā lauksaimniecībā, ka pavasarī iestādi un tad ceri, ka vasarā vai rudenī būs raža, ko novākt, ja neuznāks krusa, sausums, lietusgāzes, kukaiņu invāzijas, sēnīšu slimības utt. Tajā brīdī zaļajām idejām bija pieejams ļoti labs atbalsts, kā arī palīdzēja mentorings, lai no pētnieka pārslēgtos uz to, kā vispār ir jādomā uzņēmējam. Tas bija ļoti labs karjeras maiņas veids. Braucu uz aļģu konferencēm, skatījos, kā citi dara lietas, lai saprastu, vai mēs esam virs vidējā, kur ir mūsu vieta šajā industrijā, kā vispār domā aļģu industrija. Sapratu, ka viņi neiespringst kaut ko inovēt. Patiesībā izrādījās, ja vēlos izstrādāt tehnoloģiju, tad es to izstrādāju sev, jo neviens cits pasaulē neraujas domāt šajā virzienā. Ja spirulīna aug dīķī, visi zina, ka tā garšo pēc dīķa, tad kāpēc kaut ko izdomāt? Saule taču ir par velti! Portugāļiem un ķīniešiem vislielākais attaisnojums ir tas, ka saule ir par velti. Mans lielākais iedrošinājums bija – ja latvieši var audzēt tomātus, kaut arī tos izaudzē Spānijā, ved uz Latviju un tirgo tajā pašā plauktā divas reizes lētāk, tātad ir kaut kas tāds, kāpēc cilvēki vēlas vietējo produktu. Spirulīnai tuvākā audzētava, kura eksportē uz Eiropu, ir Ķīna. Es labāk ēstu spirulīnu no Spānijas nekā no Ķīnas, zinot šīs valsts reputāciju. Sapratām, ka “Eiropā audzēts” mums varētu strādāt arī eksportā, jo arī Vācijā īsti nav, kas audzē labu spirulīnu. Mēs esam Spirulina Nord, jo esam vistālāk ziemeļos gan Eiropā, gan citur pasaulē. Konkurences nav, drošas iekštelpu ražošanas nav. Visiem, kuri audzē spirulīnu dīķos, ir mainīgas kvalitātes problēmas, tad viņiem ir kukaiņu, putnu invāzijas.

Dzenoties pēc reitingiem un cīnoties par vietām parlamentā, Baltijas valstu valdībās tiek pieņemti likumi, kas iedzīvotājiem sniedz īstermiņa ieguvumus, bet ilgtermiņā var radīt nopietnus izaicinājumus.

Spilgts piemērs ir pensiju 2. līmenis. Šis nozīmīgais aktīvs, kas tieši ietekmē senioru labklājību vecumdienās, varas gaiteņos tiek uztverts nepiedodami vieglprātīgi. Ar ko var rēķināties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nākotnes pensionāri, un ko varam darīt paši, lai arī sirmā vecumā dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi?

Igaunijā dzīres beigušās

Līdz 2021. gadam pensiju 2. līmenis visās Baltijas valstīs bija obligāts. Pirmā, atļaujot iedzīvotājiem izņemt uzkrāto naudu, izmaiņas likumdošanā ieviesa Igaunija. Reforma paredzēja trīs iespējas: palikt pensiju 2. līmenī, izņemt tajā uzkrāto naudu vai atvērt savu pensiju investīciju kontu, pārskaitīt tur līdzekļus un investīciju lēmumus pieņemt pašiem. Trešajā gadījumā ienā-kuma nodoklis nebija jāmaksā, bet otrajā – izņemot naudu priekšlaikus, iedzīvotāja ienākuma nodoklis bija 20 %.

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Latvija no Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" darbības nodokļos gūst vairāk nekā iegulda, intervijā aģentūrai LETA sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Daugavietis uzsvēra, ka patiesībā "RB Rail" šogad apstiprinātais budžets, neierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir 38 miljoni eiro, no kā Latvijas līdzfinansējums veido 6,9 miljonus eiro, bet "RB Rail" Latvijā nodokļos šogad plāno samaksāt 7,2 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka patiesībā Latvijas ieguvums no "RB Rail" darbības šogad ir 0,4 miljoni eiro.

Kivila papildināja, ka pērn Latvijas "RB Rail" līdzfinansējums bija 1,7 miljoni eiro, bet nodokļos Latvijā "RB Rail" samaksāja 5,1 miljonu eiro, līdz ar to Latvijas ieguvums bija 3,4 miljoni eiro. "Tas ir pavisam citādāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kuras tikai iemaksā līdzfinansējumu, bet neko nesaņem nodokļos, jo "RB Rail" ir reģistrēts Latvijā un visi, kas šeit strādā, no Eiropas Savienības (ES) finansētajām algām nodokļus maksā Latvijā," piebilda Kivila.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Uzņēmēji cer, ka mākslīgais intelekts (MI) spēs atrisināt aizvien pieaugošo talantu trūkuma problēmu. Taču patiesībā esošie risinājumi - digitālie produkti - jau tagad var palīdzēt gan paveikt vienkāršus uzdevumus, gan ievērojami ietaupīt izmaksas.

Digitālais produkts ir mājaslapa, pašapkalpošanās portāls, e-veikals, lietotne vai jebkurš cits digitāls risinājums, kas palīdz biznesam. To ieviešana ļauj ne tikai palielināt ieņēmumus, bet arī samazināt izdevumus.

Piemēram, ja klientam ir pieejams pašapkalpošanās portāls, ir iespēja ievērojami samazinātu klientu apkalpošanas izmaksas. "Gartner" aplēsis, ka viena fiziska saskare ar klientu (telefona zvans, e-pasts, čats) uzņēmumam izmaksā aptuveni 8 dolārus, savukārt pašapkalpošanās portāla izmantošana šo saskari padara ievērojami lētāku. "Gartner" jau 2019. gadā apgalvoja, ka digitāla viena klienta apkalpošana izmaksā tikai 10 eirocentus. Tātad 98,75% izmaksu ietaupījums! Tagad, iespējams, šīs izmaksas būtu vēl mazākas, jo risinājumi ir vēl daudz vairāk attīstījušies un vēl vairāk procesu iespējams automatizēt. Tajā skaitā jēgpilni integrējot mākslīgo intelektu (MI).

Kopējie klīnisko universitāšu slimnīcu zaudējumi šogad ir ap 45 miljoniem eiro, un slimnīcām nav iespējams nodrošināt visus nepieciešamos līdzekļus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Viņš skaidroja, ka galvenais izaicinājums ir nozares ierobežotie finanšu resursi, no kuriem lielākā daļa izdevumu ir par stacionāro ārstniecību, kam seko ambulatorā ārstēšana. Kņigins uzsvēra, ka būtu jāiegulda resursi tieši dzīvesveida uzlabošanā, profilaksē un skrīningā - tas samazinātu stacionāro noslodzi.

Kopumā vajadzības nozarē nemitīgi pieaugot, un, kā atzīmēja Kņigins, par iepriekš piešķirto finansējuma apjomu, piemēram, šogad vairs nevar izdarīt to pašu, jo izmaksas pieaug. Izaicinājumus radot arī cilvēkresursu trūkums, ierobežotas budžeta iespējas un demogrāfiskās tendences.

Veselības nozares apzinātajām vajadzībām 2025.gadā būtu nepieciešami 568 miljoni eiro, savukārt 2026.gadā - 651 miljons eiro.

Jauna mācību gada sākums ir piemērots brīdis, lai vecāki parūpētos par skolēnu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

Lai arī sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka bērnu veselībai bīstamākie ir vasaras brīvlaika mēneši, apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) statistika rāda, ka arī skolā bērni sastopas ar gana bīstamām situācijām. 2024. gadā skolas sezonā bērni guva traumas katru dienu, visbiežāk – tieši septembrī. Dati par nelaimes gadījumu apdrošināšanu 2024. gadā izceļ vairākas bīstamas situācijas, kādās mācību iestādēs nonāk bērni.

«Īpaši sarežģīti ir jaunā mācību gada pirmie mēneši. Acīmredzot bērni ir aizmirsuši par piesardzību, atrodoties lielākā pūlī, vai arī draugu satikšanas prieks apslāpē modrību, tādēļ savainojumi tiek gūti pavisam vienkāršās situācijās. Gados jaunākie mēdz krist, pa skolas kāpnēm steidzoties uz ēdamzāli vai mājup, kā arī savainojumi tiek gūti, neapdomīgi grūstoties klasē vai pārāk aktīvi rotaļājoties gaiteņos. Bērniem problēmas sagādā arī sporta stundas. Nonākot vienā futbola vai basketbola laukumā, bērni mēdz ieiet azartā, pārcenšas un gūst savainojumus. Visbiežāk tie ir potītes vai citu locītavu izmežģījumi, saišu sastiepumi un sasitumi,» problēmas ieskicē BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče.

Līdz ar kara sākumu Ukrainā mēs visi esam kļuvuši tolerantāki pret riskiem un varbūt pat vairāk esam gatavi tos uzņemties paši. Labs treniņš, jo izskatās - lai veicinātu gan Eiropas, gan arī Latvijas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mums ir jāriskē.

Jāriskē veidot uzņēmumus, meklēt inovācijas, tās finansiāli atbalstīt un attiecīgi arī mainīt sistēmu un mainīties pašiem. Bez tā mēs varētu nokļūt pamatīgā stagnācijā. Jau tagad daudzi ir mums priekšā.

Jūnija beigās Eiropas Padome (EP) oficiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto Eiropas Savienības (ES) jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu (scale up - no angļu val.) stratēģiju. Eiropas komisāre jaunuzņēmumu, izpētes un inovāciju jautājumos Ekaterina Zaharieva pēc tam savā ierakstā LinkedIn profilā norādīja, ka tas ir nozīmīgs notikums jaunuzņēmumu kopienai. Stratēģija ir skaidrs signāls, ka Eiropa ir apņēmusies radīt labvēlīgāku vidi jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu attīstības nodrošināšanai, inovāciju stimulēšanai un globālās konkurētspējas uzlabošanai. Tieši spēja radīt un mērogot inovācijas ir viena no ES ekonomiskās attīstības atslēgām, ko savā 2024. gada ziņojumā uzsvēris tā autors bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi.

Klimata pārmaiņas vairs nav tikai iespējamība vai nākotnes prognoze, bet gan jaunā realitāte. Aizvien biežāk izskan oranžais brīdinājums par spēcīgu pērkona negaisu, jūnijs iezīmējās ar augstu nokrišņu līmeni, bet maijs bija vēsākais šajā gadsimtā. Savukārt iepriekšējos gados piedzīvojām ilgstošus sausumus, kas Eiropā kļūst par pastāvīgu parādību.

Eksperti jau vairākkārt uzsvēruši, ka šādi laikapstākļi negatīvi ietekmē ražu, liekot Latvijas lauksaimniekiem meklēt jaunus risinājumus, kā mazināt riskus. Daļēji var palīdzēt mūsdienīgas mēslošanas metodes, augu aizsardzības līdzekļi un lauksaimniecības tehnika, tomēr viens no efektīvākajiem veidiem, kā pielāgoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, ir jaunu augu šķirņu izstrāde, tomēr process ir laikietilpīgs un dārgs.

Jaunas šķirnes selekcija var ilgt līdz pat 25 gadiem

Nepieciešamība pēc jaunām šķirnēm pieaug, jo mainās klimats, audzēšanas tehnoloģijas, parādās jaunas slimības un kaitēkļi. Selekcija ir laikietilpīgs process, neraugoties uz to, ka mūsdienās to veic ne tikai ar tradicionālajām metodēm, veicot atlasi laukā, bet arī pielietojot molekulārās bioloģijas metodes. Atkarīgā no šķirnes tas var ilgt pat 10 vai 25 gadus. Tas ir saistīts ar ilgstošiem izmēģinājumiem un novērojumiem par to, kā konkrētā šķirne pielāgojas dažādiem klimatiskajiem apstākļiem.

Jau septiņus gadus notiek cīņa par Valērija Maligina mantojumu – zāļu ražotni “Olainfarm”. Tās laikā iesaistītie advokāti bijuši apbrīnojami radoši un savās interesēs izmantojuši arī tieslietu sistēmu un valsts iestādes. Tagad pirmo reizi viņi panākuši tiesneša nomaiņu pārāk mazas tiesas zāles dēļ, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tiesas sēdē viens apsūdzētā advokāts palika bez galda un uzskatīja, kā tas aizskar viņa tiesības, otrs par to pieteica noraidījumu, bet vēl divi vērsās pie tiesas priekšsēdētājas, kas lēma atcelt tiesnesi un lietu nodot citam.

Kopš Valērija Maligina nāves ilgušajai cīņai par kontroli zāļu ražotnē Olainfarm 2021.gada aprīlī šķietami tuvojās beigas. Viens no pretendentiem – farmācijas grupa “Repharm” – bija pārliecinājis mantinieces pārdot savas akcijas tam.

Lai nostiprinātu kontroli pār akcijām, nomainīja vadību “Olainfarm” mātesuzņēmumā “Olmafarm”, no valdes atbrīvojot Milanu Beļeviču. Taču atlaistā vadītāja uzreiz pēc tam, trijos naktī, parakstīja līgumu par vairākus desmitus miljonu eiro vērto akciju pārdošanu čehu investoram “Black Duck Invest”. Čehu uzņēmumu bija piesaistījis investīciju baņķieris Kārlis Krastiņš un advokāts Haralds Velmers. Abi bija klāt brīdī, kad Beļeviča parakstīja līgumu par akciju pārdošanu. Vienlaikus Čehijā līgumu parakstīja investora pārstāvji Vojtehs Kačens un Tibors Bokors.

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.jūnija numurā lasi:

Statistika

LU pētnieki parāda izaicinājumus datos

Tēma

Latvija pēc ienākumiem no starptautiskā tūrisma ir pasaules līderos

Aktuāli

Pensionēšanās no 70 gadiem?

Elektrifikācija

Investē ātrās uzlādes staciju tīkla izveidē Baltijā

Kreditēšana

Ekonomikas lejupslīde nav iemesls pesimismam kreditēšanā. Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs

Enerģētika

Elektrifikācijas loma nākotnē tikai pieaugs

Aprites ekonomika

Atkritumi pārtaps degvielā

Portrets

Gunita Ķiesnere, NP Properties valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Šī gada novembra beigās SIA "Getliņi EKO" pabeigs vērienīgu projektu – esošā atkritumu kalna slēgšanu poligonā “Getliņi”, kurā nepilnu 25 gadu laikā kopumā apglabāti aptuveni 12 miljoni tonnu atkritumu.

Atkritumu kalna teritorijā ietilpst 12 atkritumu uzglabāšanas šūnas, kurās laika posmā no 2000. gadu sākuma līdz 2025. gadam tika apglabāti cietie nebīstamie atkritumi.

Šis ir viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma īstenotajiem vides infrastruktūras projektiem ar mērķi ilgtermiņā novērst atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Vienlaikus 2025. gadā atkritumu apglabāšana uzsākta jaunizbūvētajā šūnā ar ietilpību 800 000 tonnu.

Atkritumu kalna slēgšanas procesā virsma tiek pārklāta ar pusmetru biezu māla slāni. Māls kalpo kā dabiska, hermētiska izolācija, kas aiztur atkritumu gāzes, ūdens un gaisa piekļuvi apglabātajiem atkritumiem. Projekta ietvaros tiks izmantots vairāk nekā 60 000 kubikmetri māla. Pēc māla slāņa uzklāšanas atkritumu kalns tiks apzaļumots, kā augsni izmantojot 36 000 kubikmetrus tehniskā komposta.