Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.
Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.
Par Džūliju Hanu Dorfmani
Džūlija Hana Dorfmane ir nekustamā īpašuma eksperte, arhitekte, urbaniste un stratēģe ar plašu starptautisku pieredzi projektu izstrādē, attīstībā un pilsētvides transformācijā. Viņa guvusi plašu starptautisku pieredzi, dažādās valstīs un reģionos, strādājot pie liela mēroga attīstības projektu, meistarplānu un dizaina koncepciju izstrādes, apvienojot estētisko redzējumu ar stratēģisku un ekonomisku domāšanu. Džūlijas multidisciplinārā pieredze ļāvusi viņai vienā stāstījumā savienot arhitektūru, nekustamā īpašuma attīstību un pilsētplānošanu, kopā veidojot ilgtspējīgu, uz cilvēku orientētu un noturīgu pilsētvidi. Džūlija izceļas ar spēju apvienot radošo domāšanu un ilgtermiņa attīstības redzējumu, vienlaikus pastāvot par atbildīgu un zinošu pieeju pilsētu veidošanai un to nākotnei.
Kāds ir Neighborhood+ tapšanas stāsts?
Neighborhood+ ideja izauga no pārliecības, ka veids, kā mēs veidojam savas pilsētas, tieši ietekmē arī to, kā mēs tajās dzīvojam. Mūsu pamatideja ir apvienot visus, kas iesaistīti pilsētvides veidošanas procesā - attīstītājus, plānotājus, investorus un nozares profesionāļus, radot vienotu stāstījumu par to, kā attīstās Baltijas reģions. Šobrīd mēs koncentrējamies uz komunikācijas kvalitātes un savstarpējās izpratnes uzlabošanu nekustamā īpašuma un pilsētattīstības jomā, padarot šīs tēmas stratēģiskākas, caurspīdīgākas un pieejamākas gan profesionāļiem, gan plašākai sabiedrībai. Mēs ticam, ka katrs projekts, neatkarīgi no tā mēroga, nes atbildību par pilsētas nākotnes veidošanu. Mūsu mērķis ir iedvesmot pārdomātāku un informētāku attīstības pieeju - tādu, kas apvieno profesionālu izcilību ar ilgtermiņa vīziju par dzīvotspējīgām un ilgtspējīgām pilsētām.
Kāda ir galvenā Neighborhood+ pievienotā vērtība?
Mēs palīdzam projektiem un profesionāļiem komunicēt ne tikai to, ko viņi būvē, bet arī skaidrot, kāpēc tas ir nozīmīgi pilsētai, cilvēkiem un ilgtermiņa attīstībai. Uzņēmējdarbības vidē Neighborhood+ nodrošina profesionālu atpazīstamību, pozicionējumu un uzticamību, palīdzot attīstītājiem un nozares speciālistiem prezentēt savu darbu veidā, kas atbilst mūsdienu vērtībām un tirgus ekspektācijām. Pilsētvides un sabiedrības kontekstā mēs sniedzam ieguldījumu, veicinot izpratni par to, kā pilsētas mainās, ar kādiem izaicinājumiem tās saskaras un kādi inovatīvi risinājumi ir pieejami Baltijas reģionā. Mūsu mērķis ir veicināt informētāku un atbildīgāku pieeju pilsētu attīstībai, un mūsu galvenā pievienotā vērtība slēpjas spējā apvienot medijus, profesionālo ekspertīzi un radošo stāstniecību. Tas sniedz ieguvumus gan biznesam, gan sabiedrībai kopumā.
Kādus konkrētus pilsētvides izaicinājumus, jūsuprāt, risina Neighborhood+?
Neighborhood+ galvenais mērķis ir samazināt plaisu starp attīstību un komunikāciju. Tirgū tiek īstenoti daudzi kvalitatīvi projekti, taču nereti to stāsts, konteksts un pievienotā vērtība paliek ēnā. Mēs palīdzam šo plaisu aizpildīt, uzsverot, kāpēc konkrētais projekts ir nozīmīgs, kā arī skaidrojot, kā tas veicina pilsētas attīstību un ietekmē cilvēku ikdienas pieredzi. Rīgā un Latvijā viens no aktuālākajiem izaicinājumiem ir neizmantotais pilsētvides potenciāls - mums joprojām trūkst skaidras stratēģijas un ilgtermiņa vīzijas. Tāpat ir nepieciešama arī ciešāka sadarbība starp publisko un privāto sektoru, kā arī caurspīdīgāki plānošanas procesi. Reģionālā līmenī mēs savukārt koncentrējamies uz tirgus sadrumstalotības mazināšanu un ideju, kā arī pieredzes apmaiņas veicināšanu starp Baltijas valstīm, kuras saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem. Ar šādu pieeju Neighborhood+ veicina atbildīgāku skatījumu uz pilsētu attīstību, kas ir vērsta uz cilvēkiem.
Kā, jūsuprāt, nākotnē mainīsies iedzīvotāju prasības attiecībā uz dzīves un darba telpām?
Mūsdienās iedzīvotāji kļūst arvien apzinātāki un selektīvāki attiecībā uz to, kur un kā viņi dzīvo. Uzmanības centrā arvien vairāk nonāk nevis telpas lielums vai prestižs, bet gan komforts, funkcionalitāte un identitāte - cilvēki vēlas telpas, kas atspoguļo viņu vērtības un dzīvesveidu. Tādās pilsētās kā Rīga pieaug pieprasījums pēc pastaigām piemērotiem, labi savienotiem rajoniem ar ērtu piekļuvi zaļajām zonām, pakalpojumiem un sabiedriskajam transportam. Arvien svarīgāki kļūst arī elastīgi plānojumi, energoefektivitāte un dizaina kvalitāte, īpaši jaunākajām paaudzēm un profesionāļiem, kas atgriežas no ārvalstīm. Tāpat vērojama pieaugoša interese par kopienas telpām, kas sniedz ne tikai privātumu, bet arī iespējas mijiedarboties un justies piederīgiem. Šīs tendences jau šobrīd ietekmē gan attīstītāju, gan pašvaldību pieeju un turpinās spēlēt lielu lomu arī nākamās paaudzes dzīvojamo projektu plānošanā.
Kā jūs kopumā vērtējat pieprasījumu pēc jaunās paaudzes projektiem, kas apvieno dzīvojamo, biroju un publisko telpu funkcijas?
Pirmkārt, es to nesauktu par jaunu formātu, jo jau kopš 20. gadsimta otrās puses tirgū nonāk salīdzinoši liels daudzfunkcionālo projektu skaits. Šobrīd šī pieeja kļuvusi par vispareizāko un ilgtspējīgāko pilsētvides attīstības modeli, un šajā gadījumā runa nav tikai par pieprasījumu, bet arī par līdzsvarotu un noturīgu projektu veidošanu. Šādi attīstības risinājumi nodrošina dažādu funkciju un ienākumu avotu struktūru, kas palīdz attīstītājiem efektīvāk pārvaldīt riskus. Vienlaikus tie rada dabiskāku un dinamiskāku vidi lietotājiem - vietu, kur dzīves, darba un sabiedriskās aktivitātes norisinās vienotā ekosistēmā. Es vienmēr esmu bijusi šīs pieejas piekritēja un pašlaik esmu iesaistīta vairākos šāda tipa projektos Rīgā. Galvenais izaicinājums gan ir fakts, ka daudzfunkcionāliem projektiem nepieciešama stratēģiska un ilgtermiņa plānošana, kas Rīgas attīstības ainavā joprojām ir retums. Jāsaprot, ka šī pieeja jāīsteno ne tikai attīstītājiem, bet arī pašvaldībām, īpaši infrastruktūras un teritorijas plānojuma līmenī, tādēļ, lai gan šī koncepcija nav jauna, tā kļūst par jauno normu un būtisku soli pretī ilgtspējīgām, cilvēkcentrētām pilsētām.
Kāda, jūsuprāt, ir mediju loma sabiedrības priekšstata veidošanā par pilsētattīstības projektiem?
Medijiem ir izšķiroša nozīme, jo tie lielā mērā nosaka, kā sabiedrība uztver attīstības procesus. Bieži vien mediji ir pirmais un reizēm arī vienīgais informācijas avots, pateicoties kuram iedzīvotāji uzzina par notiekošo pilsētā. Diemžēl nekustamā īpašuma un pilsētvides jautājumi tiek atspoguļoti pārāk vienkāršoti, koncentrējoties uz cipariem, cenām vai konfliktiem. Tas rada sagrozītu nozares tēlu un attālina sabiedrību no izpratnes par to, kā pilsētas patiesībā attīstās. Manuprāt, medijiem būtu jādarbojas kā starpniekam starp profesionāļiem un sabiedrību - ne tikai skaidrojot, kas tiek būvēts, bet arī uzsverot, kāpēc tas tiek darīts un kā tas ietekmēs pilsētu un tās iedzīvotājus. Profesionāla un līdzsvarota komunikācija spēj vairot uzticēšanos, piesaistīt talantus un investīcijas, kā arī radīt piederības un lepnuma sajūtu iedzīvotājos. Tieši to mēs vēlamies panākt ar Neighborhood+! Mēs gribam veidot saturu, kas ceļ diskusiju kvalitāti par pilsētattīstību, akcentējot zināšanas, atbildību un kopīgu redzējumu, nevis tikai mārketingu vai kritiku.
Cik lielu lomu nekustamā īpašuma projektu attīstībā spēlē vietējās kopienas atbalsts - vai ir svarīgi, ka vietējie iedzīvotāji saprot un atbalsta jaunās iniciatīvas?
Jā, kopienas atbalsts šodien ir būtisks faktors jebkura veiksmīga pilsētattīstības projekta īstenošanā. Pat vislabāk finansētie vai tehniski izcilākie projekti var saskarties ar pretestību vai nespēt organiski iekļauties pilsētas vidē, ja tiek ignorēts vietējais konteksts un iedzīvotāju gaidas. Vienlaikus kopienas iesaiste nav jāuztver kā formalitāte vai šķērslis. Pareizi vadīts dialogs kļūst par vērtīgu zināšanu avotu, kas palīdz attīstītājiem un pašvaldībām labāk saprast, kā cilvēki reāli dzīvo, pārvietojas un izmanto pilsētvidi. Tas ļauj radīt ilgtspējīgākus un visām pusēm pieņemamākus risinājumus. Lai šāda sadarbība būtu iespējama, ir svarīgi, lai abas puses runātu vienā valodā - iedzīvotājiem jābūt pieejamai skaidrai un caurspīdīgai informācijai, bet profesionāļiem un pilsētas līderiem jābūt gataviem uzklausīt un pielāgoties. Tieši šajā laukā savu pienesumu sniedz Neighborhood+, veidojot saprašanās tiltu starp profesionālo vidi un plašāku sabiedrību.
Kā tieši mediji un sociālās platformas palīdz veidot dialogu ar iedzīvotājiem un ietekmēt attieksmi pret jaunajiem apkaimju projektiem?
Mediji un sociālās platformas ir būtiski mainījušas veidu, kā pilsētas komunicē ar saviem iedzīvotājiem. Dialogs vairs nenotiek tikai caur oficiāliem kanāliem - tas norisinās reāllaikā, izmantojot stāstus, vizuālus materiālus un reakcijas, ar ko cilvēki dalās tiešsaistē. Tas vienlaikus rada gan izaicinājumus, gan iespējas. Atbildīgi izmantotas digitālās platformas spēj veidot caurspīdīgu un uzticamu komunikāciju. Tās ļauj projektus prezentēt sabiedrībai pieejamā, vizuālā un saprotamā veidā, parādot, kā attīstība ietekmē ikdienas dzīvi un kāpēc tiek pieņemti konkrēti lēmumi. Tas ir īpaši svarīgi, lai veidotu pozitīvu attieksmi pret jaunām apkaimēm vai atjaunošanas projektiem. Tomēr, ja komunikācija netiek vadīta, dezinformācija var izplatīties ļoti ātri, un sabiedrības viedoklis var kļūt negatīvs vēl pirms projekta uzsākšanas. Tieši tāpēc nozīme ir profesionāli veidotam saturam, kas apvieno stāstniecību, faktus un kontekstu. Neighborhood+ izmanto medijus un sociālās platformas tieši šādā veidā - lai informētu, savienotu un iesaistītu iedzīvotājus pilsētas attīstības izpratnē, radot kopības un līdzdalības sajūtu, nevis opozīciju.
Kādas šobrīd ir nozīmīgākās nekustamo īpašumu attīstības tendences Baltijā?
Ja skatāmies uz Latviju, tad pēdējie gadi pēc Covid lielā mērā bija izdzīvošanas periods noteiktiem tirgus segmentiem. Pašlaik situācija pakāpeniski uzlabojas - to veicina Euribor likmju kritums, vietējo investoru aktivitātes pieaugums un lielāka pārliecība, jo ģeopolitiskā nenoteiktība šobrīd ir vai nu stabilizējusies, vai arī esam iemācījušies ar to sadzīvot. Kopumā jāsaka, ka tendences iezīmējas vairākos virzienos. Piemēram, mazumtirdzniecība šobrīd ienāk atjaunošanās fāzē - daudzi tirdzniecības centri ir novecojuši, un katrs meklē savu jauno koncepciju vai formātu. Dzīvojamais sektors savukārt kļūst radošāks un ilgtspējīgāks, tāpat novērojama arī lielāka interese par kopdzīvošanu (co-living), dalītiem dzīvokļiem un studentu mitekļiem. Attīstās arī dažadi pārbūves projekti, taču jāsaka, ka Latvijā arvien vēl ir ļoti daudz kultūrvēsturisko īpašumu, kas gaida renovāciju. Aktīvs un augošs ir arī loģistikas sektors, un kopumā jāsaka, ka tirgus pamazām pāriet no reaktīva režīma uz stratēģiskāku un daudzveidīgāku attīstības posmu. Šobrīd kvalitāte, ilgtspēja un ilgtermiņa domāšana kļūst par galvenajiem panākumu kritērijiem.
Ja salīdzinām Latviju ar Lietuvu un Igauniju - esam līderi, vai tomēr atpaliekam?
Latvija šobrīd ieņem vidējo pozīciju Baltijas nekustamo īpašumu tirgū. Mēs neesam straujākie izaugsmes līderi, taču mums ir savas priekšrocības, kā arī jomas, kurās nepieciešams panākt kaimiņus. Domāju, ka šajā gadījumā nevajadzētu runāt par atpalikšanu, bet par mācīšanos un skaidru virzienu, kuros varam kļūt par līderiem, izvirzīšanu. Latvijas potenciāls iezīmējas vairākās jomās. Rīga joprojām ir pieejamāka nekā Viļņa vai Tallina, kas nozīmē lielākas investīciju izaugsmes iespējas. Pēdējo gadu laikā aktivizējušies vietējie investori, kuri labi pārzina tirgus nianses un turpina virzīt projektus arī nenoteiktības apstākļos. Tāpat Latvija iegūst no Baltijas tirgu savstarpējās integrācijas, piesaistot Lietuvas un Igaunijas attīstītājus ar pieredzi, standartiem un kompetenci, lai gan dažkārt viņu pieeja šķiet mazāk lokāla un ne vienmēr atbilst pilsētas specifiskajam raksturam. Īpaša priekšrocība ir Latvijas stratēģiskais novietojums ar ostām un transporta koridoriem, kas turpina balstīt loģistikas un industriālās nozares izaugsmi. Vienlaikus pastāv arī izaicinājumi. Lietuva un Igaunija biežāk demonstrē lielāku mērogu un tirgus briedumu, ātrāk ievieš jaunus formātus, regulējumus un piesaista lielākus investīciju apjomus. Citas Baltijas galvaspilsētas spēj prezentēt skaidrāku ilgtermiņa vīziju un pilsētas zīmolu, kas palīdz piesaistīt ārvalstu investorus. Tikmēr Latvijā joprojām aktuāla ir plānošanas procesu sadrumstalotība un birokrātija, kas kavē labu ideju realizāciju. Kopumā jāsaka, ka Latvija atrodas pārejas posmā - mēs vēl neesam reģiona līderi, taču mums ir spēcīgi pamati un skaidras iespējas virzīties uz priekšu, īpaši līdzsvarojot vietējās zināšanas ar Baltijas mēroga pieredzi.
Kāds šobrīd ir starptautisko investoru intereses līmenis par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu, un kā to ietekmē makroekonomiskie apstākļi?
Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila. Reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Pēdējo divu gadu laikā investīciju aktivitāti īslaicīgi bremzēja augstās būvniecības izmaksas, pieaugošās finansējuma likmes un ģeopolitiskā nenoteiktība. Tomēr, Euribor likmēm samazinoties un enerģētikas tirgiem stabilizējoties, jau vērojama piesardzīga investoru atgriešanās, īpaši industriālajā, loģistikas un dzīvojamo īres projektu segmentos. Institucionālie investori tradicionāli dod priekšroku lielākiem un likvīdākiem tirgiem, piemēram, Polijai vai Ziemeļvalstīm. Tomēr Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība. Starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu.
Kā Neighborhood+ iederas šajā kontekstā - vai varētu teikt, ka tas ir lokāls projekts ar globālu redzējumu?
Tieši tā! Neighborhood+ saknes ir lokālas, bet skatījums ir globāls. Mēs koncentrējamies uz Baltijas reģionu, vienlaikus to uztverot kā daļu no plašākas Eiropas un Ziemeļvalstu pilsētu ekosistēmas, kurās risināmie izaicinājumi ir līdzīgi - attīstība, komunikācija un identitāte.
Mūsu mērķis ir stāstīt vietējos stāstus ar starptautisku nozīmi, parādot, kā Baltijas pilsētas tiek būvētas, atjaunotas un veidotas profesionālā, vizuāli spēcīgā un globāli saprotamā veidā. Vienlaikus Neighborhood+ kalpo kā platforma reģionālai sadarbībai, savienojot profesionāļus, investorus un arhitektus pāri robežām. Tādējādi mēs ne tikai veicinām tirgu atpazīstamību ārpus Baltijas, bet arī palīdzam vietējai nozarei mācīties no globālās pieredzes, saglabājot savu autentisko balsi. Tāpēc jā - tā ir lokāla iniciatīva, kas radīta, lai pozicionētu Baltijas pilsētu un nekustamo īpašumu vidi globālās sarunas kontekstā par to, kā pilsētas attīstās un komunicē ar pasauli.
