Jaunākais izdevums

Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Fragments no intervijas

Tagad sākas cīņa par nākamā perioda Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā nākamajā periodā dzīvosim. Pēc Brexit bažas bija ļoti lielas, ka gaidāms samazinājums, bet tagad redzam, ka plānots 13,6 % pieaugums tiešmaksājumiem visā periodā. Tas nav tas, ko gribam, bet tā nav arī darvas karote medus mucā. Tas dos 202 eiro par hektāru, tagad ir 160 eiro/ha, bet vidēji Eiropā – 269 eiro/ha. Vismaz izlīdzināšanas process turpināsies. Ja atskatāmies, ka šis process sākās ar 39 eiro/ha, tad šobrīd ir labāks rādītājs, nekā bija. Šo rezultātu izdevās panākt, jo gan ierēdņi, gan zemkopības ministrs un premjers daudz tikušies ar Eiropas komisāru Hoganu un pārliecinājuši par mūsu taisnību. Visvairāk naudas klāt dabūjušas Baltijas valstis, Bulgārija un Portugāle. Mēs nevarētu daudz paust satraukumu. Daļa jau tagad saka, ka nesamierināsies ar piedāvājumu. Bet patīkami, ka vienota nostāja ir Baltijas valstīm, laba sadarbība ir ar Višegradas grupu, ko vada Ungārijas zemkopības ministrs, un Poliju.

Vai mazajām saimniecībām jābūt lielākai atbalsta likmei? Vai lielajām saimniecībām likme būtu jāsamazina?

Ļoti daudz tiek runāts, ka mazajām, vidējām saimniecībām ir jāpalielina atbalsta likme, bet lielajām jāsamazina. Taču arī tagad likmes ir dažādas, ņemot vērā to, ko katrs zemnieks audzē. Eiropā valda uzskats, ka 80 % no visiem maksājumiem saņem 20 % saimniecību. Bet viņi aizmirst pateikt, ka šīs saimniecības apstrādā 80 % no visas zemes. Gribu teikt, ka lielās saimniecības jāsadala divās daļās – kam ir rapšu lauki un graudi un otra daļa, kam ir gan aitas, gan govis, zirgi vai kažokzvēri, kam ir daudz nodarbināto. Daudz saimnieku sāka no mazumiņa, un viņiem nevar pārmest, ka viņi izauguši lieli. No tiem, kas labi attīstījušies, vajadzētu mācīties. Un nevajadzētu strikti nodalīt – lielie un mazie. Zinu saimniecības, kuras ir bioloģiski saimniekojošas, bet jāuzdod jautājums – vai viņiem pienākas nepieciešamais atbalsts, jo neredzu saražotu produkciju, kas nonāks pie patērētāja. Katrā nozarē ir kāda melnā avs.

Vai pašām dalībvalstīm jādod iespēja izvēlēties, kādus ierobežojumus noteikt?

Ar šiem ierobežojumiem jābūt uzmanīgiem. Eiropa saka – mēs jums dosim tiesības izvēlēties, bet pēc tam jums jāparāda mērķi, kādi sasniegti. Ja tie nebūs sasniegti, tad visa nauda būs jāatmaksā atpakaļ. Tāpēc labāk saskaņot, ko EK grib, un pēc tam lemt, vai piekrītam. Atmaksāt naudu atpakaļ būtu ļoti sāpīgi. Labāk zīle rokā nekā mednis kokā! Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem. Jāskatās arī citas nozares, kā ES regulas tiek ieviestas. Man neliekas normāli, ka trešo daļu no meža nevaram izmantot. Ja tam jāsapūst, tas man nav saprotami. Tas ir saskaņā ar zaļo draugu vēlmēm. Manā pagastā piecu, sešu zaļo vārnu dēļ simtiem ha mežu nevar izmantot. Es saprastu, kad putni ligzdo vai perē, tad jāierobežo. Bet ir laiks, kad viņi tur nedarbojas, un to vajag izmantot. Jāsaprot, ka mums nauda ir jāsaražo. Mēs gribam dziedāt, dejot un svinēt, bet negribam ražot.

Te jārunā arī par darbaspēka trūkumu visās nozarēs. Nesaprotu Ekonomikas ministriju (EM), kas runā, ka jāved iekšā augstākās raudzes cilvēki. Šādi cilvēki ir tepat Latvijā, bet mums vajag lēto darbaspēku, kas dara papildu darbus. Zivju nozares pārstāvji saka, ka mūsu cilvēkiem jābūt cehu priekšniekiem, bet tie, kas griezīs zivīm galvas nost vai zivis vērs uz stieplītēm, lai ir ārzemnieki. Strādniekus vajag ievest, jo nav, kas strādā. Mēs, lauksaimnieki, atbalstām strādnieku ievešanu uz trīs mēnešiem. Ir jāmazina birokrātija šajā procesā. Mums ir nesaprotami, kāpēc viesstrādniekam jāmaksā vidējā alga valstī. Lai viņš saņem to, ko ir nopelnījis. Ja viņš gribēs strādāt, tad varēs nopelnīt. Mums jādomā par lauku uzņēmējiem. Jo viņš vairāk sapelnīs, jo vairāk naudas budžetā iemaksās.

Viens no nākamo gadu izaicinājumiem būs vide un klimats. Ko darīt, lai ražošana nebūtu jāsamazina?

Tas būs tik liels izaicinājums, ko pagaidām vēl neapzināmies. Lauksaimniekiem būs jādomā par kultūrām, kas prasa mazākas emisijas. Tāpat būs jādomā par kūtsmēslu apsaimniekošanu un biogāzes stacijām, kas novērš SEG emisiju un reizē ražo biogāzi un enerģiju. Mēs mēģinām aizstāvēt lauksaimnieku intereses, bet ļoti daudz jau ir palaists garām, kur nemācējām aizstāvēt savas intereses. Vides ministrijai kopā ar Zemkopības ministriju būs ļoti lieli izaicinājumi, lai pasargātu zemniekus.

Jāņem vērā, ka mums ir lieli meža resursi, par ko daudzi satraucas, ka tos izcērt. Taču jāskatās patiesībai acīs, ka meža resursi pieaug ne tikai pēc apjoma, bet arī pēc kvalitātes. Daudz darba tam velta gan institūts Silava, gan Meža īpašnieku biedrība un Latvijas valsts meži. Arī kokaudzētavas, kas veido ātraudzīgākas šķirnes un stādu audzētavas. Jaunaudzes tagad ir ļoti kvalitatīvas, un tās piesaista slāpekli. Vairāk jādomā, kā sabiedrībai labāk izskaidrot mežu ciršanu.

Sabiedrību uztrauc pesticīdu lietošana, kur apsteidzam kaimiņvalstis. Pašreiz top Nacionālais pesticīdu lietošanas plāns. Ko darīt?

Ir lielas saimniecības, kur bez tiem nevar iztikt. Neviens nekaplēs ar rokām balandas un citas nezāles. Atbalstām nostāju, ka pesticīdus nedrīkst lietot pirms ražas novākšanas. Šajā jautājumā mums jābūt stingriem. Valsts Augu aizsardzības dienests stingri kontrolē šo situāciju. Taču jābūt arī samērīgiem, lai augam tiktu iedots nepieciešamais. Lai nav tā, ka, aizliedzot kādu augu aizsardzības līdzekli, uzkāpjam uz grābekļa un importējam ko citu. Augļiem un dārzeņiem šos līdzekļus lietojam astoņas reizes mazāk nekā citās valstīs, jo lauksaimnieki tos nevar atļauties dārdzības dēļ.

Problemātiskais jautājums, kas skar visus lauksaimniekus, ir OIK. Vai plānotās izmaiņas jūs apmierina?

Šī situācija mūs apmierina tikai daļēji. Esam vienojušies, ka pieslēgumus varēs atjaunot. Tas būs ieguvums sezonālajiem patērētājiem, kas pieslēgumu izmanto sezonāli. Bet tas nerisina jautājuma būtību par OIK nozīmi visai tautsaimniecībai. OIK esam 7. vietā Eiropā, pārvadē un sadalē – 3. vietā, bet pēc elektrības cenas – 9. vietā. OIK slogs jānoņem no elektrības patērētāju maksājumiem. Jābūt saprātīgai un pārdomātai rīcībai, lai valstij nesanāk vēl vairāk maksāt tiesvedības gadījumā. Par dabasgāzes koģenerācijā ražotu elektroenerģiju nebūtu jāmaksā patērētājiem OIK veidā.

Zemkopības ministrija iebilst pret depozītsistēmas ieviešanu, un to atbalsta arī LOSP, kas aicināja šo jautājumu nepolitizēt. Kāpēc?

Par šo jautājumu Pārtikas padomē izteicās visas ieinteresētās puses – vairākas ministrijas, atkritumu apsaimniekotāji, ārvalstu investori, LTRK, LOSP un LDDK. Atkritumu apsaimniekotāji ir kategoriski pret. Visai atkritumu apsaimniekošanas sistēmai 2014. gadā iedeva 40 miljonus eiro, bet tagad 2 % apsaimniekošanai grib piešķirt 30 miljonus eiro plus būs jāiegulda vēl katru gadu. Atkal no iedzīvotāju kabatām būs jāņem ārā nauda. Nedomāju, ka tas ļaus iztīrīt mežus no pudelēm. Labāk vienu miljonu ieguldiet bērnu izglītošanā, lai viņi neko nemet ne mežā, ne pagalmā. Ministrijas tur nesaskata nekādu labumu un aicina VARAM nākt ar godīgu piedāvājumu. Pēc Induļa Emša prezentācijas šajā sanāksmē man radās pārliecība, ka depozītsistēmu nevajag ieviest.

Visu rakstu labāk zīle rokā! lasiet piektdienas, 8.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notika Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dārzkopības grupas sēde, kurā kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Rīgas Centrāltirgus atbildīgajām personām notika diskusija par esošo situāciju un kontrolēm tirgos, par importa un vietējās produkcijas īpatsvaru, kases aparātu lietošanas ievērošanu un priekšlikumiem tālākajai rīcībai, informē Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome.

Kā būtiska problēma tika identificēta ielu tirdzniecība. LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzsver, ka sezonas laikā ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā īpaši uzskatāmi attīstās zemeņu un citu sezonas augļu tirdzniecība, uzdodot to par pašu saražoto lauksaimniecības produkciju, pilnas informācijas nenorādīšana tirgošanās vietā par tirgošanās dalībnieku, pārtikas aprites noteikumu neievērošana, cenas norādīšana bez PVN un kases aparātu neizmantošana.

«Ar šādiem gadījumiem cīnāmies jau gadiem, bet, tā kā šādas ielu tirdzniecības atļaujas izsniedz konkrētā pašvaldība, tad LOSP aicina arī pašvaldības izvērtēt un pārbaudīt konkrētā tirgotāja saistību ar tirgošanai paredzēto produkciju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) nelikvidēs, Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar Nevalstiskajām organizācijām, likumus nav pārkāpusi, bet pietrūkst daži kilogrami apdrukāta papīra protokolu formātā, kas pārliecinātu Valsts kontroli par sadarbības atklātību.

Tāds secinājums Dienas Biznesam radās pēc LOSP tikšanās ar Valsts kontroli un biedrību Delna. Delna iepriekš publicēja rakstu Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai, kas savukārt balstīts uz Valsts kontroles ziņojumu Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega? Faktiski tika kontrolēta Zemkopības ministrija, nevis LOSP, un daudzi no aptuveni 16 tūkstošiem LOSP veidojošo organizāciju biedriem nosprieduši, ka valsts finansējuma un jumta organizācijas vairs nav. Daži Dienas Biznesam pauda, ka saskata Valsts kontroles secinājumos politisku pasūtījumu, citi – VK kompetences robežu pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aicina apturēt steidzamības kārtā skatāmos MK noteikumus par OIK

Armanda Vilcāne, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta (MK) noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

LTRK uzsver, ka Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība pērnā gada nogalē ir nepieņemama - savu viedokli par grozījumiem MK noteikumos tika aicinātas sniegt tikai dažas organizācijas, LTRK un LOSP lēmuma pieņemšanas procesā iesaistītas netika. Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. «Veids, kā pašreiz tiek aizmuguriski veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams. Nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad, uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc diviem neražas gadiem lauksaimnieki šogad beidzot varēs «ievilkt elpu», jo ne tikai labības, bet arī uz augļu un ogu ražas solās būt labas, sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pēc diviem neražas gadiem, izskatās, ka raža tiešām būs laba. Turklāt tas neattiecas tikai uz labību, bet arī uz augļiem un ogām. Lauksaimnieki beidzot varēs «ievilkt elpu»,» teica Treibergs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka reģionos situācija var atšķirties, piemēram, vienā saimniecībā ražas ir labas, citā ne tik ļoti. Diezgan daudzi sūdzas arī par to, ka labība šogad ir sakritusi veldrē, kamdēļ vietām būs ražas zudumi. Tomēr tehniski iespējams novākt arī veldrē sakritušu labību. «Kopumā, ja šis gads ražas ziņā nebūs ļoti labs, tad būs vismaz vidējs. Tas ir ļoti svarīgi, jo neviens zemnieks kataklizmas nespēj izturēt trīs gadus pēc kārtas,» rezumēja LOSP vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medijos izskanējusī informācija par cenu pieaugumu pēc 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanas Latvijā augļiem ogām un dārzeņiem, nav objektīva un ir tendenciozi atspoguļota, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

5% PVN tiek piemērots Latvijai raksturīgajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (gan vietējiem, gan importētajiem produktiem). Piemēram, gurķiem, kurus šobrīd Latvijas ražotāji piegādā ļoti mazos apjomos un ievestā produkcija var ievērojami ietekmēt produkcijas tirdzniecības cenu, informē LOSP pārstāve Krista Garkalne..Dažādās veikalu ķēdēs augļu, ogu un dārzeņu cenas ir atšķirīgas un sabiedrības maldināšanai tiek izvēlētas dārgākās cenu kategorijas, bet uzsveram, ka Latvijas lielākie ražotāji, kas piegādā augļus, dārzeņus un ogas Latvijas lielveikaliem, cenu nav palielinājuši, neskatoties uz to, ka ir pieauguši izdevumi par degvielu, elektrību un uzglabāšanu, jo siltās ziemas dēļ papildus jādarbina aukstuma iekārtas. Tāpat jāmin tas, ka šogad ražotāji cieta slikto laika apstākļu dēļ iegūstot ievērojami mazākas ražas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) atbalsta Labklājības ministrijas piedāvātās izmaiņas bezdarbnieku pabalsta izmaksas kārtībā, informēja padomē.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs sacīja, ka lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un pārtikas ražotāju ieskatā piedāvātie grozījumi ir atbalstāmi, jo lauku reģionos saimniecībām ir ļoti problemātiska situācija ar darbaspēka nodrošinājumu un jebkuras izmaiņas, kas motivē cilvēku strādāt, nevis dzīvot no pabalstiem, ir apsveicamas.

«Katru dienu saņemam sūdzības no saimniecību vadītājiem, ka darbinieks atnāk pāris dienas, vai vispār neatnāk uz nolīgto darbu un pazūd. Ir virkne vietējo iedzīvotāju, kuri pārtiek no pabalstiem un sākt strādāt legālu darbu negatavojas,» teica Treibergs.

Arī Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode sacīja, ka laukos darbinieku problēma ir ļoti samilzusi, jo daudzi cilvēki nevēlas strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieki kā šā gada «neražu» vērtē Latvijai netipisko sausumu, norādīja lauksaimnieku nevalstiskajās organizācijās.

Biedrībā «Zemnieku saeima» norādīja, ka lauksaimniecības sfērā kā šā gada neraža ir vērtējams netipiskais sausums, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecības kultūraugu ražu.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) atzina, ka šā gada karstums un sausums negatīvi ietekmēja augļkopības sfēru, kamdēļ Latvijas augļkopju raža bija vairāk nekā 40% zemāka salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru, kāds būtu bijis normālos laika apstākļos. Iepriekšējā gadā bojātos augus šogad turpināja iznīcināt viens no sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. «Dārzi izkalta, bet tiem augiem, kas vēl spēja turēties pretī sausumam, bira augļi, savukārt palikušie augļi bija nelieli. Sausais un karstais laiks aktivizēja dažādu insektu savairošanos. Tādējādi nozare cieta ievērojamus ražas zudumus,» norādīja padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atveseļošanās plāna līdzekļus aicina tērēt ekonomikas ilgtspējai

Db.lv, 02.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību nevilcināties ar Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna pieņemšanu un izvērtējot iespējamos risinājumus, pieturēties pie šī mehānisma pamatidejas – radīt nosacījumus valsts veiksmīgai izejai no COVID -19 radītās ekonomiskās krīzes.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata, ka Latvijas tautsaimniecības ekonomiskās atveseļošanās stūrakmens ir uzņēmējdarbības attīstība. Tieši stimulējot uzņēmējdarbību ar ražošanas ilgtermiņa projektiem, iespējams radīt jaunas darba vietas, pārstrukturēt ekonomiku un radīt ieņēmumus valsts budžetā ar jaunu pievienoto vērtību un eksportspējīgiem projektiem.

Ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā 

Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro...

Pieņemot lēmumus par konkrētu virzienu atbalstu, būtu jāvērtē iesniegto risinājumu atbilstība Eiropas Komisijas vadlīnijām, un kā galvenais jānosaka, vai īstenotie projekti rada ilgtermiņa ieņēmumus valsts budžetā.

No dažādu darba grupu apskatītajiem piedāvājumiem LOSP secinājuši, ka Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna risinājumi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību ar ilgtermiņa ieņēmumiem iesniegti gandrīz tikai no Zemkopības un Ekonomikas ministrijām.

"Nenoliedzami, saprotama ir dažādu institūciju un ministriju vēlme šajos apstākļos risināt sasāpējušas problēmas, lāpot budžeta iztrūkumus un risinot sociālās problēmas, ar pieejamā Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna Finansējuma palīdzību, taču būtiski būtu šo līdzekļu novirzīšana tieši tādu projektu realizācijai, kas dod ilgtermiņa ieguldījumu tautsaimniecībā, rada jaunas darba vietas, papildus pievienoto vērtību un jaunus, eksportspējīgus produktus," uzskata LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) izplatījusi aicinājumu Pērc vietējo un cīnies pret klimata pārmaiņām pasaulē! Aicinājums pretnostata mazās piena saimniecības lielajām.

«Klimata pārmaiņu rezultātā aizvien biežāk tiek uzsvērts klimata jautājums piena lopkopības nozarē, kā vienu no lielākajiem piesārņotājiem minot lopkopjus, piena lopkopību, jo CO2 ir galvenais dzinējs pasaules klimata pārmaiņām globālajā sasilšanā,» teikts paziņojumā presei, bet, kā izrādās, tas vismaz daļēji ir nezinošu pilsētnieku radīts mīts.

«Pēc IFCN Piena nozares ziņojuma 2018 (IFCN Dairy Report 2018) datiem, kur informāciju par Latvijas situāciju sniedz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), redzam, ka, salīdzinot ģimenes saimniecības, kurās ir 28 un 209 slaucamo govju ganāmpulks, ir būtiska CO2 radīto emisiju starpība. 209 govju ferma rada gandrīz uz pusi mazāku CO2 piesārņojumu vidē nekā 28 govju ferma,» teikts LOSP paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem.

Šādu nostāju politiķe pauda šodien notikušajā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) atklātajā valdes sēdē, kurā norādīja, ka solis trūkstošā darbaspēka problēmas risināšanas virzienā ir darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, kuriem jāatvieglo uzturēšanās nosacījumi.

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Vienlaikus viņa teica, ka iestājas par to, ka viesstrādniekiem būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis vidējā alga valstī, un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. Ja šajā laikā konkrētajam darbam nepiesakās vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai ņemt darbā trešo valstu pilsoņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) apņēmusies pierādīt samazinātās PVN likmes nepieciešamību ne tikai augļiem un dārzeņiem, bet arī citiem produktiem, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pie šādiem secinājumiem LOSP vadība nonāca pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) speciālistu pētījuma par samazinātās PVN likmes ietekmi uz augļu un dārzeņu cenām 2018. gadā izvērtēšanas. «Mēs darīsim visu, lai samazināto PVN likmi ieviestu arī gaļai, pienam, maizei un olām,» sēdē sacīja LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

E. Treiberga entuziasma pamats nav vis skaidrība par nodokļu ieņēmumiem, kurus kā galvenos vienmēr uzsver Finanšu ministrija, bet gan tas, ka PVN samazināšanas rezultātā Latvijā cenas augļiem un dārzeņiem pērn bijušas zemākas nekā kaimiņvalstīs un krietni pieaudzis vietējo ražotāju realizētās produkcijas apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected]

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LOSP: PVN samazināšana piena produktiem ir ilgtspējīgs risinājums nozarei

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" (LOSP) atbalsta "Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības" (LPCS) biedru lēmumu virzīt likumdevējam iniciatīvu par PVN likmes samazināšanu piena produktiem uz 5%, ceturtdien paziņots tiešsaistes konferencē "Latvijas zeme - ilgtermiņa attīstības perspektīvas".

"Pircēji un zemnieki būtu divi galvenie ieguvēji no PVN likmes samazināšanas piena produktiem. Pircējiem produkti kļūtu pieejamāki, un, iespējams, pieejamība palīdzētu atgriezt vēlmi izvēlēties vietējos produktus, jo nereti "izvēlies vietējo produktu" patriotisms ir pārāk dārgs. Savukārt zemniekiem šāds solis esošajos krīzes apstākļos atgrieztu tik ļoti nepieciešamo optimismu par tālāko, jo PVN samazināšana veicinātu pēc būtības pareizāku ienākumu sadalījumu starp zemnieku, pārstrādātāju, tirgotāju un valsti. Tas ir ilgtspējīgs risinājums, kādu nesniedz vienreizējie atbalsta mehānismi," teica LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

"Teju visas Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir ieviesušas samazināto PVN pārtikas produktiem. Šajās valstīs iedzīvotāju dzīves līmenis ir daudz augstāks, nekā Latvijā, tomēr tās nesaskata nekādu apdraudējumu valsts budžetam un ir pretimnākošas iedzīvotājiem. Arī mums uz to ir jātiecas. Ieviešot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ir konstatēta acīmredzama pozitīva ietekme - palielinājusies darba alga nozarē par 10%, mazinājusies ēnu ekonomika, palielinājies produktu pārdošanas apjoms," ieguvumus uzskaitīja E.Treibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielisks piemērs, kur samazinātā PVN pielietošana palīdzētu izskaust ēnu ekonomiku, ir cūkkopības nozare.

«Samazinātais pievienotās vērtības nodoklis ir jāievieš visai svaigajai pārtikai. Visiem produktiem, kas ātri bojājas. Izšķiršanās par šo soli ir pirmā lieta, ko sagaidu no jaunās valdības,» pēc diskusijas Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē (LOSP) Dienas Biznesam sacīja padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

LOSP biedri secinājuši, ka līdzšinējais eksperiments ar samazinātu PVN vērtību augļiem un dārzeņiem devis vairākus efektus un pozitīvais piemērs veiksmīgi pielāgojams citām pārtikas preču grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Svarīgi, lai Baltijas un Polijas vienotība nepaliek uz papīra

Sandra Dieziņa, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panāktā vienošanās starp Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministriem par kopīgu nostāju Kopējās lauksaimniecības politikā (KLP) ir nozīmīga un svarīgi, lai tā nepaliek uz papīra, to db.lv atzina lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda: «Šobrīd ir ļoti svarīgs brīdis saistībā ar nākamo KLP. Pēc dažiem mēnešiem tiks pieņemti lēmumi saistībā ar nākotnes budžetu, kā arī EK nāks klajā ar nākamās KLP likumdošanas priekšlikumiem. Visas dalībvalstis šobrīd pauž savu nostāju un cer, ka lēmumu pieņēmēji likumdošanas izstrādes procesā viņos ieklausīsies. Latvijai kā mazai dalībvalstij ir ļoti svarīgi atrast lielākus «draugus». Trīs Baltijas valstis kopā ar Poliju jau ir vērā ņemams spēks. Tādēļ vakar parakstītā deklarācija, kurā svarīgākais mums ir punkts par maksājumu izlīdzināšanas pabeigšanu, ir īstajā laikā un ar īsto svaru! Svarīgi, lai šī četru valstu vienotība nepaliek tikai uz papīra, bet katrā lēmumu pieņemšanas posmā visus turpmākos gadus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas – kā dzīvosim nākamajos septiņos gados?

Db.lv, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" plānotā konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas", kuras ietvaros dzirdēsim lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu saistīto nozaru ekspertu redzējumu par lauksaimniecības un mežsaimniecības turpmāku attīstību.

Lauksaimniecība ir viena no vismainīgākajām un reizē visvairāk regulētajām tautsaimniecības nozarēm. "Tagad, kad pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, turpinām cīnīties par mūsu lauksaimniekiem tik nozīmīgo Eiropas Komisijas tiešo maksājumu godīgu sadalījumu, saņemam arvien jaunas vides un klimata pārmaiņu prasības, ir svarīgi veicināt izpratni par izaicinājumiem, ar kuriem šodien saskaras lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares. Tie ir mūsu lauksaimnieki, kas apgādā iedzīvotājus ar veselīgu un augstvērtīgu pārtiku. Turklāt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares sniedz resursus arī citām nozarēm, eksportē un spēlē būtisku lomu darba tirgū un reģionālajā attīstībā un lauku vides uzturēšanā, " nostāju pauž LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšana ir komplicēts jautājums, kas, visticamāk, netiks atrisināts tuvāko nedēļu laikā.

To pēc tikšanās ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro DB norāda vairāki enerģētikas nozares pārstāvji un eksperti. Iesaistītās puses prognozē, ka līdz 31. martam Ekonomikas ministrija (EM) nāks klajā ar piedāvājumu situācijas risināšanai, taču šobrīd nav skaidrs, kāds būs tā saturs. Jau ziņots, ka gada sākumā Saeima atbalstīja lēmuma projektu par OIK atcelšanu, kurā deputāti aicināja EM steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no šā gada 31. marta. Ekonomikas ministrs aģentūrai LETA uzsvēris, ka EM izpildīs Saeimas doto uzdevumu un noteiktajā laikā iesniegs priekšlikumus OIK likvidēšanai, bet lēmums par OIK atcelšanas datumu būs jāpieņem parlamentam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits samazinās

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits gada beigās (tūkstošos)

Liellopi - 2017. gadā 405,8 tūkstoši, 2018. gadā 395,3 tūkstoši.

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ar faktiem un argumentiem par Latvijas lauksaimniecību

Anita Kantāne, 03.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Edgars Treibergs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Latvijas pienesums Eiropas tautsaimniecībai ir nozīmīgāks nekā Eiropas Savienības tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi ilgtspējīgai attīstībai, taču politiskā līmenī ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas Savienības dalībvalstīm, sarunā ar žurnālu "Dienas Bizness" atzīst Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas – kā dzīvosim nākamajos septiņos gados? 

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības...

"Daļai sabiedrības šķiet, ka lauksaimniecība nav cietusi ierobežojumu dēļ, taču triecieni ir lieli, it sevišķi nozarēm, kas ir eksportējošas. Daudziem piena pārstrādes uzņēmumiem ir uzkrājušies produkti, ko nebija iespējams realizēt. Ir uzņēmumi, kuriem izveidojušies uzkrājumi pat 90% apjomā no saražotā. Šāda situācija rada ķēdes reakciju – cenas krīt, pārstrādātāji piena ražotājiem maksā mazāk, piena ražotājiem grūtāk ir ievest spēkbarību, kas kļūst dārgāka. Rezultātā ražošanas izmaksas pieaug. Neiztur kritiku apgalvojums, ka ir samazinājušās benzīna cenas un tas atsver sadārdzinājumu. Ir jāsaprot, ka lauksaimnieki degvielu parasti iepērk un uzglabā savā saimniecībā un daudzi to ir iepirkuši pērnā gada nogalē vai šā gada sākumā par daudz augstāku cenu, nekā to var nopirkt šobrīd." skaidro E. Treibergs.

"Kad politiķi runā, ka esam donorvalsts, kas tikai saņem naudu, man rodas jautājums, vai svaru kausos ir ielikti visi argumenti, kas runā par labu Latvijai. Esam pazaudējuši tik daudz cilvēku! Eiropa saņēma gatavu darbaspēku, bet cik tas ir izmaksājis Latvijai?" jautā E. Treibergs.

Visu interviju lasiet 2. jūnija žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vairāku nedēļu nokavēšanos atzinumus par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos sagatavojuši visi Ekonomikas ministrijas uzrunātie sadarbības partneri, komentāri saņemti arī no citām organizācijām

DB jau ziņoja, ka 28. decembrī, laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, EM lūgusi sniegt atzinumu par grozījumiem MK noteikumos Nr.221 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā. Lai gan dokumenta saskaņošanas termiņš tika noteikts vien dažas dienas, komentāri ministrijas pastkastē turpināja ripot līdz pat pagājušajai nedēļai. Vairākas institūcijas steidzamības kārtā skatāmos MK noteikumus aicinājušas apturēt, ministrija par to lemšot tuvākajā laikā.

DB rīcībā esošā informācija liecina, ka dokuments saskaņošanai nosūtīts Tieslietu, Finanšu un Zemkopības ministrijai, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, AS Enerģijas publiskais tirgotājs, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijai (LAEF), Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijai (LSUA) un SIA Latvijas nacionālais akreditācijas birojs. EM informē, ka šobrīd visi uzrunātie savus komentārus par grozījumiem arī snieguši. «Saņemtie iebildumi un priekšlikumi skar gan jautājumus par grozījumu būtību, gan ir iesniegti arī redakcionāli priekšlikumi. To skaitā ir iebildumi, kas vērsti uz grozījumu izskatīšanas būtisku atlikšanu un tādu priekšlikumu mīkstināšanu, kas paredz stingrākas elektrostacijas kontroles prasības. Tāpat ir iesniegti priekšlikumi, kas vērsti uz obligātā iepirkuma kopējo izmaksu palielināšanu,» skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rosina veikalos pašmāju piena produktus novietot atsevišķā plauktā

Zane Atlāce - Bistere, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinot domāt par atbalsta mehānismiem vietējā tirgus aizsardzībai un mudināt pircējus priekšroku dot Latvijas izcelsmes pienam, tapis ierosinājums izveidot veikalos nodalītus plauktus vietējiem un importētajiem piena produktiem.

Tas palīdzēs pircējiem daudz sekmīgāk orientēties piedāvājumā, uzskata kampaņas «Godīgs piens» iniciatoru pārstāvis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis.

Kampaņu Godīgs piens pamudinājis uzsākt fakts, ka tikai nedaudz vairāk kā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju tirdzniecības vietās spēj atšķirt vietējos piena produktus no importētajiem, liecina LOSP un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.

Kampaņas atklāšanas pasākumā prezentēti arī Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati par viņu gatavību iegādāties vietējos piena produktus un spēju tos atpazīt veikalu plauktos. Kā liecina pētījuma rezultāti, lielai daļai iedzīvotāju ir svarīgi, kas tiek likts pusdienu galdā – 51% respondentu atzina, ka, iegādājoties piena produktus, viņiem ir nozīmīga to izcelsmes valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Konkrētu lēmumu joprojām nav

Armanda Vilcāne, 21.05.2018

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 18. maijā, aizvadīta trešā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanas darba grupas sēde, oficiāla informācija par pieņemtajiem lēmumiem pagaidām netiek sniegta

Trešajā sēdē iesaistītās puses grupās strādāja pie OIK sistēmas maksājumu atcelšanas scenāriju izstrādes, kā arī tika iepazīstinātas ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas redzējumu par esošo OIK sistēmu un mērķi. Lai gan aizvadītas jau trīs no plānotajām deviņām sēdēm, oficiālu ekonomikas ministra komentāru par darba grupā pieņemtajiem lēmumiem joprojām nav.

No otra gala

Darba grupa, kurai līdz 1. augustam jāizstrādā rīcības plāns OIK atcelšanai, vēl nav pietuvojusies uzstādītā mērķa sasniegšanai, uzskata LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. «Teorētiski iespējams izvirzīt jebkādus risinājumus un scenārijus, taču juridiskais un finansiālais izvērtējums tos visus var pilnībā norakstīt. Ja mēs saprastu, kādas sekas naudas izteiksmē pieņemtie lēmumi atstās uz valsts budžetu vai tautsaimniecību kopumā, manuprāt, par daudziem jautājumiem varētu vispār nerunāt,» pauž J. Irbe, uzsverot, ka šī iemesla dēļ pirms priekšlikumu izteikšanas būtu svarīgi iepazīties ar pilnīgu situācijas izvērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijai raksturīgo dārzeņu pārdošana pieaugusi, bet mazāk pirkti citi augļi

Zane Atlāce - Bistere, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa piegādātāju nav palielinājuši cenas augļiem un dāzeņiem 2018.gadā. Savukārt visi tirgotāji vadījušies pēc jaunās PVN likmes - 5%, līdz ar to visiem produktiem, kam noteika samazinātā PVN likme, mazinājusies gala cena, informē Latvijas Tirgotāju asociācijā (LTA).

Ir vērojams arī atsevšķu cenu pieaugums, ko piegādātāji skaidro ar sezonālajām cenu svārstībām. Piemēram, vietējiem burkāniem piegādes cena kāpusi par 0,03 eiro kilogramā un kartupeļiem - 0,02 eiro/kg. Jebkurā gadījumā gala cena samazinājusies, jo šis pieaugums ir mazāks par starpību, ko dod jaunā samazinātā PVN likme.

Ir arī atsevišķi piegādātāji, kas samazinājuši cenas. Tā, piemēram, Getliņi EKO tomātu piegādes cena samazinājusies par 1 eiro kilogramā, kā rezultātā arī pārdošanā šobrīd cena kritusies par vairāk kā 1 eiro un svārstās no 4,99 eiro/kg patērētāju kooperācijās līdz 5,99 eiro/kg RIMI veikalos.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka šis valdības solis, samazinot PVN, ir ļoti svarīgs patērētājiem, sevišķi tiem, kam iztikas līdzekļi ir mazāki par Eiropas pieņemto iztikas standartu: «Ikdienā redzam, ka cilvēki iegādājas biežāk auglus un dārzeņus, pie tam var atļauties veikalos pievērst lielāku uzmanību to kvalitātei. Kopumā situācija ir ļoti normāla, mūsuprāt, nav konstatēta neviena ļaunprātība, un samazinātais PVN devis rezultātus. Tas attiecas gan uz šo brīdi, gan ilgtermiņā nodrošinās pircējiem pieeju lētām šīs grupas pārtikas precēm. Mūsuprāt, vajadzētu samazināt PVN arī ēdināšanas pakalpojumiem, jo, piemēram, aizbraucot uz Poliju redzam, ka tur cilvēkiem ir iespējas biežāk apmeklēt gan restorānus, gan kafejnīcas un ēdnīcas ikdienā. Tas izskaidrojams ar 5 vai 8% PVN atkarībā no pagatavošanas veida. Savukārt Latvijā augstais PVN padara sabiedirsko ēdināšanu pieejamu ikdienā tikai šaurai iedzīvotāju grupai un tūristiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izstumj no OIK tirgus

Armanda Vilcāne, 03.08.2018

Pašlaik koģenerācijas stacija ar siltumenerģiju nodrošina blakus esošo ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi, taču nākotnē stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā, kā arī Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jumis Geo vadība nepiekrīt Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumam uzņēmumam liegt pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OI) ietvaros. Jumis Geo uzsver, ka EM lēmumu pārsūdzēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atļauja pārdot elektroenerģiju OI ietvaros SIA Jumis Geo atcelta šā gada 16. jūlijā. EM skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, jo pārbaudes laikā konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāuzsāk ražošana, tā kā iekārtu kopums nebija gatava ekspluatācijai. SIA Jumis Geo valdes loceklis Edgars Romanovskis lēmumam nepiekrīt, norādot, ka EM argumenti nekādā gadījumā nevarēja kalpot par iemeslu šāda lēmuma pieņemšanai. Nozares eksperti atļaujas anulēšanu uzskata par tuvredzīgu un ekonomiski neloģisku.

EM pēc būtības vēlas atņemt elektroenerģijas OI tiesības visām koģenerācijas stacijām, kas darbu uzsākušas, ieviešot mazas jaudas, atzīmē E. Romanovskis. «Lai to panāktu, EM izvirza papildu prasības, kas iepriekš likumā nebija paredzētas, kā arī tendenciozi tulko un piemēro Ministru kabineta (MK) noteikumus. Tas ne tikai rada finansiālus zaudējumus, bet arī grauj uzņēmēju un kredītiestāžu uzticību Latvijai,» pauž E. Romanovskis. Viņš stāsta, ka 2016. gadā, kad SIA Jumis Geo uzsāka elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā ar mazas jaudas elektrostaciju, MK noteikumi Nr.221 un citi normatīvie akti, kas regulē OI tiesību piemērošanu, nenoteica, ar kādu jaudu un cik lielā apjomā ražošana jāuzsāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Sniegs 3,46 miljonu eiro atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem

LETA, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi izmaksāt 3,46 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Tādējādi tikšot pildīts EK prezidenta Žana Kloda Junkera dotais solījums palīdzēt posta piemeklētajiem Latvijas lauksaimniekiem.

EK piešķirtais 3,46 miljonu eiro atbalsts Latvijai būs daļa no kopumā 15 miljonu eiro lielā atbalsta trim Baltijas valstīm un Somijai. Piešķirtais finansējums valstīm būs jāizlieto līdz 2018.gada 30.septembrim.

Latvija oktobrī nosūtīja EK lūgumu sniegt atbalstu plūdos cietušajam lauksaimniecības sektoram.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece pastāstīja, ka 5.oktobrī ZM nosūtījusi vēstuli ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, kurā norādīts, ka tobrīd Latvijā bija gājuši bojā lauksaimniecības sējumi un stādījumi vismaz 76 900 hektāru platībā un vairāk nekā 13 000 tonnu sagatavotā siena. Tāpat ZM vēstulē bija informējusi EK par provizoriskajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem 37,3 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru