Pārtika

LPUF: Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana Latvijā palīdzētu mazināt darbaspēka trūkumu

LETA, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem palīdzētu risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā, pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure norādīja, ka viens no svarīgākajiem LPUF nākamā gada uzdevumiem būtu rast risinājumu darbaspēka piesaistes un slimības lapu problēmas risinājumam. Pēc viņas teiktā, darbaspēka trūkuma problēmu īstermiņā palīdzētu risināt kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem, tāpēc uzņēmējiem un politiķiem ir jāsēžas pie viena galda, lai tas būtu iespējams.

Viņa piebilda, ka problēma darba spēkā trūkuma apstākļos ir arī slimības lapas, ko darbinieki Latvijā nereti izmanto kā instrumentu, lai atpūstos uz darba devēja un valsts rēķina. «Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā tik daudz dienu kā Latvijā netiek apmaksātas, sevišķi »A« slimības lapa, ko apmaksā darba devējs. Tā ir vienkārša lieta, kas mūsu uzņēmēju konkurētspēju pasliktina,» sacīja Šure, paužot cerību, ka jaunā valdība un politiķi ņems vērā esošās problēmas un palīdzēs tās risināt.

LPUF padomes priekšsēdētāja informēja, ka nākamgad ir iecerējusi turpināt diskusiju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu pārtikas produktiem līdzīgi, kā tas ir citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un iespēju pirmās nepieciešamības preces iegādāties par patērētājiem draudzīgāku cenu.

Savukārt starp LPUF šā gada sasniegumiem pārtikas jomā ir uzņēmumiem sniegtais lielais atbalsts ar projektiem, kas vērsti uz konkurētspējas celšanu, inovācijām un jaunu eksporta tirgu apgūšanu. Šure atgādināja, ka ar Pārtikas nozares kompetenču centra palīdzību ir iespēja saņemt atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu līdz pat 80% apmērā. «Ar jauniem produktiem un tehnoloģijām kopā ar zinātniekiem ir apgūti 5,2 miljoni eiro, ir noslēgts projekta pirmais posms. Ceram, ka kopā ar Ekonomikas un Finanšu ministriju turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem arī nākamo divu gadu laikā,» pastāstīja Šure.

Šure piebilda, ka LPUF turpina arī darbinieku apmācību projektu ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, kura ietvaros ir apgūti 0,6 miljoni eiro, apmācīti 1064 darbinieki no 41 uzņēmuma. LPUF Pārtikas produktu klasteris turpina Latvijas ražotāju eksporta aktivitātes ar 85% ES līdzfinansējumu.

Viņa atzīmēja, ka palīdzību vietējiem uzņēmējiem sniedz arī «Zaļais iepirkums», un palielinās uzņēmumu skaits, kas saviem produktiem saņem «Zaļās karotītes» vai «Bordo karotītes» kvalitātes zīmes, kas sniedz papildu priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos, pozitīvi ietekmējot ne tikai nozari, bet arī sabiedrību, jo tiek patērēts vairāk kvalitatīvas vietējo ražotāju produkcijas.

LPUF padomes priekšsēdētāja atzīmēja, ka arī šogad svarīgs virziens bija arī darbs pie kvalitatīviem produktiem, ar kuriem aizstāt un izkonkurēt importa produkciju. LPUF turpināja veicināt nacionālās pārtikas kvalitātes zīmju «Zaļās karotītes» vai «Bordo karotītes» atpazīstamību un nozīmi.

LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvo atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji joprojām saglabā cerību par pozitīvu importa-eksporta bilanci pārtikas ražošanas industrijā šogad, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Šobrīd tirdzniecības bilance ir negatīva, jo imports pavisam nedaudz pārsniedz eksportu, taču, ja nenotiks kas ārkārtējs, tad rudens un ziemas mēnešos eksporta apjomiem vajadzētu pieaugt daudz straujāk. Tā rezultātā mēs arī ceram gadu noslēgt ar pozitīvu bilanci,» sacīja Šure.

Viņa atgādināja, ka šā gada pirmajā pusgadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 19% no kopējās eksporta vērtības, un šīs produkcijas vērtība Latvijas 2018. gada pirmajā pusgadā ir par 108 miljoniem eiro lielāka nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā. Latvijai šā gada pirmajā pusgadā bija otrs lielākais eksporta vērtības pieaugums starp Eiropas Savienības (ES) valstīm - pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība palielinājās par 9,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas uzņēmēju konkurētspējas priekšrocība salīdzinājumā ar ražotājiem citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir veiklība un manevrētspēja, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Viena no mūsu priekšrocībām noteikti ir tā, ka mūsu uzņēmumi ir salīdzinoši mazāki, līdz ar to veiklāki un manevrētspējīgāki. Mēs varam ātrāk reaģēt uz normatīvu izmaiņām, ātrāk reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām, radot kādus jaunus un inovatīvos produktus,» viņa sacīja.

Pēc Šures teiktā, tāpat Latvijas pārtikas uzņēmēju priekšrocība salīdzinājumā ar konkurentiem citās ES valstīs ir augstā aktivitāte ES fondu izmantošanā, tādējādi gūstot papildus līdzekļus dažādu projektu realizācijai. Šure gan uzsvēra, ka to nevar attiecināt uz visiem uzņēmumiem, bet tikai aktīvākajiem, kuri prot izmantot dotās iespējas.

Pēc LPUF padomes priekšsēdētājas teiktā, lielajiem ražotājiem, kas ir galvenie Latvijas eksportētāji, svarīgs būtu valsts atbalsts, līdzīgi kā tas ir citās valstīs, piemēram, Lietuvā, kur no budžeta līdzekļiem tiek sniegts atbalsts lielajiem eksportētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Ražotāji: depozīta sistēmai ir jābūt centralizētai bezpeļņas organizācijai

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot visu dzērienu ražotāju vienošanos par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu efektīvai iepakojumu savākšanai un otrreizējai pārstrādei, 24. aprīlī tika parakstīts sadarbības memorands.

Atbalsta memorandu depozīta sistēmai visas dzērienu ražotāju nozares vārdā parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus Darītāju Savienība un Latvijas Alus Darītāju Asociācija.

Parakstot memorandu, nozares pārstāvji apņemas ne tikai atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, finansiāli atbalstot sistēmas ieviešanu, bet arī nodrošināt tās darbību, ievērojot depozīta sistēmas pamatprincipus – depozīta sistēmas centralizētu darbību, bezpeļņas principu (visus ieņēmumus reinvestējot sistēmas attīstībā), kā arī uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas uzņēmumu federācija: Novērojamas problēmas ar loģistiku uz robežām

Lelde Petrāne, 18.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pārtikas produkcijas ražošana un piegādes veikaliem tiek veiktas pilnā apmērā, bet ir novērojamas problēmas ar loģistiku uz robežām. Šis jautājums ir jārisina, jo ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt situāciju ar pārtikas apgādi Latvijā, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Zemkopības ministrijā izveidota krīzes vadības grupa, kurā ir pārstāvēti gan lauksaimnieki un tirgotāji, gan pārtikas ražotāji un ministrijas pārstāvji. Krīzes vadības grupa katru dienu izvērtē situāciju un veic nepieciešamās darbības, lai palīdzētu uzņēmējiem kritiskos jautājumus novērst.

"Vēlos atgādināt, ka Latvijā ražotāji saražo vairāk pārtikas nekā valsts iedzīvotāji patērē. Mēs monitorējam situāciju nozarē un redzam, ka ražošana pašreiz norit bez aizķeršanās un piegādes tiek veiktas pilnā apjomā.

Skatoties ilgākā termiņā, bažas rada sarežģītā loģistikas situācija uz valstu robežām, kur stundām, pat diennaktīm garās rindās stāv kravas automašīnas ar izejvielām un saražoto produkciju. Ir nepieciešams organizēt speciālus robežšķēršošanas koridorus pārtikas piegādēm, kas arī valdības līmenī tiek risināts," skaidro I. Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jersikas čipsu ražotājs šogad plāno apgrozījuma pieaugumu

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jersikas čipsu ražotājs, uzņēmums «Glear» šogad plāno nelielu apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar gadu, sacīja kompānijas valdes loceklis Artis Paegle.

«Mēs ceram uz nelielu izaugsmi šogad. Taču ne tik strauju, kāda tā bija iepriekšējā gadā. Šis vairāk ir tāds kā stabilizēšanās gads,» pauda Paegle.

Viņš paskaidroja, ka šogad lielāku uzņēmuma izaugsmi kavēja no uzņēmuma neatkarīgi faktori - izejvielu un ražošanas materiālu pieejamība. «Glear» produkcijas galvenā izejviela ir kartupelis, no kura izžāvēts viss mitrums. Šādi izejvielu Latvijā neražo un to var iegādāties tikai ārpus Latvijas - uzņēmums to pērk Itālijā. Pērn Eiropā bija ļoti karsta vasara, kartupeļu raža ienācās švaka, līdz ar to radās izejvielas deficīts. Vienlaikus Paegle atzīmēja, ka nākamais gads izejvielas pieejamības ziņā izskatās daudz cerīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru