Finanses

LTRK prasa atbildīgi izturēties pret finanšu sektora problēmām; paredz ietekmi uz valsts budžetu

Monta Glumane, 25.04.2018

Foto:Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prasa atbildīgajām ministrijām veikt padziļinātu izpēti par to, kādu ietekmi radīs situācija finanšu nozarē, tostarp nerezidentu aizplūšana no Latvijas, čaulu kompāniju kontu slēgšana, sankciju sarakstā iekļauto personu ietekme uz valsts budžetu, kā arī vietējiem uzņēmējiem, informē LTRK.

Biedrība saņem arvien jaunu informāciju par to, ka tiek atteikta sadarbību ar kompānijām, vairākas nozares nostādot ļoti riskantā situācijā.

«Mēs neticam, ka tik lielas pārmaiņas un «turbulences» finanšu sektorā neradīs nekādu ietekmi uz valsts budžetu, jo īpaši zinot, ka vairākas nozares nopietni cietīs, tāpēc ministrijām jau laikus vajadzētu reāli novērtēt nākotnes plānus un iespējas, lai pēkšņi atkal nav jāceļ nodokļi, pārdalot budžeta izdevumus uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Biedrība skaidro, ka, lai arī atbildīgās iestādes pauž, ka izmaiņas neietekmēs Latvijas uzņēmējus, taču pašreiz ir skaidrs, ka katru ārvalstu klientu, viņa akcionāru struktūru un citus aspektus pārbaudīt ir sarežģīti, tādēļ jārēķinās, ka var nākties saskarties ar situāciju, ka var tikt slēgti vai saņemts atteikums atvērt kompāniju kontus.

Pēc LTRK domām, pašreiz visneapskaužamākajā situācijā atrodas tie uzņēmēji, kuri sadarbojas ar Krieviju, Neatkarīgo Valstu Savienību (NVS) jeb lielu daļu Padomju Savienības bijušajām valstīm, kā arī citām riskantām valstīm, kur biznesa drošības un reiderisma dēļ bieži vien ir ļoti sadrumstalota struktūra, tādēļ izvēlēti dažādi risinājumi, piemēram, daļu no kompānijas turēt tā saucamajos ofšoros. To savukārt vairs nepieļaus banku noteikumi un darbības kārtība, tādēļ vietējiem uzņēmējiem būs krietni jāpārdomā par to, ar ko tiek plānota sadarbība.

LTRK vērš uzmanību, ka tāpat jāņem vērā tas, ka turpinās sankciju sarakstā iekļauto personu skaita pieaugums un tām pietuvināto cilvēku skaits arī arvien palielinās. Savukārt komercbankas, liek atteikties no sadarbības ar tādiem partneriem, kuru pārstāvji atrodas šajos sarakstos, kā arī pietuvinātajām personām, taču ne visi Latvijas uzņēmumi ir veikuši pietiekamu padziļinātu izpēti, lai zinātu, ka nenonāk riska zonā un tuvākajā laikā nesaņems paziņojumu par kontu slēgšanu.

«Mēs mērķtiecīgi aicinājām un aicinām uzņēmējus meklēt eksporta iespējas. Tie, kuri ir izvēlējušies Krievijas, NVS virzienu, kā arī citas riskantas valstis, pašreiz diez vai jūtas droši par sava biznesa stabilitāti, tāpēc aicinām meklēt informāciju, apmeklēt LTRK un Latvijas Komercbanku asociācijas kopīgi rīkotās apmācības un, protams, pārrunāt situāciju ar savu banku,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

LTRK informē, ka veic savu biedru aptauju par to, vai uzņēmēji pēdējo mēnešu laikā jau ir saskārušies ar situāciju, kad banka ir atteikusies apkalpot vai atvērt kontu, vai konta darbība ir tikusi apturēta, vai bijušas problēmas ar transakcijām uz trešajām valstīm, kā arī vai bijušas jebkādas problēmas, kas var būt rezultāts finanšu nozares pārmaiņām. Plānots, ka rezultāti tiks apkopoti tuvākajās dienās.

LTRK arī plāno turpināt tikties ar Latvijas Komercbanku asociāciju, lai meklētu risinājumus biedru interešu aizstāvībai, kā arī biedrība tuvākajā laikā aicinās meklēt steidzamus risinājumus atbildīgās ministrijas, tostarp Ārlietu, Ekonomikas un Finanšu ministrijas, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju skaidrot situāciju finanšu nozarē.

Tev varētu interesēt arī:

Gatavo jaunus slazdus naudas atmazgātājiem

Čaulu ierobežošanai grib «īsu pieturu» Saeimā

Komentāri

Pievienot komentāru