ASV autoražotājs General Motors (GM) atkal apsver iespēju pārdot Vācijas vienību Opel, atsaucoties uz citu plašsaziņas līdzekļu vēstīto, ziņo thelocal.de. Opel šo informāciju gan nodēvējis par spekulācijām.

Ziņu žurnāla Der Spiegel interneta vietne informējusi - GM vadītāji ir norūpējušies, ka Eiropas divīzija, kurā ietilpst Opel un Lielbritānijas Vauxhall, cīnās par izdzīvošanu, kamēr pārējā kompānija jau ir atlabusi.

Viņi arī uzskatot, ka GM vairs nav atkarīgs no Opel tehnoloģijas, un tās vietā var izmantot korejiešu tehnoloģisko kompetenci. Ja GM patiešām pārdos Opel, tas, visticamāk, koncentrēsies uz veiksmīgāko Chevrolet zīmolu.

Starp potenciālajiem pircējiem esot Volkswagen un Ķīnas autoražotāji. Volkswagen, visticamāk, nevēlēsies pieļaut Opel nokļūšanu Ķīniešu rokās, kuru autobūves uzņēmumi jau vairākkārt izrādījuši interesi par GM zīmoliem. Volkswagen gan pagaidām ir atteicies no komentāriem.

2017. gada 1. ceturkšņa beigās visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,7 %, kam seko izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare – 2,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, būvniecības, finanšu un apdrošināšanas darbību nozares – 2,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozare – 2,1 %, apstrādes rūpniecībasun enerģētikas nozares – 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie uzņēmumu un iestāžu apsekojuma dati.

Tāpat kā gadu iepriekš arī 2017. gada 1. ceturksnī visvairāk vakanču tika piedāvātas dažādu nozaru speciālistu, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, vecāko speciālistu un kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās. Salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, no minētajām profesiju pamatgrupām pieprasījums visstraujāk audzis pēc pakalpojumu un tirdzniecību darbiniekiem – par 15,6 % un vecākajiem speciālistiem – par 15,1%.

No pārējām profesiju pamatgrupām gada laikā straujāk brīvo darbvietu skaits audzis iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā. Savukārt mazāk vakanču šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada atbilstošo periodu tika piedāvātas kvalificētajiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem un kalpotājiem.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

2017. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 903,2 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2016. gada pirmā pusgada beigām to skaits ir palielinājies par 9,3 tūkst. jeb par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 7,1 tūkst. jeb 1,2 %, sasniedzot 612,2 tūkst. Sabiedriskajā sektorā 2017. gada 2. ceturksnī bija 291,0 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 2,3 tūkst. jeb 0,8 % vairāk nekā 2016. gada 2. ceturksnī.2017. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 17,6 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, to skaits ir pieaudzis par 2,3 tūkst. 2017. gada pirmā pusgada beigās sabiedriskajā sektorā bija 6,1 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 11,4 tūkst.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām 1,9 % darbvietu bija brīvas, sabiedriskajā sektorā – 2,1 %, bet privātajā sektorā – 1,8 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,7 % un speciālistu pamatgrupā – 2,2 %.

2017. gada 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkst. brīvo darbvietu un,salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni,to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkst. jeb 21,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 11,1 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām 1,9 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,1 %, bet privātajā sektorā – 1,8 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku pamatgrupā – 2,7 % un speciālistu pamatgrupā – 2,2 %.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai ceturkšņa beigās pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā.

CSP dati atklāj, ka 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 898,6 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn to skaits ir palielinājies par 3,3 tūkst. jeb par 0,4 %. Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaitspalielinājies par 2,2 tūkst. jeb 0,4 %, sasniedzot 611,5 tūkst. Sabiedriskajā sektorā bija287,2 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par1,1 tūkst. jeb 0,4 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī.

2020.gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā bija 20 tūkstoši brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019.gada 2. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10,4 tūkst. jeb 34,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,1 tūkst. brīvo darbvietu, bet privātajā - 11,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 10,0 tūkst. jeb 45,7%, bet sabiedriskajā - par 0,4 tūkst. jeb 4,7%.

Salīdzinot ar 2020.gada 1. ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 8,2% jeb 1,5 tūkst. Privātajā sektorā tas palielinājās par 11,8% jeb 1,3 tūkst., bet sabiedriskajā - par 3,3% jeb 0,3 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,8%, bet privātajā sektorā - 1,9%.

Par 4,5% samazinājies aizņemto darbvietu skaits 2020.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 41,6 tūkst. jeb 4,5%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 35,7 tūkst. jeb 5,6%, savukārt sabiedriskajā - par 5,9 tūkst. jeb 2,0%.

Vācija bažijās, ka Opel pārdošana Magna koncernam kalpos Opel tehnisko zināšanu nopludināšanai krievu autorūpniecībai un Magna drīz pati nonāks maksāšanas grūtībās.

To, atsaucoties uz Vācijas federālo zemju pārvaldes pārstāvi Dirku Pfeilu (Dirk Pfeil), kas 10. septembrī balsoja pret Opel pārdošanu Magna koncernam, raksta Frankfurter Allgemeine Zeitung.

«Magna prasa 1.3 miljardus eiro lielāku valsts atbalstu nekā tās konkurents finanšu investors RHJI. No 4.5 miljardiem eiro lielā valsts kredīts Magna 600 miljonus grasās investēt krievu autorūpniecības modernizācijā. «Tas nozīmē, ka mūsu zināšanas tiks pārvietotas uz Krieviju un vēlāk tās kalpos darba vietu samazināšanai Vācijā. VW jau pirms vairākām nedēļām ir paziņojis, ja autopiegādātājs Magna pēc Opel nopirkšanas kļūtu par konkurentu, tad VW no sadarbības ar Magna turpmāk atturēsies,» savu pozīciju pamatoja D. Pfeils.

2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gadu, to skaits ir pieaudzis par 5,7 tūkst. jeb 33,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,8 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 15,9 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 5 tūkst. jeb 45,3 %, bet sabiedriskajā – par 0,7 tūkst. jeb 12%.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,4% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,3%, bet privātajā sektorā – 2,5%.

2016. gada beigās Latvijā bija 884,4 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2015. gada beigām to skaits ir palielinājies par 7,0 tūkst. jeb par 0,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 10,6 tūkst. jeb 1,8 %, sasniedzot 595,6 tūkst. Sabiedriskajā sektorā 2016. gada 4. ceturksnī bija 288,8 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 3,6 tūkst. jeb 1,2 % mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Aizņemto darbvietu skaits iekārtu un mašīnu operatoru profesiju pamatgrupā palielinājās par 3,7 %, vadītāju pamatgrupā – par 3,3 %, speciālistu – par 2,9 %, vecāko speciālistu un vienkāršo profesiju pārstāvju pamatgrupās par 1,6 %, bet kalpotāju pamatgrupā pieaugums ir 0,9 %. Gada laikā savukārt samazinājās kvalificētu lauksaimniecības darbinieku skaits (-13,9 %), mazāk kļuvis arī kvalificētu strādnieku (-3,7 %) un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku (-1,8 %).

2016. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 891,2 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2015. gada pirmā pusgada beigām to skaits ir samazinājies par 3,2 tūkst. jeb 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits nokrities par 2,4 tūkst. jeb 0,4 %, samazinoties līdz 601,0 tūkst. Sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits bija 290,3 tūkst., kas ir par 0,8 tūkst. jeb 0,3 % mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Gada laikā visvairāk samazinājies aizņemto darbvietu skaits kvalificētu strādnieku un amatnieku, kā arī vienkāršo profesiju pamatgrupā – attiecīgi par 7,4 % jeb 6,9 tūkst. un 1,6 % un 1,8 tūkst. Mazāk kļuvis arī iekārtu un mašīnu operatoru, kā arī dažādu jomu speciālistu.

Gada laikā visstraujāk aizņemto darbvietu skaits samazinājās būvniecībā – par 10,2 % jeb 6,3 tūkst., ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,0 % jeb 0,3 tūkst. un pakalpojumu nozarē – par 2,7 % jeb 0,4 tūkst. Vislielākais aizņemto darbvietu pieaugums bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 7,9 % jeb 2,2 tūkst., ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 5,2 % jeb 0,4 tūkst. un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 4,4 % jeb 1,6 tūkst.

2015. gada beigās Latvijā bija 877,4 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2014. gada beigām to skaits ir palielinājies par 9,4 tūkst. jeb 1,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 7,4 tūkst. jeb 1,3 %, sasniedzot 585,0 tūkst. Sabiedriskajā sektorā pērn bija 292,4 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 2,0 tūkst. jeb 0,7 % vairāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā.

Aizņemto darbvietu skaits vadītāju profesiju pamatgrupā palielinājās par 6,0 % jeb 5,2 tūkst., vecāko speciālistu pamatgrupā – par 5,1 % jeb 7,8 tūkst., kvalificēto lauksaimniecības darbinieku pamatgrupā – par 4,6 % jeb 0,3 tūkst., kā arī pakalpojumu darbinieku pamatgrupā – par 4,6 % jeb 6,5 tūkst.

Visstraujāk aizņemto darbvietu skaits palielinājās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 9,7 % jeb 2,5 tūkst., administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 9,5 % jeb 3,1 tūkst., profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 5,4 % jeb 2,1 tūkst.

General Motors Co (GM) un Magna International Inc. pārvarējuši savas domstarpības par Opel iegādi, raksta Spiegel.

Magna, Krievijas partneris Sberbank un GM ir vienojušies par visiem Opel pārņemšanas punktiem, paziņojis Magna pārstāvis Zigfrīds Volfs (Siegfried Wolf). Taču arī līgums starp GM un otro Opel potenciālo ieguvēju RHJ International ir gatavs parakstīšanai. Pēdējie Magnas un Sberbankas piedāvājumi cīņā par Opel vainagojās ar to, ka par 55% vācu autokoncerna Opel akciju tika piedāvāts samaksāt 350 milj. eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš. Līdz šim konsorcijs uzreiz bija gatavs samaksāt tikai 100 miljonus, bet pārējo daļu noformēt kā kredītu, konvertējamu kompānijas kapitālā.

Neatpaliekot no pārējiem ražotājiem, vācu Opel ir izveidojis pilnīgi jaunu motoru paaudzi, ar ko tiks aplaimots teju ikviens no turpmākajiem modeļiem ar Opel zibeni pierē

Motoru atjaunināšana šobrīd ir karsta tēma teju ikvienam autoražotājam vai drīzāk jaunie spēles noteikumi, kuri atļauj cīnīties par zemāku kaitīgu izmešu līmeni un mazāku degvielas apetīti, vienlaikus nepazaudējot jaudas un dinamikas rādītājus. Arī Opel ir izrevidējis motoru skapi un, izmantojot savu inženieru zināšanas un finanšu resursus, pašu spēkiem radījis pilnīgi jaunus četrcilindru turbomotorus, kas darbināmi gan ar benzīnu, gan ar dīzeļdegvielu. Ungārijā, kur reģionālais Opel pārstāvis bija organizējis iepazīšanās testa braucienus ar jaunajiem spēka agregātiem, šo rindu autoram bija iespēja rafinētāk aplūkot jauno 1,6 dīzeļmotoru, kurš nākotnē stāsies labi zināmā General Motors un Fiat kopdarba 1,3 litru, kā arī kompānijas Isuzu veidotā 1,7 litru dīzeļu vietā.

2018. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā - 17,3 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9 %, savukārt sabiedriskajā - par 1,0 tūkst. jeb 16,8 %.

Saskaņā ar apsekojuma metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.

General Motors Co. pārstāvji mudinājuši Vācijas valdību izdarīt spiedienu uz Magna International Inc., lai tā, pretendējot uz General Motors struktūrvienības Opel iegādi, atteiktos no sadarbības ar Maskavā bazēto Sberbank, atsaucoties uz izdevumu Spiegel, vēsta Bloomberg.

General Motors pārstāvji Vācijas amatpersonām sacījuši, ka būtu lielākas izredzes iegūt ASV valdības apstiprinājumu pārdot Opel kompānijai Magna, ja nebūtu iesaistīti krievi.

Vācija šo aicinājumu esot noraidījusi, sakot, ka tā ir devusi solījumu Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam.

Db.lv jau rakstīja, ka Opel māteskompānija pašlaik izsver Magna International - Kanādas autodetaļu ražotāja, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - piedāvājumu un RHJ International - Briselē bazētas privātā kapitāla grupas, piedāvājumu. Vācijas kanclere Angela Merkele ir centusies panākt, lai General Motors apstiprinātu Magna International piedāvājumu, kuram Vācija arī piedāvājusi finansiālu palīdzību, bet General Motors vairāk sliecas uz RHJ piedāvājuma pusi, baidoties, ka Magna un Sberbank varētu izmantot Opel tehnoloģijas Krievijas autoindustrijas vajadzībām.

Aizņemto darbvietu skaits pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010. gada pirmo ceturksni, ir pieaudzis par 21,1 tūkst. jeb 2,8%, un šobrīd ir 778,3 tūkst. Privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits 2010. gadā palielinājies par 17,6 tūkst. jeb 3,7%, bet sabiedriskajā sektorā – par 3,5 tūkst. jeb 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2010. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada ceturto ceturksni, aizņemto darbvietu skaits valstī ir pieaudzis par 10,3 tūkst jeb 1,3%. Privātajā sektorā darbvietu skaits palielinājās par 5,3 tūkst. jeb 1,1%, savukārt sabiedriskajā sektorā attiecīgi – par 5,1 tūkst. jeb 1,8%.

Aizņemto darbvietu skaits 2010. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada ceturto ceturksni, visstraujāk pieaudzis apkalpojošo un administratīvo dienestu darbības nozarē – par 5,7% (par 1,3 tūkst.), izglītībā – par 5,5% (par 5,1 tūkst.), apstrādes rūpniecībā – par 5,0% (par 4,9 tūkst.), veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 4,4% (par 2,2 tūkst.).

General Motors (GM) ir atcēlusi plānus pārdot tās Eiropas automašīnu biznesu Opel, ieskaitot Apvienotās Karalistes zīmolu Vauxhall, ziņo BBC.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)ASV «milzis» savā paziņojumā norādījis, ka tā valde pieņēmusi šādu lēmumu saistībā ar «uzņēmējdarbības vides, kurā darbojas GM, uzlabošanos pēdējo mēnešu laikā», kā arī, ņemot vērā Opel un Vauxhall nozīmi kompānijas globālajā stratēģijā.

GM bija piekritusi pārdot Opel un Vauxhall Kanādas autodetaļu ražotājam Magna.

GM tagad meklēšot atbalstu Opel no Vācijas valdības un citām Eiropas valstīm.

2019. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 30,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,6 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 21,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 4,5 tūkst. jeb 25,6 %, bet sabiedriskajā – par 1,4 tūkst. jeb 19,3 %.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,2 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,9 %, bet privātajā sektorā – 3,3 %.

2019. gada 2. ceturksnī aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, pieauga par 14,0 tūkst. jeb 1,5 %, privātajā sektorā – par 13,7 tūkst. jeb 2,2 %, sabiedriskajā – par 0,4 tūkst. jeb. 0,1 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 5 % no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 4,1 %. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, kalpotājiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem un vecākajiem speciālistiem.

Salīdzinot ar pērnā gada jūnija nogali, šā gada otrā ceturkšņa beigās valstī likvidētas 186.4 tūkst. darbvietu, kas aizņemto darbvietu skaitu samazināja par 18.0%.

Privātajā sektorā likvidētas 164.4 tūkst. darbvietu, bet sabiedriskajā sektorā – 22.0 tūkst., kā rezultātā aizņemto darbvietu skaits samazinājās attiecīgi par 23.4% un 6.6%. Pavisam Latvijā reģistrētas 848.3 tūkstoši aizņemtu darbavietu, kas ir par 18 % mazāk nekā 2008. g. II ceturkšņa beigās, kad to skaits bija 1034.7 tūkstoši. Aizņemto darbvietu skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar marta nogali, valstī samazinājies par 40.6 tūkst. jeb 4.6%. Privātajā sektorā tās saruka par 27.4 tūkst. jeb 4.8%, bet sabiedriskajā sektorā – par 13.2 tūkst. jeb par 4.1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2015. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 874,5 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2014. gada pirmā pusgada beigām to skaits ir palielinājies par 1 tūkst. jeb 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā1 aizņemto darbvietu skaits samazinājies par 3,2 tūkst. jeb 0,6%, sasniedzot 583,3 tūkst. Sabiedriskajā sektorā2 bija 291,1 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 4,2 tūkst. jeb 1,5% vairāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā.

Visstraujāk aizņemto darbvietu skaits palielinājās izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – par 6,6% jeb 2,0 tūkst., veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 4,7% jeb 2,9 tūkst., administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 4,0% jeb 1,3 tūkst.

Profesiju pamatgrupās aizņemto darbvietu skaits visstraujāk palielinājās vecāko speciālistu pamatgrupā – par 4,8% jeb 7,1 tūkst.), kalpotāju pamatgrupā – par 2,5% jeb 1,0 tūkst., pakalpojumu darbinieku pamatgrupā – par 2,2% jeb 3,3 tūkst.

General Motors (GM) valde šodien paziņoja, ka tā plāno Opel/Vauxhall kontrolpaketi pārdot Kanādas - Austrijas detaļu piegādātājam Magna International Inc un tā krievu partnerim Sberbank, vēsta Automotive News.

Saskaņā ar darījuma lēmumu Magna un Sberbank pirks 55 % Opel/Vauxhall akciju, 35 % akciju paturēs GM, bet 10 % akciju iegūs darbinieki.

Lai pabeigtu darījumu GM vēlas rakstisku atbalstu no Opel strādnieku arodbiedrības. Bez tam ASV autoražotājs vēlas, lai Vācijas valdība apstiprinātu iepriekš solīto finansiālo palīdzību.

GM cer būt vienošanās tiks panākta pāris nedēļu laikā, lai paredzēts darījuma pabeigtu tuvākajos mēnešos. GM arī turpmāk apsolīja spēlēt lielu lomu jaunā Opel talākā attīstībā.

"GM turpinās cieši sadarboties ar Opel un Vauxhall, lai attīstītu un ražotu vairāk lielisku automašīnu," teikts GM izpilddirektora Frica Hendersona (Fritz Henderson) paziņojumā.

Autoražotājs Fiat, kurš iepriekš izstājās no cīņas par General Motors struktūrvienības Opel iegādi, tagad varētu atkal uz to pretendēt, atsaucoties uz laikraksta la Repubblica informāciju, vēsta Bloomberg.

Fiat jau iepriekš izteica vēlēšanos paplašināt savu aliansi ar Chrysler LLC, pievienojot tai arī Opel, kā rezultātā gada laikā kompāniju apvienība saražotu ap 6 miljoniem automašīnu, taču vēlāk tas no cīņas par autoražotāja iegādi atteicās.

Fiat esot pārliecināts, ka Magna International Inc. nav ražošanas plānu attiecībā uz Opel un Kanādas kompānijas piedāvājums ir fokusēts uz finanšu un komerciāliem aspektiem.

Db.lv jau rakstīja, ka Opel māteskompānija pašlaik izsver Magna International - Kanādas autodetaļu ražotāja, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - piedāvājumu un RHJ International - Briselē bazētas privātā kapitāla grupas, piedāvājumu. Vācijas kanclere Angela Merkele ir centusies panākt, lai General Motors apstiprinātu Magna International piedāvājumu, kuram Vācija arī piedāvājusi finansiālu palīdzību, bet General Motors vairāk sliecas uz RHJ piedāvājuma pusi, baidoties, ka Magna un Sberbank varētu izmantot Opel tehnoloģijas Krievijas autoindustrijas vajadzībām.

Autoražotāja Opel darbinieki gatavojas masu protestiem, ja tā māteskompānija General Motors neizvēlēsies Kanādas autodetaļu ražotāju Magna kā Opel pircēju, atsaucoties uz darbinieku pārstāvja sacīto, ziņo Reuters.

Darbiniekus pārstāvošais Klaus Franzs (Klaus Franz) Vācijas telekanālam ZDF stāstījis, ka tūkstošiem cilvēku gatavojas doties simboliski aistāvēt Opel rūpnīcu Vācijā, izveidojot cilvēku ķēdi.

Db.lv jau rakstīja, ka Opel māteskompānija pašlaik izsver Magna International - Kanādas autodetaļu ražotāja, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - piedāvājumu un RHJ International - Briselē bazētas privātā kapitāla grupas, piedāvājumu. Vācijas kanclere Angela Merkele ir centusies panākt, lai General Motors apstiprinātu Magna International piedāvājumu, kuram Vācija arī piedāvājusi finansiālu atbalstu, bet General Motors vairāk sliecas uz RHJ piedāvājuma pusi, baidoties, ka Magna un Sberbank varētu izmantot Opel tehnoloģijas Krievijas autoindustrijas vajadzībām.

No pērnā gada jūnija nogales līdz šā gada otrā ceturkšņa beigām valstī likvidētas 75,7 tūkst. darbvietu, kas aizņemto darbvietu skaitu samazināja par 8,9%.

Privātajā sektorā likvidētas 46,8 tūkst. darbvietu, bet sabiedriskajā sektorā – 28,9 tūkst., kā rezultātā aizņemto darbvietu skaits samazinājās attiecīgi par 8,7% un 9,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Dati arī norāda, ka aizņemto darbvietu skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar marta nogali, valstī pieaudzis par 18,7 tūkst. jeb 2,5%. Privātajā sektorā tas palielinājās par 18 tūkst. jeb 3,8%, bet sabiedriskajā sektorā – par 0,7 tūkst. jeb par 0,2%.

Otrā ceturkšņa beigās valstī kopumā bija 1,77 tūkst. brīvo darbvietu. To skaits, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa nogali, palielinājies par 122 vietām, bet, salīdzinot ar pagājušā gada otrā ceturkšņa beigām, sarucis par 470 vietām.

General Motors(GM) vadība ir apsolījusi investēt līdzekļus tai piederošajā Opel, tādējādi cenšoties mazināt Vācijas valdības dusmas, ko pagājušajā nedēļā izraisīja GM pēkšņais lēmums nepārdot Opel uzņēmumu austriešu-kanādiešu Magna un tās sadarbības partnerim krievu Sberbank, vēsta cnn.com

GM vadītājs Frics Hendersons (Fritz Henderson) tiekoties ar Opel vadību un uzņēmuma padomi solīja, ka ASV autoražotājs varētu nodrošināt "saprātīgu un apjomīgu" daļu no Opel un Vauxhall pārstrukturēšanas izmaksām. GM uzskata, ka Opel restrukturizācijai nepieciešami 3 miljardi eiro.

Iepriekš Vācijas kanclere Angela Merkele GM vadībai strikti norādīja ātri iesniegt Opel tālākās attīstības plānu un teica, ka Vācijas valdība būtu gatava sniegt palīdzību, tikai tādā gadījumā, ja ASV autoražotājs restrukturizācijas mērķiem ieguldītu lielāko daļu. "Šāds scenārijs būtu iespējams tikai tad, ja GM pārņem lielāko daļu no izmaksām, kas arī nozīmē, ka tai ir jāatmaksā īstermiņa kredīts," viņa teica. Atsaucoties uz Vācijas kancleres teikto Hendersons apsolīja, ka aizdevumu, ko Opel izdzīvošanai šovasar piešķīra Vācijas valdība, GM plāno atmaksāt līdz šī mēneša beigām. Bez tam Hendersons centās nomierināt vācu darbaspēku, apsolot pielikt visus spēkus, lai Opel nākotnē baudītu lielāku neatkarību kā līdz šim.