Latvijas tenisistei Aļonai Ostapenko par uzvaru Francijas atklātā čempionāta sieviešu vienspēļu turnīrā prēmijā plānots izmaksāt 28 458 eiro, šodien lemts Nacionālajā sporta padomē.

Kā pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs, prēmiju saņems ne tikai sportiste, bet arī viņas trenere - mamma Jeļena Jakovļeva. Viņai plānots piešķirt naudas balvu 50% apmērā no Ostapenko paredzētās balvas, proti, 14 229 eiro.

Kopumā divu prēmiju izmaksai, visticamāk, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiks lūgts piešķirt 42 687 eiro, ieskaitot nodokļus.

Saskaņā ar pašreizējiem Ministru kabineta notikumiem par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru, Ostapenko sasniegumu prēmijas izmaksai nevar virzīt kā izcilu sasniegumu sportā noteikumu izpratnē. Ostapenko sasniegums tiks sasaistīts ar tā ietekmi uz Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanu.

#Apbalvojums pasniegts par izciliem sasniegumiem sportā un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien 24. janvārī svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni – bokserim Mairim Briedim.

Ordeņu kapituls 2017. gada 20. oktobra sēdē pieņēma lēmumu piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni, III šķiru un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa Komandieri profesionālo bokseri Mairi Briedi par izciliem sasniegumiem sportā un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē.

Kā, pasniedzot apbalvojumu, norādīja Valsts prezidents, ir ļoti svarīgi, ka Latvijai ir tik spēcīgi cilvēki, kas liek skaļi izskanēt mūsu valsts vārdam pasaulē, un ir paraugs, uz ko tiekties jaunajai paaudzei.

Ministru kabinets otrdien nolēma piešķirt naudas balvu Latvijas labākajai tenisistei Aļonai Ostapenko par izcīnīto pirmo vietu Francijas atklātajā čempionātā tenisā sieviešu vienspēlēs, iegūstot augstākā līmeņa starptautisko tenisa sacensību (Grand Slam) uzvarētājas titulu.

Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), līdz šim vēl nevienam Latvijas sportistam profesionālajā tenisā nebija izdevies vienspēlēs iegūt Grand Slam uzvarētāja titulu. Ostapenko uzvaru French Open atspoguļoja mediji daudzās pasaules valstīs, turklāt finālspēles TV auditorija visā pasaulē bija vismaz 500 miljoni skatītāju. Šis sasniegums ir atzīstams par izcilāko sasniegumu Latvijas tenisa vēsturē, kā arī par vienu no izcilākajiem sasniegumiem Latvijas sporta vēsturē kopumā.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Taču Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvas apmēru patlaban neparedz naudas balvas piešķiršanu par uzvaru Grand Slam sacīkstēs.

Rīgā, Bruņinieku ielā durvis vērusi jaunā fizioterapijas un rehabilitācijas klīnika «Fiziocentrs», kurā pakalpojumus veselības un sporta gaitu uzlabošanai galvenā fizioterapeita Mareka Osovska vadībā turpmāk nodrošinās desmit fizioterapeiti.

Klīnikā konsultēs arī neirologs, traumatologs un uztura speciālists.

«Sen jau bijām to pelnījuši! Plašākas telpas nozīmē lielāku jaudu un vairāk kustības,» komentē klīnikas galvenais fizioterapeits Mareks Osovskis, kurš palīdzējis kaldināt ceļu uz panākumiem tādiem sportistiem kā divkārtējam olimpisko spēļu čempionam BMX riteņbraukšanā Mārim Štrombergam, Latvijas boksa zvaigznei Mairim Briedim un Latvijas rekordistam svarcelšanā Artūram Plēsniekam.

«Mūsu rīcībā ir divas lielas vingrošanas zāles un septiņi speciālistu kabineti, lai palīdzētu daudz kvalitatīvāk rūpēties par klientu fizisko veselību,» stāsta M.Osovskis. Viņš atklāj, ka klīnika piedāvās plašu piedāvājumu klāstu, sākot ar individuālām konsultācijām, masāžām un vingrošanām, un beidzot ar dažāda veida funkcionālo treniņu programmām sertificētu speciālistu vadībā.

Ukraiņu boksera Oleksandra Usika un krieva Murata Gasijeva Pasaules boksa supersērijas fināls, pirms kura duelis paredzēts arī Latvijas vadošajam bokserim Mairim Briedim, norisināsies 21.jūlijā Maskavā. Tā kā sporta notikums tiks translēts tiešraidē, biedrība «Par legālu saturu» aicina komersantus atcerēties, ka tā rādīšanai publiskā telpā ir nepieciešams iegādāties licenci no cīņas translācijas oficiālā nodrošinātāja.

Biedrības «Par legālu saturu» mērķis ir sekmēt TV tiesisku (legālu) pārraidi Latvijas teritorijā, aktīvi ierobežojot TV pārraižu un filmu izplatīšanu bez ražotāja vai piegādātāja atļaujas. Līdz ar to biedrība norāda, ka 21. jūlijā Maira Brieža un Brendona Delorjē, kā arī Oleksandra Usika un Murata Gasijeva boksa cīņas pārraidīšanas tiesības Latvijas teritorijā ir iegādājusies video platforma «Viaplay». Attiecīgi, lai šo cīņu varētu rādīt publiskās vietās vai lietot komerciālos nolūkos, juridiskām personām ir nepieciešams iegādāties licenci no oficiālā cīņas translētāja «Viaplay».

Pieteikties licences saņemšanai var līdz 2018. gada 12. jūlijam.

Par Pasaules Boksa padomes (WBC) čempionu pirmā smagā svara kategorijā kļuvušajam Mairim Briedim plānots piešķirt valsts prēmiju, pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes sacīja Ministru prezidents Māris Kučiinskis (ZZS).

Brieža sasniegums gan neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, jo brīvdienās notikusī cīņa bija profesionālā boksa cīņa, par ko bokseri saņem atlīdzību, nevis pasaules čempionāts. Līdzīgi prēmijas nav paredzētas par sportistu sniegumu, piemēram, profesionālajās komandu sporta līgās.

Ierosinājumu prēmēt Briedi izteikusi nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Premjers sacīja, ka izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V) tiks nodota visas koalīcijas vēlēšanās, lai jautājums par Brieža panākumiem tiktu virzīts izskatīšanai tuvākajā Nacionālajā sporta padomes sēdē un pēc tam arī prēmijas piešķiršanai.

Ja viss noritēs bez aizķeršanās, tad 2020. gadā Getliņos varēs sākt pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, piektdien,22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Parlaments (EP) šogad apstiprināja jaunus aprites ekonomikas noteikumus, atbalstot jaunus, vērienīgus atkritumu pārstrādes mērķus. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai vēl samazinātu atkritumu daudzumu, veicinātu šķirošanu un pārstrādi. Latvijai īpašs izaicinājums ir saistīts tieši ar bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. EP norāda, ka līdz 2024. gadam ir jāno- drošina bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās. Tāpat ir jāveicina bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde, jo šāda veida atkritumi veido aptuveni pusi no visiem sadzīves atkritumiem. Tie ir, piemēram, kartupeļu mizas, dažādu ēdienu atliekas utt. Jāmin, ka kopumā līdz 2035. gadam ir jāpārstrādā līdz 65% no sadzīves atkritumiem. «Atšķirībā no depozītsistēmas, ko es uzskatu par luksusa preci, bioloģisko atkritu pārstrāde ir dzīves nepieciešamība, jo PET pudele mežā nepatīk tikai cilvēkam. Alnim un briedim ir absolūti vienalga par to pudeli, jo tā nekādu kaitējumu videi, alnim un briedim nedara. Protams, vizuāli nesmuki un PET pudeles ir jāvāc. Savukārt, ja bioloģija netiek apsaimniekota, tad rodas smakas, slimības un viss pārējais,» uzsver Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde, kā arī Iekšējās drošības pārvalde no nākamā gada darbu sāks ar vadītāja pienākumu izpildītājiem, piektdien žurnālistiem pastāstīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Tostarp Nodokļu un muitas pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts pašreizējam Muitas policijas vadītājam Kasparam Podiņam. Šis amats viņam piedāvāts uz laiku, taču kā stabila pozīcija - jaunveidojamās struktūras direktora vietnieka amats.

Nodokļu un muitas pārvaldes otrs direktora vietnieks atkarībā no izvērtēšanas rezultātiem būs Dairis Aniņš vai Jānis Boroviks. Kopumā jaunajā vienībā paredzētas 328 štata vietas.

Savukārt Iekšējās drošības pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts Natālijai Dolgovai, kurai kā stabila pozīcija piedāvāts Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājas amats. Šajā struktūrā iecerētas 29 amata vietas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieka korupcijas novēršanas jautājumos amats pagaidām būs vakants, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

Amats būs vakants līdz turpmākam KNAB priekšnieka rīkojumam, norādīja birojā.

Citus komentārus KNAB nesniedz, līdz ar to nav zināms, kādā veidā tiks meklēts bijušās KNAB priekšnieka vietnieces Ilzes Jurčas pēctecis.

Jau ziņots, ka pēc karjeras valsts pārvaldē Jurča nolēmusi doties izdienas pensijā un pēdējā viņas darba diena bija 27.aprīlis.

1963.gadā dzimusī Jurča birojā strādāja faktiski kopš KNAB izveidošanas. KNAB izveidoja 2002.gadā, bet birojā viņa sāka strādāt 2003.gadā, kad ieņēma KNAB Valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas nodaļas galvenā speciālistes un nodaļas vadītājas amatu. No 1996. līdz 2003.gadam Jurča strādāja Valsts ieņēmumu dienestā, kur viņas pēdējais amats bija Korupcijas novēršanas kontroles daļas Deklarāciju un iesniegumu nodaļas vadītājas amats.

SIA Solnams no septembra piedāvās bezmaksas kursus, kuros būs iespēja apgūt atbalsta speciālista profesijas teorētiskās un praktiskās iemaņas.

«Mēs esam IT konsultāciju un atlases uzņēmums un plānojam sākt specifiskas apmācības, kādas Rīgā līdz šim netiek piedāvātas, proti, tirgū patlaban pieejamas dažādas privātas programmēšanas un testēšanas skolas, kurās kaldina jaunos nozares darbiniekus, bet iztrūkstošais posms ir mācības atbalsta speciālistiem, kas ir svarīgs amats IT uzņēmumu komandā. Mēs cilvēkiem pastāstīsim, ko nozīmē strādāt par atbalsta speciālistu, kādas iemaņas no viņiem sagaida darba devējs, kā arī kursantiem dosim veikt virkni praktisku uzdevumu ar reālām biznesa sistēmām, līdz ar to viņi pēc mūsu vadīto kursu beigšanas būs gatavi darba tirgum un uzreiz varēs sākt strādāt. Tā kā ar darbinieku atlasi nodarbojamies jau vairākus gadus, mēs zinām, kādas mūsu klientiem ir prasības un vajadzības, līdz ar to uzreiz varēsim piedāvāt reālas darba vietas. Turklāt kursu absolventus nepametīsim vienus jaunajā jomā, bet arī turpmāk sniegsim atbalstu un, ja nepieciešams, nodrošināsim arī papildu mācību nodarbības,» stāsta SIA Solnams vadošais partneris Aleksejs Beloglazovs.

Vajag savākt tikai dažus nodevējus un valdība būs gatava! Tāds būtībā ir sabiedriskās televīzijas ziņu saturs gada pēdējās nedēļās, kad izrādījās, ka Jaunupa-Rišeljē bīdītajai Kariņa valdībai trūkst balsis Saeimā.

Tieši to nozīmē apgalvojumi, ka JV vadītu valdību ir iespējams izveidot, panākot KPV LV sašķelšanu, kas katru dienu uzstājīgi skanēja valsts televīzijā un radio.

Kādēļ par visas sabiedrības līdzekļiem uzturētais sabiedriskais medijs atklāti lobē konkrētu valdības izveides variantu? Kādēļ sabiedrisko mediju neuztrauc ne nodevība, ne korupcijas riski, kad runa ir par variantu «50 plus no KPV LV atšķeltie»? Jo uz kāda pamata cer sašķelt KPV LV? Ar kādu motivāciju jaunā spēka deputāti var atbalstīt vecās Vienotības valdību?

Realitāte ir ļoti vienkārša- Strīķes rīcībā esot «mapīte», kuras dēļ Kaimiņš ir spiests «gulties zem Annas»

Runā, ka motivāciju Jurašs ar Kaimiņu saņemot no Meroni. Pārējie? Kādam esot piedāvāts amats, ja atbalstīs Vienotības valdību. Taču arī amats var būt kukulis. Tāds tas ir gadījumā, ja amats ir maksa par neētisku rīcību, kuras rezultātā tiek pieņemti tādi valsts varas lēmumi, kas dod materiālu izdevīgumu 1) kukuļa, proti, amata saņēmējam, kurš par amatu pārdod savu balsi 2) kukuļa devējiem, kuri iegūst tādu Saeimas lēmumu, kurš bez kukuļa – amata piesolīšanas – nebūtu iespējams. Tātad sanāk, ka mūsu valsts sabiedriskā televīzija, kas mudina sašķelt KPV LV, būtībā mudina uz korupciju.

Latvijas boksa zvaigzne Mairis Briedis uzsācis sadarbību ar Porsche pārstāvi Latvijā SIA «Baltijas sporta auto», saņemot lietošanā jauno Porsche Cayenne Coupé.

Auto ir īpašs ar to, ka tas ir pirmais sporta auto starp apvidus klases automašīnām. «Porsche ir kaislīgs sporta atbalstītājs visā pasaulē, tostarp Latvijā. Līdzīgi kā Mairis ilgu laiku pavadījis treniņos, arī Porsche Cayenne Coupé ārējais veidols slīpēts gadu no gada, lai radītu pasaulē pirmo apvidus sporta auto,» pasniedzot Briedim auto atslēgas, teica SIA «Baltijas sporta auto» vadītājs Ivars Norvelis.

Savukārt Briedis Porsche automobiļos un boksā saredz kopsakarības: «Bokss ir sporta veids, kurā dominē adrenalīns, spēks un taktika. Tieši tāpat ir ar Porsche - šo spēkratu veiktspēja sniedz gandarījumu ikvienam adrenalīna meklētājam. Šī zīmola automašīnas man vienmēr patikušas savu dizaina un jaudas dēļ.»

Auto nomas pakalpojumu sniedzējs "Sixt" pagājušajā gadā Baltijā strādāja ar 37,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 49%, sasniedzot 2,4 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Kompānijā atzīmē, ka, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, uzņēmums veiksmīgi spēja pielāgot pakalpojumus tirgus izmaiņām, arvien vairāk fokusējoties uz vietējā tirgus korporatīvajiem klientiem un privātpersonām, būtiski samazinot atkarību no ienākošā tūrisma sektora. Tādējādi uzņēmums 2021.gadā spēja palielināt ienākumus visās pamatbiznesa pozīcijās.

Pērn "Sixt" Baltijā strādāja pie infrastruktūras uzlabošanas un procesu pilnveidošanas - veikti uzlabojumi iekšējo sistēmu darbībā, investēti līdzekļi informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu īstenošanā, izveidojot "Sixt Baltics Car Connect" aplikāciju auto nomas korporatīvajiem klientiem un vienotu zvanu centra sistēmu visā Baltijā, kā arī veikti vairāki uzlabojumi pakalpojumu apmaksas procesā.

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Eiropas Komisija (EK) piedāvā ieviest Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un finanšu ministra amatu, savukārt Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) aizstāt ar Eiropas Monetāro fondu (EMF), paredz šodien Briselē žurnālistiem prezentētais EK piedāvājums Eiropas ekonomikas un monetārās savienības (EMS) padziļināšanai.

EK sagatavotajā EMS ceļakartē ir vairākas iniciatīvas. Viena no tām paredz ieviest EMF, kas tiks veidots uz ESM bāzes. Paredzams, ka jaunā fonda finansiālā un institucionālā struktūra tiks saglabāta, tostarp nacionālo parlamentu lomu būtisku jautājumu risināšanā. Jaunais fonds turpinās atbalstīt grūtībās nonākušas ES dalībvalstis.

Vēl viens priekšlikums paredz izveidot Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amatu. Plānots, ka minētais ministrs būs EK viceprezidents, Eirogrupas vadītājs, kā arī viņš pārraudzīs EMF darbu.

Iecerēts, ka Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs pārstāvēs ES intereses gan starptautiski, gan iekšējā tirgū. EK ir pārliecināta, ka šāds jauns amats stiprinās caurredzamību un demokrātiju ES un eirozonas ekonomikas politikas izstrādē.

Potenciālie koalīcijas partneri «KPV LV» izvirzītās prasības neuzskata par nepārvārāmu šķērsli un ir optimistiski par iespēju tuvākajā laikā vienoties par valdības izveidi, izriet no politiķu sacītā pēc piecu partiju pārstāvju tikšanās.

«Jaunās Vienotības» (JV) līderis Krišjānis Kariņš pauda, ka «KPV LV» prasības nav nekas nepārvārāms un par tām varētu vienoties. Viņš ir aicinājis visas pārējās partijas līdz piektdienas plkst.10 informēt par savu nostāju. Ja partijas panāks vienošanos, tad Kariņš aicinās Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt viņu premjera amatam.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšsēdētājs Jānis Bordāns sacīja, ka JKP var piekrist šādas valdības izveidošanai un «KPV LV» prasības uzskata par pieņēmām.

«Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka AP indikatīvi nav nozīmīgu iebildumu pret šīm prasībām. Tomēr AP šodien plkst.17 ir pārstāvju sapulces sēdes, kur šis jautājums varētu tikt apspriests.

«Jaunā Vienotība» (JV) šodien valdes un frakcijas sēdē vienojās atbalstīt «KPV LV» izvirzītas prasības saistībā ar valdības veidošanu, žurnālistiem pēc sanāksmes sacīja JV priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

Kariņš atgādināja, ka līdz piektdienas plkst.10 gaida arī pārējo partiju atbildes par šīm prasībām. Ja partneri vienosies, tad Kariņš aicinās Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt viņu premjera amatam.

Prezidentam rīt plkst.11 paredzēta tikšanās ar potenciālām valdības partijām, liecina prezidenta kancelejas sniegtā informācija medijiem.

Kariņš atturējās vērtēt «KPV LV» izvirzītās prasības, kā arī atteicās komentēt ministru amatu kandidātus, norādot, ka varēs to darīt vēlāk. Viņš arī pagaidām nenosauca JV finanšu ministra amata kandidātu.

Kariņš norādīja, ka darbs pie valdības deklarācijas veidošanas, kā arī darbs valdībā un Saeimā būs sarežģīts. Tomēr nekas nenākot «par velti, bez darba,» rezumēja Kariņš, uzsverot, ka viņa mērķis ir meklēt kopsaucējus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Jurčas pēdējā darba diena būs piektdiena, 27.aprīlis. Viņa pilda KNAB priekšnieka vietnieka korupcijas novēršanas jautājumos amatu.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka pēc karjeras valsts pārvaldē Jurča nolēmusi doties izdienas pensijā, taču viņas lēmums bijis izsvērts un nav pieņemts pēdējā brīdī.

Birojs gan patlaban nekomentē, kā tiks meklēts jauns biroja priekšnieka vietnieks.

Likums paredz, ka tiesības uz šādu pensiju ir amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie desmit gadi nostrādāti biroja amatpersonas statusā.

Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita biroja amatpersonas statusā nostrādāto laiku un 80% no nostrādātā laika valsts institūcijās amatpersonas statusā, ja birojā amatpersona nostrādājusi vismaz 15 gadus.

Amsterdamas nakts mērs Miriks Milans (Mirik Milan) ir pārliecināts, ka naktsdzīve pilsētai dod dažādus ieguvumus – attīsta mākslinieku talantus, veicina tās maciņa pildīšanos un dažādo kultūras piedāvājumu. Nenoliedzami, nakts ēnā notiek dažādas nejaucības, tāpēc vajadzīgs ar skaidru galvu iesaistīties to novēršanā, nevis ignorēt nakts kultūru. Vairāk par naktsdzīves ieguvumiem un riskiem viņš stāsta intervijā laikrakstam Dienas Bizness.

Fragments no intervijas:

Jūs tiešām esat Amsterdamas nakts mērs? Ko tas nozīmē? Vai tas ir oficiāls amats?

Tas pavisam noteikti ir oficiāls amats, bet tā nav valsts vai pašvaldības organizācija. Pārstāvu neatkarīgu bezpeļņas fondu, kas palīdz, lai Amsterdamai būtu dinamiska un dzīvīga nakts kultūra. Ar naktsdzīvi es domāju dažāda mēroga aktivitātes, kas notiek naktī. Mēs vēlamies veidot tiltu starp pašvaldību, naktsklubu un kultūras vietu īpašniekiem, festivālu un ballīšu rīkotājiem, kā arī pilsētas iedzīvotājiem. Ir svarīgs dialogs, jo pret nakti vienmēr izturas atšķirīgi nekā pret dienu. Kad ir problēmas naktī, pirmā reakcija no pilsētas vadības pārstāvjiem vienmēr ir visu pārtraukt, nevis izvērtēt potenciālu. No aktīvas naktsdzīves pilsētas iegūst vairākos veidos – sociāli, kulturāli un ekonomiski. Fotogrāfi, filmu veidotāji, dīdžeji, vīdžeji, mūziķi attīsta savus talantus. Nakts ekonomika ir svarīga tūrismam, un no tās ir liels ekonomiskais ieguvums pilsētai. Piemēram, elektroniskās mūzikas pasākumu Amsterdam Dance Event apmeklē cilvēki no visas pasaules, lai nodarbotos ar biznesu, apmainītos ar idejām, runātu par jaunām tehnoloģijām utt. Pasākumu piecās dienās apmeklē daudz ārzemnieku, pilsēta šajā laikā ievērojami nopelna, kas liecina, ka naktsdzīve sniedz ekonomisko pienesumu. Kad cilvēki ierodas pilsētā ar konkrētu mērķi, viņi, visticamāk, arī labāk uzvedas. Novērojumi liecina, ka dažādiem ārkārtas dienestiem – policijai, mediķiem u.tml. – nebija vairāk darba kā parastā sestdienas naktī. Taču, ja cilvēki vienkārši ierodas pilsētā, lai izmantotu to kā dekorāciju savai ballītei, viņi ir mazāk iesaistīti, tāpēc, iespējams, slikti uzvedas – vēlu naktī bļaustās uz ielām, piedzeras, neizmanto tualetes.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām nonākušajai Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniecei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) ir aizliegums strādāt kā rektora vietniecei un LU iepirkumu komisijā, bet strādāt citos mazāk atalgotos amatos LU nav aizliegts.

Broka skaidroja, ka viņa iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā, jo aizlieguma strādāt citos mazāk atalgotos amatos LU neesot.

Viņa atgādināja, ka atkāpusies no rektora vietnieces amata un pārtrauksi savu politisko darbību nacionālajā apvienībā «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, lai neradītu lieku rezonansi. Taču nolēmusi strādāt LU citā amatā, kas neesot liegts.

Latvijas Universitātes personāla atalgojums ir saskaņots LU Senāta vispārējā personāla atalgojumā un kurā līmenī viņas ieņemamais amats iekritīs, tāds arī būšot viņas atalgojums. Konkrētu atalgojumu Broka atteicās izpaust, sakot, ka tas būs «ievērojami zemāks nekā bijis līdz šim».

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

No parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai" (JV), pieci - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet trīs - "Progresīvajiem", šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja Ministru prezidenta amata kandidāta Evika Siliņa (JV).

Saskaņā ar viņas teikto, JV papildus premjera amatam valdībā tiks pie finanšu ministra, veselības ministra, izglītības un zinātnes ministra, ārlietu ministra, iekšlietu ministra, tieslietu ministra, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsla.

Līdz ar to savu amatu saglabās pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Ārlietu ministra krēslā oficiāli sēdīsies līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezīsies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri kļūs kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa. Savukārt veselības ministra amats tiks uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri.

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

AS "Olainfarm" akcionāru vairākums pieprasa Kārlim Krastiņam un Haraldam Velmeram nekavējoties atkāpties no "Olainfarm" padomes locekļu amatiem saistībā ar uzticības zaudēšanu un jauniem apstākļiem saistībā ar iespējamo krāpšanas lietu ar "Olainfarm" akcijām, informē SIA "OLMAFARM".

Akcionāri jau maija sākumā bija nosūtījuši rakstveida pieprasījumu abiem padomes locekļiem atkāpties, taču saņēmuši atbildi, ka ne K.Krastiņš, ne H.Velmers neplānojot to darīt. Kā zināms, Padomes locekļi ir akcionāru uzticības personas, kuras pārstāv akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikos un pārvalda uzņēmumu akcionāru interesēs, līdz ar to Krastiņa un Velmera rīcības dēļ ir radusies situācija, ka padomē turpina darboties divi padomes locekļi, kuriem nav akcionāru vairākuma uzticības un kuriem līdz ar to vajadzētu nekavējoties pamest vēlēto amatu.

Padomes locekļa amats ir vēlēts amats, un tieši tie akcionāri, kas Krastiņu un Velmeru iepriekš ievēlēja padomē, šobrīd, pēc saņemtās informācijas par viņu iesaisti iespējamā krāpšanā, uzticības zaudēšanas dēļ ir pieprasījuši viņu nekavējošu atkāpšanos.