Bankas

Mājokļu tirgus nākamajos 2-3 gados būs kā šampanieša pudele, kas tiek aizkorķēta un kratīta

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Mājokļu tirgus attīstība ir liela neizmantota iespēja veicināt ekonomikas izaugsmi un celt Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību. Lai tas notiktu, ir jāiegulda. Šobrīd to darām pārāk maz.

2016. gadā tikai 2.0% no IKP Latvijā bija ieguldījumi mājokļos, pretstatā 4.7% vidēji Eiropas Savienībā (Eurostat dati). Vien joprojām krīzes dziļākajam punktam blakus sēdošā Grieķija šim mērķim velta mazāku daļu no nacionālā ienākuma. Pretstatā tam, Igaunijā ieguldījumi mājokļos jau spēlē lielāku lomu tautsaimniecībā nekā vidēji ES. Turklāt būvatļauju dinamika liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņi negrasās apstāties. Ap 2% no IKP šīs investīcijas Latvijā ir svārstījušās gandrīz visu laiku kopš 1995. gada, izņemot 2005. – 2008. gadu. Tātad mājokļu ieguldījumu deficīts ir veidojies ilgāku laiku. Rezultāts nav iepriecinošs. Acīmredzams ir kvalitātes deficīts, bet ir pilsētreģioni, kuros nepietiek jebkādu daudzmaz pieņemamu mājokļu. To saraksts nav garš, bet šajās vietās tiek radīta kopējās pievienotās vērtības lauvas tiesa.

Mans nams, mana banka

Par spīti ilgstoši nepietiekamiem ieguldījumiem Latvijas iedzīvotājiem piederošie mājokļi ir liela vērtība. To kopējā tirgus cena varētu būt aptuveni 30-35 miljardi eiro. Pret tiem izsniegto kredītu apjoms ir neliels – nedaudz virs 4 miljardiem eiro. Tiesa gan, Rīgā un Pierīgā ir ap ¾ no kopējās mājokļu vērtības un šī koncentrācija ir vēl izteiktāka nekā ekonomikai, jo augsta tirgus cena var būt tikai tur, kur dzīvot gribētāju ir vairāk nekā mājvietu.

Cilvēki mājās dzīvo un tās vienlaikus ir ieguldījums. Tas ir ļoti svarīgs iemesls, lai pievērstu lielāku uzmanību šai ekonomikas nozarei tieši mūsu valstī, jo mājokļi vairākumam iedzīvotāju ir īpašuma galvenā vai pat vienīgā nozīmīgā daļa, finanšu bagātība pagaidām ir ļoti niecīga uz Rietumeiropas fona.

Mājokļu milzīgais īpatsvars latviešu personiskajā bagātībā ir iespēja un risks vienlaikus

Iespēja tādā ziņā, ka 71.7% Latvijas iedzīvotāju mīt sev piederošos mājokļos, kuri nav apgrūtināti ar saistībām. Salīdzinājumam, Nīderlandē tādu ir 8.0%. No vienas puses, tas ir finansiāli droši. No otras puses, šeit saskatāmas neizmantotas iespējas uzlabot jau esošos mājokļus vai arī izmantot uzkrāto vai mantoto kapitālu, lai līdzfinansētu jaunas dzīvesvietas būvniecību vai iegādi. Saskaņā ar Eiropas Banku federācijas datiem, banku izsniegto mājokļu kredītu atlikums 2017. gada oktobrī bija 16.4% no IKP, kas ir ļoti zems koeficients – mazāk nekā puse no attiecīgā eirozonas rādītāja (37.5%)

Risks savukārt ir varbūtība, ka ģimenes ieguldīs bezperspektīvos aktīvos. Tādi var izrādīties dzīvokļi vietās, kuras piedzīvo neatgriezenisku ekonomisku un demogrāfisku norietu. Šī riska mazināšanai ir pēc iespējas drīzāk jātiek skaidrībā par dažādu reģionu perspektīvām. Tas jādara ar politiskiem lēmumiem, nevis atstājot visu likteņa un tirgus varā kā līdz šim, vai uzturot ilūzijas par neiespējami lielu attīstības centru skaitu ar nereālām attīstības stratēģijām, pirmkārt, tūrismu. Ja drīkst izteikt skarbu mājienu, ilgtspējīgu centru skaits ir mērāms padsmitos pilsētu un to apkārtņu, optimistiskajā scenārijā. Lielākam skaitam resursu nav un nebūs – ne cilvēku, ne kapitāla.

Skaistas mājas ir pievilcīga valsts

Lielāks skaits dzīvošanai tiešām pievilcīgu māju padarīs Latviju par konkurētspējīgāku dzīvesvietu. Ja cilvēkam pieder vērtīga un komfortabla dzīves telpa, tā ir ļoti spēcīga emocionāla un praktiska saite ar savu valsti. Varētu iebilst, ka mūsu valstī mājokļu jau ir daudz, ja to salīdzina ar mājsaimniecību skaitu. Taisnība, taču tie visumā ir diezgan zemas kvalitātes, mazi, turklāt daudzi atrodas vietās, kur cilvēki vairs nevēlas dzīvot. Tur, kur viņi vēlas būt, dzīves apstākļi nav izcili. Vidēji Latvijā ir tikai 1.2 istabas uz ģimenes locekli, kamēr ES vidēji ir 1.6.

Latvijā ir ES valstu vidū visaugstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo ēkās ar vismaz 10 dzīvokļiem. Mums tādu 2016. gadā bija 58.1%, kamēr Beļģijā un Lielbritānijā — mazāk nekā 10%, bet ES vidēji 24.0%. Šajā kategorijā ietilpst arī luksuss dzīvokļi Klusajā centrā un Jūrmalā, bet vairākums dzīvesvietu šajā kategorijā nav kaut kas ļoti liels un skaists. Daļa sērijveida māju iemītnieku pārcelsies uz privātmājām piepilsētās vai cilvēciskāka mēroga vairākdzīvokļu ēkām. Nereti viņu vietu ieņems tie, kuriem šīs vietas būs pirmais solis pilsētas dzīvē, tāpēc minētā proporcija tuvākajā nākotnē daudz nemainīsies, taču vismaz tiks panākts ilgtspējīgāks iedzīvotāju izvietojums valsts teritorijā.

Mājokļi pelna, bet netieši

Tāpat mājokļu atjaunošana un būvniecība radīs darbavietas un ienākumus. Skaidrs, ka mājokļu būvniecība nevar būt galvenais attīstības virzītājs – tas nav aktīvs, kas ļauj nopelnīt naudu pasaulē. Taču joprojām ievērojamais uzkrājumu pieauguma pārsvars pār kreditēšanas pieaugumu nozīmē, ka ieguldījumus šajā nozarē vēl var palielināt ilgtspējīgi. Turklāt, lai arī mājokļi tiešā veidā nav eksportējami, tie palīdz mūsu valsts eksportspēju vairot netieši.

Mājokļu renovācija un būvniecība galvenokārt notiks vietās, kurās ir lielākais attīstības potenciāls — galvaspilsētas un vēl dažu pilsētu reģionos. Tas dos iespēju lielākam cilvēku skaitam no pārējās Latvijas pārcelties uz šejieni. Ir neizbēgama tālāka iedzīvotāju skaita samazināšanās lielākajā daļā valsts teritorijas. Nezināms ir tikai tas, kur šie cilvēki pārcelsies – uz ekonomiski dinamiskākajām vietām Latvijā vai kaut kur tālāk. Cilvēku virzība uz lielajām pilsētām palielinās augošo nozaru un uzņēmumu iespējas pieņemt viņus darbā, samazinot tā dēvēto strukturālo bezdarbu. Ja kādreiz bankas, pirmkārt, aizdeva naudu uzņēmumiem, lai tie būvētu rūpnīcas tur, kur cilvēki dzīvo, tad nākotnē tās arvien vairāk aizdos naudu cilvēkiem, lai viņi varētu dzīvot tuvu darbavietām biroju ēkās. Tā nav banku izvēle — arvien lielāku daļu ekonomikas veido gudrie pakalpojumi, kuri bezcerīgi «mīl» lielpilsētas, jo šeit ir pietiekams darbinieku skaits un zināšanu daudzveidība.

Māju būve un atjaunošana veicina ražošanu un pakalpojumu attīstību. Piemēram, te ir lieliskas iespējas kokapstrādei. Vairākumu tās produktu eksportēt ir viegli. Taču augstas kvalitātes mēbeļu pārdošanā attālums var būt nozīmīgs šķērslis, jo tās nevar ērti iepakot, notiek gaisa pārvadāšana. Var eksportēt arī mājas un koka būvkonstrukcijas, taču spēcīgs vietējais tirgus ir ļoti vēlams arī šo sektoru attīstībai. Tāpat būvniecība ir svarīgs klients ķīmijas nozarei, kurā daži mazi Latvijas uzņēmumi sacenšas spēlē, kuras noteikumus raksta globāli giganti, tomēr vietējā tirgū personiskie sakari, atpazīstamība un pircēju patriotisms aizvēju dod.

Riski ir. Pagaidām tālu

Ne viss ir rožaini, un ne visi apstākļi runā par labu veselīgai attīstībai mājokļu tirgū gan tuvākā, gan tālākā nākotnē. Šis un nākamais gads būs laiks, kad Latvijas ekonomika saņems pamatīgu vitamīnu devu. Tā strauji augs pat, ja šeit aprakstītajā jomā turpināsies stagnācija. Faktori ir labi zināmi, tāpēc uzskaitīšu ļoti īsi — ES fondi, RailBaltica būvniecības uzsākšana, spēcīgā izaugsme citu valstu tirgos apvienojumā ar straujo attīstību mūsu eksporta nozarēs. Vienmēr var notikt kāda globāla krīze, tās nav paredzamas (pretējā gadījumā visdrīzāk nenotiktu), bet bāzes scenārijs ir IKP pieaugums, kas mūsu ekonomikas resursus noslogos ļoti pamatīgi.

Tāpēc šķiet, ka mājokļu tirgus nākamajos 2-3 gados būs kā šampanieša pudele, kura tiek aizkorķēta un pamatīgi kratīta. Spēcīgais iekšējais un ārējais pieprasījums vairos darbavietu skaitu valsts centrālajā daļā. Šajā gadījumā valsts kopējām demogrāfijas tendencēm būs maza nozīme — kopš 2011. gada aizņemto darbavietu skaits Rīgā ir audzis par ~2% gadā vai vairāk, arī tad, kad runāja par stagnāciju ekonomikā. Bezdarbs Valmierā un Ventspilī vairs nav lielāks kā galvaspilsētā.

Attiecīgi augs pieprasījums pēc dzīvokļiem, bet to būvēšanas iespējas būs ļoti ierobežotas, jo nozares resursi būs aizņemti citur. Tas var novest pie cenu kāpuma, kas savukārt var, tā teikt, «sākt dzīvot savu dzīvi». Nekustamā īpašuma un kreditēšanas cikli kādu laiku var dzīvot no pašu radītās enerģijas, riņķojot pa pieaugoša optimisma, darbavietu, algu, cenu un vēl vairāk pieaugoša optimisma loku. Pagaidām teorētisks risks, jo situācija drīzāk pretēja, bet tas ir jāpatur prātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes

Lelde Petrāne, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izaugsme šogad ir iespaidīga. Tās ekonomiskais spēks, kā arī politisko risku samazināšanās balsta arī eiro nostiprināšanos.

Jaunākajā Ziemeļvalstu ekonomiku apskatā SEB bankas analītiķi uzsver, ka zemie inflācijas rādītāji joprojām nesasniedz centrālo banku noteiktos mērķus, taču tās soli pa solim turpinās atkāpties no līdz šim īstenotās ārkārtīgi stimulējošās monetārās politikas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: «Neskatoties uz to, ka 2017. gada SEB prognozes ir bijušas optimistiskas, mūsu IKP prognozēm esam veikuši nelielu augšupvērstu korekciju. Prognozes balstās patlaban dominējošajos faktoros. No vienas puses, spēcīgie darba tirgi un jaudu noslodzes pieaugums nodrošina papildu stimulus, kas veicina privāto patēriņu un kapitāla izdevumus. No otras puses, ņemot vērā zemo bezdarbu līmeni, kas daudzās valstīs ir desmitgadēs zemākajā līmenī, arvien vairāk uzmanības jāvelta jautājumiem, kas saistīti ar vājo vietu – inflācijas dinamiku un izaugsmes ilgtspējību. Ģeopolitiskie riski rada arvien vairāk bažu. Pēdējā pusgada laikā galvenā uzmanība tika pievērsta pieaugošajai spriedzei Korejas pussalā un Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā redzam, ka mājsaimniecības un uzņēmumi ir pietiekami imūni pret politisko nenoteiktību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FM: ABLV Bank darbības pārtraukšanas dēļ patlaban nav pamata mainīt IKP prognozi

Dienas Bizness, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) šā gada februāra sākumā atjaunoja savas makroekonomisko rādītāju prognozes, kas paredz, ka ekonomikas izaugsme 2018. gadā būs 4,0%, bet 2019. gadā 3,4% apmērā. «ABLV Bank» darbības pārtraukšanas dēļ patlaban nav pamata pārskatīt Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi.

Šīs makroekonomisko rādītāju prognozes tika balstītas uz konservatīviem pieņēmumiem, izvērtējot riskus un jau sākotnēji pieļaujot, ka ekonomikas izaugsme reāli var izrādīties nedaudz zemāka, nekā norādīja tobrīd pieejamie makroekonomiskie dati un apsteidzošie indikatori. Tāpat kā pagājušajā gadā galvenie ekonomiskās izaugsmes nodrošinātāji arī 2018. gadā ir labvēlīgā situācija pasaules tirgos un spēcīgi augošais ārējais pieprasījums, nodrošinot spēcīgu apstrādes rūpniecības izaugsmi, kā arī investīciju un būvniecības aktivitātes atjaunošanās, ko pamatā veicina straujāka Eiropas Savienības fondu investīciju ieplūde.

«ABLV Bank» darbības pārtraukšana nemaina šo faktoru pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību. Vienlaikus «ABLV Bank» darbības pārtraukšanas ietekme uz tautsaimniecības attīstību, potenciāli samazinoties kreditēšanas apjomiem, ir ļoti ierobežota, ņemot vērā bankas specializāciju nerezidentu apkalpošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijā prognozē ekonomikas kritumu 5,6% apmērā, kas ir mazāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), bet lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs, informēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Paredzams, ka lielāko kritumu piedzīvos mājsaimniecību patēriņš un eksports. Prognozēts, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomika relatīvi strauji atkopsies, ekonomikai pieaugot par 4,9%. Tas ir straujāks izaugsmes temps nekā vidēji ES kopumā un arī straujākais pieaugums Baltijas valstīs.

Iepriekšējos tirdzniecības apjomus varētu sasniegt 2022. gadā 

Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP...

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 0,3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,3% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 7,4% apmērā no IKP, un tas skaidrojams ar ienākumu un likviditātes atbalsta pasākumiem, kā arī nodokļu ienākumu samazināšanos. Deficītam nākamgad prognozēts kritums līdz 3,5% no IKP.

EK prognozes liecina, ka Igaunijā IKP šogad samazināsies par 4,6%, bet nākamgad tas pieaugs par 3,4%.

Igaunijā šogad lēsta deflācija 0,5% apmērā, bet prognozēts, ka nākamajā gadā atgriezīsies inflācija 1,4% apmērā.

Lietuvā EK šogad sagaida IKP kritumu par 2,2%, bet nākamajā gadā prognozēts pieaugums par 3%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 1,3% un 1,5% apmērā.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kritums par 7,4%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 4,1%, savukārt eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 7,8%, bet 2021.gadā atgriezīsies izaugsme 4,2% apmērā.

"Papildu stimulu Eiropas un Latvijas ekonomikai sniegs ekonomikas atveseļošanas plāna paredzētais finansējums, kas būs pieejams pēc dalībvalstu ekonomikas atjaunošanas plānu saskaņošanas," piebilda Dombrovskis.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 0,7% un 1,3% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm tiek lēsta attiecīgi 0,3% un 1,1%.

EK šogad IKP kritumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas lejupslīdi šogad EK paredz Spānijā (-12,4%), Itālijā (-9,9%), Horvātijā (-9,6%), Portugālē (-9,3%) un Grieķijā (-9%). Savukārt mazākais IKP kritums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Lietuvā, kurai seko Īrija (-2,3%), Zviedrija (-3,4%) un Polija (-3,6%).

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fiskālā padome: Izaugsme var sabremzēties straujāk un naudas tēriņiem būs mazāk

Zane Atlāce - Bistere, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās makroekonomikas prognozes vērtē kā reālistiskas. Taču bažas rada ekonomikas izaugsmes potenciāls, proti - tas varētu būt vājāks nekā šobrīd prognozē FM, kas savukārt nozīmē, ka ekonomikas izaugsme nākotnē var sabremzēties straujāk un kopumā naudas tēriņiem būs mazāk, informē padome.

Padome ir apstiprinājusi FM izstrādātās makroekonomikas prognozes 2018.-2021.gadam, ko valdība izmantos par pamatu konsultācijām ar Eiropas Komisiju, lai iezīmētu nākamā gada valsts budžeta aprises.

«Šobrīd Latvijas ekonomika aug strauji, bet ir rūpīgi jāseko līdzi, vai šī straujā izaugsme neuzrāda pārkaršanas pazīmes, kas izpaužas kā straujš inflācijas un darba samaksas pieaugums,» uzsver Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. «Šāda tendence ir ļoti nevēlama, jo var izraisīt makroekonomiskās nestabilitātes draudus un ilgtermiņā pasliktināt valsts finansiālo situāciju, kā to redzējām iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā.»

Finanšu ministrijas izstrādātās jaunās makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2021.gadam liecina, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps šogad ir 4%, nākamajos gados - tuvu 3%, bet inflācija aug straujāk nekā iepriekš prognozēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot 2020.gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2019.-2022.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,2% līmenī, - tāda pati, kā tika prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadam, informē FM.

Savukārt 2020.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,8%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās prognozēs.

Lai gan ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī visai strauji palēninājusies, IKP pieaugumam noslīdot no 4,8% pagājušajā gadā līdz 3,0%, tā pamatā bijuši vairāki vienreizēji faktori, tajā skaitā krasais kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē laika apstākļu ietekmē un samazinājums nekustamā īpašuma darījumos, bet pārējās ekonomikas nozarēs saglabājusies stabila izaugsme. Līdz ar to ekonomikas izaugsme 2019.gadā kopumā saglabāsies salīdzinoši spēcīgā 3,2% līmenī, kur mērenākus izaugsmes tempus nekā iepriekšējos divos gados noteiks ES fondu līdzekļu ieplūdes stabilizēšanās un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome: Valdībai šobrīd stingri jāievēro fiskālā disciplīna

Db.lv, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes, ko valdība izmantos Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara ( VTBI) izstrādei 2019.-2021. gadam, informē padomes pārstāvji.

Vienlaikus padome uzstāj uz ļoti stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai šobrīd, kad ekonomikā valda strauja izaugsme, nepieļautu fiskālās telpas paplašināšanu.

«Padome vērš uzmanību, ka ekonomika ir tik acīmredzami tuvu ekonomiskās aktivitātes cikla pašai virsotnei, ka šobrīd nedrīkst pieļaut makroekonomikas prognozes, kas varētu radīt iespējamu fiskālās telpas paplašināšanu. Pašlaik ir laiks īstenot fiskālos ierobežojumus, nevis atvieglojumus,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) prognozes attiecībā uz reālā un nominālā IKP pieaugumu, inflāciju, potenciālo IKP pieaugumu un IKP deflatoru, kā arī izlaižu starpības samazinājumu 2019. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iepriekšējos tirdzniecības apjomus varētu sasniegt 2022. gadā

Māris Ķirsons, 27.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP ir samazinājies par vairāk nekā 11%. Pandēmijai attīstoties, liela daļa valstu atkal sāk pastiprināt ierobežojumus un ieviest ārkārtas pasākumus.

Šie faktori būtiski ietekmēs Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozi, kas tiks publiskota novembrī, intervijā Dienas Biznesam norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību, Valdis Dombrovskis.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumi ir radījuši būtisku sarukumu tirdzniecībā. Vai ir kādas prognozes attiecībā uz tirdzniecības atjaunošanos bijušajos apmēros, it īpaši, ja pašlaik ir notikusi otrā Covid-19 atnākšana?

Šobrīd samērā grūti sniegt konkrētas prognozes par to, kad starptautiskā tirdzniecība varētu sasniegt agrākos apjomus, jo līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni ir pieaugusi neskaidrība par Eiropas tautsaimniecības un tirdzniecības atveseļošanās iespējamajiem scenārijiem. Šī gada pavasarī un vasarā Eiropas Komisijas veiktās ekonomikas prognozes tika balstītas uz pieņēmumu, ka dalībvalstu ieviestie ierobežojošie pasākumi koncentrēti tiks īstenoti gada pirmajā pusē, bet pēc tam pakāpeniski atviegloti. Tomēr, pandēmijai attīstoties, redzam, ka liela daļa valstu atkal sāk pastiprināt ierobežojumus un ieviest ārkārtas pasākumus. Šie faktori būtiski ietekmēs Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozi, kas tiks publiskota novembrī. Starptautiskā Valūtas fonda veiktās prognozes norāda uz pasaules tirdzniecības kopējā apjoma palielināšanos par aptuveni 8% 2021. gadā un vidēji par 4% turpmākajos gados. Tas nozīmē, ka pēc šīs prognozes tirdzniecības iepriekšējie apjomi varētu tikt sasniegti 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 8. novembrī viesnīcā Radisson BLU Daugava notiks ikgadējā Dienas Bizness rīkotā konference Biznesa prognozes. Biznesa procesi ir dinamiski, tāpēc ir svarīgi regulāri aktualizēt Latvijas pozīciju un virzību tajos, apzinoties savus resursus, kā arī izaicinājumus.

Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, meklēsim atbildes uz jautājumiem:

Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns konferencē Biznesa prognozes 2018 dalīsies ar lielākās Somijas bankas pieredzi ceļā uz inovācijām savā darbībā: «Globalizācija un digitalizācija ir skaidri definējamas kā valdošās tendences pasaules ekonomikā. Izmaiņas skar arī banku nozari. OP Finanšu Grupa, ieklausoties savu klientu vajadzībās, Somijā ir sākusi piedāvāt mobilitātes pakalpojumus un, izveidojot savas slimnīcas, investējusi veselības aprūpē. Tas ir solis virzībā no tradicionālas bankas uz pakalpojumu kompāniju, laužot stereotipu, ka inovācijas ir saistītas tikai ar tehnoloģijām un internetu. Sekot savu klientu vajadzību evolūcijai un proaktīvi rīkoties, attīstot jaunus pakalpojumus un produktus - tas ir pamats uzņēmumu veiksmīgai izaugsmei nākotnē digitalizācijas laikmetā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

DB konference Biznesa prognozes - fotogrāfijās

Dienas Bizness, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, trešdien, 8. novembrī, viesnīcā Radisson BLU Daugava, spraigā viedokļu apmaiņā aizvadīta ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā konference Biznesa prognozes.

Konferences dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

Izdevniecības Dienas bizness valdes loceklis Jānis Maršāns, atklājot konferenci, atzīmēja nepatīkamo situāciju, kādā nonākuši uzņēmēji saistībā ar nodokļu reformu. Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma, par kuru sākotnēji tika diskutēts un arī panākta vienošanās ar koalīcijas partneriem, tostarp uzņēmēju pārstāvjiem, salīdzinājumā ar valdības apstiprināto nodokļu reformu ir pavisam cits «produkts». «Es to [apstiprināto nodokļu reformu] uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti,» sacīja J. Maršāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Infrastruktūras uzņēmumos 2018. gads nesīs būtiskas izmaiņas, iecerēta vērienīgu projektu realizācijas uzsākšana, pārmaiņas varēs sajust gan tieši, gan arī netieši

To rāda DB rīkotās konferences Biznesa prognozes 2018 diskusija par to, kādas pārmaiņas nesīs jaunais gads infrastruktūrā un ar ko jārēķinās infrastruktūras lietotājiem.

«Neesam plānojuši ne uzbūvēt jaunus, ne arī nojaukt kādus no esošajiem cauruļvadiem, bet gāzes tirgu skar nopietnas pārmaiņas,» stāsta AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norāda, ka pārmaiņas skar ne tikai Latvijas Gāzi kā uzņēmumu, bet arī visu Baltiju. «Tiek sapņots par gāzes tirgu, plānots, ka 2021. gadā tiks pabeigts Somijas – Igaunijas starpsavienojums, 2022. gadā iecerēts Lietuvas – Polijas starpsavienojums, tādējādi Latvija tiks integrēta vēl lielākā gāzes tirgū,» nākotni iezīmē A. Kalvītis. Runājot par Latviju, te visa uzmanība ir koncentrēta uz kvalitāti, drošību un to, lai gāze būtu, jo citādi arī infrastruktūrai lielas nozīmes nav. Pārmaiņas Latvijas Gāzē jau ir sākušās, un vairāku gadu garajā uzņēmuma reorganizācijā izveidota kompānija Conexus Baltic Grid (kuras pārziņā atrodas pārvades tīkli un Inčukalna pazemes gāzes krātuve) un arī GASO (gāzes apgādes sistēmas operators – sadales tīkli, kas no lielajiem cauruļvadiem gāzi nogādās pie katra patērētāja). «Viena uzņēmuma vietā būs trīs kompānijas, bet Latvijas Gāze būs kā gāzes tirdzniecības kompānija,» pārmaiņas iezīmē A. Kalvītis. Viņš atzīst, ka uzņēmuma, kurš tiek kotēts biržā, sadalīšana nebūt nav bijis viegls process, un arī ir apzinātas tās problēmas, kas sagaida pēc reorganizācijas pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība no Ķīnas uz citām valstīm rada ievērojamus riskus pasaules ekonomikas atlabšanai, norāda "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Šobrīd rodoties arī jautājums, vai ar monetāriem un fiskāliem stimuliem pietiks, lai novērstu koronavīrusa radīto kaitējumu?

Pēdējie gadi gan pierādījuši, ka jebkādi straujāki akciju izpārdošanas brīži investoriem devuši iespēju tās atkal uzpirkt lētāk. Vai tas tā būs bijis arī šoreiz? Vismaz pagājušās nedēļas vidū uz brīdī izskatījās, ka drīzāk jā. Savukārt nedēļas beigās jau šķita, ka tuneļa galā esošā gaisma drīzāk ir pretī braucošs vilciens (tuvojošās recesija).

Var tikt paralizēta ekonomika

"Iepriekš uzdevām jautājumu, vai koronavīrusu Ķīnā var uzskatīt par pasaules ekonomikas un finanšu tirgu "melno gulbi". Pamata vēstījums bija tāds, ka, ja vien vīruss neizplatās uz citām valstīm un neizraisa globālu pandēmiju, situācija, visticamāk, neradīs lielu paniku tirgos. Līdz februāra pēdējai dekādei tā tas tiešām arī bija un globālo akciju cenas turpināja celties un sasniedza nepieredzēti augstu līmeni. Arī situācija Ķīnā sāka stabilizēties, jo samazinājās jaunu saslimšanas gadījumu un vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits, un valsts lēnām atgriezās normālā dzīves ritmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot 2019. gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2018.-2021. gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 4,2%, bet 2019. gadā būs 3,0% līmenī.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam sagatavošanai un bija izstrādātas šā gada februārī, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, bet 2019. gadam samazināta par 0,4 procentpunktiem. Prognožu paaugstināšana šim gadam saistīta ar spēcīgāku, nekā sagaidīts iepriekš, būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī līdz šim labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs. Pateicoties tam, ekonomikas izaugsme 2018. gada pirmajā pusē sasniedza 4,7%, uzrādot vēl straujāku kāpumu nekā 2017. gadā, kad IKP bija palielinājies par 4,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 8. novembrī notiks ikgadējā Dienas Bizness rīkotā konference Biznesa prognozes.

Jau tradicionāli šajā konferencē tiek meklētas idejas Latvijas nākotnei, uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus. Konferencē Biznesa prognozes 2018 mēs uzdosim konkrētus jautājumus nozaru ministriem, kā arī runāsim par reāliem tautsaimniecībai nozīmīgiem projektiem. Šogad īpašu uzmanību veltīsim nākotnes tehnoloģijām, infrastruktūrai, kā arī finanšu un cilvēkresursu piesaistei. Konferences partneris, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns uzsver: «Pasaules ekonomikā jūtamas pozītīvas vēsmas. Izaugsmes tempi iepriecina un to arī jūtam Latvijas tautsaimniecībā. Tas dod arī Latvijas uzņēmējiem pamatu skatīties nākotnē pozitīvāk nekā līdz šim. Šā brīža zemās % likmes un kapitāla pieejamība rada ļoti labu augsni gudri pārvaldītu uzņēmumu straujākai attīstībai. Tomēr jaunus izaicinājumus rada digitalizācijas un globalizācijas uzvaras gājiens, kas saasina konkurenci tieši starptautiskā līmenī. Ir laiks plašākai diskusijai par to, cik gatavi ir Latvijas uzņēmēji un likumdevēji šiem jaunajiem izaicinājumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes, un, ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, tajā skaitā, koronavīrusa Covid-19 ietekmi, prognozē, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 6,5%.

Tāpat LB paredz, ka inflācija būs 0,5%.

Turklāt šīs prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule negūs panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā, kas ir nozīmīgs priekšnosacījums, lai gada otrajā pusē atsāktos ekonomiskā izaugsme, norāda centrālās bankas eksperti.

Saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumu Covid-19 straujā izplatīšanās rada augstu nenoteiktību un krasu tirgus dalībnieku noskaņojuma kritumu globālajā vidē, kā arī nozīmīgus uzņēmējdarbības traucējumus, kas pastiprina globālās recesijas iespējamību. Ietekme uz pasaules tautsaimniecību lielā mērā būs atkarīga no koronavīrusa izplatīšanās un tā apkarošanai noteikto ierobežojumu apjoma un ilguma, šos negatīvos efektus daļēji kompensējot izziņotajām apjomīgajām valstu fiskālās politikas iniciatīvām vienlaikus ar ļoti atbalstošu centrālo banku monetāro politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vairākas slēpošanas trases Latvijā nedēļas nogalē plāno sākt darbību

LETA, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) saglabājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam nemainīgas, norādot, ka globālā ekonomika joprojām piedzīvo spēcīgu atlabšanu.

SVF prognozē, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,5%, bet nākamgad palielināsies par 3,6%.

«Atlabšana pasaules ekonomikas izaugsmē, ko mēs prognozējām aprīlī, ir stabila, un tagad nav nekādu jautājumu par to, ka pieauguma temps varētu paātrināties,» vēsta fonda galvenais ekonomists Moriss Obstfelds.

Viņš norāda, ka jaunākie dati liecina par plašāko sinhronizēto izaugsmi, kādu pasaules ekonomika piedzīvojusi pēdējās dekādes laikā.

Jaunākajās aplēsēs gan samazinātas ASV ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam līdz 2,1%, salīdzinot ar iepriekš lēsto kāpumu attiecīgi 2,3% un 2,5% apmērā. Fonds skaidro, ka ASV prezidenta Donalda Trampa solītie izdevumu palielināšanas plāni, kam bija jāsniedz atbalsts ekonomikai, saskārušies ar realizēšanas sarežģījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) otrdien, 28.novembrī, prezentēja savu Ekonomikas pārskatu (OECD Economic Outlook), Latvijai prognozējot ļoti spēcīgu ekonomisko izaugsmi, paredzot IKP gada pieaugumu par 5,2%, informē Finanšu ministrijā.

Jāatzīmē, ka šī prognoze ir par 1,7 procentpunktiem augstāka nekā iepriekšējā OECD prognoze, kas tika izstrādāta šā gada vidū. Arī turpmākajos gados pēc OECD vērtējuma ekonomiskā izaugsme Latvijā saglabāsies samērā strauja, IKP pieaugot par 4,2% un 3,7% attiecīgi 2018. un 2019.gadā.

OECD norāda, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi pašreiz stimulē vairāki faktori - eksporta pieaugums, spēcīgā investīciju plūsmas atjaunošanās un noturīgais privātais patēriņš. Un, lai arī ES fondu investīciju apjoms normalizēsies, turpmākajos gados izaugsme joprojām būs spēcīga, ko noteiks privātā patēriņa un eksporta pieaugums. Privātā patēriņa kāpumu veicinās augošā darba samaksa, tai skaitā minimālās darba samaksas pieauguma rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Maršāns: Nodokļu reforma ir lielākais uzmetiens pēdējo desmit gadu laikā

Rūta Lapiņa, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējās laikraksta «Dienas Bizness» rīkotās konferences «Biznesa prognozes» dalībnieki šodien atskatīsies, kāds ir bijis 2017. gads, kādas ir prognozes nākamajam gadam, tostarp runās arī par nodokļu reformu, atklājot konferenci sacīja «Dienas Bizness» valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns.

«Es to [apstiprināto nodokļu reformu] uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti,» sacīja J. Maršāns.

Viņš atzīmēja, ka nodokļu reforma, par kuru sākotnēji tika diskutēts un arī panākta vienošanās ar koalīcijas partneriem, tostarp uzņēmēju pārstāvjiem, salīdzinājumā ar valdības apstiprināto nodokļu reformu ir pavisam cits «produkts».

«Dienas Biznesa» valdes priekšsēdētājs arī norādīja, ka nākamgad konference «Biznesa prognozes» varētu tikt organizēta citā laikā, kā arī formātā. «Būs interesantāk,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 30. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes Programmu 2020.-2023. gadam.

Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas.

Tāpat tajā iekļautas atjaunotas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam. Sākotnēji makroekonomiskās attīstības scenārijs tika izstrādāts šā gada februārī, 2020. gadam paredzot Latvijas ekonomikas pieaugumu 2,2% apmērā, kas līdzinās iepriekšējā gadā sasniegtajam iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempam, un 2021. gadā ekonomikas izaugsme paātrinātos līdz 2,8%. Tomēr koronavīrusa straujā izplatība pasaulē un Eiropā un ieviestie pasākumi COVID-19 pandēmijas ierobežošanai ir nopietni ietekmējuši pasaules valstu ekonomikas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums sevi ir jāsagatavo tam, lai mēs būtu zināšanu sabiedrība. Šobrīd pasaulē nav citas valūtas. Svarīgi ir tas, kāda ir ideja, kas ir prātā. Nauda nav problēma,» ikgadējā laikraksta «Dienas Bizness» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» trešdien sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš skaidroja, ka labai idejai vienmēr tiks atrastas nepieciešamās investīcijas. Tostarp, viņš atzīmēja, ka sevi ļoti labi ir pierādījuši Latvijas jaunuzņēmumi, par ko ministrs nule kā pārliecinājies vizītē ASV, apmeklējot Silīcija ieleju Kalifornijas štatā. Ministrs konferencē arī uzsvēra, ka vairāk ir jāinvestē inovācijās un augstas pievienotās vērtības produktos.

«Relatīvos skaitļos mēs investējam vairāk nekā kaimiņvalstis, bet, ja paskatāmies, kur mēs investējam, es tās saucu par B2 investīcijām - tā ir infrastruktūra un bentliji. Lūk, kur mēs investējam, ne inovācijās un augsta pievienotās vērtības produktos,» sacīja. A. Ašeradens.

Trešdien viesnīcā Radisson BLU Daugava notiek ikgadējā «Dienas Bizness» rīkotā konference «Biznesa prognozes». Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

Komentāri

Pievienot komentāru