Mazais bizness

Mana pieredze: Drosmīgie lēmumi pamazām attaisnojas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 19.02.2019

SIA Bernātu Dzintariņš valdes locekle un vadītāja Laura Otaņķe (no kreisās) un projekta Bernātu Dzintariņš atdzimšanas vadītāja Liene Otaņķe.

Foto: Egons Zīverts

Jaunākais izdevums

Izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus un savus ietaupījumus, Otaņķu ģimene Liepājas pierobežā – Bernātos – izveidojusi kafejnīcu Dzintariņš. Par to, ka ciemiņus atkal gaidīs vieta, kur savulaik jau bija ēdināšanas uzņēmums ar šādu nosaukumu, saimnieki paziņoja gadu pirms atvēršanas. Un vēl aizvien rūpējas par aktīvu mārketingu sociālajos tīklos.

Konceptuāli SIA Bernātu Dzintariņš ir ģimenes uzņēmums, tomēr oficiāli tā īpašniece, vienīgā valdes locekle un vadītāja ir meita Laura Otaņķe. Priekšnieces amatā viņa stājās, būdama vien 25 gadus veca, nesen pabeigusi studijas uzņēmējdarbībā. Tomēr tas nenozīmē, ka nezina smaga darba garoziņu. «Esmu darījusi daudzus zemākos darbiņus. Skolas laikā strādāju par viesmīli vietējā restorānā. Esmu braukusi uz Dāniju zemenes lasīt, Norvēģijā strādāju pastā. Pēc universitātes divus gadus strādāju loģistikas uzņēmumā. Gadu konditorejas uzņēmumā Liepājā tirgoju maizītes,» viņa uzskaita. «Zinu, kādas vēlmes ir darbiniekiem un kā uztver vadītāja prasības.»

Savā uzņēmumā Laura cenšas būt nevis boss, bet komandas līderis. Lieki nerunā, ir lietišķa, viņai nav grūti dot darbiniekiem ieteikumus tā, lai tie neizklausītos pēc rājiena. Arī Dzintariņā darījusi tikpat kā visus darbus – veikusi otrā pavāra, trauku mazgātāja, apkopēja, sētnieka pienākumus.

Vecāki priecājas, ka meita ieklausījusies viņu padomā. «Visus darbiņus jābūt darījušam, lai saprastu sava uzņēmuma darbību «līdz aknām» un neviens nevarētu neko iestāstīt, lai zinātu, cik kas prasa laiku, kādi līdzekļi, materiāli, iekārtas vajadzīgas, lai izdarītu, lai saprastu arī darbinieku, cik tas viņa darbiņš patiesībā ir grūts,» uzsver Lauras mamma Liene Otaņķe. «Tētis pats savos uzņēmumos arī tā darīja.»

Dod bērniem makšķeri

Lauras tētis, uzņēmējs Jānis Otaņķis objektu netālu no atpūtnieku iecienītās pastaigu vietas Bernātos iegādājās gandrīz pirms desmit gadiem, kad to piedāvāja iepriekšējie īpašnieki, ar domu, ka tur kādreiz strādās kāds no bērniem. Laura tolaik vēl mācījās vidusskolā. Kad pabeidza uzņēmējdarbības studijas, vecāki gribēja dot viņai iespēju darīt ko savu. Liene, kura savulaik strādājusi par projektu koordinatori Nīcas novada domē un piedalījusies Attīstības nodaļas izveidē, atrada iespēju piesaistīt ārējo finansējumu kafejnīcas atvēršanai.

«Iepriekšējā darba pieredze palīdzēja, jo mācēju lasīt likumus, nolikumus, saprast veidlapas, nebaidījos sazināties ar institūcijām. Neviens uz jautājumu neatbildēs labāk kā pirmavots,» Liene atceras, taču uzsver, ka starp līdzekļu piesaisti pašvaldības attīstībai un uzņēmējdarbībai nevar likt vienlīdzības zīmi. Daudzas lietas būtiski atšķiras. Projekts par kafejnīcas atvēršanu tika iesniegts biedrības Liepājas rajona partnerība administrētajā LEADER programmā. Tajā bija pieejams finansējums no jauna dibinātiem uzņēmumiem, papildu punktus varēja iegūt, ja īpašnieks ir jaunietis un iegūta izglītība uzņēmējdarbībā. Tas viss radīja papildu pārliecību, ka Dzintariņa galvenajai saimniecei jābūt tieši Laurai.

Visu rakstu Mana pieredze: Visas olas vienā groziņā lasiet 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules dzejas dienā, 21. martā, vairāk nekā 1000 kafejnīcās, viesnīcās un restorānos visā pasaulē par kafiju vai tēju var norēķināties ar dzejoli, informē akcijas organizatori.

Latvijā akcijā «Maksā ar dzejoli» piedalīsies vairākas kafejnīcas Rīgā, Liepājā un citur Latvijā.

Akcijā iespējams piedalīties, apmeklējot kādu no vietām un apmainot paša sacerētu, ar roku rakstītu dzejoli pret kafiju vai tēju.

Šogad, nofotografējot savu dzejoli un ievietojot foto «Instagramā» ar mirkļbirku #PayWithAPoem, iespējams laimēt ielūgumu uz dziedātāja Toma Odela koncertu Lielbritānijā un «Meet&Greet» ar mūziķi.

Akciju 2014. gadā aizsāka austriešu kafijas uzņēmums «Julius Meinl». «Ideja bija tāda, ka iedvesmai un dzejai ir jāuzvar komercija,» stāsta Julius Meinl oficiālā izplatītāja Latvijā, SIA Cafe Art direktore Darja Šahova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Kiršteins: Latvija palaidusi garām iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus

Anita Kantāne, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir palaidusi garām savu iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus. To būtu bijis iespējams darīt, ja Ķemeru sanatorijas vietā būtu izveidots profesionāls kasino. Tagad jādomā, kā «ierobežot vecos azartistus un pasargāt jauno paaudzi» – šādu viedokli Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 26. februārī pauda Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).

A. Kiršteins klātesošajiem atgādināja vēsturi, proti, ka azartspēļu nozari Latvijā bija plāns sakārtot arī pirmās neatkarības laikā, taču plāniem strīpu pārvilka pāri karš. Pirms Otrā pasaules kara bijis plāns azartspēles koncentrēt vienuviet Latvijā un kā piemērotākā vieta apspriesti Bernāti.

Saeima šā gada 10. janvāra sēdē nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēšanai vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciatīvu aizstāvēja Juris Jurašs (JKP), kurš skaidroja savu pozīciju – azartspēļu atkarība ir slimība, kuras dēļ iedzīvotājiem rodas parādi un viņi dodas tos «atstrādāt uz ārzemēm», tādēļ Latvija zaudē cilvēkus. Lai situāciju mainītu, iniciatīvas autori iesaka, veikt grozījumus Azartspēļu likumā, paredzot, ka turpmāk kazino drīkst ierīkot tikai luksus klases viesnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija “Merks” un Liepājas valstspilsētas pašvaldība noslēgusi līgumu par jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību Liedaga ielā 6. Līguma summa ir ap 2,7 miljoniem eiro.

Būvniecības darbi tiks uzsākti 2022. gada jūnijā. Investīciju projekta “Pirmskolas izglītības iestādes ēkas būvniecība Liedaga ielā 6, Liepājā” īstenošana paredz jaunas divstāvu bērnudārza ēkas būvniecību, teritorijas labiekārtošanas un infrastruktūras izbūves darbus, autostāvvietu izbūves darbus, kā arī pieslēgumu izveidošanu pilsētas maģistrālajiem tīkliem.

Ir plānots veikt izbūves darbu pamata ēkai 1 880 m2 platībā, kura paredzēta vieta 144 bērniem jeb 8 bērnu grupiņām un tajā būs 20 darba vietas personālam.

Ēkas funkcionālo kodolu veido rotaļu telpa / pasākumu zāle 1. stāva līmenī. Tā veidota kā atvērta telpa divu stāvu augstumā, funkcionāli un vizuāli apvienojot abos ēkas stāvos izvietotās funkcijas. Tikmēr slēgtajā un iežogotajā bērnudārza teritorijā paredzētas izvietot četras rotaļu nojumes un rotaļu zonu no trīs dažādu materiālu segumiem – gumijas, koka un smiltis, ko papildinās dažādi rotaļu elementi. Lai nodrošinātu infrastruktūru un piekļuvi jaunajam bērnudārzam, paralēla projekta ietvaros, tiks jaunizbūvēts Dzintaru ielas pagarinājums, kurā tiks izveidots arī bērnudārza pieslēgums pilsētas maģistrālajiem tīkliem.

Komentāri

Pievienot komentāru