Ražošana

Mana pieredze: Receptē svarīga ir mīlestība

Ilze Žaime, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Lēnām interese par maizes cepšanu un mēģinājumi kļuva gluži taustāmi. Katram maizes veidam meistars atļāvis tapt aptuveni pusgada garumā. Arī šodien Cēsu maize tiek gatavota, izmantojot astoņus gadus senu dabīgo ieraugu. Ik nedēļu, lai nekad nebeigtos, tam pievieno vēl miltus un ūdeni un tas «pārdzimst» no jauna, stāsta maiznieks. Šo pašu ieraugu tagad iespējams arī iegādāties citiem interesentiem.

Lai izveidotu maiznīcu, uzņēmējs sāka nomāt telpas pašā Cēsu sirdī (kuras pats arī renovēja), kādā Rīgas ielas iekšpagalmā, iepretī senai baznīcai. Maiznīcas izveidei meistars investēja galvenokārt savus līdzekļus, papildus tam arī 1000 eiro ieguva pašvaldības rīkotā grantu konkursā. Ar to pieticis, lai iegādātos krāsnis.

Lai gan daudz darba vietu meistars vēl radījis nav, pats tomēr apzinās savu pienesumu pilsētai. Ne velti Cēsu maize ir kļuvusi par populāru tūristu pieturvietu un ieguvusi arī latviskā mantojuma novērtējumu. Līdz šim meistars darbojās kā mājražotājs, taču drīzumā cer, ka paplašināšanās rezultātā tiks radītas arī jaunas darba vietas.

Veikala atvēršana

Ja viņam nebūtu bijuši papildu ienākumi, kas ļautu maiznīcu uzturēt pirmajā tās pastāvēšanas gadā, darbību, visticamāk, nebūtu izdevies turpināt. Taču «izdzīvojis» pirmo gadu, maiznieks saskārās ar arvien lielāku pieprasījumu. Kādā brīdī zīmīti maiznīcas logos, ka maize izpārdota, diezgan bieži nācies karināt jau dienas vidū. Protams, arī Cēsīs valda izteikta sezonalitāte, vasarā pilsēta čum un mudž no tūristiem, kas pusi no visas maizes paspējuši ik dienas izpirkt.

Pats A. Elperis omulīgajā un mazajā maiznīcā jaunus darbiniekus piesaistīt nav vēlējies. Tomēr, vērojot, ka aizvien biežāk pircēji izsaka vēlmi ne tikai pēc vairāk maizes, bet arī miltiem un ierauga, viņam radās doma par lielākas maiznīcas–veikala atvēršanu. Tā, rudenim atnākot, pāris soļu no maiznīcas tapa otrā ceptuve un konceptveikals maizes cepējiem Milti un zīle rokā.

Tas ir vienīgais veikals Latvijā, kur iegādājami visu veidu milti četrās maluma pakāpēs, ieraugs, kļavu lapas un viss cits, kas noderētu maizes cepējam. Lai gan tā ir specifiska niša, A. Elperis ir pārliecināts, ka «te brauks cilvēki no visas Latvijas un internetveikalā pasūtīs no visas pasaules». Pēc Cēsu maizes jau braucot ģimenes no Limbažiem, Mālpils, Siguldas, Valmieras un citām apkārtnes pilsētām. Pirmajā darbības mēnesī jaunais veikals ir veiksmīgi sevi pierādījis – visi izdevumi nosegti. Jaunajā maiznīcas telpā vēl ir diezgan daudz brīvas vietas. Ja viss iešot, kā plānots, varēs nolīgt vēl cilvēkus un cept vairāk. Pagaidām izcept savās krāsnīs maiznieks var 20–30 tonnas maizes gadā.

Konkurences rašanās vai cilvēku pāriešana tikai uz savas maizes cepšanu tā vietā, lai pirktu gatavu produktu, meistaru nebiedē. «95% latvieši nesaprot, ko es te cepu. Maize ir maize, kas gan var būt citādāks? Pat ja viņi maizi nopērk pie manis, tas nenozīmē, ka līdz galam izprot atšķirību. To, kuri saprot, novērtē un spēj izcept paši, ir maz,» prāto A. Elperis. Maiznieks cer, ka veikals–ceptuve veicinās maizes kultūras attīstību, – jo vairāk cēsnieku mājās ceps savu maizi un par to runās, jo vairāk pircēju atgriezīsies arī pēc gatavā produkta.

Pagaidām Milti un zīle rokā pircējus pievilina ar draudzīgām cenām. Maiznieks sadarbojas ar z/s Kaņepīte un atradis tādu modeli, kas ļauj nodrošināt veikalā tādu pašu cenu kā tad, ja cilvēki miltus iegādātos pie zemniekiem lielos daudzumos. Plāns ir ar laiku cenu pacelt, taču pagaidām šādi tiek piesaistīti cilvēki. Līdz šim veiksmīgākajās tirgus dienās izdevies pārdot līdz pat 200 kg miltu dienā.

Cilvēki un maize

«Cilvēki maizi kopumā ēd mazāk, taču tad, kad ēd, izvēlas to labāko» ir secinājis A. Elperis. Viņa piedāvājumā ir astoņi maizes veidi, to vidū plēkšņu kviešu jeb speltas maize, no zaļo griķu, auzu, kailgraudu miežu rupjā maluma miltiem cepta maize, kā arī saldā maize un ar olīvām un tomātiem bagātināta maize. Viss cepts tikai no bioloģiskās z/s Kaņepīte miltiem.

Sākotnēji cilvēki vispār nav zinājuši, kas ir spelta, bet tagad nereti pēc Cēsu maizes nākot tie, kam ārsti iesaka kviešu baltmaizi vairs neēst. Zaļo griķu miltus maiznieks raksturo kā «superfood» – tie ir patiešām vērtīgi – neko citu tik bagātu ar dzelzi Latvijā izaudzēt nevarot. Apēdot klaipiņu šādas maizes nedēļā, par uztura bagātinātājiem vairs nav jādomā, klāsta maiznieks.

Visi piedāvājumā esošie maizes veidi maksā vidēji 5,90 eiro/kg. «Kad šādu cenu ierauga rīdzinieki, viņiem ieplešas acis,» stāsta A. Elperis. Lielveikalā iespējams maizi iegādāties par divreiz zemāku cenu, tomēr cilvēki jūtot atšķirību un ir gatavi par to maksāt vairāk. Protams, nākas saskarties arī ar pretējām emocijām, kad cilvēki uzzina cenu, taču ik pa laikam maiznieks piemēro kādu atlaidi, ja redz, ka kādam maizīti grūti atļauties.

Iedvesmu katram pašam cept savu maizi meistars nodod, demonstrējot, kā maizi cep parastā cepeškrāsnī. «Ir tikai kārtīgi jāsaprot, kā strādāt ar dabīgo ieraugu, jāsaprot, kurā brīdī kas notiek. Un es to atradu.» Maizi meistars cep lielos, līdz pat astoņu kilogramu smagos klaipos, lai ietaupītu energoresursus, un to dara parastās cepeškrāsnīs, tādējādi arī iedvesmojot citus cept maizi mājās. «Cepot lielus klaipus, taupām laiku, telpu un vietu. Man kā IT sistēmu arhitektam cept daudz mazu klaipiņu šķita diezgan bezjēdzīgi. Varbūt nav tik skaisti, bet šādi sanāk «zaļāk»,» viņš pamato.

Tehnoloģisks izaicinājums bijis parūpēties, lai maize sanāktu bez sadegušas garoziņas. Kā to panākt, maiznieks atklāt nevar, – to var tikai izjust. «Visu nosaka temperatūra telpā, gadalaiks, cik ilgi maize rūgusi, ar mīlestību mīcīta vai bez tās,» smej maiznieks.

Iegādāties Cēsu maizi var uzreiz maiznīcā, un ideālos apstākļos uz vietas arī izdodoties visu izcepto pārdot. Sestdienās, kad notiek mājražotāju tirdziņi, īstā tirgus diena ir arī uz vietas ceptuvē, tādēļ tirgos šī maizīte nenonāk. Cēsu maize nu jau nonākusi arī vietējos restorānos un pārdota tiek arī caur tiešajiem pirkšanas pulciņiem. No rudens līdz pavasarim ik nedēļu kaste maizes tiek nosūtīta arī uz Siguldu un Valmieru. Tā kā konservantus maizei cepējs nepievieno, lielveikalos tās nav. Svaiga tā saglabājas trīs dienu garumā un, lai parūpētos, ka svaiga tā būtu arī citos veikalos, tai būtu jāmaksā krietni vairāk.

Tiem, kas maizi vēlas iegādāties veselu, pastāv arī tāda iespēja. Ik pa laikam kāds klaips nonākot uz kāzu vai citu lielu mielastu galdiem. Visa pamatā ir cieņa, uzsver maiznieks. «Pret maizi ir citāda attieksme. Šī cieņa pret maizi mūsos ir iekodēta,» secina uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Siguldas novada iedzīvotāju mobilitāti un rosinātu novadniekus izmantot videi draudzīgus pārvietošanās veidus, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics nosūtījis vēstuli Satiksmes ministrijai un AS "Pasažieru vilciens" ar lūgumu izveidot vēl divus ekspresvilciena reisus maršrutā Cēsis-Rīga-Cēsis, kas kursētu no rīta un vakarā.

Decembrī esošo ekspresvilciena maršrutu Cēsis-Rīga-Cēsis plānots pagarināt līdz Valmierai, kā rezultātā tiks veicināta starpnovadu iedzīvotāju, darbspēka un studentu kustība. Tomēr pasažieru skaita palielināšanās iezīmēs vēl lielāku nepieciešamību pēc papildreisa, informē Siguldas novada pašvaldības pārstāve Sindija Brikmane.

Patlaban ekspresvilciena reiss maršrutā Cēsis-Rīga-Cēsis darbdienu rītos no Siguldas atiet plkst. 7.38, bet pēcpusdienās no Rīgas uz Cēsīm - plkst. 17.30, Siguldā iebraucot plkst. 18.16. Kopš ekspresvilciena reiss ir atklāts, tam ir krietni palielinājies ne tikai pasažieru skaits, bet ir papildināts arī vagonu skaits, jo iedzīvotāji novērtē iespēju sasniegt galamērķi ievērojami ātrākā un ērtākā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz vasaras pasākumiem Liepājā, Ogrē un Cēsīs tiks nodrošināti papildu reisi, lai iedzīvotāji varētu atgriezties mājās pēc koncertu un svētku apmeklējuma.

Sabiedriskā transporta padome (STP) atbalstījusi papildu vilciena reisu nodrošināšanu uz trim pasākumiem šovasar, lai to apmeklētāji varētu laikus nokļūt mājās. Savukārt pēc pasažieru plūsmas izpētes vairākos autobusu reisos STP nolēma noteikt transportu pēc pieprasījuma.

Liepāja, Ogre, Cēsis

STP atbalstījusi nodrošināt papildu vilcienu reisus maršrutā Rīga – Ogre, Rīga – Liepāja un Rīga – Cēsis laikā, kad pilsētās notiek vērienīgi pasākumi. Papildu vilciena reiss noteikts maršrutā Rīga – Ogre pēc trešā starptautiskā Operetes festivāla Galā koncerta Ogrē. Vilciens 14. jūlijā plkst. 00.30 izbrauks no Ogres uz Rīgu.

Līdzīgi papildu reiss tiks nodrošināts maršrutā Rīga – Cēsis, lai būtu iespējams apmeklēt Cēsu pilsētas svētkus un pēc tiem atgriezties Rīgā. 20. jūlijā vilciens no Rīgas izbrauks plkst. 14.11, savukārt 21. jūlijā plkst. 00.30 izbrauks no Cēsīm uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada decembra Cēsu ekspresis tiks pagarināts līdz Valmierai, bet Liepājas virzienā tiks norīkoti vēl divi vilcieni nedēļā, informē Pasažieru vilciena pārstāve Agnese Līcīte.

AS «Pasažieru vilciens» izskatīšanai Sabiedriskā transporta padomes sēdē ir virzījusi vairākus priekšlikumus izmaiņām vilcienu grafikā, lai uzlabotu vilcienu pasažieru ērtības un iespēju biežāk izmantot vilcienu satiksmi. 20.septembrī padome pieņēma lēmumu par Cēsu ekspreša pagarināšanu līdz Valmierai un papildu vilcienu norīkošanu Liepājas virzienā.

Sākot no š.g. decembra, tiks pagarināts vilciena ekspresreisa Rīga-Cēsis un Cēsis-Rīga maršruts līdz Valmierai, pa ceļam paredzot vilciena apstāšanos arī pieturvietā Lode. Vilciena atiešanas laiks no Cēsīm darbdienu rītos un pienākšanas laiks Cēsīs vakaros paliks līdzšinējais.

Tika apstiprināts arī priekšlikums papildināt vilcienu kustības sarakstu ar vairākiem vilcienu reisiem, tai skaitā maršrutā Liepāja-Rīga norīkot vilcienu sestdienās un maršrutā Rīga-Liepāja norīkot vilcienu svētdienās. Šāda iespēja tika rasta, ņemot vērā infrastruktūras lietošanas maksas samazināšanos, tādēļ virkne līdzšinējo vilcienu tehnisko reisu tiks iekļauta pasažieru pārvadājumu tīklā. Jauni vilcienu reisi tiks norīkoti arī maršrutos Rīga-Krustpils, Rīga-Skulte, Rīga-Aizkraukle, Rīga-Lugaži u.c. Par konkrētiem vilcienu atiešanas laikiem pasažieri uzzinās, stājoties spēkā jaunajam vilcienu kustības sarakstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pašvaldība sadarbībā ar biedrību «Zaļā Brīvība» īsteno pirmo bezatkritumu pilsētas iniciatīvu Latvijā – «Tīri.Labi.». Projekta mērķis ir aktualizēt bezatkritumu dzīvesveidu un izglītot Cēsu iedzīvotājus un uzņēmējus par tā pamatprincipiem, lai veicinātu atbildīgāku patēriņu un samazinātu radīto atkritumu daudzumu.

Cēsis šīs iniciatīvas ietvaros apņemas samazināt resursu patēriņu, izmantot atkārtoti produktus un izejvielas, kā arī šķirot pārstrādei noderīgos izejmateriālus vai lietot tos citos veidos. Projekta pamatā ir sadarbība starp pašvaldību, nevaldības organizācijām, dažādiem radošajiem partneriem, uzņēmējiem un iedzīvotāju iniciatīvām.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs komentē: «Tas nebūs vienas dienas jautājums, bet runa ir par filozofiju. Es domāju, ka pašvaldība ir tā, kas strādā uz sabiedrības izglītošanu – informēt, stāstīt un, protams, arī savās iestādēs mēģināt vēl vairāk ieviest atkritumu šķirošanu, atkritumu dalīšanu, iepirkumos izmantot zaļās karotītes principu, kā arī pārdomāt dažādu resursu izmantošanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izsludināts sabiedriskā transporta konkurss atlikušajām 4 lotēm

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Iepirkumu komisija pieņēma lēmumu par uzvarētājiem 12 maršrutu tīkla daļās no kopumā 16, ir izsludināts starptautisks konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030. gadam izsludināšanu atlikušajās četrās maršrutu tīkla daļās - "Cēsis", "Limbaži, Sigulda", "Ogre, Aizkraukle" un "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni," infomē Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone..

Iepirkumu uzraudzības birojs ir akceptējis iepirkuma izsludināšanu un publicējis paziņojumu mājaslapā www.iub.gov.lv. Tādējādi līdz šī gada 17. augustam pretendenti varēs sagatavot un iesniegt Autotransporta direkcijai savu piedāvājumu.

Tukšo autobusu cena 

Pasažieru pārvadājumu ierobežojumi un nepārtraukti aicinājumi pārdomāt vajadzību braukt transportā...

Atklāts konkurss par pakalpojumu nodrošināšanu lotē "Cēsis", "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni", "Limbaži, Sigulda" un "Ogre, Aizkraukle" izsludināts atkārtoti, jo visu pretendentu sagatavotie piedāvājumi neatbilda iepirkuma nolikuma prasībām.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālajā autobusu maršrutu tīklā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cena veido 40%, bet tehniskais piedāvājums - 60%. Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums; pieejamības nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem; autobusa tehniskais aprīkojums; pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un drošība, piemēram, videonovērošana, kas fiksē autovadītāja veiktās darbības, un GPS; papildu bonusi, piemēram, bezskaidras naudas norēķini u.c.

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums šajās četrās lotēs ir nedaudz virs 15 miljoniem kilometru gadā, bet autobusu nobraukums visās 16 daļās ir aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Visi pretendenti pieteikumus varēs iesniegt līdz 17. augustam. Plānots, ka iepirkuma rezultāti tiks paziņoti septembra beigās.

Saskaņā ar esošajiem konkursa rezultātiem 12 maršrutu tīkla daļās pasažieri iegūs augstas kvalitātes pakalpojumus, kas tiks nodrošināti ar autobusiem, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā būs mazāks par pieciem gadiem; informācija par gaidāmajām pieturām autobusos tiks paziņota gan audio formātā, gan vizuāli; visi transportlīdzekļi būs aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu (wi-fi), kas izmanto vismaz LTE jeb 4G+ mobilo datu pārraides tehnoloģiju, kā arī tajos būs pieejami bezskaidras naudas norēķini; trešdaļa autobusu būs aprīkoti ar velosipēdu turētājiem; vismaz 70% autobusu būs uzstādīts pacēlājs, nodrošinot transportlīdzeklī vismaz vienu vietu, kas paredzēta personai ratiņkrēslā; aptuveni 10% no visiem pakalpojumu nodrošināšanā izmantojamajiem autobusiem būs bezizmešu.

Pretendenti Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesnieguši 11 pārsūdzības par konkursa rezultātiem. Iepirkumu uzraudzības birojs tās vērtēs līdz septembrim. Savukārt piecās lotēs, kur pārsūdzību nebija, tiks slēgti līgumi ar uzvarētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmierā ražo smalkas detaļas printeriem

Māris Ķirsons, 03.09.2019

Konstantīns Sokolovs. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazu izmēru metāla virpoto detaļu ražošanas uzņēmums SIA Baltma, audzējot ražošanas apjomus, tuvojas saviem iespēju griestiem un apsver jaunas ražotnes būvniecību

«Vairāku gadu darba rezultātā līdzšinējās ražošanas telpas apgūtas pilnībā, un vēl lielāku pasūtījumu izpildei jau ir jādomā par būtisku paplašināšanos, būvējot jaunu ražotni,» stāsta SIA Baltma valdes priekšsēdētājs Konstantīns Sokolovs. Zeme šīs jaunās ražotnes izveidei jau ir. «Tas noteikti nav tuvāko divu gadu, drīzāk piecu gadu mērķis,» uz jautājumu, kad tad varētu tikt īstenota jaunās ražotnes iecere, atbild K. Sokolovs.

Jau sākotnēji, dibinot uzņēmumu 2005. gadā, bijusi doma par perspektīvo attīstību, kurā sava vieta atvēlēta jaunai ražotnei. «Ražotnes – industriālā parka izveides stimulators ir arī uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kā rezultātā tagad šis nodoklis jāmaksā tikai tad, kad tiek izņemta peļņa, nevis tad, kad tas netiek darīts un viss nopelnītais tiek atstāts – investēts – uzņēmuma attīstībā,» uz jautājumu par ražotnes izveides papildu stimulatoru atbild SIA Baltma valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa

Anda Asere, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO,VIDEO: Cēsīs atver beziepakojuma veikalu; plāno izvērsties arī citviet

Monta Glumane, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsīs atklāts beziepakojuma veikals ieber.lv. Uzsāktas sarunas par paplašināšanos citviet Vidzemē, biznesa portālam Db.lv pastāstīja ieber.lv idejas autore Agnese Gaidelione.

A. Gaidelione stāsta, ka ideju par veikala izveidi palīdzēja īstenot draudzene, ar kuru viņa devās kopīgās pastaigās ar bērniem. Sarunājoties un domājot, kas būtu sirdij tīkamais, radās ideja par beziepakojuma veikala izveidi. «Runājām, ka baigi labā lieta ir Rīgā un arī mēs šeit to varētu īstenot. Pamazām, pamazām, solīti pa solītim un viss izdevās,» teic A.Gaidelione.

Uzsākot uzņēmējdarbību, viņa konsultējusies arī ar Lauru un Andi Arnicāniem, kas ir vieni no zero waste dzīvesstila aktīvistiem Latvijā. «Jautājām viņu viedokli, kādas preces viņi iegādātos. Viņi ir lietpratēji un varēja ieteikt, ko mēs varētu mācīties kā uzņēmēji, kas citos veikalos ir labs un ērts, kādu pozitīvo pozitīvo praksi mēs varētu pārņemt un par ko mēs varētu padomāt, lai atšķirtos. Viņi arī bija vieni no mūsu padomdevējiem,» sacīja A.Gaidelione.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 15. marta "Zinātkāres centri ZINOO" ir bijuši slēgti, bet nākamnedēļ Cēsīs un jūlijā Rīgā tiek plānots atsākt darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja "ZINOO" vadītājs Pauls Irbins.

Viņš sacīja, ka vīrusa radītā krīze trāpījusi "pļaujas laikā", jo pavasarī bija plānotas nodarbības sadarbībā ar Latvijas skolām. Tā kā tās nevarēja notikt, radās problēmas nosegt fiksētās izmaksas, kas saistītas ar centru uzturēšanu, un darbinieku skaits bijis jāsamazina no desmit līdz diviem cilvēkiem.

Darbību šā gada vasarā atsāks divi "Zinātkāres centri ZINOO" - Cēsīs, Poruka ielā un Rīgā, tirdzniecības centā "Galleria Riga", pārējos centrus - Liepājā un Daugavpilī - pārņēmušas pašvaldības. Plānots, ka Rīgas "Zinātkāres centrs ZINOO" atsāks strādāt nedēļu nogalēs. Ja vien nebūs otrā Covid-19 viļņa, septembrī atkal plānots atsākt nodarbības skolās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotra gada laikā skolotāju skaits, kuri izmanto mūzikas mācību platformu Solfeg.io, pieaudzis no 100 līdz 1700

Mūzikas mācību platformas Solfeg.io mērķa valstis ir Latvija, Zviedrija un ASV. 40% jauno lietotāju ir no ASV, skolotāji tur Solfeg.io atrod pēc atslēgas vārdiem interneta meklētājā. Tāpēc uzņēmums arvien nopietnāk domā par šo reģionu. «Rudenī sāksim aktīvus mārketinga soļus šajā virzienā, lai vairāk iesaistītu skolotājus, kuri Amerikā ir kļuvuši par mūsu klientiem,» saka Lauma Kazaka, Solfeg.io (SIA Solfegio) līdzdibinātāja. Risinājumu lieto arī daudzi skolotāji Austrālijā, Kanādā un citās angliski runājošās valstīs. Ir arī vairāki visai tāli reģioni, kur skolotāji ir atraduši Solfeg.io, piemēram, Taivānā. Kopumā risinājumu lieto 96 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes rajona tiesa Cēsīs pasludinājusi augļu un dārzeņu pārstrādātāju Milda KM par maksātnespējīgu. Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami maksātnespējas procesa administratoram līdz 2019.gada 15.jūlijam. Milda KM pagājušā gada 16.oktobrī izslēgta no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju loka, un šogad 28.maijā uzņēmumam bija 239 729 eiro nodokļu parāds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 94 miljoni eiro

LETA, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 12.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Pārsteigumu nav – tā var teikt par statistikas datiem, kuri rāda uzņēmējdarbības vidi aprīlī.

Bezdarbnieku skaits pieaudzis, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits sarucis. Vēl šā gada martā PVN maksātāju skaits bija 79 032, bet maija sākumā – 72 947. Seši tūkstoši PVN maksātāju mēneša laikā izgaisuši.

Līdz 30. aprīlim bankas no uzņēmumiem bija saņēmušas vairāk nekā 2,6 tūkstošus pieteikumu piešķirt kredītbrīvdienas. Būtiski arī sarucis kredītu pieteikumu apjoms.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 12. maija numurā:

  • viedokļi - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana
  • aktuāli - restarts prasa palielināt valsts lomu
  • aktuāli - jauni uzņēmumi rodas uz pusi mazāk
  • tēma - kreditēšanas standarti kļūst striktāki
  • ekonomika - pandēmija maina valdību lomu sabiedrības dzīvē
  • enerģētika - līderi nemainās; elektroenerģijas cenas; zaļā enerģija
  • tehnoloģijas - ieguvēji tie, kas prot pielāgoties
  • transports/loģistika - taksometri cieš zaudējumus kopā ar tūrismu
  • transports/loģistika - "Bolt Latvija" ātri pielāgojās situācijai
  • veselības aprūpe - zālēm jākļūst vēl pieejamākām
  • biznesa psiholoģija - strauji notikumi prasa ātru reakciju
  • bizness reģionos - uzlabotais restorāns "Kest" Cēsīs
  • iepakojums - "Madara Cosmetics" izmanto OWP (Ocean Waste Plastic) materiālus
  • brīvdienu ceļvedis - Artūrs Gailītis, SIA "Rezidence" un organizācijas #viedi izveidotājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Ideja par šādu veikalu radusies jau pirms diviem gadiem un tā tikai gaidījusi īsto brīdi, telpas un cilvēkus, lai realizētos. Veikalu izveidojusi četru cilvēku komanda – Kārlis Mednieks, Justīne Grantiņa, Māris Ločmelis un Inese Ločmele. K.Mednieks ir dzimis kuldīdznieks, bet pārējie nesen pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā.

"Kuldīga šobrīd aug un attīstās, un arī mēs gribam dot savu artavu tajā, kaut kādā ziņā celt šejienes dzīves kvalitāti, piedāvājot cilvēkiem iespēju iegādāties ikdienā nepieciešamās preces bez iepakojuma, samazinot sadzīves atkritumu daudzumu un iedvesmojot cilvēkus dzīvot dabai draudzīgāk un veselīgāk," stāsta veikala līdzizveidotāja J.Grantiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Uzsāk Latvijas tūrisma galamērķu kampaņu Nīderlandē

Ilze Žaime, 12.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šovasar uzsākusi 8 Latvijas tūrisma galamērķu kampaņu Nīderlandē. Rudenī šī kampaņa turpināsies arī Latvijā.

Nīderlandes tūristiem tiek piedāvāts iepazīt 8 Latvijas tūrisma galamērķus, kuri iepriekšējos gados ir uzvarējuši Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu jeb EDEN konkursos. Šie galamērķi ietver gan pilsētas, vietas un iespējas, gan tradīcijas, amatniecību un kultūru. To starpā ir: Cēsis - kultūras galvaspilsēta, Latgales kulinārā mantojuma centrs, Liepāja, Līgatnes papīrfabrikas ciems, Jūrmala, Tērvetes dabas parks, Latgales podnieki un Kuldīga.

Kampaņas mērķis ir Latvijā esošo Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu atpazīstamības kampaņas koncepcijas izstrāde un realizācija Nīderlandē un Latvijā, kā arī informēt Nīderlandē dzīvojošus ceļotājus par tūrisma iespējām Latvijas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir uzkrājis 298 015 eiro, bet finanšu instrumentos ieguldījis 884 981 eiro, liecina Levita valsts amatpersonas deklarācija, kuru viņš iesniedzis, stājoties Valsts prezidenta amatā.

Levitam pieder obligācijas 94 997 eiro vērtībā. Prezidentam ir arī līdzekļi četros ieguldījumu fondos - kopumā 245 540 eiro vērtībā, kā arī citi ieguldījumi 544 443 eiro vērtībā.

Levits deklarējis 232 641 eiro uzkrājumus «Luminor Bank» Latvijas filiāle un 64 414 eiro uzkrājumus bankā «Banque et Caisse d»Epargne de l'Etat» Luksemburgā. Deklarācijā norādīts, ka Levitam ir arī 960 eiro uzkrājumi Francijas bankā «Societe Generale».

Prezidentam ir arī dzīvības apdrošināšana.

Deklarācijā norādīs, ka prezidents ieņēmis valdes locekļa amatu Eiropas publisko tiesību asociācijā «Societas Iuris Publici Europaei».

Valsts pirmās amatpersonas īpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā un viens - Cēsīs, kā arī divi zemes īpašumi Mārupes novadā, liecina Levita iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būtiski maina satiksmes organizāciju Jūrmalas šosejas remontdarbu posmā

Zane Atlāce - Bistere, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 23.septembra veiktas būtiskas izmaiņas Jūrmalas šosejas remontdarbu posmā krustojumā ar Rīgas apvedceļu, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Satiksmei tiks atvērta uzbrauktuve virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, uzbraucot no Jūrmalas šosejas uz Rīgas apvedceļu Liepājas virzienā, un nobrauktuve virzienā no Babītes uz Rīgu, nobraucot no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju.

Savukārt satiksmei tiks slēgta nobrauktuve virzienā no Liepājas uz Rīgu, braucot no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju. Lai nokļūtu uz Rīgu, autovadītājiem būs jābrauc taisni Babītes virzienā, jāveic apgriešanās manevrs un tad jānobrauc no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju.

Satiksme pa Jūrmalas šoseju joprojām notiek pa divām joslām katrā virzienā.

Arī uz Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Sēnītei joprojām turpinās būvdarbi. Tur ātruma ierobežojumi dažādos ceļa posmos ir 30, 50 un 70 km/h. Rīta un vakara stundās, kā arī brīvdienās satiksme tur var būt palēnināta, tāpēc ceļu uzturētāji aicina ieplānot papildu laiku ceļam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunzeme vēlas kliedēt mītus par VID

Ilze Žaime, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenotie kontroles pasākumi sabiedrībā "apauguši" ar dažādiem mītiem, kur dominē viedoklis, ka uzņēmējiem tās uzsūtot konkurenti vai arī VID uz kādiem komersantiem esot vienkārši "uzēdies". "Mums jāpaver šis plīvurs, kāpēc vispār notiek auditi," uzņēmējiem Cēsīs sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Uzņēmēji piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļas, VID un Cēsu novada pašvaldības rīkotajā seminārā "Kā izvairīties no VID audita". Tajā tika runāts par nodokļu kontroles galvenajiem aspektiem.

Atklājot pasākumu LTRK prezidents Aigars Rostovskis pauda, ka patlaban VID, sadarbojoties ar LTRK, strādā pie jauna tipa nodokļu administrēšanas stratēģijas izveides un organizāciju attiecības ir labas un konstruktīvas, jo vieno uzskats, ka sistēmai jākļūst uzņēmējiem draudzīgākai un saprotamākai.

Savukārt Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sacīja, ka tieši uzņēmēji caur nodokļiem ir tie, kas finansē valsts asinisriti un publisko sektoru, tāpēc jāatrod sabalansēts veids, kā vienlaikus strādāt gan ar godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, gan tiem, kuri ir pelēkajā un melnajā zonā. Pēc viņa teiktā, zināma stabilitātes pazīme ir tā, ka nākamgad nodokļu slogs uzņēmējiem un iedzīvotājiem nepiedzīvos lielas izmaiņas. Vienlaikus J.Rozenbergs aicināja visus jautājumus starp publisko un privāto sektoru risināt dialoga ceļā, nepieļaujot neskaidras interpretācijas vai vienpusēju viedokļu uzspiešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas militārās rūpniecības uzņēmums "Patria" un Latvijas auto un industriālās tehnikas apkopes uzņēmums SIA "Unitruck" ir nodibinājuši kopuzņēmumu SIA "Defence Partnership Latvia". Jaunais uzņēmums, kura īpašnieki ir "Patria Latvia" SIA (70%) un SIA "Unitruck" (30%), atrodas Cēsīs un tā mērķis ir sniegt pakalpojumus Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS).

Uzņēmumā tiek plānots veikt militārās tehnikas apkopi un remontu, kaujas tehnikas sistēmu integrāciju, kā arī piedāvāt bruņotajiem spēkiem militārā nodrošinājuma pakalpojumus.

Kopuzņēmuma dibinātāji uzskata, ka "Defence Partnership Latvia" varētu kļūt par Latvijas aizsardzības mobilizācijas sistēmas sastāvdaļu un sniegt ievērojamu atbalstu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas veidošanā.

"SIA "Defence Partnership Latvia" nodibināšana ir daļa no "Patria" stratēģijas, kas paredz paplašināt mūsu uzņēmuma starptautisko biznesu militārās tehnikas apkopju un dzīves cikla pagarināšanas jomā," komentē Jukka Holkeri, "Patria" Starptautisko partnerību atbalsta biznesa vienības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pilī no šā gada 16. maija durvis no jauna ver izstāde "Cēsu pils stāsts", kas ļauj apmeklētājiem pils rietumu torņa trešā stāva telpā piedzīvot multimediālu Cēsu pils vēstures stāstu, izdzīvojot nozīmīgākos pils vēstures notikumus astoņu gadsimtu garumā un sajūtot seno laiku atmosfēru.

Pērn piecos mēnešos izstādi noskatījās liels skaits apmeklētāju - 40 tūkstoši cilvēku.

Izstādes veidotājs ir Digitālais izstāžu nams "Lumiere", kas specializējies multimediālo izstāžu veidošanā Latvijā. Ieskatu multimediālā izstādē var gūt: klikšķinot šeit.

Ekspozīcijas mākslinieciskais risinājums ir audiovizuālas projekcijas, kuras aptver torņa trešā stāva telpas grīdu un griestus, kā arī sienas 270 grādu segumā. Saturiski muzeja apmeklētājs atrodas telpā, kura mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un ikdienas ritmu. Vēsturiskās logu ailes izmantotas projecētai ilūzijai par pils apkārtni, ilustrējot gan attīstību, gan notikušos karus.

Komentāri

Pievienot komentāru