Foto

Mana pieredze: StudijāOmnes visi var dziedāt

Inita Šteinberga, speciāli DB, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.

«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka.

Muzikas studijā Omnes strādā ar bērniem pēc īpaši izstrādātas metodikas. Šī nav vieta, kur nākt muzikāli izklaidēties, bet nopietni strādāt, uzsver studijas vadītāja. «Apmācību procesā varam garantēt, ka katrs bērns apgūs mūzikas izpratnes minimumu, spēs dziedāt korī. Ar noteikumu – ja sāk apmācību jaunākajā skolas vecumā. Jau pats studijas vārds Omnes tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «visi»,» viņa skaidro. Studijā var attīstīt dzirdi un balsi, apgūt dziedāšanu bērni un jaunieši vecumā no 6,5 līdz 16 gadiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni tiek uzņemti visi, jo tad katram viņa spēju robežās var attīstīt muzikālo dzirdi. Studija savulaik sāka strādāt ar 20 bērniem, pirmskrīzes laikos bijuši 90 audzēkņi, tagad to ir ap 50.

Uz studiju kā uz darbu

Nodarbības notiek trīs reizes nedēļā. Jaunākie dalībnieki apgūst dziedāšanu un solfedžēšanas prasmi. Vidējā vecuma posmā ir iespēja dziedāt starptautiski atzītā un novērtētā kolektīvā – bērnu korī Omnes. «Katrs gads ir unikāls, bērni atšķiras. Taču svarīgi, lai ilgstoši saglabātos kora kodols,» skaidro Aija Kukule. Kora bērnu vecums – no 9 līdz 16 gadiem. Ir grūti panākt, lai rezultāts būtu nemainīgi labs.

Visi lēmumi par festivāliem un konkursiem tiek pieņemti pasniedzējai un audzēkņiem kopīgi. Pēc tam tiek aptaujāts vecāku viedoklis, jo viņiem nāksies segt bērnu ceļa izdevumus. Ja izlemts piedalīties, tad notiek apzināta un neatlaidīga darbība, gatavojoties tam. Vasarā apmēram desmit dienas tiek rīkotas kora nometnes. Tās katru gadu notiek citā Latvijas vietā. Taču arī tā nav izklaide un atpūta, bet gatavošanās kādam konkrētam mērķim, konkursam. Ja konkurss izvēlēts vasarā, tad jārēķinās, ka gatavošanās notiek visu vasaru. Tādēļ dalība konkursos parasti tiek plānota mācību gada laikā.

Svarīgākā prece

Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt bērnus, kurus kādā brīdī nav bijis jāpiespiež turpināt iesākto mūzikas apguvi, secina studijas vadītāja. Tad lielāka nozīme ir vecāku atbalstam. Lietu kārtībai ir jābūt. Pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērni apjūk no pilnīgas brīvības. Dodot izvēles brīvību, vecāki liek bērnam uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, bet bērni to vēl nevar. Audzināšanā jāuzsver, ka pienākumam jābūt. Tā arī ir viena no lietām, ko bērns apgūst, nākdams uz studiju, kori.

Studijas vadītāja teic, ka daudzi vecāki saprot – bērna muzikālā izglītība skolā dažādu iemeslu dēļ nereti nenotiek tik labi, kā vēlētos, taču maksāt par izglītību ārpus skolas šķietot nepieņemami, jo izaugusi paaudze, kas uzskata, ka viss pienākas par velti. «Mani satrauc tas, ka pēdējā laikā mazāk nāk jaunākā vecuma dalībnieku,» atzīst Aija Kukule. «Ja salīdzina ar pirmskrīzes laiku, tas jūtams jo īpaši,» viņa saka. Taču skolotāja kā galveno iemeslu nesaskata līdzekļu trūkumu, bet prioritāšu maiņu sabiedrībā: «Pašam galvenajam nauda atrodas. Taču žēl, ka īpaši jaunajām ģimenēm tās ir māja, mantas, nevis bērna izglītība.»

Panākumi iedvesmo

Koris ir izveidots 2002.gadā no mūzikas studijas Omnes vecāko grupu dalībniekiem. Kora repertuārs ir plašs – no renesanses līdz mūsdienu komponistu kora aktualitātēm un tautas mūzikai. Kolektīvs koncertējis Igaunijā, Beļģijā, Zviedrijā, Vācijā, Itālijā, Ungārijā,Krievijā, Maķedonijā,Polijā. Kolektīvs piedalījies deviņos starptautiskos koru konkursos. Pēdējos gados mājās vestas zelta godalgas un izcīnītas pirmās vietas. Izdoti četri kora CD. «Tas viss ir stimuls bērniem un jauniešiem nākt un turpināt mūzikas apguvi,» skaidro Aija Kukule. Patlaban koris Omnes gatavojas dalībai starptautiskajā koru konkursā Šveicē (Montreux), kurp dosies jau aprīlī. Aktīva koncertdzīve notiek arī Latvijā. Piemēram, aprīlī paredzēti divi labdarības koncerti.

Sponsori – vecāki

Tā kā Omnes nav pašvaldības iestāde, atbalstu darbībai saņemt izdodas reti. Aijai Kukulei visvairāk rūp tas, ka grūti garantēt kora dalību starptautiskos konkursos: «Nevaru aizvest tikai dažus, mums jābrauc visiem. Tādēļ viss maksāšanas smagums gulstas uz vecāku pleciem.» Studijai Omnes kā biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet arī tas nepalīdzot tikt pie ziedotājiem. Varbūt vajadzētu vairāk iet, meklēt prasīt, rakstīt dažādus projektus, atzīst studijas vadītāja, bet visam neatliekot laika, ir arī jāstrādā. Viņa novērojusi, ka arī mūzikas projektu jomā ir tā sauktie profesionālie projektu rakstītāji, kuru uzrakstītajiem projektiem tiek nauda vienmēr. Taču Omnes nepadodas un arī šogad izdos CD par savu naudu.

Aija Kukule atklāj, ka pēdējos piecus gadus iztikuši paši ar saviem līdzekļiem, bez palīdzības no malas: «Mēs jau arī mazliet skaitāmies uzņēmums, privāts bizness, bet mūsu gadījumā praktiski tas izklausās tā smieklīgi. Tādas studijas kā mēs bez valsts vai pašvaldības atbalsta nevar pastāvēt. Ja iepriekš visu sarēķina un apdomā, tad mēs nevienu projektu nebūtu realizējuši. Taču kaut kā, redz, viss notiek!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 1. aprīlī (atjaunots plkst. 18:34)

Dienas Bizness, 01.04.2014

Latvija.

Gatavojas izsolīt basketbolistam Kambalam piederošu māju, par kuru viņš neliekas zinis

Pašvaldībai nenomaksātu parādu dēļ maijā paredzēts izsolīt basketbolistam Kasparam Kambalam piederošu neapdzīvotu māju ar zemi Jelgavā.Lasīt tālāk...

Foto: Zemgales ziņas

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laimdota Straujuma konkurenci Latvijas elektrības tirgū sagaida 2016. gadā. Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule. Leišu Narbutas Furniture Company pēc restarta piedzīvo strauju izaugsmi. A. F. Rasmusnes brīdina - mieru Eiropā nevar uztvert kā pašsaprotamu.

Tāpat 1. aprīlī, joku dienā, lasiet par to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins iegādājies zemes gabalu Latvijas ciemā Putinka.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris marta sākumā zaudējis maksātnespējas procesa administratora sertifikātu, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Jautāts, kas notiks ar iepriekš izsludinātajām izsolēm, Koris norādīja, ka neviena no izsolēm nav atcelta. Tiesa, viņš nevarēja prognozēt, ko varētu darīt jaunieceltais administrators.

Maksātnespējas likumā teikts, ka tad, ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, likuma noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par desmit dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs, informēja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Šāds lēmums pieņemts, jo neviens no «KVV Liepājas metalurga» iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.

Atbilstoši Maksātnespējas likumā paredzētajai kārtībai, administrators veiks izmaiņas uzņēmuma mantas pārdošanas plānā.

Hmieļevskis sacīja, ka uzņēmuma mantu plānots pārdot pa daļām vairākās izsolēs. «Tuvāko nedēļu laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns un, iespējams, ka februārī jau varētu sākties izsoles. Pagaidām vēl nav zināms, kādas uzņēmuma daļas tiks piedāvātas katrā no izsolēm, līdz ar to nav zināma arī iespējamā izsoļu sākumcena,» skaidroja Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes rajona tiesa Liepājā trešdien atcēla maksātnespējas procesa administratora sertifikātu zaudējušo Guntaru Kori no maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs administratora amata, aģentūru LETA informēja tiesas pārstāve Velga Lūka.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.

Lēmumu par Kora atcelšanu tiesa nosūtīs Maksātnespējas administrācijai, kurai būs jāiesaka jauns kandidāts administratora amatam. Cik ilgs laiks tam būs nepieciešams, atkarīgs no Maksātnespējas administrācijas, taču parasti tas notiek vienas vai divu dienu laikā pēc tam, kad tiesa ir nosūtījusi administrācijai lēmumu par administratora atcelšanu, iepriekš skaidroja Lūka.

Jau ziņots, ka Koris marta sākumā zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāčplēša dienas piemiņas pasākumu ietvaros aizvadīts Ekumeniskais dievkalpojums un nolikti ziedi Brāļu kapos.

Ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze. Tostarp ziedu nolikšanā piedalījās skolēni un citi Latvijas iedzīvotāji.

Dienas gaitā norisinās arī citi pasākumi, piemēram, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militāro parāde pie Brīvības pieminekļa, ziedu nolikšana pie O. Kalpaka pieminekļa, kā arī piemiņas brīdis Sudrabkalniņā.

No plkst. 16.00 līdz vienpadsmitiem vakarā notiks jau par tradīciju kļuvušais pasākums «Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem», kurā paredzēts lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz 11. novembra krastmalai, kā arī Svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa, koru, solistu un folkloras kopu koncerts Latviešu strēlnieku laukumā un uguns plosta palaišana Daugavā. Pēc plosta palaišanas Strēlnieku laukumā muzicēs postfolkloras grupa «Iļģi».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» administratora amata pretendente ir zvērināta advokāte Vita Dika, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Kurzemes rajona tiesā Liepājā pagaidām šī informācija nebija saņemta, attiecīgi tiesa nevarēja pateikt, kurā datumā varētu lemt par jaunā administratora apstiprināšanu amatā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Kurzemes rajona tiesa Liepājā trešdien, 21.martā, atcēla maksātnespējas procesa administratora sertifikātu zaudējušo Guntaru Kori no «KVV Liepājas metalurga» administratora amata. Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.

Lēmumu par Kora atcelšanu tiesa nosūtīja Maksātnespējas administrācijai, kurai bija jāiesaka jauns kandidāts administratora amatam.

Tāpat ziņots, ka Koris marta sākumā zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu. Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grammy tiek arī Latvijas Radio korim un Sinfonietta Rīga

LETA--BBC, 27.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā Grammy mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā svētdien Losandželosā kategorijā "labākais kora sniegums" laurus plūcis kompānijas ECM izdotais albums ar igauņu komponista Arvo Perta opusu Adam's Lament, kura ierakstā piedalījies arī Latvijas Radio koris un Sinfonietta Rīga.

Kompaktdiska ieraksts veikts 2011.gada novembrī Nigulistes baznīcā Tallinā. Igauņu diriģenta Tenu Kaljustes vadībā to ieskaņojuši Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga, Vox Clamantis, Igaunijas Filharmonijas kamerkoris un Tallinas kamerorķestris.

Jau ziņots, ka svētdien Losandželosā notika 56.ikgadējā Grammy balvu ceremonija, kurā triumfēja elektroniskās mūzikas duets Daft Punk un repa duets Macklemore un Raiens Luiss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas - elektrotēraudkausēšanas krāsns - elektroniskā izsole trešdien, 28.martā atzīta par nenotikušu, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma maksātnespējas administratore Vita Dika.

Uz šo izsoli nebija pieteicies neviens pretendents, norādīja Dika.

Šodien noslēgušās divu «KVV Liepājas metalurgs» nekustamo īpašumu izsoles. Īpašums Brīvības ielā 100B ir nosolīts par 82 000 eiro, bet īpašums Brīvības ielā 94A nosolīts par 116 000 eiro, informēja Dika. Viņa norādīja, ka izsoļu rezultāti vēl ir jāapstiprina tiesai. Jautāta, vai pastāv tāda iespēja, ka jaunieceltā administratore atceļ iepriekšējā administratora Guntara Kora izsludinātās, kā arī jau noslēgušās izsoles, Dika sacīja, ka pagaidām to nevar komentēt, jo Koris vēl nav nodevis jaunajai administratorei visu maksātnespējas lietas dokumentāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metalurgu paredzēts pārdot kā ražojošu objektu slēgtā pārdošanas procedūrā ar potenciālo pircēju atlasi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda a/s KVV Liepājas metalurgs administratora Guntara Kora atbildes DB. Viņs norāda, ka a/s KVV Liepājas metalurgs sagatavotais mantas pārdošanas plāns paredz primāri realizēt mantu kā lietu kopību, t.i., pārdot rūpnīcu kā ražojošu objektu. «Šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai atrastu rūpnīcai pircēju un šis uzdevums ir uzticēts SIA Ernst & Young Baltic,» skaidro G. Koris.

Šobrīd paredzēta slēgta pārdošanas procedūra. «Ir paredzēta potenciālo pircēju atlase, vispārējie kritēriji ir noteikti mantas pārdošanas plānā, bet tie var tikt precizēti,» viņš turpina. Ja rūpnīca tiks pirkta kopumā, tad galvenais pircēju izvēles kritērijs būs rūpnīcas kā ražojoša objekta darbības nodrošināšana. «Tas atkarīgs no tā vai būs pircēji, kas vēlēsies iegādāties ražošanas objektu kopumā, ja tādi būs, tad maksātnespējas process varētu tikt pabeigts līdz jūnijam,» uz jautājumu cik ilgā laikā paredzēts īstenot a/s KVV Liepājas metalurgs mantas pārdošanu, atbild G. Koris. Jāatgādina, ka 2016. gada 16. septembrī Liepājas tiesa atzina KVV Liepājas metalurgu par maksātnespējīgu. Kopumā pieteikti kreditoru prasījumi par 116,58 milj. eiro. Kopējais nodrošināto kreditoru prasījumu apmērs ir 86,9 milj eiro, bet nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējais apmērs ir 29, 65 milj. eiro, ziņo LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsludinātas pirmās maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs mantas izsoles

Elīna Pankovska, 23.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā metālapstrādes uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas procesa administrators Guntars Koris ir izsludinājis pirmās sešas uzņēmuma mantas izsoles, DB informēja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Izsoles izsludinātas Liepājā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 94A, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 100B, kā arī velmēšanas cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kas atrodas Brīvības ielā 95A, Liepājā. Velmētavas mantas izsole notiks šā gada 20. martā un sākumcena ir noteikta 1,33 milj. eiro apjomā. Pārējās izsludinātās izsoles noritēs elektronisko izsoļu vietnē.

Tāpat izsludināta arī izsole KVV Liepājas metalurgs piederošam nekustamam īpašumam Brīvības ielā 94, Liepājā un tur esošajai kustamai mantai, tai skaitā, elektrotēraudkausēšanas cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai. Lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir 5,35 milj. eiro. Izsoles sāksies šā gada 26.februārī un tiks slēgtas šī gada 28.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Cēsu koncertzāle saņēmusi lielāko valsts finansējumu no visiem reģionālajiem kultūras centriem

Lāsma Vaivare, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Loginovs: KVV Liepājas metalurga izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu neizdosies

LETA, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu, visticamāk, neizdosies, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka valsts kopējā prasījuma summa pret «KVV Liepājas metalurgu» patlaban ir 62 miljoni eiro plus soda nauda.

«Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu PA meitasuzņēmumam SIA »FeLM«, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Patlaban negribētu spekulēt, par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,» sacīja Loginovs.

Viņš norādīja, ka izsoļu sākumcenas ir noteiktas atbilstoši mantas novērtējumam.

Loginovs norādīja, ka patlaban arī nevar prognozēt, cik daudzi interesenti reģistrēsies izsolēm un vai tādi vispār būs.

Loginovs piebilda, ka gadījumā, ja pirmās izsoles būs neveiksmīgas, pastāv divas iespējas - rīkot jaunas izsoles, vai arī PA meitasuzņēmuma «FeLM» personā pārņemt mantu un tālāk to mēģināt pašai pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Administrators: Uz KVV Liepājas metalurga velmētavas izsoli reģistrējušies vairāki pretendenti

LETA, 19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas mantas izsoli, kas paredzēta otrdien, 20.martā, ir pieteikušies vairāki pretendenti, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

«Izsole rīt notiks un uz to ir pieteikušies vairāki pretendenti. Tāpat pretendenti ir reģistrējušies arī uz uzņēmuma nekustamo īpašumu un elektrotēraudkausēšanas krāsns elektroniskajām izsolēm,» sacīja Koris.

Velmētavas mantas izsole notiks 20.martā plkst.12, Liepājā, Brīvības ielā 93, un tās sākumcena ir noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 26.februārī sākās elektroniskā izsole maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas ceham un tur esošajai kustamai mantai - cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kā arī četriem uzņēmumam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Liepājā, Brīvības ielā 94, esošā elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - KVV Liepājas metalurga velmētavas kustamo mantu iegādājies Smart Stahl

LETA, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas kustamās mantas izsolē uzvarējis Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

Pievienota 5. rindkopa

Austrijas uzņēmums uzvarējis izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Par pirkumu «Smart Stahl GmbH» ir jānorēķinās trešdien, 21.martā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka šodien izsolē piedalījās trīs pretendenti - bez Austrijas uzņēmuma vēl arī Latvijas uzņēmumi SIA «Tolmets» un SIA «FeLM».

Velmētavas mantas izsoles sākumcena bija noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Sabiedrisko mediju portāls «lsm.lv», atsaucoties uz «TV Kurzeme», ziņo, ka Austrijas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu velmētavā un pieņemt darbā daļu no bijušajiem «KVV Liepājas metalurga» darbiniekiem. «Smart Stahl Gmbh» menedžeris Peters Foltins «TV Kurzeme» gan nevarēja pateikt, cik cilvēkiem varētu tikt nodrošināts darbs. Velmētavas ēka gan patlaban ir ieķīlāta un tiks iznomāta vai pārdota atsevišķa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Liepājas metalurgs kreditoru prasījumi pārsniedz 116 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs administrators noteiktajā termiņā ir saņēmis kreditoru prasījumu pieteikumus par kopējo summu 116 587 921,86 eiro, informē, AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris.

Kā pamatotus administrators patlaban atzinis 19 juridisko personu kreditoru prasījumus par kopējo summu 88 287 292,30 eiro, savukārt piecu juridisko personu kreditoru prasījumu 27 577 837,88 eiro apjomā izvērtēšanai administrators to iesniedzējiem pieprasījis iesniegt papildus dokumentus. Pieteikti arī 395 darbinieku prasījumi par kopējo summu 722 791,68 eiro.

Kopējais nodrošināto kreditoru prasījumu apmērs ir 86 935 627,36 eiro, bet, nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējais apmērs ir 29 652 294,50 eiro.

Vienlaikus pabeigta maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs mantas inventarizācija. Informācija tiek apkopota, un mantas pārdošanas plāns tiks izstrādāts līdz 16.novembrim, kad tas tiks nosūtīts saskaņošanai kreditoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nākamnedēļ vērtēs KVV Liepājas metalurga potenciālo investoru pieteikumus ar reālām finanšu garantijām

LETA, 15.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā nedēļā plānots vērtēt maksātnespējīgā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs potenciālo investoru pieteikumus ar reālām finanšu garantijām, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka sarunas par investora piesaisti KVV Liepājas metalurgam tuvojas noslēgumam. «Ja mums izdosies, šodien vajadzētu būt parakstītiem pieteikumiem, kuri jau ir ar reālām finanšu garantijām. Līdz šim sarunas bija vairāk - kā būtu, ja būtu, bet šobrīd ir jāiesniedz dokumenti ar reālām banku un finanšu garantijām. Nākamajā nedēļā mēs vērtēsim visu šo materiālu,» sacīja ministrs.

Ašeradens piebilda, ka investora piesaistes procesā agrīnā fāzē ir piesaistīta arī Eiropas Komisija. «Izvēle būs balstīta uz kopējām Eiropas rekomendācijām,» viņš teica.

Pēc ministra prognozētā, valdība, kā viens no KVV Liepājas metalurga kreditoriem, apmēram divu nedēļu laikā plāno izdarīt izvēli, savukārt pēc tam lēmumu par investora piesaisti pieņems parējie kompānijas kreditori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumi izrādījuši interesi par KVV Liepājas metalurgs teritoriju

Elīna Pankovska, Māris Ķirsons, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vairāki Liepājas metālapstrādes uzņēmumi ir izrādījuši interesi par šo teritoriju, lai varētu paplašināt savu darbību.

Lai gan maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs administrators paziņojis, ka uzņēmumam piederošo mantu pārdos izsolēs pa daļām, joprojām nav skaidrības, kas notiks ar potenciālā investora priekšlikumu

Iespējams, ka pavisam drīz noslēgsies vēl viens posms maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs pastāvēšanas vēsturē. Pagājis nedaudz mazāk nekā gads, kopš pirmie potenciālie pircēji iesniedza savus piedāvājumus uzņēmuma iegādei. Tomēr līdz pat šim brīdim vienošanās starp valsti un potenciālo pircēju Igoru Šamisu, kura piedāvājums tika atzīts par reālāko, nav panākta. Līdz ar to maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris paziņojis, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Tāpēc ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām. Tuvākajā laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns, un iespējams, ka jau februārī varētu notikt pirmās izsoles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nemainīga vērtība konferencēs ir to saturs; vērojama pasākumu tematiskā segmentācija.

Uzņēmumu vēlme iesaistīties konferenču organizēšanā pieaug. Gan organizatori, gan sarīkojumu apmeklētāji novērtē iespēju aprunāties ar dažādu nozaru līderiem, konkrētas jomas ekspertiem, dalīties pieredzē un zināšanās. Laikā, kad tehnoloģijas ir mainījušas informācijas uztveršanas paradumus, konferenču rīkotājiem ir jādomā ne tikai, kā piesaistīt, bet arī kā noturēt klausītāju uzmanību. Dažādi tehniskie risinājumi ir kļuvuši pašsaprotami, tie nenosaka toni pasākumos, bet palīdz veidot saturu un kalpo klausītāju ērtībām.

Divi vaļi

Katru pusgadu vai pat biežāk ir kaut kas modīgs, ko izmēģina konferenču rīkotāji, piemēram, jautājumi tiešsaistē, lai iesaistītu auditoriju, čipotas aproces, lai varētu izsekot, pie kuriem stendiem ir lielākais apmeklētāju skaits, vai īpaši konferencēm izstrādātas aplikācijas un daudz kas cits, taču nemainīga vērtība ir tieši konferences saturs, uzskata reputācijas vadības kompānijas Lejiņa & Šleiers vecākais partneris Juris Šleiers, citējot Koko Šaneli, kuras teiktais «mode mainās, bet stils paliek», viņaprāt, pilnībā atbilst konferenču organizēšanas tendencēm. «Pirms kāda laika tehnoloģijas bija pārdošanas rīks un veids, kā atšķirties no konkurentiem, bet šobrīd tās ir pašsaprotamas. Savā ziņā tās var pielīdzināt e-talonam,» vērtē uzņēmuma Win Partners vadītājs Valters Gražulis. «Būtisks ir «wow» (spēcīgs pārsteigums) faktors, ko sniedz saturs, proti, kādus cilvēkus pasākuma apmeklētājs dzirdēs un ko praktisku iegūs no tā apmeklēšanas,» viņš teic. Turklāt pat salīdzinoši pareizās korporatīvās konferences cenšas kļūt par piedzīvojumu, nevis tikai sadarbības partneru un darbinieku pasākumu. «Tās sāk arvien vairāk līdzināties rokkoncertam vai šovam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Liepājas metalurga pārdošanas process sāksies februārī, investorus meklēs EY

LETA, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs administrators Guntars Koris uzņēmuma pārdošanas plānu izstrādās līdz janvāra beigām, līdz ar to oficiāls pārdošanas process sāksies februārī, aģentūrai LETA sacīja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Līdz janvāra beigām tiks pabeigta uzņēmuma mantas novērtēšana un izstrādāts pārdošanas plāns. Tas vēl būs jāsaskaņo ar kreditoriem, tāpēc oficiāli pārdošanas process varēs sākties februārī, skaidroja Hmieļevskis.

Tuvākajās dienās administrators noslēgs līgumu ar biznesa konsultāciju kompāniju EY (agrāk - Ernst&Young) par potenciālo investoru meklēšanu.

Hmieļevskis skaidroja, ka konsultanta piesaistē administrators sarunu procedūrā uzrunājis vairākus potenciālos partnerus un EY piedāvājums bijis labākais. Nozīme bijusi arī tam, ka vēl 2013.gadā EY veica toreizējās AS Liepājas metalurgs padziļināto finanšu analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni pēc divām nedēļām - līdz 16.oktobrim - plānots pabeigt maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs pārdošanas darījumu, aģentūru LETA informēja maksātnespējas administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Viņš norādīja, ka patlaban ar uzņēmuma potenciālo pircēju tiek kārtoti visi nepieciešamie darījuma dokumenti. Pēc darījuma dokumentu saskaņošanas ar potenciālo pircēju, tas tiks virzīts saskaņošanai ar nodrošinātiem kreditoriem.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošas neoficiālas informācijas KVV Liepājas metalurgs ražotnes pircējs ir uzņēmējs Igors Šamiss, kurš bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms trim gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas KVV Group.

2014.gadā Krievijas izcelsmes miljonāram Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums United Group piedāvāja iegādāties Liepājas metalurga pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā KVV Group piedāvāja 107 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nemirstīgais mironis

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Neatbildēts ir jautājums (tiesa, ar skaidri saprotamu potenciālo atbildi) par to, kas notiks ar valsts ieguldīto naudu metalurga mīta uzturēšanā.

KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris šonedēļ paziņoja, ka uzņēmuma mantu izsolīs pa daļām, kā nekā jēdzīga vienošanās starp valsti un potenciālo investoru Igoru Šamisu neesot panākta, jo vienīgā kaut cik nopietnā «precinieka » piedāvājums esot bijis ne vairāk un ne mazāk kā nepārliecinošs. Tas nav raisījis ticību investora apņēmībai pamirušo metalurģijas milzi iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Lai gan tieši to I. Šamiss vismaz publiski ir apņēmies. Tomēr varētu arī saprast pretējo, jo laikam jau ne īsti līdz galam iekārotajai metalurģijas «līgavai» prāvs sūras pieredzes pūrs un arī šāda veida biznesa izredzes izmaksu un mūsdienu tirgus apstākļos ir drīzāk paradoksālas, nekā akmenī kaltas. Līdz ar to rodas sajūta, ka līgava zaudējusi pievilcību tik ļoti, ka to laulības gultas vietā nu gaida kaps. Un patiesībā tieši tas tika arī piesaukts un pareģots jau iepriekš. Dzelzs lēdijas gals.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administratori iecelta Agrita Jaunsleine

LETA, 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes rajona tiesa Liepājā piektdien, 1.martā, atcēlusi no amata maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespējas administratori Vitu Diku un viņas vietā iecēlusi Agritu Jaunsleini, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Dika no amata atcelta pēc Maksātnespējas kontroles dienesta lūgumu, informēja tiesa.

Uzņēmuma maksātnespējas administratores amatā Dika tika iecelta 2018.gada 23.martā pēc tam, kad iepriekšējais uzņēmuma administrators Guntars Koris tika atcelts no amata, jo viņš, nenokārtojot eksāmenu, zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un «FeLM» pērn augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu «KVV Liepājas metalurga» vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasniegtas mūzikas balvas Zelta mikrofons 2013

Dienas Bizness, 06.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

88 izdevēji šoreiz gada balvai bija pieteikuši vairāk nekā 200 ierakstus. Žūrija mūziķa Aivara Hermaņa vadībā atlasīja 79, kuri pretendēja uz Zelta mikrofonu 19 nominācijās.

No 19 nominācijām trīs Zelta mikrofonus ieguva dziedātājs Dons, tostarp par gada labāko dziesmu.

Uzvarētājus visās 19 nominācijās skatieties arī augstāk galerijā!

Gada labākā dziesma:

Dons - Pēdējā vēstule

Labākais metāla un rokmūzikas albums:

RŪSA - No vāka līdz vākam

Labākais pop albums:

Otra puse - Uzzīmē mani

Labākais pop-rock albums:

The Sound Poets - Tavs stāsts

Labākais kantri un šlāgermūzikas albums:

Mēs tikāmies... (Žoržs Siksna dzied Raimonda Paula dziesmas)

Labākais tautas mūzikas albums:

Auļi - Dižducis

Komentāri

Pievienot komentāru