Politika

Maskavas tiesa nosacīto cietumsodu Navaļnijam nomaina uz reālu

LETA/RFE/RL/MEDUZA, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Maskavas tiesa otrdien apmierinājusi Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta (FSIN) prasību nomainīt opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam 2014.gadā piespriesto nosacīto sodu pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.

No trīsarpus gadu cietumsoda viņam atrēķināti aptuveni desmit mēneši, ko viņš pavadījis mājas arestā.

Tādējādi kolonijā Navaļnijam būs jāpavada aptuveni divi gadi un astoņi mēneši. Līdz sprieduma stāšanās spēkā Navaļnijs atradīsies apcietinājumā.

Navaļnija advokāti paziņojuši, ka spriedumu pārsūdzēs.

Navaļnija dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) pēc tiesas lēmuma aicinājis cilvēkus nekavējoties doties uz Maskavas centru un pulcēties Manēžas laukumā.

Pēc Navaļnija līdzgaitnieku aicinājuma Manēžas laukumā ieradies liels skaits drošībnieku, bet pats laukums tiek noslēgts ar nožogojumu. Slēgta arī izejas un ieejas tuvējās metro stacijās, vilcieni šajā stacijās neapstājas.

Manēžas laukuma rajonā jau notikušas pirmās cilvēku aizturēšanas.

Pirms sprieduma pasludināšanas policija izvietojusi lielus spēkus Maskavas centrā un slēgusi Sarkano laukumu. Arī Sanktpēterburgas centrā izvietoti lieli policijas spēki.

Otrdien dienas gaitā policija pie Maskavas tiesas aizturēja teju 400 cilvēku, ziņo nevalstiskā organizācija "OVD-Info", kas Krievijā veic politieslodzīto uzskaiti.

Tikmēr Lielbritānija un ASV aicināja Krieviju "nekavējoties un bez nosacījumiem" atbrīvot Navaļniju.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs tiesas lēmumu noteikt Navaļnijam reālu cietumsodu nodēvēja par "perversu".

"Apvienotā Karaliste aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Alekseju Navaļniju," teikts Rāba paziņojumā. "Šodienas perversais spriedums, vēršoties pret indēšanas upuri, nevis tiem, kas par to ir atbildīgi, parāda Krievijas nespēju pildīt pamata pienākumus, kas tiek gaidīts no atbildīga starptautiskās sabiedrības locekļa."

"Mēs atkārtojam mūsu aicinājumu Krievijas valdībai nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Navaļniju, kā arī simtiem citu Krievijas pilsoņu, kas aizturēti pēdējās nedēļas par savu tiesību izpausmi," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Navaļnija tiesas sēdē piedalījās daudzu rietumvalstu diplomāti, tostarp no Latvijas.

Krievijas Ģenerālprokuratūra bija atbalstījusi bija FSIN prasību.

Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka Navaļnijs esot daudzkārt pārkāpis pārbaudes termiņa nosacījumus, kas paredzēja, ka viņam ne retāk kā divas reizes mēnesī jāreģistrējas sodu uzraudzības inspekcijā, bet pēc izrakstīšanās no slimnīcas Vācijā, kur viņš ārstējās pēc saindēšanas, politiķis esot "pilnībā izvairījies no likumā paredzētās kontroles".

Kā ziņots, Navaļnijs 17.janvārī tika aizturēts Maskavas Šeremetjevas lidostā pēc atgriešanās no Vācijas, kur vairāk nekā četrus mēnešus atlaba pēc saindēšanas ar kaujas vielu "Novičok".

Navaļnijam pērnā gada 20.augustā kļuva slikti lidojuma laikā no Tomskas uz Maskavu, un ar saindēšanās simptomiem viņš nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā.

22.augustā Navaļnijs no Krievijas tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmās Berlīnes Universitātes klīnika "Charite".

2.septembrī Vācija paziņoja, ka iegūti neapstrīdami pierādījumi, kas apliecina, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Šo slēdzienu apstiprinājušas arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas, kā arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija.

Izmeklēšanā, ko veikuši pētnieciskās žurnālistikas centri "Bellingcat" un "The Insider" sadarbībā ar vācu žurnālu "Der Spiegel", noskaidrots, ka Navaļnija slepkavības mēģinājumu veikuši Krievijas Federālā Drošības dienesta (FSB) aģenti.

Pats Navaļnijs paziņojis, ka tie šo noziegumu nav varējuši pastrādāt bez tieša Krievijas prezidenta Vladimira Putina norādījuma.

FSIN pagājušā gada nogalē izplatīja paziņojumu presei, kurā, atsaucoties uz publikāciju žurnālā "The Lancet", norādīts, ka Navaļnijs no slimnīcas Berlīnē, kur viņš tika ārstēts pēc noindēšanas mēģinājuma, izrakstīts 20.septembrī, bet līdz 12.oktobrim "pārgājušas visas viņa slimības sekas".

Tādējādi, pēc varasiestāžu domām, Navaļnijam kā nosacīti notiesātam jau vajadzēja atgriezties Krievijā.

Maskavas tiesa 2014.gada decembrī atzina brāļus Navaļnijus par vainīgiem krāpšanā un uzņēmuma "Yves Rocher" līdzekļu izlaupīšanā, kā arī piesprieda Aleksejam Navaļnijam trīsarpus gadu nosacītu cietumsodu un piecu gadu pārbaudes laiku, bet viņa brālim Oļegam - trīsarpus gadu ieslodzījumu vispārējā režīma kolonijā.

Tiesas noteiktais pārbaudes laiks beidzās 2020.gada 30.decembrī.

Tajā paša laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atzinusi, ka brāļiem Navaļnijiem šajā lietā bijušas liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu, un Krievijas Tieslietu ministrija izmaksājusi viņiem ECT noteiktās kompensācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešās ārvalstu investīcijas Krievijā pērn veidojušas 1,4 miljardus dolāru (1,2 miljardus eiro), kas ir zemākais līmenis kopš 1994.gada, liecina valsts centrālās bankas apkopotā informācija.

Ārvalstu investīcijas Krievijā 2020.gadā nokritušās par 95%, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju un zemās enerģijas cenas.

Tiešās ārvalstu investīcijas Krievijā pakāpeniski samazinājušās jau vairākus pēdējos gadus, kas skaidrojams arī ar rietumvalstu noteiktajām sankcijām.

Analītiķi prognozē, ka ārvalstu investīcijas Krievijā šogad varētu palielināties, taču, visticamāk, nesasniegs 2019.gadā reģistrēto līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visai spēji pēdējo nedēļu laikā preču biržā palielinājusies kviešu cena. Piemēram, ASV visaktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līguma cena kopš augusta vidus palēkusies jau par 22% un sasniegusi sešu ASV dolāru atzīmi par bušeli. Arī gada skatījumā ASV kvieši kļuvuši gandrīz par ceturto daļu dārgāki.

“The Wall Street Journal” vēl arī ziņo, ka Melnās jūras reģiona kviešu (galvenokārt no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas) cena pagājušās nedēļas beigās pakāpusies līdz 246,25 ASV dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis aptuveni gada ar pusi laikā. Savukārt kviešu cena Parīzes preču biržā sasniegusi gandrīz 200 eiro par tonnu, kas ir teju par 10% vairāk nekā augustā.

Kopumā vairāku lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu balsta nelabvēlīgi laika apstākļi. Karstas vasaras iespaidā vērojami visai sausi apstākļi gan Krievija, gan ASV, kas ir pasaulē lielākās kviešu eksportētājas. Valdot šādam fonam, spekulācijas ir, ka ziemāju raža varētu nebūt tā lielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija trešdien paudusi satraukumu par Eiropas Savienības (ES) ieceri aplikt ar tā dēvēto oglekļa nodokli importu no trešajām valstīm.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja iecere tiks īstenota, Krievijas ekonomiku gaida "ļoti nopietnas sekas".

Viņš piebildis, ka īpaši smagi cietīs enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības nozares, kā arī degvielas un ogļu eksports.

Medvedevs norādījis, ka saskaņā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas aplēsēm valsts tautsaimniecība var zaudēt miljardiem eiro.

ES, cenšoties vienlaikus īstenot "zaļo kursu" un saglabāt savas tautsaimniecības konkurētspēju, iecerējusi aplikt importu ar īpašu nodokli, kura lielums būs atkarīgs no oglekļa izmešu daudzumu, ko radījusi attiecīgā produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OPEC+ valstis vienojas par kopējo naftas ieguves apjoma samazinājumu

LETA--AFP, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu grupa OPEC+ videoapspriedē otrdien vienojusies, ka kopējais naftas ieguves apjoms februārī un martā samazināsies.

Naftas ieguves apjoms OPEC+ valstīs kopumā saruks no 7,2 miljoniem barelu dienā līdz 7,125 miljoniem barelu februārī un 7,05 miljoniem barelu martā.

Tikmēr nedaudz naftas ieguves apjomu nolēmušas palielināt Krievija un Kazahstāna.

Lai nodrošinātu, ka tirgus netiek pārpludināts ar naftu laikā, kad ar koronavīrusa pandēmiju saistītie riski pieprasījumam saglabājas augsti, Saūda Arābija nolēmusi naftas ieguvi abos mēnešos samazināt par vienu miljonu barelu dienā.

Otrdien panāktā vienošanās iezīmē kompromisu starp abām lielajām naftas ieguvējjvalstīm, jo Krievija bija izteikusi vēlmi no februāra palielināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Iepriekšējā videoapspriedē, kas norisinājās no 30.novembra līdz 3.decembrim, OPEC+ valstis vienojās naftas ieguvi janvārī paaugstināt par pusmiljonu barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas varasiestādes pieteikušas Covid-19 vakcīnu "Sputņik V" reģistrēšanai Eiropas Savienībā (ES), trešdien paziņojis Krievijas Tiešo investīciju fonds, kas finansēja vakcīnas izstrādi.

Fonda pārstāvis atklāja, ka pieteikums Eiropas Zāļu aģentūrā iesniegts otrdien.

"Tas ir nozīmīgs pagriezien punkts," viņš piebilda.

Gaidāms, ka Eiropas Zāļu aģentūra Krievijas Tiešo investīciju fonda iesniegtos dokumentus sāks izskatīt februārī.

Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja, ka tikšanās ar vakcīnas izstrādātāju notikusi otrdien, lai apspriestu fonda attīstības plānu un turpmāko sadarbību ar aģentūru.

Taču Eiropas Zāļu aģentūra noradīja, ka "Sputņik V" pašreiz netiek izvērtēta paātrinātā kārtībā.

Krievija augustā paziņoja par pasaulē pirmās Covid-19 vakcīnas reģistrāciju, izpelnoties starptautisko ekspertu kritiku, jo tobrīd tā bija izmēģināta tikai pavisam nelielam skaitam cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. decembra starptautisko alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncernu “Amber Beverage Group” (ABG) vada tā finanšu un operacionālā direktore Jekaterina Stuģe, līdzšinējam izpilddirektoram Sīmuram Fereiram pārtraucot darbību kompānijā, informē uzņēmuma pārstāve Sabīne Rutka.

Finanšu eksperte J.Stuģe uzņemsies līdzšinējā izpilddirektora pienākumus nodrošināt kompānijas darbības nepārtrauktību. Viņa ir bijusi daļa no ABG jau vairāk nekā sešus gadus, būdama atbildīga par vairākām galvenajām Grupas darbības funkcijām finanšu, ražošanas, noliktavu un loģistikas, IT un citās jomās, kā arī viņa ir bijusi daļa no Grupas valdes un padomes, kas veidoja ABG stratēģiju. Neskatoties uz pārmaiņām vadības komandā, ABG turpinās savu darbību kā ierasts visos reģionos, tostarp arī Latvijā.

Amber Beverage Group "kapteinis" Rīgas Melno balzamu vedīs apkārt pasaulei 

“Man ļoti patīk Latvija, tā iedveš mieru,” žurnālam "Dienas Bizness" saka Sīmurs...

“Man ir bijis patiess prieks strādāt plecu pie pleca kopā ar Sīmuru, veidojot ABG izaugsmes stratēģiju. Mūsu mērķi un ambīcijas paliek nemainīgi, un es esmu pārliecināta, ka kopā ar jaudīgo ABG komandu un mūsu partneriem mēs tos sasniegsim,” komentē J.Stuģe.

Mēs esam uz pareizā ceļa, lai nākamajos gados izaugtu par 1 miljarda eiro uzņēmumu un apliecinātu sevi kā izcilu nozares spēlētāju daudzos reģionos. Mēs esam labi sagatavojušies 2021. gadam un esam pat vairākus soļus priekšā mūsu konkurentiem. Es ticu, ka arī šo sarežģīto gadu mēs noslēgsim uz pozitīvas nots un ar stabiliem biznesa rādītājiem,” norāda J.Stuģe.

Konkurences padome atļāvusi Amber Beverage Group iegūt izšķirošu ietekmi pār Lido 

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut "Amber Beverage Group Holding S.à r.l."...

Pēdējo septiņu gadu laikā ABG kā grupa ir teju divkāršojusi savu biznesu, paplašinoties globālā mērogā un īstenojot vairāku kompāniju iegādi Lielbritānijā, Austrālijā, Austrijā, Krievijā, Kiprā un Baltijas valstīs. Grupa ir ievērojami uzlabojusi savu starptautisko tīklu, izveidojot un palielinot tās klātbūtni Amerikā, Eiropā, Āzijas un Klusā okeāna reģionā.

“Esmu lepns, ka varēju piedalīties ABG izveidē un attīstīšanā līdz patiesi starptautiskam uzņēmumam. Kopā mēs esam sasnieguši to, kas pirms septiņiem ar pusi gadiem šķita neiedomājams. Esmu pārliecināts, ka arī nākamajos gados ABG gaida spīdoša izaugsme,” komentē S. Fereira.

“Amber Beverage Group” (ABG) ir starptautisks alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncerns. Tas darbojas globālā mērogā no galvenā biroja Luksemburgā, kā arī caur ražošanas un izplatīšanas uzņēmumiem Krievijā, Meksikā, Lielbritānijā, Austrālijā, Austrijā un Baltijā – tā vēsturiskajā mājvietā. ABG nodarbina vairāk nekā 2000 darbinieku, kas nodrošina ražošanas, pildīšanas, tirdzniecības, izplatīšanas, eksportēšanas un mazumtirdzniecības funkcijas.

ABG grupas zīmolu portfelī ietilpst vairāk nekā 600 zīmolu, ko tā aktīvi izplata vairāk nekā 185 tirgos visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā situācijai pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja ilggadējais šīs valsts līderis Aleksands Lukašenko, esot saspīlētai, pār šo valsti arvien lielāku ēnu sākusi mest finanšu tirgus uzticība. Proti, zemāk klejo Baltkrievijas emitēto ASV dolāru obligāciju cena un attiecīgi – aug to ienesīgums (kopsolī ar risku).

Valdot šādam fonam, "Financial Times" ziņo, ka Baltkrievijas dolāru obligāciju, kurām termiņš iztek 2026. gadā, vērtība nu noslīdējusi līdz 93 ASV dolāra centiem, kur tās savukārt tikušas emitētas pie 99 centiem. Šo obligāciju ienesīgums nedēļas laikā palēcies aptuveni par procentpunktu un sasniedzis 7,4%, liecina pieejamā informācija.

Šobrīd tiek gaidīts tas, kādas būs Rietumvalstu sankcijas pret Baltkrieviju. Pagaidām bāzes scenārijs ir sankcijas pret konkrētām Baltkrievijas amatpersonām. Tomēr, ja situācija šajā valstī un ap to tomēr eskalējas, nav izslēgts, ka Eiropas investoriem kādā brīdī var tikt liegts iegādāties un tirgot Baltkrievijas parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, par 224 milj. eiro jeb 1,7 % vairāk nekā 2019. gadā, un tā ir līdz šim augstākā eksporta vērtība. Preču importa vērtība sasniedza 15,08 miljardus eiro, par 836,6 milj. eiro jeb 5,3 % mazāk nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 28,27 miljardus eiro – par 612,5 milj. eiro jeb 2,1 % mazāk nekā 2019. gadā.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; mehānismi un mehāniskās ierīces. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (21,7 %), Igauniju (13,6 %) un Zviedriju (9,3 %), elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (23,3 %), Igauniju (10,2 %) un Krieviju (9,5 %), mehānismi un mehāniskās ierīces – uz Lietuvu (19 %), Krieviju (18,7 %) un Igauniju (13,6 %).

2020. gadā no Latvijas tika eksportētas preces uz 197 pasaules valstīm. Pieci lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija un Zviedrija. To īpatsvars veidoja 49,7 % no kopējās eksporta vērtības. Uz Lietuvu visvairāk tika eksportēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, uz Igauniju, Krieviju un Vāciju – lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Zviedriju – koks un koka izstrādājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā spiediens padarīt zaļākus produktus un arī to piegādes liks mainīties ne tikai ražotājiem, tostarp arī Latvijā, bet visam transporta sektoram kopumā.

Globālā mērogā par pakāpenisku pāreju no fosilās uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu preču ražošanā un piegādē ir paudušas daudzas kompānijas. Piemēram, Eiropā mēbeļu ražošanas un tirdzniecības kompānijas Ikea, Unilever, BT, Ericsson un Telia vienojās iniciatīvā strādāt pie piegāžu ķēžu dekarbonizācijas.

“Šādu kompāniju skaits tikai vairosies, un tas jāliek aiz auss visiem – gan tiem, kas ražo preces, gan arī tiem, kas tās pārvadā,” secina Klimatneitrāla transporta koridora partnerības klastera pārstāvis Latvijā Ģirts Greiškalns. Viņš savu sacīto pamato ar savu pēdējo divu – 2018.–2020. – gadu darba pieredzi Skotijā, kad šī reģiona gāzes un naftas ieguves kompānijas izrāda praktisku interesi par tām nepieciešamo iekārtu, detaļu ražošanas un transportēšanas radītajiem siltumnīcu gāzu emisiju apmēriem un šo CO2 emisiju mazināšanu, par piemēru minot arī pasaules naftas un gāzes ieguves līderu veidotu organizāciju Oil & Gas Climate Initiative.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Color Expert-Storch LV" izstrādātais virtuālais asistents jeb čatbots ļauj klientam veikalā čata veidā saņemt konsultāciju par to, kāda ota vai rullis būs piemērotākais izvēlētajai krāsai.

Šobrīd testa režīmā kompānija ir startējusi "Būvniecības ABC" veikalos Rīgā un jau šomēnes iecerēts būt Lietuvas, Latvijas un Igaunijas veikalos, vēlāk – Krievijā, Somijā, Ukrainā un Kaukāza valstīs. Šogad iecerēts virtuālo asistentu ieviest vienpadsmit valstīs. "Izskatīsim iespēju to ieviest arī pārējās valstīs, kurās strādājam – Rietumeiropā un Skandināvijā. Šobrīd esam vienojušies ar lielākajiem krāsu ražotājiem, kas pieejami "dari pats" tipa veikalos – "Caparol", "Akzo Nobel", "Rīgas laku un krāsu rūpnīca". Nākamie soļi ir audzēt krāsu zīmolu skaitu, kas ir pieejami virtuālajā asistentā," teic Rolands Černišovs, SIA "Color Expert-Storch LV" mārketinga un sortimenta nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gada sākumā cilvēki bija piesardzīgāki, ierobežojot tēriņus, tad šobrīd ir iestājusies zināma stabilitāte, un klienti jau droši liek lietā ietaupītos līdzekļus, iegādājoties lielus pirkumus ar skatu nākotnē.

Tā secinājis nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija”, kura pārdoto dzīvokļu skaits šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, pieaudzis par 117 %. Lai gan Covid-19 uzliesmojuma sākumposmā daļa potenciālo klientu bija piesardzīgi, patlaban aktivitāte ir krietni pārsniegusi pirmskrīzes laiku.

“Covid-19 laiks ne tuvu nav beidzies, ienesot ikdienā arvien jaunus izaicinājumus un mācības. Ja gada sākumā cilvēki bija piesardzīgāki, ierobežojot tēriņus, tad šobrīd ir iestājusies zināma stabilitāte, un klienti jau droši liek lietā ietaupītos līdzekļus, iegādājoties lielus pirkumus ar skatu nākotnē. Jāņem vērā, ka dzīvojamais fonds noveco, tāpēc vēlme pēc jauna mājokļa pieņemas spēkā,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rets sārtais dimants, kas iegūts no lielākā Krievijā atrastā šīs krāsas neslīpētā dimanta, trešdien tika pārdots "Sotheby's" izsolē Ženēvā par 26,6 miljoniem ASV dolāru (22,6 miljoniem eiro).

Par "Rozes garu" nosauktā 14,83 karātu dimanta galīgā izsoles cena, ieskaitot komisijas maksu, bija pasaules rekords purpursārtam dimantam.Ovālais dārgakmens tika nosolīts dažu minūšu laikā interneta izsolē. Tā pircējs bija anonīms.

"Sotheby's" izsoļu rīkotājs Benuā Repelēns nosauca šo dimantu par "īstu dabas brīnumu" un piebilda, ka sārto dimantu cenas pieaug, jo tie kļūst arvien retāki.

"Rozes gars" tika noslīpēts no 27,85 karātu dārgakmeņa, kuru 2017.gadā atrada dimantu ieguves kompānija "Alrosa" Sahas Republikā.

Apmēram gadu ilgā darbā dimants tika noslīpēts līdz ovālai formai, saglabājot tā sārto krāsu.

Sārtie dimanti ir visretākais dimantu paveids, un tie ir visvairāk pieprasīti globālajā dimantu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele telefonsarunā runājuši par ciešāku sadarbību centienos apturēt koronavīrusa pandēmiju, tostarp par iespēju kopīgi ražot vakcīnas, otrdien pavēstīja Kremlis.

Krievijas un Vācijas veselības ministrijas turpinās sarunas par šo tematu kopā ar speciālistiem, teikts paziņojumā, tuvākas detaļas neatklājot.

Valdības preses sekretārs Berlīnē apstiprināja, ka abas puses runājušas par taktiku cīņā ar pandēmiju.

Krievija jau augusta vidū apstiprināja pašu valstī izstrādāto Covid-19 vakcīnu "Sputnik V". Vēlāk tika apstiprināta arī otra vakcīna, un vakcinācija notiek kopš decembra sākuma.

Vācija sāka vakcinācijas kampaņu 27.decembrī kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kad Eiropas Zāļu aģentūra bija devusi zaļo gaismu "BioNTech"/"Pfizer" vakcīnai.

Sarunas gaitā Merkele un Putins apmainījušies ar laimes vēlējumiem jaunajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam AS “Liepājas papīrs” aizvadītais pandēmijas gads ir bijis izaicinājumiem pilns gan saistībā ar COVID - 19 ierobežojumiem un ar to saistīto darba pārstrukturizēšanu, gan saistībā ar jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu un eksporta tirgu paplašināšanu.

Uzņēmuma apgrozījums drukas nozarē 2020. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par vairāk nekā 16%, sasniedzot 7,4 miljonus eiro. Kāpis arī saražotais kopapjoms, proti, 2020. gadā Liepājā saražotas vairāk nekā 944,5 miljoni produkcijas vienību. Pozitīvi vērtējams ir arī eksporta pieaugums par 26%. Jau vairākus gadus lielākais eksportēto preču klāsts nokļūst Krievijā, Lietuvā un Vācijā, tomēr arī Skandināvijas valstis un Igaunija ir vērā ņemami tirgi ar augošu pārdošanas apjomu. Uzņēmuma pārdošanas daļas vadītājs Artūrs Gabaliņš piebilst, ka uzsākts produkcijas eksports uz ASV un Franciju, kas uzņēmumam iepriekš bijušas pilnīgi neapgūtas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaņemot eksporta garantijas, "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai" (DLRR) var nākties atlaist pusi jeb aptuveni 300 darbinieku, sacīja uzņēmuma akcionārs un patiesais labuma guvējs Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Viņš skaidroja, ka Daugavpils uzņēmuma gadījumā liela problēma ir tā, ka konkurenti Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Krievijā, Čehijā un Vācijā ļoti aktīvi izmanto valsts atbalstu eksportam.

"Tā pat bieži nav nauda, bet eksporta garantijas. Latvija pašlaik zaudē konkurencē. Ja Latvija tāpat kā citas valstis piemērotu atbalsta pasākumus eksportam, es pat neredzētu lielas problēmas Daugavpils uzņēmumam. Taču šodien mēs konkurencē reāli zaudējam. Es nezinu, kā ir ar citiem uzņēmumiem, bet DLRR eksporta garantijas nepiešķir," stāstīja Osinovskis.

Viņš pauda neizpratni par DLRR pirms dažām nedēļām pavēstīto, ka eksporta garantijas atteiktas tieši tiesas procesa dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta tehnoloģiju uzņēmuma "Winmill" treniņu iekārtas hokejam un beisbolam ļauj spēlētājiem trenēties neatkarīgi no citiem, kuri citos apstākļos padotu bumbu vai ripu.

"Winmill" jaunākais produkts ir iekārta beisbola treniņiem. "Beisbola komandā ir līdz pieciem pičeriem, kuri met bumbas. Cilvēkam ir ierobežojums tam, cik bumbas var aizmest un vidēji tie ir 25% no tā, cik spēlētājiem ir nepieciešams treniņa laikā. Pārējo nodrošina tādi līdzīgi produkti kā mūsu treniņa iekārta," saka Mārtiņš Marenis, "Winmill" dibinātājs.

Uzņēmumam ir trīs, četri konkurenti, bet viņš teic, ka tie piedāvā vienkāršas tehniskas iekārtas, kas "šauj ārā bumbu". "Winmill" risinājums esot atšķirīgs ar to, ka spēj atdarināt jebkura veida metienu, kāds tiek mests reālajā dzīvē – tas spēj mainīt bumbas trajektoriju, ātrumu, apgriezienu skaitu utt. "To nespēj neviens no konkurējošajiem produktiem tirgū. Mums ir unikāls mehānisms, kas nodrošina bumbas rotāciju," teic M. Marenis. Iekārta tiek kontrolēta caur planšetdatoru, kur ir metienu rokasgrāmata, no kā treneris var izvēlēties treniņā piedāvātās kombinācijas, tāpat ir iespēja ieprogrammēt pašu izrēķinātus metienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pirmie Baltkrievijas uzņēmumi jau atvēruši kontus un sākuši darbu Latvijā

Db.lv, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Baltkrievijas uzņēmumi jau ir pieņēmuši lēmumu par pilnīgu vai daļēju pārcelšanos uz Latviju, bet sarunas turpinās ar vēl aptuveni 50 uzņēmumiem, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis Jānis Kovaļevskis.

Jau vēstīts, ka augusta beigās LIAA uzsāka aktīvu komunikāciju ar Baltkrievijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri nestabilās politiskās situācijas dēļ apsvēra iespēju pārcelt savu uzņēmējdarbību uz citām valstīm.

Vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi 

Līdz šim vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi, ceturtdien intervijā...

“Pirmo reizi tika izveidota īpaša komanda, kura ātri reaģēja uz situāciju Baltkrievijā, un, mērķtiecīgi sadarbojoties, ir ieinteresējusi aptuveni 70 Baltkrievijas tehnoloģiju uzņēmumus nopietni apsvērt savas darbības pārcelšanu uz Latviju. 17 uzņēmumi jau šādu lēmumu ir pieņēmuši. Baltkrievijai ir ļoti attīstīts IT sektors, zināšanu ietilpīgās nozares un cilvēkkapitāls, kas sakrīt arī ar Latvijas prioritātēm. Turklāt šādi uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, paplašinās mūsu eksporta tirgu ģeogrāfiju, kā arī nodrošinās vismaz 1000 jaunas darba vietas,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Bajāre: Bankām Baltkrievijas uzņēmumu apkalpošana varētu būt kā tests  

Latvijas bankām Baltkrievijas uzņēmumu, kuri ir nolēmuši pārcelt darbību uz Latviju, apkalpošana...

“Uzrunājot Baltkrievijas uzņēmumus, mūsu mērķis bija piesaistīt vidējo un augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kuri nākotnē spētu dot būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai un visai tehnoloģiju nozarei. Jau šogad Latvijā darbu ir uzsākuši vai plāno uzsākt vairāki Baltkrievijas uzņēmumi, kuri nodarbojas ar automašīnu elektrouzlādes tīkla attīstību, bezpilota lidaparātu programmatūras, dažādu mobilo lietotņu izstrādi, moderna medicīniskā aprīkojuma ražošanu un citām viedajām tehnoloģijām,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

No tiem 17 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri pieņēmuši lēmumu par labu Latvijai, katrs projekts ir savā attīstības stadijā.

Šobrīd savu darbību Latvijā jau uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi. Šie uzņēmumi ir atvēruši bankas kontus, atraduši piemērotas telpas un nokārtojuši nepieciešamās formalitātes saistībā ar darbinieku pārcelšanos.

Daļa no uzņēmumiem, kuri pieņēmuši lēmumu pārcelties, ir attīstības stadijā. Tiks veidoti jauni biznesa atzari vai attīstītas jaunas biznesa idejas, daļu potenciālo darbinieku uzrunājot jau Latvijā. Saskaņā ar 17 uzņēmumu deklarētajiem plāniem, tuvāko mēnešu laikā Latvijā tiks izveidotas vairāk nekā 1000 jaunas darbavietas.

Vismaz puse no šiem uzņēmumiem līdz šim strādāja Minskas augsto tehnoloģiju parkā.

Starp tiem Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri jau uzsākuši darbību Latvijā vai uzsāks to tuvākajā laikā, ir aviācijas nozarē strādājošs jaunuzņēmums, kurš izstrādā tehnoloģijas bezpilota lidaparātiem. Lielākā daļa šī uzņēmuma vadības un inženieru jau ir pārcēlušies uz Latviju. Šis uzņēmums ir piesaistījis vairākus miljonus eiro investīciju no starptautiskajiem riska kapitāla fondiem, bet tuvākā gada laikā plāno paplašināties līdz aptuveni 100 darbiniekiem.

Uz Latviju pārcēlies arī Baltkrievijas uzņēmums ar savu pārstāvniecību ASV, kurš izstrādā elektrouzlādes staciju tīklu elektroautomašīnām. Savas darbības pārcelšanu uz Latviju apstiprinājis arī medicīnisko tehnoloģiju izstrādes uzņēmums, kuram ir pārstāvniecības daudzās pasaules valstīs. Zīmīgi, ka šajā laikā aktivizējušies arī līdz šim Latvijā strādājošie uzņēmumi ar Baltkrievijas kapitālu. Spilgtākais piemērs ir uzņēmums “SMD Baltic” no Daugavpils, kurš nodrošina pilna cikla elektronisko produktu ražošanu. Trīs gadu periodā uzņēmums jau investējis aptuveni četrus miljonus eiro un izveidojis 100 darba vietas, bet šobrīd ir pieņēmis lēmumu par vēl divu miljonu eiro investīcijām, kuru rezultātā tiks izveidotas arī vairākas jaunas darba vietas.

Daļa Baltkrievijas uzņēmumu, kuri izskatīja iespēju pārcelties uz Latviju vai citām ES dalībvalstīm, ir izvēlējušies Ukrainu vai Krieviju, proti, valstis, kurās jau līdz šim strādāja šo uzņēmumu meitas vai mātes kompānijas. Arī izmaksu ziņā Ukraina un Krievija Baltkrievijas uzņēmumiem ir lētāka alternatīva nekā jebkura ES dalībvalsts. Savukārt daļa uzņēmumu vēl nogaida un cer, ka situācija Baltkrievijā normalizēsies.

Nav izslēgts, ka interese no Baltkrievijas uzņēmumu puses pēc kāda laika var atjaunoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošā digitalizācija, kuru pastiprina pandēmija, veicinājusi IT un sadzīves tehnikas noietu, kā rezultātā ELKO Grupa koncerna operatīvie finanšu dati par janvāri-novembri uzrāda rekordlielu apgrozījumu – 2 miljardi ASV dolāru.

Pirms 13 gadiem, 2007. gadā IT un sadzīves tehnikas izplatītājs ELKO Grupa bija pirmais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedza miljarda ASV dolāru slieksni. Šogad, gada aktīvākās sezonas sākumā sasniegti jau divi miljardi.

“Pērnā gada nogalē apzinājāmies, ka uzstādījums pārsniegt divus miljardus ir gana ambiciozs. Gadam iesākoties, kad pārtrūka teju visas piegādes ķēdes un valdīja augsta nenoteiktība, jo īpaši Krievijā, morāli gatavojāmies ciest zaudējumus. Taču turpmākais pārsteidza daudzus. Biznesi un nozares piedzīvoja piespiedu digitalizāciju. Dzīve mājās nodrošināja pieprasījumu pēc precēm, kuras citkārt krīžu laikā nav pamatvajadzību sarakstā. Rezultātā šī ir pirmā krīze, kurā esam labvēlīgā pozīcijā,” gada notikumus komentē Svens Dinsdorfs, ELKO Grupa direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti, teic nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Vienlaikus viņš nākotnē prognozē diezgan spēcīgu cenu kāpumu.

M.Kļaviņš pastāstīja, ka pagājušajā gadā "izkrita" otrais ceturksnis, kas bija laiks, kad cilvēki pielāgojās jaunajai situācijai - viss bija jauns, arī bankām šī situācija bija jauna.

"Valdīja piesardzība, bankas bija aizņemtas ar kredītu pagarināšanu un kredīta brīvdienu piešķiršanu. Kā pašas bankas atzina, daudzi bailēs no iespējamās ekonomiskās krīzes pieteicās brīvdienām un pagarinājumiem, pat ja reāli tas nebija nepieciešams. Savukārt jau trešajā ceturtajā ceturksnī visi aprada ar jauno situāciju un tirgus atdzīvojās. Skaidrs, ka situācija arī šobrīd nevienā dzīves jomā nav tāda kā pirms Covid-19 pandēmijas, un mēs vēl laiciņu tajā neatgriezīsimies, taču būtiskas ietekmes uz nekustamo īpašumu tirgu nav," sacīja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru