Mikroblogošanas vietnes "Twitter" uzņēmums otrdien iesūdzēja ASV tiesā elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlonu Masku, apsūdzot viņu "Twitter" iegādes līguma laušanā un nosaucot viņa stratēģiju par "liekulības paraugu", liecina tiesai iesniegtie dokumenti.

ASV Delavēras štatā ierosinātajā lietā "Twitter" aicina tiesu likt Maskam pabeigt "Twitter" iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru, uzsverot, ka nekāda finansiāla kompensācija nevar labot ļaunumu, ko viņš nodarījis šim uzņēmumam.

"Maska rīcība vienkārši apstiprina, ka viņš grib aiziet no saistošā līguma, kuru viņš brīvi parakstījis, un kaitēt "Twitter" šajā procesā," teikts ierosinātajā lietā.

""Twitter" ir cietis un turpinās ciest no nelabojama kaitējuma, kas ir apsūdzētā pārkāpumu rezultāts."

"Twitter" akcijas cena nedaudz pieauga tirdzniecībā pēc biržas slēgšanas, kad kļuva zināms par ierosināto lietu.

Analītiķi uzskata, ka Maska mēģinājums atteikties no "Twitter" iegādes nostāda šo uzņēmumu ievainojamā stāvoklī kritiskā momentā.

ASV miljardieris Īlons Masks ir kļuvis par sociālā tīkla "Twitter" vienīgo direktoru pēc tam, kad viņš pabeidza "Twitter" iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru un atlaida direktoru padomi, liecina pirmdien ASV Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC) iesniegti dokumenti.

Šajos dokumentos teikts, ka "apvienošanās pabeigšana" notikusi 27.oktobrī, kad "Masks kļuva par vienīgo "Twitter'' direktoru", savukārt visa "Twitter" direktoru padome tika atlaista.

Kad Masks aprīlī izteica sākotnējo iegādes piedāvājumu, viņš paziņoja, ka ir nodomājis pārtraukt "Twitter" akciju kotēšanu biržā, lai pēc tam varētu publiskot mazāk informācijas par uzņēmuma stāvokli.

Kad Masks jūlijā paziņoja par atteikšanos no "Twitter" iegādes darījuma, uzņēmums iesūdzēja viņu tiesā Delavēras štatā, pieprasot darījumu pabeigt.

Oktobra sākumā Masks pauda gatavību tomēr turpināt "Twitter" iegādes darījumu un nosūtīja vēstuli "Twitter" ar piedāvājumu to pabeigt. Par "Twitter" kontroles pārņemšanu tika ziņots 27.oktobrī dažas stundas pirms tiesas noteiktā termiņa, līdz kuram Maskam darījums bija jāpabeidz.

Mikroblogošanas vietni "Twitter" pārvaldošā uzņēmuma sūdzību par elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītāju Īlonu Masku, kurā viņš vainots "Twitter" iegādes līguma laušanā, tiesa Delavēras štatā sāks izskatīt oktobrī, otrdien paziņoja tiesnese Ketlīna Makormika.

Viņa norādīja, ka par konkrētu izskatīšanas sākuma datumu ar tiesu jāvienojas prasītājam un atbildētājam.

Maska advokāti bija pieprasījuši lietu sākt izskatīt februārī, tomēr tiesa lēmusi par labu "Twitter", kas vēlas, lai izskatīšana sāktos agrāk. "Twitter" advokāti bija lūguši lietu sākt izskatīt jau septembrī.

Savā sūdzībā "Twitter" aicina tiesu likt Maskam pabeigt tā iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru, uzsverot, ka nekāda finansiāla kompensācija nevar labot ļaunumu, ko viņš nodarījis šim uzņēmumam.

Masks 8.jūlijā paziņoja, ka atsakās no darījuma par "Twitter" iegādi, un apsūdzēja "Twitter" maldinošu paziņojumu izteikšanā par viltus kontu daudzumu šajā platformā. Iegādes līgumu par 44 miljardiem dolāru Masks parakstīja aprīlī.

ASV miljardieris Īlons Masks ir pārņēmis kontroli pār sociālo tīklu "Twitter" un atlaidis tā vadītājus, ceturtdienas vakarā ziņoja ASV mediji.

Masks atlaida "Twitter" galveno izpilddirektoru Paragu Agravalu, kā arī uzņēmuma galveno finanšu pārzini un tā juridiskās politikas, uzticības un drošuma vadītāju, ziņoja laikraksts "Washington Post" un telekanāls CNBC, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem.

Agravals bija vērsies tiesā, lai liktu Maskam ievērot "Twitter" iegādes darījuma nosacījumus.

Par "Twitter" kontroles pārņemšanu tika ziņots dažas stundas pirms tiesas noteiktā termiņa, līdz kuram Maskam bija jāpabeidz šī sociālā tīkla iegādes darījums 44 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Masks ceturtdien paziņoja, ka pērk "Twitter", lai sekmētu veselīgas debates par plašu ideju loku un stātos pretī tendencei, kad sociālie mediji sašķeļas partejiskos "atbalss kambaros".

ASV piemērojušas mikroblogošanas vietnei "Twitter" 150 miljonu dolāru (140,7 miljonu eiro) sodanaudu par lietotāju privātās informācijas izpaušanu reklāmdevējiem.

"Twitter" piekritis samaksāt sodanaudu, lai izbeigtu šo lietu.

ASV Federālā tirdzniecības komisija un Tieslietu ministrija apsūdzēja "Twitter", ka tas savācis tālruņa numurus un e-pasta adreses, ko klienti iesniedza savu kontu drošības stiprināšanai, un pēc tam ļāvis reklāmdevējiem izmantot šo informāciju peļņas gūšanai.

""Twitter ieguva datus no lietotājiem, aizbildinoties ar to izmantošanu drošības nolūkos, bet pēc tam arī izmantoja datus, lai nosūtītu lietotājiem reklāmas," norādīja ASV Federālās tirdzniecības komisijas priekšsēdētāja Lina Kāna.

Personiskā informācija, ko lietotāji nodod tehnoloģiju uzņēmumiem, un tas, kā šie dati tiek izmantoti, ir vairākkārtīgi bijis konflikta cēlonis starp regulatoriem un ietekmīgām firmām, piemēram, "Facebook" mātes uzņēmumu "Meta", "Twitter" un citiem.

Mikroblogošanas vietnē "Twitter" ir gaidāma daudzu darbinieku atlaišana, sevišķi tad, ja miljardieris Īlons Masks pabeigs darījumu par šī uzņēmuma iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru, ceturtdien ziņoja laikraksts "Washington Post".

Masks, runājot ar investoriem par gaidāmo "Twitter" iegādes darījumu, ir sacījis, ka plāno likvidēt apmēram trīs ceturtdaļas šī uzņēmuma darbavietu, atstājot nedaudz vairāk par 2000 darbiniekiem.

Pat ja Maska "Twitter" iegādes darījums izgāztos, šī uzņēmuma plāns līdz nākamā gada beigām samazināt darbiniekiem izmaksājamo algu apjomu par apmēram 800 miljoniem dolāru novestu līdz tam, ka tiktu atlaisti aptuveni ceturtdaļa darbinieku.

Personāla samazināšana Sanfrancisko bāzētajā kompānijā, domājams, kaitēs šīs sociālā tīkla platformas spējai iegrožot agresīvus ierakstus vai saglabāt datu drošību, rakstīja "Washington Post", atsaucoties uz intervijām un dokumentiem.

Sociālā tīkla "Twitter" jaunais vadītājs Īlons Masks otrdien paziņoja, ka šī sociālā tīkla platforma iekasēs astoņus ASV dolārus mēnesī par lietotāju kontu verifikāciju.

Viņš apgalvoja, ka jaunā nodeva atrisinās "Twitter" problēmas ar viltus kontiem un troļļiem, kā arī radīs jaunu ienākumu avotu šim uzņēmumam.

Par kontu verifikācijas nodevu paziņots dažas dienas pēc tam, kad pasaules bagātākais cilvēks Masks vienpersoniski pārņēma kontroli pār "Twitter", pabeidzot tā iegādi par 44 miljardiem dolāru.

"Varu tautai! "Blue" par astoņiem dolāriem mēnesī," tvītoja Masks, pieminot sociālā tīkla maksas abonēšanas pakalpojumu "Twitter Blue".

Saskaņā ar jauno plānu maksas abonenti saņems "Twitter" zilo atzīmi, kas liecina par verificētu autentisku kontu. Pašlaik šāda iespēja tiek piedāvāta tikai sabiedriski pazīstamām personām, un Masks šo pieeju nosauca par "kungu un zemnieku sistēmu".

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks paziņojis, ka atsakās no darījuma par mikroblogošanas vietnes "Twitter" iegādi, un apsūdzēja "Twitter" "maldinošu" paziņojumu izteikšanā par neīsto kontu daudzumu šajā platformā.

Maska lēmums neīstenot aprīlī noslēgto darījumu, kas paredzēja iegādāties "Twitter" par 44 miljardiem ASV dolāru, nozīmē sākumu tiesu darbiem par darījuma laušanu.

"Masks ar šo izmanto tiesības apturēt Apvienošanās līgumu un atteikties no darījuma," viņa advokāti paziņoja vēstulē "Twitter", kuras kopija tika iesniegta ASV Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC).

Maska lēmums var nozīmēt "pircēja nožēlu" par to, ka viņš bija piedāvājis 54,20 ASV dolārus par akciju, bet šis piedāvājums tagad izrādās "smieklīgs", piezīmē investoriem pavēstīja "CFRA Research" vecākais akciju analītiķis Andželo ZIno.

"Twitter" uzstāja, ka neīstu kontu īpatsvars platformā ir mazāk nekā 5%, bet Masks apgalvoja, ka tas ir daudz lielāks. Viņš bija pasludinājis spama un viltus kontu izskaušanu par vienu no saviem mērķiem pēc iecerētās "Twitter" iegādes.

Sociālā tīkla uzņēmumu "Twitter" ir atstājuši 80% darbinieku, kopš par šī uzņēmuma īpašnieku kļuva miljardieris Īlons Masks, ziņoja ASV telekanāls CNBC, atsaucoties uz "Twitter" iekšējo ierakstu datiem.

Pirms Maska atnākšanas uzņēmumā bija aptuveni 7500 darbinieku, bet tagad tur strādā apmēram 1300 cilvēku, no kuriem mazāk nekā 550 ir pilna laika inženieri.

Masks arī piesaistījis darbam "Twitter" apmēram 130 cilvēku no citiem saviem uzņēmumiem, tai skaitā no "Tesla", "SpaceX" un "The Boring Co.".

Kāds bijušais "Twitter" inženieris atzina, ka uzņēmumā palikušie inženieri ir ļoti noslogoti un viņiem būs grūti nodrošināt sociālā tīkla darbību, kad tam tiks pievienoti jauni produkti.

"Twitter" uzticības un drošības komanda, kas izsaka ieteikumus par sociālā tīkla politiku, dizainu un produktu izmaiņām ar mērķi garantēt visu lietotāju drošību, ir samazināta līdz mazāk nekā 20 pilna laika darbiniekiem.

Sociālais tīkls "Twitter" ir paziņojis, ka piektdien sāks savu darbinieku atlaišanu, jaunajam īpašniekam Īlonam Maskam ar strauju rīcību mēģinot padarīt šo uzņēmumu par finansiāli drošu.

Piektdien sākoties darba dienai pēc Kalifornijas laika, "Twitter" darbinieki saņems e-pasta vēstuli ar ziņu par savu turpmāko likteni, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākusi šī uzņēmuma e-pasta vēstule.

Tajā nebija minēts skaits, bet laikraksti "Washington Post" un "New York Times" ziņoja, ka tiks atlaisti apmēram puse no "Twitter" 7500 darbiniekiem.

"Twitter" personāls gatavojās šādām sliktām ziņām, kopš Masks pagājušajā nedēļā pabeidza "Twitter" iegādes darījumu 44 miljardu ASV dolāru vērtībā un atlaida uzņēmuma vadītājus un direktoru padomi.

Ceturtdien nosūtītā e-pasta vēstulē darbinieki saņēma norādījumu doties mājās un piektdien neierasties darbā.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks pārdevis sev piederošās kompānijas akcijas gandrīz septiņu miljardu dolāru vērtībā, liecina ASV Vērtspapīru un biržu komisijas (SEC) otrdien publiskotā informācija.

SEC ziņo, ka Masks laika periodā no 5. līdz 9.augustam pārdevis aptuveni 7,9 miljonus "Tesla" akciju.

Šīs akcijas pārdotas laikā, kad mikroblogošanas vietne "Twitter" iesūdzējusi tiesā Masku par "Twitter" iegādes līguma laušanu.

Masks 8.jūlijā paziņoja, ka atsakās no darījuma par "Twitter" iegādi, un apsūdzēja "Twitter" maldinošu paziņojumu izteikšanā par viltus kontu daudzumu šajā platformā. Iegādes līgumu par 44 miljardiem dolāru Masks parakstīja aprīlī.

Savukārt "Twitter" advokāti sacījuši, ka Maska argumenti ir tikai iegansts, lai atteiktos no darījuma.

Aprīlī Masks jau pārdeva sev piederošās autoražotāja akcijas aptuveni 8,4 miljardu dolāru vērtībā.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Amerikāņu uzņēmējs Īlons Masks ir atguvis pasaules bagātākā cilvēka statusu, kuru uz neilgu laiku bija ieguvis franču magnāts Bernārs Arno, pirmdien ziņoja aģentūra "Bloomberg".

Maska bagātība pieauga, pateicoties viņa elektromobiļu ražotājkompānijas "Tesla Inc." akcijas cenas kāpumam šogad par gandrīz 70%. Salīdzinājumā ar 6.janvārī sasniegto vienas dienas minimumu "Tesla" akcijas cena ir pieaugusi par gandrīz 100%.

Kompānijas pozīcijas uzlaboja arī tās elektromobiļu pieprasījuma palielināšanās pēc dažu modeļu cenu pazemināšanas.

"Tesla" akcijas cena Ņujorkas biržā pirmdien pieauga par 5,5% līdz 207,63 ASV dolāriem, palielinot Maska bagātību līdz 187,1 miljardam dolāru.

51 gadu vecais Masks tādējādi pārspēja 73 gadus veco franču uzņēmēju Bernāru Arno, kura bagātība ir 185,3 miljardi dolāru. Arno ir ir pasaulē lielākā luksusa preču konglomerāta LVMH (Moët Hennessy Louis Vuitton) dibinātājs, priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Miris Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) ievietotais ieraksts vietnē "Twitter".

"Pēkšņi un sāpīgi iestājas klusums. Pārtrūkst sāktie darbi. Latvijas lauksaimnieki ir zaudējuši Edgaru Treibergu, LOSP ilggadēju un prasmīgu vadītāju. Savu līderi. Sērojam kopā ar jums," raksta ZM.

Treibergs bija arī Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidents un Latvijas Jātnieku federācijas viceprezidents.

Tāpat viņš bija Ropažu novada domes deputāts, vēlēšanās startējot no Latvijas Zemnieku savienības (LZS).

Jau vēstīts, ka Treibergs 2020.gada martā tika pārvēlēts LOSP valdes priekšsēdētāja amatā uz nākamajiem trim gadiem.

Vācijas interneta tirdzniecības uzņēmums "Zalando" otrdien paziņoja, ka plāno likvidēt simtiem darbavietu, ņemot vērā krietni sarežģītāku ekonomisko vidi.

"Zalando", kas darbojas 25 Eiropas valstīs, šobrīd nodarbina aptuveni 17 000 cilvēku.

Uzņēmumu ievērojami atbalstīja e-komercijas straujā izaugsme koronavīrusa pandēmijas laikā, kad lokdauni lika cilvēkiem vairāk iepirkties internetā.

Taču šī pandēmijas veicinātā izaugsme kopš 2022.gada ir mazinājusies, un makroekonomiskā vide kļuvusi krietni sarežģītāka, jo augstā inflācija liek cilvēkiem samazināt izdevumus, skaidro "Zalando".

Tehnoloģiju nozarē šobrīd vērojama nopietna lejupslīde, un vairāki lielie uzņēmumi paziņojuši par vērienīgu darbavietu likvidēšanu, tai skaitā sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmums "Meta", sociālais tīkls "Twitter" un interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon".

Latvijas izmiršanas stāstam ir vairāk dimensiju, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, un tādēļ ir vērts paraudzīties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām uz kopējā Eiropas fona.

Pamata aina, bez plašiem komentāriem, ir Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa pēc Eurostat datiem apkopotā informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru viņš publicēja savā sociālā tīkla Twitter kontā šogad. Kopš 2000. gada esam procentuāli zaudējuši visvairāk iedzīvotāju no visiem ES. Ir gluži tā, it kā Latvijā būtu bijusi fronte, tikai bez neviena šāviena.

Latvijā bērni dzimst

Ievadā ir jāuzsver, ka Latvijā bērni dzimst un mēs neesam pēdējā vietā dzimstības ziņā uz vienu sievieti. Protams, neviena Eiropas valsts nevar lepoties ar spēju pašatražot sevi. Proti, vidējam lielumam jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti valstī. Visaugstākie rādītāji, pēc kompānijas Statista datiem, ir Francijai un Zviedrijai – 1,84 bērni uz sievieti. Latvija ir vairāk TOP galvgalī, ja raugāmies uz ES kopumā. Mums 2021. gadā bija 1,75 bērni uz vienu sievieti, atbilstoši Statista.

Tieši šādu jautājumu jau paspējušas uzdod Lietuvas un Igaunijas sabiedrības, prognozējot, ka banku peļņa valstīs var pamatīgi pārsniegt ikgadējos rezultātus. Galvenais iemesls ir procentu ienākumu kāpums, ko diktē lielais mainīgo likmju īpatsvars un Eiropas Centrālās bankas lēmumi par procentu likmju palielināšanu.

Baltijā jezga ap iespējamo banku lielo peļņu sākās pirms vairākām nedēļām Lietuvā, kur prognozējot, ka bankas kopumā nopelnīs miljardu eiro, kas ir pat trīs reizes vairāk nekā parasti. Radās doma aplikt šo virspeļņu ap papildu pagaidu nodokli vai nodevu. Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Šimkus nacionālajiem medijiem ir paudis, ka milzīgas virspeļņas gadījumā principā atbalsta nodokļa ieviešanu. Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste nodokļa ieviešanu pamato ar to, ka banku peļņa nav pamatota ar pašu banku lēmumiem.

Proti, bankas neizbēgami nopelnīs daudz, jo ECB ceļ likmes un iedzīvotājiem jāmaksā lielāki procentu maksājumi. Lietuvieši arī atgādināja, ka komercbanku kredītprocentu likmes Baltijā ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā, kur neizbēgami seko jautājums: “Par ko mums tāds sods?” Starp citu, Ģ. Šimkus ierosinājis dot iespēju iedzīvotājiem veidot uzkrājumus, iepērkot valdības emitētās obligācijas. Lietuvā, kur šāda ideja par solidaritātes maksājumu parādījās, to pieņemšanas gadījumā plāno izmantot valsts aizsardzības stiprināšanai. Ir arī citi piedāvājumi, piemēram, banku šā gada virspeļņu izmantot kā iespēju palielināt iemaksu likmi nodrošinājumu fondā, tā stiprinot banku sektoru kopumā.

Sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmums "Meta" likvidēs vēl 10 000 darbavietu, otrdien paziņoja kompānijas vadītājs Marks Zakerbergs.

Darbiniekiem nosūtītā elektroniskā pasta vēstulē Zakerbergs norāda, ka darbavietas tiks likvidētas dažu turpmāko mēnešu laikā, un šis lēmums ietekmēs vidējā līmeņa vadītājus.

Tāpat Zakerbergs pavēstīja, ka netiks aizpildīti 5000 šobrīd pieejamo vakanču.

Darbavietu likvidēšanu Zakerbergs skaidro ar nepieciešamību restrukturizēt uzņēmumu un uzlabot tā veiktspēju ilgtermiņā.

"Meta" pērn novembrī jau paziņoja, ka likvidēs 11 000 no tobrīd uzņēmumā esošajiem 87 000 darbavietu.

Tehnoloģiju nozarē šobrīd vērojama nopietna lejupslīde, un vairāki lielie uzņēmumi paziņojuši par vērienīgu darbavietu likvidēšanu, to vidū sociālais tīkls "Twitter" un interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon".

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzdevis Finanšu ministrijai (FM) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ieviest kā pastāvīgu normu nosacījumu, ka netiek piemēroti iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi saimnieciskās darbības veicējiem, liecina ministra paziņojums mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Ašeradens norāda, ka "atcelt IIN avansa maksājumu pašnodarbinātajiem bija loģisks pandēmijas izraisīto ekonomisko seku mazināšanas pasākums, kas ātri apliecināja savu dzīvotspēju".

Finanšu ministrs aģentūrai LETA atzina, ka šādai kārtība ir jābūt arī turpmāk - pastāvīgajā IIN regulējumā, vienlaikus norādot, ka "realitātē konkrēto normu virzības temps nav bijis apmierinošs, kā arī savstarpējā komunikācija ar VID par mūsu iecerēm atcelt IIN avansa maksāšanas pienākumu pašnodarbinātajiem nav bijusi efektīva".

"Esmu uzdevis Finanšu ministrijas speciālistiem nekavējoties veikt visus nepieciešamos darbus, lai nodrošinātu visu nepieciešamo tiesību aktu virzību, kā arī, lai sadarbībā ar VID rastu risinājumus efektīvai un skaidrai komunikācijai ar nodokļu maksātājiem", norādīja Ašeradens.

ASV interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" vadītājs Endijs Džasijs pirmdien paziņoja, ka kompānijā tiks likvidēti vēl 9000 darbavietu, ņemot vērā neskaidro ekonomisko situāciju.

Uzņēmums jau janvārī pavēstīja, ka likvidēs vairāk nekā 18 000 darbavietu.

Džasijs darbavietu likvidēšanu skaidro arī ar nepieciešamību restrukturizēt "Amazon" darbību pēc koronavīrusa pandēmijas, kuras laikā uzņēmums bija strauji palielinājis strādājošo skaitu pieprasījuma kāpuma dēļ.

Uz pērnā gada decembri "Amazon" nodarbināja 1,54 miljonus cilvēku.

Tehnoloģiju nozarē šobrīd vērojama nopietna lejupslīde, un vairāki lielie uzņēmumi paziņojuši par vērienīgu darbavietu likvidēšanu, tai skaitā sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmums "Meta" un sociālais tīkls "Twitter".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir gatavs iekšlietu ministra amatam apstiprināšanai Saeimā virzīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Kristapu Eklonu, liecina premjera ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

K.Kariņš pirmdien ticies ar K.Eklonu un pārrunājis nozares aktuālos jautājumus, kā arī tuvākos veicamos uzdevumus.

"Attīstībai/Par!" (AP) nolēmusi vakantajam iekšlietu ministra amatam virzīt VUGD priekšnieka vietnieku, ģenerāli K.Eklonu.

K.Eklona pašreizējās pārvaldības jomas ir operatīvā pārvalde, tehniskā pārvalde, iepirkumu un nodrošinājuma pārvalde – jomas, kas pašlaik ir kritiskas visā nozarē, norāda AP.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošā Nacionālā apvienība (NA) premjeram pieprasīja līdzšinējās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju saistībā ar policijas darbu Uzvaras parkā 10.maijā. NA draudēja, ka gadījumā, ja Golubeva paliks amatā, NA ministri pametīs valdību.

Jaunu tehnoloģiju parādīšanās un esošo attīstība īpaši ietekmē gados jaunākus cilvēkus, kuri vēlas paši pirmie izmēģināt visu nebijušo un inovatīvo. Šī gadsimta tehnoloģiju birums strauji maina arī nodarbošanās un peļņas iespējas, aizvien biežāk dodot iespēju tieši jauniešiem kļūt par neticami veiksmīgiem uzņēmējiem, miljonāriem un pelnīt krietni vairāk par vecākiem.

Kā tas iespējams? Kas jādara, lai jau 20 – 30 gadu vecumā nonāktu miljonāru sarakstos, baudītu atvaļinājumu eksotiskās salās, brauktu ar paša nopelnītu jaunāko “Tesla” automobili?

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu ar pieciem ar tehnoloģijām saistītiem un teicami atalgotiem virzieniem, kas piesaista mūsdienu jauniešus un ļauj kļūt par savas dzīves noteicējiem.

Videospēļu strīmošana

Videospēļu spēlēšana un šī procesa filmēšana jau vairākus gadus saucama par īstu biznesu, kurā populārākie strīmeri spēj nopelnīt miljonus. Lieki teikt, ka gan videospēles, gan to strīmošana jeb straumēšana ir lauciņš, kas vairāk piemērots jauniešiem, kuri no šīs nodarbes gūst ne tikai labas emocijas, bet arī lielu skatītāju pulku un dažkārt vairākus miljonus dolāru kabatā. Tiesa, ja pievēršas šai lietai nopietni, tad izrādās, ka nekāds vieglais darbs tas nav. Profesionāli videospēļu strīmeri ar to nodarbojas vairāk nekā desmit stundas dienā, taču pašā “karjeras” sākumā katra stunda, ko nepavadi strīmojot, nozīmē zaudētus sekotājus un abonentus. Viens no pazīstamākajiem strīmeriem ir 30 gadus vecais Tailers Blevins, kurš plašāk zināms ar segvārdu Ninja. Viņš agrāk aktīvi darbojās videostraumēšanas platformā “Twitch”, taču šobrīd biežāk redzams “YouTube”, kur saviem video savācis 2,5 miljardus skatījumu un ap 24 miljoniem sekotāju. Jaunieša nodarbošanās ļāvusi viņam līdz šim nopelnīt ap 40 miljoniem dolāru.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma TWINO finansēto aizdevumu apjoms pārkāpis viena miljarda eiro slieksnim, ierindojot TWINO starp nedaudzajām investīciju platformām, kuru piesaistīto ieguldījumu apmērs sasniedz vairāk kā vienu miljardu eiro.

Turklāt uzņēmums aktīvi strādā pie tā, lai jūnijā īstenotu savu pirmo finansējuma piesaistes (fundraising) kampaņu.

Komentējot sasniegto, TWINO Investments izpilddirektore Anastasija Oļeiņika norāda: “Viena miljarda eiro atzīme ir nozīmīgs panākums ne tikai TWINO Investments komandai, bet visiem mūsu ieguldītājiem kopumā. Tas demonstrē mūsu aizvien pieaugošās 58 000 ieguldītāju kopienas uzticību, un kalpo kā atalgojums produktu izstrādē ieguldītajam darbam, kas ir ļāvis nodrošināt apsolīto klientu servisa līmeni un piedāvātās ieguldījumu iespējas.”

“Virzībā uz turpmāko izaugsmi, mēs ne tikai tiecamies sasniegt nākamā miljarda atzīmi, bet aktīvi strādājam pie ieguldījumu atdeves palielināšanas. Tuvākajās nedēļās mēs sāksim piedāvāt ieguldījumus caur regulētiem finanšu instrumentiem, kas iezīmēs pārejas perioda beigas, TWINO kļūstot par pilnvērtīgu ieguldījumu brokeru sabiedrību, vienlaicīgi turpinot darbu pie jaunu produktu izstrādes,” norāda A. Oļeiņika.

Energoresursu krīze, inflācijas radītais procentu likmju kāpums un tam sekojošās globālās ekonomiskās problēmas ir izraisījušas trešo lielāko NASDAQ lejupslīdi pēdējo divu desmitgažu laikā. Tam sekojusi masveida darbinieku atlaišana dažāda mēroga tehnoloģiju uzņēmumos.

Skaļākie gadījumi kā Twitter, Meta un LinkedIn ir plaši apspriesti publiskajā telpā, taču šādas problēmas skārušas arī virkni citu uzņēmumu. Tas nav pārsteigums – uzņēmumi samazina algu fondu, lai pazeminātu kopējos tēriņus. Šis ir lielisks brīdis Latvijas uzņēmumiem iesaistīties starptautisko tirgu apguvē un pārtvert izcilus darbiniekus, kādu trūkst tuvākajā apkārtnē.

Pēdējā laikā dažādu krīžu pasaulē nav trūcis. Krīzes tik bieži ir dēvētas par iespējām, ka tas jau kļuvis klišejiski. Taču tā joprojām ir taisnība. Saspringtā ekonomiskā situācija pasaulē, kas daudziem pieredzējušiem zīmoliem liek atlaist virkni lielisku darbinieku, paplašina apvāršņus jaunuzņēmumiem, kam pēkšņi ir pavērusies iespēja piesaistīt izcilus darbiniekus un veicināt izaugsmi, kamēr konkurenti “ar stāžu” spiež bremzes. Kā liecina Google un Civitta pētījums, Latvijā 2021. gadā bija 626 jaunuzņēmumi, Baltijas reģionā kopā – 3021. Nodarbinātība jaunuzņēmumos pēdējos gados ir augusi sevišķi strauji, Latvijā sasniedzot 12% gadā, kamēr citās vadošajās nozarēs kā ražošana, tirdzniecība un transports tā nav pārsniegusi 1% vai pat bijusi ar mīnus zīmi. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa Latvijas jaunuzņēmumu norāda uz izcilu pārdošanas speciālistu un tehnisko darbinieku – datu analītiķu, mākslīgā intelekta speciālistu, programmētāju – trūkumu kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem līdzās riska kapitāla piesaistes problēmām. Globālais atlaišanas vilnis var izrādīties lieliska iespēja izaugsmei.

Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājas amatā atkārtoti uz nākamo trīs gadu pilnvaru termiņu iecelta Inna Šteinbuka, mikroblogošanas vietnē "Twitter" informē padome.

Šteinbuka atkārtoti ievēlēta par FDP priekšsēdētāju padomes sēdē 2022.gada 20.decembrī.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš iecelts par FDP priekšsēdētājas vietnieku.

FDP paziņojumā minēts, ka Āboliņš šajā amatā nomainīs Mortenu Hansenu, kura pilnvaru termiņš beidzas gada beigās.

Jau vēstīts, ka Saeima 2018.gada 11.oktobrī iecēla Šteinbuku FDP padomē, bet 2019.gada decembrī Šteinbuka tika iecelta par padomes priekšsēdētāju.

Savukārt Āboliņu FDP padomē Saeima iecēla 2020.gada 5.martā. Tāpat šajā dienā FDP tika iecelts Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēks Andrejs Jakobsons.

Vienlaikus Hansenu Saeima 2016.gada 22.decembrī apstiprināja atkārtoti darbam FSP.