Jaunākais izdevums

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Citādi nespēs samaksāt

Izmaiņu nepieciešamību Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile skaidroja ar to, ka tādējādi parādniekam, kurš ir atbrīvots no parādsaistībām, nebūs jāaprēķina un jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (no kapitāla pieauguma) maksājums. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojektā par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ietverto maksimālo parādsaistību slieksni 5000 euro, kā arī pašlaik noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, fiziskai personai, kura atbrīvota no parādsaistībām un kuras kopējie gada apliekamie ienākumi, kam piemēro progresīvo nodokļa likmi, nepārsniedz 20 004 eiro, var nākties veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu līdz pat 1000 eiro. Secināts, ka šādu parādnieku sociālais un ekonomiskais stāvoklis radītu būtisku slogu un pat apburto loku, ja viņiem paliktu spēkā pienākums samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Apšaubāms, ka šāda persona spētu nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā rezultātā pastāv risks tai atkārtoti nonākt tajā pašā situācijā kā pirms likumprojektā par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām paredzētā mehānisma izmantošanas.

Milzīgas summas

Pēc Tieslietu ministrijas informācijas fiziskajām personām izsniegto saistību faktiskā atlikuma apjoms 2019. gada 2. ceturkšņa beigās bija 7. 5 miljardi euro, ko veidoja 698 784 fiziskajām personām izsniegtās saistības (95,2%) attiecībā pret 35 183 jeb 4,8% juridiskajām personām izsniegtām saistībām. Tomēr ne visi savas saistības kavē. To dara 142 595 jeb 20,4% fiziskās personas. Arī saistību apjoms esot dažāds, saistību atlikuma īpatsvaram galvenokārt (77,8%) pārsniedzot 50 000 eiro limitu un kopumā veidojot vairāk nekā 15 miljardu eiro saistību apjomu. Taču saistību skaita ziņā tieši nelielās saistības (līdz 1 000 euro) ir izsniegtas visvairāk – 666 892 jeb 55,9% gadījumu, kopā veidojot saistību atlikumu gandrīz 174 miljonu eiro apmērā.

2018. gada 31. decembri parādu portfeļa kopsumma attiecība par patērētāju parādiem sastādīja 1,280 miljardus euro. Pēc parādu portfeļa kopējā lietu skaita, atgūšanai nodoto patērētāju lietu skaits uz 2018. gada 31. decembri sasniedza 1 290 323 parādu lietas. Turklāt tieši no kredītiestādēm un nebanku kreditēšanas nozares iegūtās lietas veido būtisku daļu no visām lietām. Proti, uz 2018. gada 31. decembri kopējā parādu portfelī ietilpst 11,85% jeb 152 949 lietas (apmērs: 67,39% jeb 862,949 milj. eiro) no kredītiestāžu nozares un 31,01% jeb 400 144 lietas (apmērs: 21,71% jeb 277,983 milj. eiro) no nebanku kreditēšanas nozares. Minētais liecinot, ka ir ievērojams skaits tādu fizisko personu, kurām nav pietiekamu līdzekļu pašu spēkiem segt parādsaistības, kas vienlaikus kontekstā ar kopējo ekonomisko stāvokli neveicina šo personu vēlmi šīs parādsaistības segt, tādējādi turpinot atrasties nabadzības riska stāvoklī.

Aizdevēji arī nemaksās nodokli

Tā kā grozījumu projekts iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks apliktas summas, no kurām saskaņā ar "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumu tiek atbrīvots parādnieks, tomēr šo parāda saistību norakstīšanas gadījumā, tās, saskaņā ar spēkā esošā "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likuma normām, veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu bāzi aizdevējam, kuram nav tiesības parādu atprasīt. Lai nodrošinātu minētajā situācijā neitrālu nodokļu režīmu, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā, nosakot, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē netiek iekļauta debitoru parāda summa, kura nav atgūta no debitora – fiziskās personas, kura "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumā noteiktajā kārtībā ir atbrīvota no parādsaistībām. Ievērojot minēto, arī atbildīgā komisija akceptēja piedāvātos grozījumus "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā, kas papildina ar jaunu punktu, kas paredz iespēju arī likumprojektā "Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām" ietvaros dzēstu parādu neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē.

Kritēriju siets

"Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts no mazām parādsaistībām piedāvās iespēju atbrīvoties salīdzinoši šauram lokam. Proti, šiem cilvēkiem jābūt pēdējos 12 mēnešus dzīvojošiem Latvijā un bijušiem Latvijas nodokļu maksātājiem; viņu vidējā alga šajā laikā ir valstī noteiktās minimālās algas līmenī vai zemāka par to; parādsaistību apjoms, kam iestājies izpildes termiņš — divu minimālo mēnešalgu (pašlaik 860 eiro) līdz 5000 eiro; nav kreditoru, kuriem būtu prasījuma tiesības, kas nodrošinātas ar komercķīlu, nav parādsaistību ārpus Latvijas, turklāt fiziskajai personai pēdējā gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus būs bijis jābūt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusam. Jāņem vērā, ka viena fiziskā persona drīkstēs izmantot tikai vienu reizi, neatkarīgi no rezultāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā stāsies spēkā 64 jauni likumi vai izmaiņas tajos un 53 Ministru kabineta noteikumi, aģentūru LETA informēja valsts oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis". Savukārt 43 tiesību akti, sākoties 2021.gadam, spēku zaudēs.

Šogad oficiālajā izdevumā publicēti 3830 tiesību akti un oficiālā informācija, tostarp 283 likumi vai to izmaiņas, 833 valdības noteikumi vai to izmaiņas, 87 166 oficiālie paziņojumi.

Vairums no 161 oficiālā izdevuma papildu laidiena šogad iznāca, lai operatīvi publicētu ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistītos tiesību aktus.

2019. gada janvārī Latvijā kopumā bija spēkā 5733 likumi, 9945 Ministru kabineta noteikumi, liecina "Dienas Biznesa" apkopotā informācija pēc lvportals.lv datiem.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

1. Darba likums;

2. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss;

3. Krimināllikums;

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nozares, kurām pieejams pabalsts darbiniekiem uzņēmuma dīkstāves periodā

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, šā gada 24. marta sēdē Ministru kabinets apstiprināja krīzes skarto nozaru sarakstu un atbalsta (dīkstāves pabalsts) nosacījumus nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā.

Tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta.

"Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam," pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

Latvijā Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku sākotnēji vistiešākā veidā izjūt transporta, tūrisma un viesmīlības nozare, izklaides, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kā arī izglītības sektors, norāda Ekonomikas ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tabakas nozarei pēdējos gados nācies sadzīvot ar arvien stingrāku regulāciju, ko esam novērojuši arī Latvijā. Būtībā dažādās pasaules malās tiek pieņemti dažādi likumi, kuru mērķis ir smēķēšanas ierobežošana. Turklāt, ja valdībām ir vēlme palielināt nodokļus, tad bieži vien tabakas izstrādājumi šajā ziņā mēdz būt pirmrindnieki.

Pieejamā informācija liek domāt, ka nākotnē nav izslēgta situācija, kad darba devējs arvien stingrāk pēta to, vai tā darbinieki smēķē. Piemēram, vairākās vietās ASV (jeb 21 šīs valsts štatā) šis faktors jau var tikt ņemts vērā darba intervijās.

Turklāt dažos gadījumos viss iet tikt tālu, ka tiek ņemti cilvēku analīžu rezultāti, lai tad attiecīgi saprastu vai viņš smēķē, vai tomēr nē. "Financial Times" kā piemēru šajā ziņā izceļ ASV Ohaio štatu, kur gluži vai par normu kļuvuši potenciālo veselības aprūpes sektora darbinieku nikotīna testi.

"Sākotnēji man bija negatīvs viedoklis par šādu kompānijas pretsmēķēšanas politiku. Tomēr es vairāk gribēju saglabāt savu darbu nekā smēķēt. Pēc astoņiem gadiem es uzskatu citādāk. Tas man palīdzēja to atmest, un es esmu laimīga, ka to izdarīju," tā par Cleveland Clinic šādu praksi "Financial Times" teic šī uzņēmuma darbiniece Mabela Battle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Strupišs: Likumi tiek grozīti pārāk bieži, zaudējot kopējo konceptu

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik likumi ir salāpīti, nevis veidoti, un tiem zūd kopējais koncepts, šodienas svinīgajā sēdē par godu Tieslietu padomes desmit gadu jubilejai sacīja padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Viņš norādīja, ka likumi tiek grozīti pārāk bieži. Strupišs uzskata, ka tādā veidā likumos zūd kopējais koncepts, to būtība.

Kā piemērus viņš minēja to, ka likums par tiesu varu un krimināllikums tika grozīti vairāk nekā 40 reizes, bet Civilprocesa likums 72 reizes, un, pēc Strupiša domam, tas norāda uz kaut kādu problēmu likumdošanas procesā.

Strupišs sacīja, ka padomes izveide bija grūts un laikietilpīgs process, jo tā bija jāveido no nulles. Viņš norādīja, ka līdz 2019.gadam padomei bija izvirzīti trīs mērķi - tiesas neatkarības stiprināšana, efektivitāte un sabiedrības uzticības veicināšana, un ar šiem mērķiem padome lielākoties tika galā.

Tāpat viņš vērsa uzmanību uz to, ka pašlaik jauna stratēģija ar mērķiem nav izveidota, bet, piedāvājot savu redzējumu turpmākai padomes darbībai, Strupišs norādīja, ka tiesa nav iekļaujama politikā un tā nevar piedalīties politikas veidošanā klasiskajā izpratnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas ziņu virsraksti jau kādu laiku grozās gandrīz tikai un vienīgi ap koronavīrusa vai drīzāk – bailēm no tā - ietekmi.

Skaidrs ir tas, ka notiekošajam būs negatīva ietekme gan uz Ķīnas, gan pārējo pasaules ekonomiku. Interesanti gan ir tas, ka mūsdienās var pat nosacīti negaidīt kādus tradicionālos tautsaimniecību raksturojošos indikators, lai spriestu par kāda reģiona ekonomikas aktivitāti. Piemēram, tās pašas Ķīnas ekonomikas karstumu vai vēsumu daļēji var izmērīt no kosmosa.

Proti, no kosmosa tiek sekots līdzi, piemēram, tam, cik aktīvi dažādās teritorijas tiek izdalīts slāpekļa dioksīds. Somijas "Centre for Research on Energy and Clean Air" veiktā ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) mērījumu izpēte liecina, ka pēdējā laikā Ķīnas ekonomikas aktivitāte sākusi atjaunoties, ziņo "Bloomberg". Proti, kopš 17. februāra slāpekļa dioksīda daudzums Ķīnas atmosfērā pieaudzis par veseliem 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 29. martā, plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu.

Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks šā gada 25. oktobrī.

Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts, šobrīd ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 "Par pāreju uz vasaras laiku". Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunzēlandē vairs nav neviena aktīva Covid-19 gadījuma

LETA--DPA, 08.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlandē vairs nav zināms neviens aktīvs Covid-19 gadījums, pirmdien paziņojusi valsts Veselības ministrija.

Pēdējais saslimušais - kāda sieviete no Oklendas - jau 48 stundas ir bez simptomiem un tiek uzskatīta par atveseļojušos. Viņai ļauts pārtraukt pašizolēšanos, paziņoja ministrija.

Pēdējais jaunais inficēšanās gadījums ar jauno koronavīrusu Jaunzēlandē tika reģistrēts pirms 17 dienām.

Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna paziņoja, ka stingrie robežas kontroles likumi, kas tika ieviesti cīņā pret jauno koronavīrusu, paliks spēkā, bet visi citi ierobežojumi tiks atcelti.

"Mūsu mērķis bija iznākt laukā otrā pusē cik ātri un droši vien iespējams. Vietā, kur mūs robežas turpinās būt mūsu pirmā aizsardzības līnija, bet visi pašreizējie noteikumi un ierobežojumi tiek atcelti. Šodien, 75 dienas vēlāk, mēs esam gatavi," sacīja premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cīņā ar legalizāciju - nepazaudēt tiesisku valsti

Tatjana Ļutinska, starptautiska nodokļu konsultante, TX Solutions, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Padomi iesācējiem par investīcijām akcijās

Zigurds Vaikulis, CBL Asset Management valdes loceklis un portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs, 01.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos nav bijis laikam nekad līdz šim. Ierastajos depozītos var nopelnīt apaļu nulli, un vienlaikus sociālajās platformās skaļi popularizētie veiksmes stāsti vilina ieguldīt akcijās.

“Kopš 2020. gada sākuma Tesla akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.” Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt Teslas akcijas?

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – Twitter, Facebook, TikTok – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsludina projektu atlasi ES fondu programmā uzņēmējiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos

Db.lv, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No otrdienas, 6. jūlija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sāk pieņemt iesniegumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai.

Atbalsta programmas ietvaros mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgas akciju vai parāda vērstpapīru emisijas biržā uzsākšanai var saņemt līdzfinansējumu līdz 50 % apmērā no kopējām sagatavošanās izmaksām. Atbalsts komersantiem tiks sniegts granta veidā, nepārsniedzot 100 tūkstošus eiro akciju emisijas gadījumā un 20 tūkstošus eiro parāda vērtspapīru emisijas gadījumā.

Atbalstu varēs saņemt uzņēmuma sagatavošanas izmaksu iekļaušanai biržas sarakstā segšanai, piemēram, kapitāla piesaistīšanas (emisijas organizētāja pakalpojumu) izmaksām, emisijas prospekta (vai reģistrācijas dokumenta, vērtspapīru apraksta un kopsavilkuma) sagatavošanas izmaksām, piedāvājuma dokumenta vai komersanta apraksta sagatavošanas izmaksām, padziļinātās izpētes un ar to saistītās izpētes izdevumiem, kā arī juridiskām, finanšu, nodokļu, auditoru, sertificētu konsultantu konsultāciju izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Īpašumā mežs. Ko ar to darīt? Visi par un pret – palīgs īpašniekiem pareizā lēmuma pieņemšanai

Intervija ar SIA “Mežu sistēmas” vadītāju Jāni Saliņu, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūs mežu nozarē darbojaties 25 gadus. Kādas ir pēdējo gadu tendences cirsmu un meža īpašumu tirgū?

Darījumu intensitāte ir svārstīga, taču tie notiek nepārtraukti. Ar ko atšķiras pēdējie jeb kovida gadi? Īpašnieki ir kļuvuši uzmanīgāki, vērīgāki, viņi vēlas būt informēti par notiekošo – termiņiem, izmaksām, riskiem. Arī valsts un uzraugošo iestāžu darbs kļuvis rūpīgāks. No institūciju puses ir pieaugušas prasības pret mežu īpašniekiem – īsāki termiņi un stingrāka normatīvu izpildes kontrole. Mežs ir lielisks īpašums un laba investīcija, bet ar noteikumu, ka tam rūpīgi tiek sekots līdzi un tas tiek uzturēts labā kārtībā.

Bet kā tas tieši ir atspoguļojies darījumos ar meža īpašumiem?

Šis apstāklis ir arī pavēris jaunu tirgu – agrāk meža īpašumi tika pārdoti aiz finansiāliem apsvērumiem kādas neatliekamas vajadzības risināšanai, savukārt tagad starp mūsu klientiem ir ekonomiski nobrieduši klienti, kas to dara tāpēc, ka apsaimniekošana kļuvusi sarežģītāka un viņiem tā ir sveša joma. Klienti grib atbrīvot līdzekļus citiem investīciju instrumentiem, kurus viņi pārvalda un iegulda veiksmīgāk ar mazākām galvassāpēm. Šis ir biežākais meža īpašumu pārdošanas iemesls – cilvēki jūtas daudz kompetentāki, piemēram, dzīvokļa, nevis meža apsaimniekošanā, tāpēc meža aktīvus pārvērš cita nekustamā īpašuma aktīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Uzņēmējiem pieejams ES fondu atbalsts energoefektivitātes palielināšanai apstrādes rūpniecībā

Lelde Petrāne, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi trešo atlases kārtu Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Šajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir gandrīz 11,7 miljoni eiro.

Apstrādes rūpniecības nozares komersanti iesniegumus ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai var iesniegt no 2020. gada 9. janvāra līdz 2020. gada 9. aprīlim.

ES fondu atbalsts paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Latvijas dzelzceļa vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas dzelzceļa" (LDz) vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir kompānijas vadības uzdevums izstrādāt tādus risinājumus, lai tie atbilstu visiem likumiem," sacīja ministrs, komentējot iepriekš izskanējušo informāciju, ka LDz jaunais biznesa modelis, kas paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus, varētu būt pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Ministrs uzsvēra, ka LDz ir ļoti svarīgi piesaistīt kravas. "Protams, ka visi konkurences darbības likumi ir jāievēro, bet tajā pašā laikā mums ir svarīgi dzelzceļam piesaistīt kravas. Faktiski katra tonna ir svarīga, tāpēc mums ir svarīgi, lai LDz pavērš seju pret klientu un izprot klienta vēlmes," teica Linkaits, atzīmējot, ka LDz plānotā darbības paplašināšana ļautu vairāk pievērsties iekšzemes pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lielbritānija izveidos regulatoru tehnoloģiju milžu kontrolēšanai

LETA--AFP, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija piektdien paziņoja, ka izveidos regulatoru, lai kontrolētu tādus tehnoloģiju lieluzņēmumus kā "Facebook" un "Google" un uzlabotu caurskatāmību attiecībā uz personas datu izmantošanu un personalizētām reklāmām.

Valdības Digitālo lietu, kultūras, mediju un sporta departaments norādīja, ka jaunais regulators - Digitālo tirgu apakšnodaļa - pārraudzīs tādas platformas, kas šobrīd dominē tirgū, tostarp "Google" un "Facebook".

Šī regulatora izveidošanas mērķis ir nodrošināt, lai patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem netiktu nodarīts kaitējums.

Lielbritānijas Konkurences un tirgu pārvalde (CMA) jūlijā paziņoja, ka pašreizējie likumi nav efektīvi un nepieciešams jauns regulējošs režīms, lai kontrolētu interneta milžus, kas gūst ienākumus no digitālām reklāmām.

Valdība atzinusi, ka tiešsaistes platformas sniedz milzīgu ieguvumu uzņēmumiem un sabiedrībai, taču varas koncentrēšana starp nelielu skaitu tehnoloģiju uzņēmumu kavē izaugsmi un inovācijas nozarē, un tas var negatīvi ietekmēt sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus, vīns, degvīns un cigaretes kļūs dārgāks – to raisīs ieplānotais akcīzes nodokļa palielinājums, kas stājas spēkā no 1. marta; ir bažas par «točku» uzplaukumu.

Šis akcīzes nodokļa palielinājums nav pārsteigums, jo savulaik pirms vairākiem gadiem tiek nolemts ik gadu pakāpeniski palielināt akcīzes nodokļa likmes alkoholam un tabakai.

Vairāki uzņēmēji jau iepriekš norādīja, ka šāda nodokļu likmju pacelšana var nenest gaidītos miljonus eiro valsts makā, bet gan veicināt ēnu ekonomiku un graut legālo nodokļu maksātāju konkurētspēju tirgū, kā arī vienlaikus samazināt iedzīvotāju pirktspēju, ko izraisīs cenu kāpums.

Pieaugumu prognozē centu līmenī

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem, alus 0,5 litru ar 5% stiprumu cena veikalā pieaugtu par 1 centu, 0,75 l vīna - par 5 centiem, savukārt 0,5 l degvīna ar stiprumu 40 grādi - par 20 centiem, savukārt cigarešu paciņas (kura maksā 3,6 eiro) cena varētu pieaugt par 12 centiem. Vairāki DB aptaujātie tirgotāji atzina, ka juridiski aprēķins ir korekts, taču tas veikts, balstoties tikai uz akcīzes nodokļa izmaiņām komplektā ar pievienotās vērtības nodokli. Realitātē cenas pieaugums varot būt pat lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) vadība parakstīja memorandu par sadarbību kvantu datu pārraides iespēju izpētē un testēšanā.

"Kvantu tehnoloģijas paver jaunas iespējas drošai digitālai komunikācijai un kibernoziegumu mazināšanai, tāpēc būtiski pieaug valdību un industriju interese par to izmantošanas potenciālu. LVRTC savas darbības 100 gados regulāri bijis iesaistīts inovāciju radīšanā un cieši sadarbojies ar radošiem un zinātkāriem prātiem gan nodrošinot pirmo radio pārraidi Latvijā, gan ieviešot digitālo TV apraidi, gan, vēlākajos gados – veidotu inovatīvus IKT risinājumus uzticamības, datu pārraides un kiberaizsardzības jomās. Mums tā nav bijusi tikai inženieriska ambīcija, bet gan vēlme būt soli priekšā klientu prasībām un radīt klientiem un valstij nepieciešamos risinājumus, pirms tie kļūst par plaša patēriņa ikdienu," parakstot memorandu uzsvēra LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Alexela un Infortar pārtrauc sarunas ar Elering par Paldisku LNG termināļa būvniecību

LETA/BNS, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātās kompānijas "Alexela" un "Infortar" pārtraukušas sarunas ar Igaunijas valsts pārvades sistēmu operatoru "Elering" par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi Paldisku ostā, piektdien paziņoja kompānijas.

Abu kompāniju skatījumā "Elering" piedāvājums par LNG termināļa piestātnes būvniecību privātajiem partneriem nav pieņemams un tādēļ sarunas ar valsts kompāniju ir uzskatāmas par izbeigtām, jo "Elering" neesot izrādījusi pietiekamu vēlmi īstenot projektu.

Lai garantētu piegāžu drošību, "Alexela" un "Infortar" turpinās sarunas ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju, paziņojumā medijiem norādīja uzņēmumi.

"Alexela Group" valdes priekšsēdētājs Marti Hēls pauda viedokli, ka divus mēnešus ilgušajās sarunās "Elering" nav izrādījusi vēlmi strādāt, lai Igaunijā "līdz rudenim vai vispār jebkad" izveidotu LNG termināli.

Hēls paskaidroja, ka runa bijusi par to, vai kompānijai uzņemties 15 vai 30 miljonu eiro zaudējumus, investējot nepilnus 40 miljonus eiro, kamēr "Elering" plāno par "gandrīz simt miljoniem eiro Igaunijas nodokļu maksātāju naudas praktiski nopirkt kuģi somiem. Un šķērslis nav tas, ka desmit gadu noma vairāk nekā divas reizes pārsniedz sākotnējās kuģa būvniecības izmaksas un kuģa īpašnieks gūst ārkārtīgi lielu peļņu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā ziņā mūsdienās, šķiet, nav lielākas leģendas par "Berkshire Hathaway" vadītāju Vorenu Bafetu. Tādējādi, ja kaut ko Bafeta kungs sarosījies darīt vai kaut vai pateikt, tad tirgus dalībnieki to mēģina ņemt vērā.

Svaigākais "Berkshire Hathaway" lēmums liecina, ka Bafets atmetis cerību laikrakstu biznesam. Proti, šonedēļ holdinga kompānija lēmusi pārdot savu šādu savu biznesu ("BH Media"), kurā ietilpst vesels lērums ar preses izdevumiem ("Tulsa World", "Richmond Times-Dispatch", "Omaha World-Herald" utt), izdevējam "Lee Enterprises". Jau 2018. gada vidū "Berkshire" nolīga šo kompāniju, lai tā pārvaldītu minētā uzņēmuma laikrakstu biznesu.

Aiziešot pa pieskari

Pēdējos gados V. Bafets pieķerts vairākos izteikumos, kas liecina, ka viņš par drukātas preses nākotni nav diez ko pārliecināts. Pats Bafets gan bieži tiek uzskatīts par kvēlu laikrakstu mīļotāju (jaunībā viņš bija arī avīžzēns), un "Berkshire Hathaway" iepriekšējos gados ik pa laikam ziņojusi par kādas lokālas izdevniecības iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Uzsāk pieteikumu pieņemšanu tūrisma uzņēmumu subsidēto darba algu programmā

Db.lv, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu par valsts atbalsta sniegšanu tūrisma nozares uzņēmumu darbinieku algu līdzfinansēšanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība".

Paredzēts, ka tūrisma nozares uzņēmumi, kuri atbildīs noteiktajiem kritērijiem, varēs saņemt atbalstu 30 procentu apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Maksimālais atbalsts vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai varēs sasniegt 800 tūkstošus eiro.

Atbalsta izmaksu administrēs LIAA, un iesniegumus par atbalsta saņemšanu varēs iesniegt no 29. jūlija līdz 30. septembrim.

Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 19,2 miljoni eiro.

Pieteikties atbalstam var, elektroniski aizpildot iesnieguma veidlapu, kura pieejama LIAA mājas lapā. Iesniegumu iespējams iesniegt kā elektroniski parakstītu dokumentu, iesūtot pa e-pastu [email protected], vai izmantot šo pakalpojumu ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija nozīmējusi, ka turpina šķobīties izpratne par to, kas ir vai nav pieļaujams monetārās politikas frontē.

Faktiski visas pasaules ietekmīgākās centrālās bankas savas likviditātes drukāšanas programmas līdz ar jaunajiem izaicinājumiem ielikušas “kvadrātā”. Pamatā šīs programmas savā pašreizējā stadijā paredz, ka centrālās bankas otrreizējā tirgū izpērk valdību un arī vairākos gadījumos uzņēmumu parādu, kurš tad attiecīgi nonāk uz to bilances.

Pandēmijas rēķina finansēšana Eiropas valdībām nozīmējusi ievērojamu parādu pieaugumu. Šajā pašā laikā šīm saistībām ir garantēts milzīgs pircējs (Eiropas Centrālā banka jeb ECB), kas šī parāda likmes palīdz uzturēt rekordzemas un pat negatīvas. Lai nu kā - centrālajām bankām var nākties domāt vēl pat par papildu veidiem, kā risināt reģiona aizņemšanās problēmu. Piemēram, Itālijas premjerministra Džuzepes Kontes tuvākie padomdevēji šonedēļ ieteikušies, ka ECB vajadzētu apsvērt dzēst to valdību parādu, kas nonācis uz tās bilances, lai palīdzētu valstīm pēc pandēmijas atgūties.

Komentāri

Pievienot komentāru