Jaunākais izdevums

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Citādi nespēs samaksāt

Izmaiņu nepieciešamību Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile skaidroja ar to, ka tādējādi parādniekam, kurš ir atbrīvots no parādsaistībām, nebūs jāaprēķina un jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (no kapitāla pieauguma) maksājums. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojektā par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ietverto maksimālo parādsaistību slieksni 5000 euro, kā arī pašlaik noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, fiziskai personai, kura atbrīvota no parādsaistībām un kuras kopējie gada apliekamie ienākumi, kam piemēro progresīvo nodokļa likmi, nepārsniedz 20 004 eiro, var nākties veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu līdz pat 1000 eiro. Secināts, ka šādu parādnieku sociālais un ekonomiskais stāvoklis radītu būtisku slogu un pat apburto loku, ja viņiem paliktu spēkā pienākums samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Apšaubāms, ka šāda persona spētu nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā rezultātā pastāv risks tai atkārtoti nonākt tajā pašā situācijā kā pirms likumprojektā par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām paredzētā mehānisma izmantošanas.

Milzīgas summas

Pēc Tieslietu ministrijas informācijas fiziskajām personām izsniegto saistību faktiskā atlikuma apjoms 2019. gada 2. ceturkšņa beigās bija 7. 5 miljardi euro, ko veidoja 698 784 fiziskajām personām izsniegtās saistības (95,2%) attiecībā pret 35 183 jeb 4,8% juridiskajām personām izsniegtām saistībām. Tomēr ne visi savas saistības kavē. To dara 142 595 jeb 20,4% fiziskās personas. Arī saistību apjoms esot dažāds, saistību atlikuma īpatsvaram galvenokārt (77,8%) pārsniedzot 50 000 eiro limitu un kopumā veidojot vairāk nekā 15 miljardu eiro saistību apjomu. Taču saistību skaita ziņā tieši nelielās saistības (līdz 1 000 euro) ir izsniegtas visvairāk – 666 892 jeb 55,9% gadījumu, kopā veidojot saistību atlikumu gandrīz 174 miljonu eiro apmērā.

2018. gada 31. decembri parādu portfeļa kopsumma attiecība par patērētāju parādiem sastādīja 1,280 miljardus euro. Pēc parādu portfeļa kopējā lietu skaita, atgūšanai nodoto patērētāju lietu skaits uz 2018. gada 31. decembri sasniedza 1 290 323 parādu lietas. Turklāt tieši no kredītiestādēm un nebanku kreditēšanas nozares iegūtās lietas veido būtisku daļu no visām lietām. Proti, uz 2018. gada 31. decembri kopējā parādu portfelī ietilpst 11,85% jeb 152 949 lietas (apmērs: 67,39% jeb 862,949 milj. eiro) no kredītiestāžu nozares un 31,01% jeb 400 144 lietas (apmērs: 21,71% jeb 277,983 milj. eiro) no nebanku kreditēšanas nozares. Minētais liecinot, ka ir ievērojams skaits tādu fizisko personu, kurām nav pietiekamu līdzekļu pašu spēkiem segt parādsaistības, kas vienlaikus kontekstā ar kopējo ekonomisko stāvokli neveicina šo personu vēlmi šīs parādsaistības segt, tādējādi turpinot atrasties nabadzības riska stāvoklī.

Aizdevēji arī nemaksās nodokli

Tā kā grozījumu projekts iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks apliktas summas, no kurām saskaņā ar "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumu tiek atbrīvots parādnieks, tomēr šo parāda saistību norakstīšanas gadījumā, tās, saskaņā ar spēkā esošā "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likuma normām, veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu bāzi aizdevējam, kuram nav tiesības parādu atprasīt. Lai nodrošinātu minētajā situācijā neitrālu nodokļu režīmu, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā, nosakot, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē netiek iekļauta debitoru parāda summa, kura nav atgūta no debitora – fiziskās personas, kura "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumā noteiktajā kārtībā ir atbrīvota no parādsaistībām. Ievērojot minēto, arī atbildīgā komisija akceptēja piedāvātos grozījumus "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā, kas papildina ar jaunu punktu, kas paredz iespēju arī likumprojektā "Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām" ietvaros dzēstu parādu neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē.

Kritēriju siets

"Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts no mazām parādsaistībām piedāvās iespēju atbrīvoties salīdzinoši šauram lokam. Proti, šiem cilvēkiem jābūt pēdējos 12 mēnešus dzīvojošiem Latvijā un bijušiem Latvijas nodokļu maksātājiem; viņu vidējā alga šajā laikā ir valstī noteiktās minimālās algas līmenī vai zemāka par to; parādsaistību apjoms, kam iestājies izpildes termiņš — divu minimālo mēnešalgu (pašlaik 860 eiro) līdz 5000 eiro; nav kreditoru, kuriem būtu prasījuma tiesības, kas nodrošinātas ar komercķīlu, nav parādsaistību ārpus Latvijas, turklāt fiziskajai personai pēdējā gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus būs bijis jābūt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusam. Jāņem vērā, ka viena fiziskā persona drīkstēs izmantot tikai vienu reizi, neatkarīgi no rezultāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā stāsies spēkā 64 jauni likumi vai izmaiņas tajos un 53 Ministru kabineta noteikumi, aģentūru LETA informēja valsts oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis". Savukārt 43 tiesību akti, sākoties 2021.gadam, spēku zaudēs.

Šogad oficiālajā izdevumā publicēti 3830 tiesību akti un oficiālā informācija, tostarp 283 likumi vai to izmaiņas, 833 valdības noteikumi vai to izmaiņas, 87 166 oficiālie paziņojumi.

Vairums no 161 oficiālā izdevuma papildu laidiena šogad iznāca, lai operatīvi publicētu ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistītos tiesību aktus.

2019. gada janvārī Latvijā kopumā bija spēkā 5733 likumi, 9945 Ministru kabineta noteikumi, liecina "Dienas Biznesa" apkopotā informācija pēc lvportals.lv datiem.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

1. Darba likums;

2. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss;

3. Krimināllikums;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tabakas nozarei pēdējos gados nācies sadzīvot ar arvien stingrāku regulāciju, ko esam novērojuši arī Latvijā. Būtībā dažādās pasaules malās tiek pieņemti dažādi likumi, kuru mērķis ir smēķēšanas ierobežošana. Turklāt, ja valdībām ir vēlme palielināt nodokļus, tad bieži vien tabakas izstrādājumi šajā ziņā mēdz būt pirmrindnieki.

Pieejamā informācija liek domāt, ka nākotnē nav izslēgta situācija, kad darba devējs arvien stingrāk pēta to, vai tā darbinieki smēķē. Piemēram, vairākās vietās ASV (jeb 21 šīs valsts štatā) šis faktors jau var tikt ņemts vērā darba intervijās.

Turklāt dažos gadījumos viss iet tikt tālu, ka tiek ņemti cilvēku analīžu rezultāti, lai tad attiecīgi saprastu vai viņš smēķē, vai tomēr nē. "Financial Times" kā piemēru šajā ziņā izceļ ASV Ohaio štatu, kur gluži vai par normu kļuvuši potenciālo veselības aprūpes sektora darbinieku nikotīna testi.

"Sākotnēji man bija negatīvs viedoklis par šādu kompānijas pretsmēķēšanas politiku. Tomēr es vairāk gribēju saglabāt savu darbu nekā smēķēt. Pēc astoņiem gadiem es uzskatu citādāk. Tas man palīdzēja to atmest, un es esmu laimīga, ka to izdarīju," tā par Cleveland Clinic šādu praksi "Financial Times" teic šī uzņēmuma darbiniece Mabela Battle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Strupišs: Likumi tiek grozīti pārāk bieži, zaudējot kopējo konceptu

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik likumi ir salāpīti, nevis veidoti, un tiem zūd kopējais koncepts, šodienas svinīgajā sēdē par godu Tieslietu padomes desmit gadu jubilejai sacīja padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Viņš norādīja, ka likumi tiek grozīti pārāk bieži. Strupišs uzskata, ka tādā veidā likumos zūd kopējais koncepts, to būtība.

Kā piemērus viņš minēja to, ka likums par tiesu varu un krimināllikums tika grozīti vairāk nekā 40 reizes, bet Civilprocesa likums 72 reizes, un, pēc Strupiša domam, tas norāda uz kaut kādu problēmu likumdošanas procesā.

Strupišs sacīja, ka padomes izveide bija grūts un laikietilpīgs process, jo tā bija jāveido no nulles. Viņš norādīja, ka līdz 2019.gadam padomei bija izvirzīti trīs mērķi - tiesas neatkarības stiprināšana, efektivitāte un sabiedrības uzticības veicināšana, un ar šiem mērķiem padome lielākoties tika galā.

Tāpat viņš vērsa uzmanību uz to, ka pašlaik jauna stratēģija ar mērķiem nav izveidota, bet, piedāvājot savu redzējumu turpmākai padomes darbībai, Strupišs norādīja, ka tiesa nav iekļaujama politikā un tā nevar piedalīties politikas veidošanā klasiskajā izpratnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas ziņu virsraksti jau kādu laiku grozās gandrīz tikai un vienīgi ap koronavīrusa vai drīzāk – bailēm no tā - ietekmi.

Skaidrs ir tas, ka notiekošajam būs negatīva ietekme gan uz Ķīnas, gan pārējo pasaules ekonomiku. Interesanti gan ir tas, ka mūsdienās var pat nosacīti negaidīt kādus tradicionālos tautsaimniecību raksturojošos indikators, lai spriestu par kāda reģiona ekonomikas aktivitāti. Piemēram, tās pašas Ķīnas ekonomikas karstumu vai vēsumu daļēji var izmērīt no kosmosa.

Proti, no kosmosa tiek sekots līdzi, piemēram, tam, cik aktīvi dažādās teritorijas tiek izdalīts slāpekļa dioksīds. Somijas "Centre for Research on Energy and Clean Air" veiktā ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) mērījumu izpēte liecina, ka pēdējā laikā Ķīnas ekonomikas aktivitāte sākusi atjaunoties, ziņo "Bloomberg". Proti, kopš 17. februāra slāpekļa dioksīda daudzums Ķīnas atmosfērā pieaudzis par veseliem 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nozares, kurām pieejams pabalsts darbiniekiem uzņēmuma dīkstāves periodā

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, šā gada 24. marta sēdē Ministru kabinets apstiprināja krīzes skarto nozaru sarakstu un atbalsta (dīkstāves pabalsts) nosacījumus nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā.

Tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta.

"Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam," pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

Latvijā Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku sākotnēji vistiešākā veidā izjūt transporta, tūrisma un viesmīlības nozare, izklaides, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kā arī izglītības sektors, norāda Ekonomikas ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodod kriminālvajāšanai personu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas 405 000 eiro apmērā

Db.lv, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šā gada septembrī nosūtījusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret fizisku personu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

Persona par sava uzņēmuma saimniecisko darbību laika periodā no 2014. gada aprīļa līdz 2015. gada decembrim Valsts ieņēmumu dienestā iesniedza deklarācijas un pārskatus, aprēķināja valsts budžetā maksājamās nodokļu summas, taču neveica aprēķinātos nodokļu maksājumus likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

Minēto darbību rezultātā - aprēķinot, deklarējot, bet ļaunprātīgi neveicot nodokļu maksājumus valsts budžetā pilnā apmērā, budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 405 000 eiro apmērā, nenomaksājot pievienotās vērtības nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmuma ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Kriminālprocess VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē tika uzsākts 2017.gada aprīlī pēc Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāles pļaušana ir viens no tiem rutīnas darbiem, kas jāveic regulāri un rūpīgi, lai rezultāts būtu noturīgs un skaists. Kā arī – šo darbu pavada diezgan liela vienmuļība. Kāpēc gan kaut ko tik ciklisku nevarētu veikt mašīna? Izrādās, nu jau kādu laiku var. Aplēses rāda, ka šobrīd teju puse no visiem tirgū pieejamajiem zāles pļāvējiem ir tieši zāles pļāvēji roboti. Arvien plašākais piedāvājums liecina par vienu – arvien pieaug pieprasījums pēc palīgiem dārza darbos, kas pacietīgi strādās gan lietū, gan brīvdienās, un savu darbu paveiks nevainojami.

Ko spēj zāles pļāvējs robots

Ar katru nākamo paaudzi zāles pļāvēji roboti kļūst arvien gudrāki, ērtāki un prasmīgāki. Ja pirmsākumos tā tik tiešām bija ierīce, kas spēj braukt tikai pa salīdzinoši līdzenu lauku, tad mūsdienu zāles pļāvēji roboti tiek galā ar stāvām nogāzēm, šaurām vietām, sarežģītas formas dobju appļaušanu, kā arī – visam to paveiktajam var sekot līdzi mobilajā lietotnē!

Perfekti nopļauj pat vissarežģītākos dārzus

Jaunākie pilnpiedziņās robotizētie zāles pļāvēji spēj strādāt pat tādās nogāzēs, kuru slīpums veido 70%. Kā arī – tie ir aprīkoti ar GPS tehnoloģiju, kas ļauj sekot līdzi pļaušanas zonai, tādējādi neatstājot nenopļautus laukumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 23.septembrī, pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.

Likumi grozīti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot arī ar personas apliecību jeb eID karti.

Vēlētāju reģistra ieviešana nodrošinās tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases, teikts grozījumu anotācijā. Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt izmaiņas to ļaus izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā.

Aprēķini liecina, ka tiešsaistes vēlētāju reģistra izveidei Centrālajai vēlēšanu komisijai nepieciešami gandrīz 500 tūkstoši eiro, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 570 tūkstoši eiro, teikts grozījumu anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku loma ekonomikas stabilizācijā

Anna Mišņeva, ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem pieejams jauns risinājums ikdienas darbu optimizācijai – juridisko tekstu tulkotājs.

Tulkošanas risinājumu izstrādājis valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde", sadarbojoties ar Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameru (AHK) un advokātu biroju "Klauberg Baltics". Risinājums izstrādāts ekskluzīvi AHK biedriem.

Izmantojot jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas, uzņēmēji varēs izmantot drošu tulkošanas vidi, lai automātiski tulkotu juridiskos tekstus un dokumentus no vācu valodas uz latviešu un otrādi. Risinājums veidots, apzinoties to, ka juridisko tekstu un dokumentu tulkošanai, kas nereti ir arī konfidenciāli materiāli, nepieciešama ļoti droša vide.

Mašīntulkošanas sistēmas augstas tulkošanas kvalitātes nodrošināšanai tika izmantoti augstas kvalitātes apmācības dati - juridiski teksti, līgumu un likumu paralēlie teksti vācu un latviešu valodās, kopumā neironu tīkliem apgūstot vairāk nekā 11 miljonus paralēlu teikumu. Mašīntulkošanas sistēmas pielāgošana ļāvusi sasniegt augstu kvalitāti tieši sarežģītajai juridiskajai valodai un terminoloģijai, ar kuru ikdienā sastopas ikviens Latvijas vai Vācijas uzņēmējs, neskatoties uz to, kādu nozari tas pārstāv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmēji sociālajā tīklā “Twitter” izteikuši šaubas par vēlmi laikā izmaksāt atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem, kas, visticamāk, skaidrojams tieši ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma pieņemšanas ilgumu, nevis ar naudas izmaksas kavēšanos.

Uzņēmēji, kuri ārkārtas situācijas laikā – no 2020. gada 9. decembra līdz 2021. gada 9. janvārim piedzīvojuši ieņēmumu kritumu un vērsušies VID saņemt dīkstāves atbalstu saviem darbiniekiem, kas ir dīkstāvē un nestrādā, atbalstu saņem 5 dienu laikā kopš lēmuma pieņemšanas, informēja VID.

VID pēc iesnieguma saņemšanas, izvērtēšanas un atbalsta aprēķināšanas lemj par atbalsta izmaksu, nepārsniedzot Administratīvā procesa likumā noteikto termiņu, informēja VID Sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne Bērziņa. Tikai pēc šī lēmuma pieņemšanas seko noteikums par 5 dienām, kad nauda nonāk pie uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāra amatā otrdien sāk darbu bijušais Austrālijas finanšu ministrs Matiass Kormans.

50 gadus vecais Kormans ir dzimis Beļģijā, taču kopš 1996.gada pastāvīgi dzīvojis Austrālijā. Viņš naturalizācijas ceļā kļuva par Austrālijas pilsoni, tomēr līdz ar to zaudēja Beļģijas pilsonību, jo Beļģijas likumi viņam neļāva to saglabāt.

Kormans ir Austrālijas Liberālās partijas biedrs. Viņš kļuva par finanšu ministru 2013.gadā, taču pagājušā gada oktobrī šo amatu atstāja, lai kandidētu uz OECD ģenerālsekretāra amatu. Šim postenim Kormans tika izraudzīts martā, pārspējot savu tuvāko konkurenti bijušo ES tirdzniecības komisāri Sesīliju Malmstremu no Zviedrijas.

Līdzšinējais OECD ģenerālsekretārs, meksikāņu ekonomists un diplomāts Hosē Anhels Gurrija nekandidēja uz ceturto termiņu šai amatā, ko viņš ieņēma kopš 2006.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānija noraida ES prasības un draud jūnijā pārtraukt sarunas

LETA--AFP, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība ceturtdien brīdināja, ka gaidāmajās sarunās par turpmākām tirdzniecības attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) negrasās ievērot bloka noteikumus un pārtrauks šīs sarunas jūnijā, ja līdz tam laikam nebūs panākts kompromiss.

Oficiālajā Lielbritānijas sarunu mandātā norādīts, ka Londona līdz gada beigām vēlas vienoties par attiecībām, balstoties uz draudzīgu un līdzvērtīgu sadarbību.

Taču vienlaikus Londona brīdina, ka "mēs nepiekritīsim jebkādām prasībām, lai mūsu likumi tiktu pielāgoti ES tiesību aktiem un ES institūcijām, tostarp, ka Eiropas Tiesai būtu jebkāda jurisdikcija Apvienotajā Karalistē".

Tāpat valdības apstiprinātajā dokumentā teikts, ka gadījumā, ja abas puses līdz jūnijam nebūs spējušas panākt vispārēju vienošanās projektu, tad Lielbritānija izlems, vai šīs sarunas nepārtraukt.

Tādējādi valdība jūnijā izlems, vai Lielbritānijas uzmanību "nevajadzētu novērst no šīm sarunām un koncentrēt uz iekšzemes sagatavošanās darbiem, lai no pārejas perioda izietu kontrolēti".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 10. aprīļa būtiski paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks – dīkstāves pabalstu var saņemt arī Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu valdes locekļi, darbinieki, kas vienlaikus saņem vecuma vai izdienas pensiju, kā arī mikrouzņēmuma darbinieki.

Vienlaikus MK noteikumi papildināti ar punktu, ka dīkstāves pabalsta saņēmējam par katru apgādībā esošo bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, papildus piešķir piemaksu 50 eiro apmērā, atgādina Ekonomikas ministrija.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, norāda: "Vīrusa pandēmijas rezultātā izveidojušās situācijas dēļ, kad lielākā daļa uzņēmējdarbības visā pasaulē ir spiesta "iepauzēt", turpinām pilnveidot valsts atbalsta instrumentus, lai palīdzētu un atbalstītu mūsu uzņēmējus. Nevaram fokusēties tikai uz īstermiņa krīzes pārvarēšanas instrumentiem, tāpēc tiek modulēti vairāki attīstības scenāriji, kā turpināt palīdzēt uzņēmējiem saglabāt savu saimniecisko darbību, kā arī noturēt darbiniekus".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Protesti finanšu tirgus īsti neskar; topā pistoļu ražotāji

Jānis Šķupelis, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža plašajiem protestiem ASV pagaidām nav bijusi izteikta ietekme uz vērtspapīru tirgiem kopumā. Tas liek domāt, ka finanšu tirgus dalībnieki šo postažu vērtē kā īslaicīgu parādību.

Lielāka ietekme gan vērojama vien atsevišķiem sektoriem, piemēram, šaujamieroču ražotājiem un pārdevējiem.

Turpina savu gaitu

Piemēram, finanšu ziņu portāls "Barron's" izceļ, ka ASV akciju tirgū īpaši lielāks svārstīgums nav novērots arī pēc vairākiem citiem mūsdienu vēsturē lielākiem nemieriem šajā valstī. "Tirgi uzskata, ka tas neturpināsies. Mēs šo visu kopš pagājušā gadsimta sešdesmito gadu protestiem ASV esam redzējuši jau vairākkārt," spriež, piemēram, ASV finanšu uzņēmuma "Pantheon Macroeconomics" eksperti. "ASV ir sašķeltākā kāda tā bijusi daudzu gadu laikā, un tā ir traģēdija. Bet, aplūkojot finanšu tirgu, var apgalvot, ka tas ir atkarīgs no daudzu uzņēmumu likteņiem, kurus šīs demonstrācijas pilsētās tik ļoti neietekmēs," savukārt piebilst "JPMorgan Asset Management" vērtspapīru stratēģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem.

Tā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Plastmasas maisiņu ēras beigu sākums. Kādas ir labākās nākotnes alternatīvas?

Sadarbības materiāls, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc mazāk nekā mēneša, 3.jūlijā, līdz ar virkni citu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu būs aizliegts laist tirgū arī līdz šim plaši izmantotos maisiņus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas. Lielākoties tie ir plānie, vienreizlietojamie maisiņi, kas tiek plaši izmantoti lielveikalos augļu u.c. produktu fasēšanai. Vai tirgotāji ir atraduši labākās alternatīvas un sabiedrība – gatava paradumu maiņai, ņemot vērā, ka pēc Eurostat datiem Latvija šādu maisiņu izmantošanā bijusi līdere starp citām Eiropas valstīm?

2019. gada maijā Eiropas Savienības Padome pieņēma direktīvu par plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, paredzot pakāpenisku atteikšanos no vienreizlietojamām precēm, kas vidē nesadalās vai sadaloties izdala kaitīgus savienojumus. Šīs prasības nostiprinātas arī tikko kā pieņemtajā likumā “Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums”.

Jau 3.jūlija būs aizliegts iepirkt vai ievest dažāda veida vienreizējas lietošanas traukus, iepakojumus un citas preces, tai skaitā šobrīd populāros vienreizlietojamos plānos plastmasas maisiņus, kas sadalās aerobā vidē (ir no oksonoārdāmās plastmasas), kas varētu radīt lielākos izaicinājumus plašam uzņēmumu lokam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?

Jānis Goldbergs, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biznesa kreditēšana: problēmas un iespējas

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada provizoriskie rezultāti skaidri liecina, ka Latvijas banku kredītportfelis ir stabilizējies. Turklāt, spriežot pēc nozares dalībnieku paziņojumiem, daudzi kreditēšanas funkciju uzskata par prioritāro.

Bet aktuāls ir arī cits jautājums: vairākas problēmas kavē šī gan bankām, gan ekonomikai kopumā svarīgā virziena attīstību. Šīs problēmas ir risināmas, bet pagaidām neatrisinātas, tāpēc tām jāpievērš uzmanība.

Pēc svarīgās visa finanšu sektora reorganizācijas uzsākšanas Rietumu Banka turpināja attīstīt biznesa finansēšanu kā prioritāru virzienu, galveno akcentu liekot jau uz Baltijas valstīm. Mums izdevās pārorientēt kredītportfeli, ievērojami palielinot rezidentu kredītu daļu, uzsākt sadarbību ar daudziem daudzsološiem un spēcīgiem klientiem Latvijā un citās Baltijas valstīs. Skaitļos tas nozīmē, ka pagājušajā gadā vien tika izsniegti aptuveni 150 miljoni eiro jaunu kredītu uzņēmējdarbības attīstībai, no kuriem aptuveni 100 miljoni - jauniem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru