Jaunākais izdevums

2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 5,7 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 7,4 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,7 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 24,5 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 12,0 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 7,0 %).Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,7 %), kā arī kosmētikas un tualetes priekšmetu mazumtirdzniecībā (par 2,1 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,1 %.

2017. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,6 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 1,1 %, autodegvielas mazumtirdzniecība – par 1,6 %, bet nepārtikas preču pārdošanas apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 1,1 %.

Apgrozījums krities kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,3 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 6,9 %), kā arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 1,7 %).

Savukārt apgrozījums pieaudzis mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 1,8 %), mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 1,5 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 0,1 % katrā nozarē).

2017. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, samazinājās par 7,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn pieauga par 7,4%

Rūta Lapiņa, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,4 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 3,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 2,9 %.

Dati atklāj, ka 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 8,8 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 3,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 8,3 %.

Salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 21,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla (par 22,2 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 16,9 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 2,6 %), mājsaimniecības elektroierīču (par 3,5 %), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 4,5 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 6,3%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,8 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 21,3 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 12,6 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 11,8 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 1,0 %), kosmētikas un tualetes priekšmetu mazumtirdzniecībā (par 4,7 %), kā arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (7,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apmērs Latvijā pērn novembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, palielinājies par 4,8%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» pirmdien publiskotie dati par 21 bloka dalībvalsti.

Straujākais mazumtirdzniecības apmēra pieaugums novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri starp ES valstīm bijis Rumānijā (+10,9%), seko Polija (+7,6%) un Malta (+7%). Lietuvā mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī bijis par 5% lielāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, bet Igaunija bijusi vienīgā valsts, kur reģistrēts kritums (-1,2%).

ES valstīs mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar 2016.gada novembri, palielinājies kopumā par 2,7%, bet eirozonā - par 2,8%. Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi novembrī mazumtirdzniecības apmērs gan ES, gan eirozonā pieaudzis par 1,5%.

Mēneša laikā mazumtirdzniecības apmērs palielinājies visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, izņemot Igaunijā, kur tas sarucis par 0,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maxima akcionārs iegādājas Igaunijas būvmateriālu mazumtirdzniecības līderi

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Vilniaus Prekyba, kas ir veikalu tīkla Maxima akcionārs, iegādājies Igaunijas vadošo būvmateriālu mazumtirdzniecības veikalu tīklu Bauhof, informē Ermitažas pārdošanas un mārketinga direktore Laima Skiriene.

«Vilniaus Prekyba» piederošais būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības tīkls «Ermitažas» ar «Bauhof» īpašnieku «MyInvest Estonia» jau ir noslēdzis līgumu par kompānijas iegādi, un darījums stāsies spēkā pēc Igaunijas Konkurences padomes apstiprinājuma.

«Šis ir nozīmīgs solis, īstenojot koncepta »dari pats« mazumtirdzniecības tīklu paplašināšanu Lietuvā un ārvalstīs. Mēs redzam iespējas Bauhof tīkla attīstībai, jo, būdams labi pārvaldīts un stabils uzņēmums, tas nodrošina izcilus pakalpojumus gan biznesa klientiem, gan mazumtirdzniecības un e-komercijas klientiem,» komentē Marijus Kriščiūns (Marijus Kriščiūnas), biznesa attīstības uzņēmuma «Ermi Group» direktors un uzņēmuma «Ermitažas» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 7,7%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,1%.

CSP norāda, ka lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 18,9%), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 18,8%), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 16,2%), apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 3,3%). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,9%), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 2,1%).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 8,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gazele: Trijos gados auguši pieckārt

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Stockmann Latvijā apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 19,1 miljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot jauno biznesa stratēģiju, kuras pamatā ir darbības koncentrēšana uz noteiktām preču grupām un, uzsākot darbu jaunajam Stockmann Grupas loģistikas centram Somijā, 2017. gada pirmajā pusgadā sasniegts 19.1 milj. eiro apgrozījums, informē universālveikala Stockmann direktore Latvijā Dace Goldmane.

2016.gada pirmajā pusgadā apgrozījums bija 18.8 milj. eiro. «Kopējās tirgus tendences Latvijā šobrīd neuzrāda strauju pieprasījuma kāpumu, tāpēc sasniegtais vērtējams atzinīgi. Modernais loģistikas centrs Somijā 2017.gadā ļāvis samazināt loģistikas izdevumus un ievērojami uzlabojušies rentabilitātes rādītāji. Kopumā tas dod iespēju pozitīviem gada rezultātiem, ko uzņēmums Latvijā un arī Stockmann Grupa šogad un nākamajā gadā plāno sasniegt,» skaidro D.Goldmane.

Stockmann produktu portfelī modes un mājas preces veido 45%, savukārt, pārtika ir otra lielākā preču grupa, kas aizņem 38% no piedāvāto preču un produktu klāsta. Stockmann ieviestā biznesa stratēģija dod rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,5 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 14,9 %, autodegvielas – samazinājās par 5,3 %. Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 30,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 25,1 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,2 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 56,5 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 46,0 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 24,5 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, samazinājās 10,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājās par 4,4 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,6 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 1,1 %.

Nepārtikas preču grupā vislielākais apgrozījuma kāpums, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, bija nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces (par 31,1 %), metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (par 14,7 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 10,2 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 11,2%), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 11,2 %), kā arī apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 5,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 6,1 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 0,1 %.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (par 15,0 %), kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā (par 7,8 %), kā arī mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces (par 41,7 %). Lielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 15,4 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 5,8 %), kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecība (par 7,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 4,6%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,3%.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 15,0%), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 14,4%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 13,6 %), apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 6,1%). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 4,3 %), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 2,6%).

2017. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,8 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,4 %, bet nepārtikas preču pārdošanas apjoms – par 0,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Marta mazumtirdzniecības rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju ekonomikā

Mārtiņš Āboliņš, "Bankas Citadele" ekonomists, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ir izsludināts ārkārtas stāvoklis un daudzu nozaru darbība ir faktiski apturēt, martā Latvijas mazumtirdzniecībā fiksēts negaidīti mazs kritums.

Salīdzinājumā ar 2019. gada martu mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir samazinājies tikai par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Statistiskas datus apšaubīt nav pamata, taču, manuprāt, šie rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju Latvijas ekonomikā un tos noteikti nevajadzētu izmantot krīzes pasākumu plānošanā.

Tirdzniecība "savāc" nodokļus 

Latvijā reģistrētie uzņēmumi 2019. gadā valsts kopbudžetā nodokļos samaksājuši 7,58 miljardus...

Marta tirdzniecības rādītāji aptver visu marta mēnesi, taču no bankas maksājumu karšu apgrozījuma datiem redzam, ka patēriņa kritums Latvijā sākās mēneša vidū un zemāko līmeni sasniedza tikai marta pēdējā nedēļā. Tieši šis varētu būt arī iemesls, kādēļ sākotnēji daudzi uzņēmumi nespēja kvalificēties dīkstāves pabalstu saņemšanai, jo martā apgrozījuma kritums vēl nesasniedza likumā noteikto slieksni.

Mūsu maksājuma karšu apgrozījuma dati liek domāt, ka patēriņš Latvijā ir samazinājies par 25-30% salīdzinājumā ar janvāra un februāra vidējo līmeni, un līdzīgu patēriņa kritumu ziņo arī mūsu kolēģi citās Latvijas bankās. Kopš marta vidus būtiski sarucis apgrozījums nepārtikas tirdzniecībā, savukārt pārtikas veikalos un aptiekās apgrozījums ir pat audzis.

To redzam arī oficiālajos mazumtirdzniecības marta datos. Taču nav pārsteigums, ka vislielākais apgrozījuma kritums šobrīd ir vērojams krīzes vistiešāk skartajās nozarēs, piemēram, restorānos, viesnīcās un aviācijā. Šīs nozares, protams, neparādās mazumtirdzniecības rādītājos un tas ir papildus iemesls, kādēļ mazumtirdzniecības rādītāji šobrīd tikai daļēji atspoguļo patēriņa izmaiņas, kā arī stāvokli ekonomikā kopumā.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Aprīlī mazumtirdzniecības rādītāji būs ievērojami sliktāki. Piemēram, Lietuvā mazumtirdzniecības apjoms martā samazinājās par vairāk nekā 10%, taču tur ierobežojumi tika noteikti dažas dienas ātrāk un bija plašāki, piemēram, iekļaujot būvmateriālu veikalu slēgšanu.

Kopš marta beigām bankas datos jūtami uzlabojumi nav vērojami. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka ekonomikas noskaņojuma rādītāji Latvijā aprīlī ir ļoti būtiski pasliktinājušies un sasnieguši gandrīz 2009. gada zemāko līmeni. Situācijas pasliktinājums vērojams visās nozarēs, bezdarba gaidas aug un patērētāji atliek lielos pirkumus. Tikmēr reģistrētais bezdarbs Latvijā jau ir tuvu 8% no 6,3% marta vidū un 6,8% marta beigās, savukārt, ieskaitot dīkstāves pabalsta saņēmējus, bezdarbs Latvijā vairs nav tālu no 11% un pieaug katru dienu. Situācijā, kad ekonomikā nezināmo ir daudz vairāk nekā zināmo faktoru liela uzņēmumu un patērētāju piesardzība ir saprotama.

Tomēr labā ziņa ir tā, ka pagaidām nav pazīmju, kas liktu domāt, ka ekonomikas kritums Baltijā būs lielāks, kā mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Bankas Dānijā, Zviedrijā un Somijā ziņo par ļoti līdzīgu patēriņa kritumu, kāds vērojams Latvijā. Tikmēr ierobežojumi ekonomikā bijuši mazāki kā citur un tas ļauj cerēt, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk kā iepriekšējā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pērn būtiski pieauga iedzīvotāju izdevumi nepārtikas preču iegādei un pakalpojumiem

Finanšu ministrija, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmās cenās pieauga par 3,2%. Tas ir straujākais nozares kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā.

Savukārt 2019. gadā kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija mērens un zemāks nekā iepriekšējos divus gadus, veidojot 2,3%.

Decembrī mazumtirdzniecības izaugsmi visvairāk veicināja straujie pārdošanas apjomu kāpumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā, mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos.

Turklāt pēc tirdzniecības apjomu krituma trīs iepriekšējos mēnešos decembrī kāpums par 3,5% tika reģistrēts autodegvielas tirdzniecībā.

Tikmēr sesto mēnesi pēc kārtas samazinājās metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība (-4,8%). Tas radīja lielāko negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības nozares izaugsmi decembrī un ko noteica pērn novērotā būvniecības aktivitātes normalizēšanās salīdzinājumā ar 2018. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - KP aizliedz Maxima izmantot mazumtirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā

Db.lv, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu aizliegt SIA «Maxima Latvija» izmantot tirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā 33/35, informē KP.

KP konstatēja, ka plānotais darījums būtiski samazinātu konkurenci konkrētajā tirgū, ierobežotu patērētāju iespējas ikdienas patēriņa preces iegādāties plašāka skaita uzņēmumu veikalos un nostiprinātu esošo mazumtirgotāju tirgus varu.

Pašlaik tirdzniecības telpas Tērbatas ielā 33/35 izmanto SIA «Essa», kas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar zīmolu «top!». Saskaņā ar KP iesniegto ziņojumu plānots, ka konkrēto telpu nomas tiesības turpmāk iegūs Maxima. Tā kā abi uzņēmumi veic līdzīga rakstura saimniecisko darbību un darījuma rezultātā viens tirgus dalībnieks pārņemtu otra aktīvus – mazumtirdzniecības telpas –, Konkurences likuma izpratnē tā ir uzņēmumu apvienošanās, kas ir paziņojama KP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 0,7 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, par 5,5 %, autodegvielas – palielinājās par 2,0 %.

Salīdzinot ar 2018. gada augustu, vislielākais apgrozījuma kāpums bija nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā pārdod nepārtikas preces (par 32,2 %), un mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 23,0 %). Lielākais apgrozījuma kritums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 1,9 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga 5,0 %.

2019. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pieauga par 0,2 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,5 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 0,9 %, autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā ēdināšanas nozares līderi?

Zane Atlāce - Bistere, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Azerbaidžānai ir interese sadarboties pārtikas, farmācijas un lauksaimniecības nozarēs

Zane Atlāce - Bistere, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azerbaidžāna ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar Latviju pārtikas, farmācijas (medikamentu) un rūpniecības nozarēs, kā arī lauksaimniecības kopuzņēmumu izveidē, tā tiekoties ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu 23.jūlijā atzina Azerbaidžānas ekonomikas ministra vietnieks Sahibs Mammadovs.

Tikšanās laikā puses pārrunāja iespējas Latvijas un Azerbaidžānas ekonomiskās sadarbības paplašināšanai. A.Ašeradens atzina, ka Latvijas uzņēmumi jau šobrīd darbojas Azerbaidžānas tirgū finanšu, konsultāciju un juridisko pakalpojumu, transporta un loģistikas, mašīnbūves, IT un telekomunikāciju, pārtikas ražošanas, projektēšanas, arhitektūras, dizaina, celtniecības, būvmateriālu, kokapstrādes, ķīmijas, farmācijas, tūrisma un izglītības jomās. Latvija ir ieinteresēta šo sadarbību paplašināt. «Latvijai un Azerbaidžānai ir svarīgi strādāt pie ekonomisko attiecību stiprināšanas, īpaši tirdzniecības apjomu palielināšanas. Tādēļ atzinīgi vērtējam Azerbaidžānas Tirdzniecības nama atvēršanu Rīgā, kas ļaus iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar Azerbaidžānas ražoto produkciju,» sarunā atzina A.Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - Jauna dizaina Maxima XXX veikalu Rīga Plaza atklās pavasarī

Zane Atlāce - Bistere, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pavasarī modes un izklaides centrā Rīga Plaza tiks atvērts Maxima XXX veikals, jo saņemts pozitīvs Konkurences padomes atzinums par veikala izveidi šajā vietā, informē Maxima Latvija komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

Tā kā Konkurences padome ir atļāvusi iegūt telpu nomas tiesības modes un izklaides centrā Rīga Plaza, šobrīd jau uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala Maxima XXX atvēršanai nākamā gada pavasarī.

Šo veikalu iecerēts veidot pēc jaunā dizaina, norāda Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Veikala Maxima XXX platība būs gandrīz 4800 kvadrātmetri, un tajā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču.

Modes un izklaides centrs Rīga Plaza šobrīd aktīvi strādā pie globālas bijušās hipermārketa zonas rekonstrukcijas vairāk nekā 8000 m2 apjomā. Rekonstrukcijas rezultātā Rīga Plaza apmeklētājiem tiks paplašinātas iepirkšanās iespējas vienuviet, nodrošinot vēl vairāk veikalu un dažādu pakalpojumu saņemšanu, kas šobrīd centrā nav pieejami vai netiek piedāvāti pietiekamā apjomā, tai skaitā, atverot jaunu, modernu un mūsdienu patērētāju prasībām atbilstošu pārtikas hipermārketu, komentē modes un izklaides centra Rīga Plaza vadītāja Egita Puķīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Eksperts: Laiks Rīgā izlemt par gājēju ielas izveidi, lai centrs nezaudētu savu pievilcību

Žanete Hāka, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības nozarē pieaugums ir sagaidāms, taču kā ierasts, ne visi tirgotāji to izjutīs - nozare mainās, kas ietekmē arī daudzu pilsētu vidi, īpaši Rīgu, tādēļ laiks izlemt par gājēju ielas izveidi, lai centrs nezaudētu savu pievilcību, iesaka SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Janvārī novērotais mazumtirdzniecības pieaugums (+1,2%) radīja zināmas bažas. Ne tik daudz par nozares izaugsmes potenciālu, cik tas, vai iedzīvotājos nav savairojusies piesardzība, kas ierobežotu arī visas ekonomikas izaugsmes perspektīvas. Februāra kāpums par 5,9% šīs bažas ir gaisinājušas. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 3,4%, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms (izņemot degvielu) ir audzis par 11,3%. Kāpums novērots visās mazumtirdzniecības nozarēs, izņemot autodegvielas mazumtirdzniecību, kur apjomi kritās par 1,9%,» norāda eksperts.

Eksporta nosacījumi šogad ir vājinājušies un ekonomikas aktivitātes kāpums šogad izteiktāk noslieksies iekšējā patēriņa virzienā. Visas kārtis uz to norāda, jo bezdarbs lejupslīdi turpinās, bet pirktspēja stiprināsies. Protams, nosacīta piesardzība, kas vērojama visā pēckrīzes periodā, saglabāsies, kas nozīmē, ka pieaugums būs pakāpenisks un, iespējams, svārstīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima Grupė apgrozījums tirgos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā pērn audzis par kopumā 4,2% un sasniedzis 2,806 miljardus eiro salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Latvijā un Igaunijā tas ir pieaudzis par 4%, Lietuvā par 1,7%, bet visstraujāk, teju par ceturtdaļu apgrozījums ir palielinājies Bulgārijā.

Veikalu tīkls Maxima saglabājis mazumtirdzniecības līdera pozīciju Baltijas valstīs. Apgrozījums Latvijā sasniedzis 723 miljonus eiro (bez PVN), Igaunijā - 464 miljonus eiro un Lietuvā -1,529 miljardus eiro.

«Laikā, kad Latvijā pārtikas mazumtirdzniecības apjomi samazinās, ir īpašs gandarījums par aizvien pieaugošu klientu uzticību un atzinību par veiktajām investīcijām,» norāda Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Uzņēmuma rentabilitāte saglabājusi stabilu līmeni, ar konsolidētu tīro peļņu 75 miljonu eiro apmērā 2017.gadā, un investīciju apjoms pamatlīdzekļos sasniedzis vairāk nekā 70 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru