Jaunākais izdevums

Mazumtirdzniecības nozare Latvijā pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju lēcienu, ceturtdien mazumtirgotāja SIA "Maxima Latvija" jaunākā "Maxima mazumtirdzniecības kompasa" pētījuma prezentācijā sacīja tirgotāja Biznesa analītikas nodaļas vadītāja Jeļena Popjonoka.

Viņa norādīja, ka nozare kopumā ļoti reaģē uz dažādiem tehnoloģiskajiem jauninājumiem, un pēdējo 20 gadu laikā tas Latvijā bija redzami izteikti.

Popjonoka stāstīja, ka, tuvojoties Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā (ES) 2004.gada 1.maijā, bija posms, kad Latvijā ienāca vairāki jauni tirgus spēlētāji, tajā skaitā "Maxima". Latvijā parādījās jauna formāta veikali, kā piemēram, hipermārketi, un aizvien lielāku lomu ieņēma dažādas tirgotāju akcijas un mārketinga aktivitātes, kas pirms tam nebija izplatītas.

Pēc iestāšanās ES Latvijas iedzīvotājiem parādījās plašākas iespējas ceļot un redzēt citu valstu piedāvājumus, tādēļ pieprasījums pēc dažāda veida iepriekš Latvijā mazāk redzētiem produktiem, piemēram, bioloģiskās pārtikas, stāstīja Popjonoka.

Savukārt globālā ekonomikas krīze, sākot no 2008.gada, nenovēršami atstāja iespaidu arī uz mazumtirdzniecības nozari Latvijā, jo mazinājās iedzīvotāju pirktspēja. Kā skaidroja "Maxima Latvija" pārstāve, šajā laikā cenas kļuva par ļoti būtisku izvēles faktoru iedzīvotājiem un dažādas tirgotāju atlaižu akcijas spēlēja lielu lomu.

Īpaši grūts laiks šis bijis mazajiem tirgotājiem, jo daudzi no tiem, nespējot pārvarēt krīzi, darbu beidza, konsolidējās vai pievienojās kādai franšīzei. "Šo posmu varam dēvēt par tirgotāju konsolidācijas posmu" sacīja Popjonoka.

Savukārt laiku kopš 2012.gada Popjonika nodēvēja par tirdzniecības digitalizācijas periodu, jo mazumtirgotājiem bija jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai un arī pircēju prasību maiņai.

Viņa norādīja, ka "Maxima" 2012.gadā bija pirmais un ilgu laiku vienīgais pārtikas mazumtirgotājs, kurš ieviesa e-veikalu. Savukārt 2016.gadā Latvijā aizvien populārākas kļuva bezkontakta maksāšanas iespējas, un gada nogalē šādu iespēju pircējiem sagādāja vairums tirgotāju.

Vienlaikus Covid-19 krīze bijusi vēl viens būtisks faktors dažādu invoatīvu risinājumu ieviešanā mazumtirdzniecības nozarē, atzina Popjonoka. Turklāt pandēmijas apstākļos tas bija jādara ļoti ātri, viņa piebilda. "E-komercija šajā laikā uzplakua tik ļoti, cik parastos apstākļos tas būtu noticis piecu gadu laikā," sacīja Popjonoka.

Jau vēstīts, ka "Maxima Latvija" 2020.gadā strādāja ar 878,069 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 13,8% un bija 31,305 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānija "Maxima Latvija" reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrētais uzņēmums "Lincoln Land Erste", bet patiesais labuma guvējs ir Nerijs Nums. Uzņēmums ir daļa no holdinga kompānijas "Maxima Grupe".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Virši: Degvielas patēriņš ir atgriezies tuvu pirms pandēmijas līmenim

LETA, 30.03.2021

Degvielas tirdzniecības tīkla "Virši" īpašnieka AS "Virši-A" izpilddirektors Jānis Vība.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas patēriņš Latvijā pašlaik ir atgriezies tuvu tam, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, savukārt šajā gadā kopumā varētu būt neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2020.gadu, pauda degvielas tirdzniecības tīkla "Virši" īpašnieka AS "Virši-A" izpilddirektors Jānis Vība.

Viņš minēja, ka tostarp biznesa jeb komercpārvadājumu segmentā degvielas patēriņš īpaši nekritās arī pandēmijas pirmajā vilnī jeb pagājušā gada pavasarī, savukārt privātpersonu segmentā kritums bija daudz vairāk pamanāms.

"Pirmajā vilnī, it īpaši aprīlī un maijā, tirgus ļoti būtiski samazinājās - mazumtirdzniecībā vairāk nekā par 10%. Protams, tas rezultējās vēl asākā cīņā starp tirgus dalībniekiem par klientiem. Līdz ar to peļņas maržas degvielas tirgū gāja uz leju, un tas savukārt negatīvi ietekmē rentabilitāti kopumā visā tirgū," teica Vība.

Tāpat viņš sacīja, ka no jūlija pandēmijas ietekme kļuva jūtami mazāka, un tirgus sāka atgūties. "Virši" degvielas uzpildes stacijās šajā laikā tirdzniecības apmēri pat pieauga, salīdzinot ar 2019.gada rādītājiem attiecīgajā periodā. Taču oktobrī-novembrī sākās otrais pandēmijas vilnis, un tirgū atkal bija novērojams degvielas realizācijas kritums, kas gan vairs nebija tik izteikts kā pirmajā vilnī pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ierobežojumu mīkstināšana aprīlī ievērojami uzlabo mazumtirdzniecības rādītājus

Db.lv, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šā gada aprīlī, apjomiem (salīdzināmajās cenās) palielinoties par 15,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tik straujš pieaugums jau tika gaidīts, un to ietekmēja gan pagājušā gada zemā bāze, ieviešot stingrus ierobežojumus pandēmijas mazināšanai, gan tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar šā gada 7. aprīli.

Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizējoties jautājumiem par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, Lursoft pētījis, kā pēdējo gadu laikā mainījies Baltkrievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, un apskatījis, kuri ir lielākie uzņēmumi Latvijā ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā.

Eiropadome jau dienu pēc pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā vienojusies par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Paredzams, ka sankcijas varētu ietekmēt arī Baltkrievijas ieguldījumu plūsmu, vēl pastiprinātāku vērību pievēršot personām, kas saistītas ar šiem uzņēmumiem.

Lursoft dati liecina, ka Baltkrievijas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd kopā veido 17,5 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijā citu valstu vidū ierindo 27.pozīcijā. Jānorāda, ka baltkrievu ieguldījumi Latvijā šobrīd reģistrēti 803 uzņēmumu pamatkapitālos. Tiesa, 11,46% no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 4,23% uzņēmumu jau uzsākts likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstību mazumtirdzniecības nozarē, tiek prognozēts, ka nākamo septiņu gadu laikā pašapkalpošanās bizness piedzīvos divkāršu izaugsmi.

To DB organizētajā konferencē Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā norāda SIA StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors Darius Lapienis (Darius Lapienis). Viņš uzsver, ka e-komercija pandēmijas laikā pasaulē piedzīvojusi aptuveni 50% lielu pieaugumu, Baltijā – pat vēl vairāk, ievērojami palielinājies arī to cilvēku skaits, kuri labprātāk tirdzniecības vietās izmanto pašapkalpošanās iespējas. Būtisks tehnoloģiskais lēciens vērojams arī tirdzniecības analītikas jomā.

Ieguvums visiem

Liela daļa pircēju jau šobrīd labprāt veikalos izvēlas pašapkalpošanās kases, tiek prognozēts, ka šādu cilvēku skaits katru gadu palielināsies par aptuveni 10 līdz 13%, teic D. Lapienis. “Arī StrongPoint veiktais pētījums Latvijā apliecina – šis pirkumu apmaksas veids kļuvis par daļu no mūsu sabiedrības ikdienas. Aptaujājot 1000 respondentu, noskaidrots, ka jau pašlaik 60% cilvēku pašapkalpošanās iespējas izmanto bieži vai vienmēr. Pieprasījuma pieauguma ietekmē attīstās arī tehnoloģijas. Datora redzes funkcija pašapkalpošanās kases kā norēķinu veidu padara drošāku no tirgotāju un ērtāku no pircēju skatupunkta. Tā ir viena no novitātēm, kas pašlaik pieejama gan pasaulē, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, un drīzumā varētu tikt ieviesta arī Latvijas tirgū. Ar datora redzes palīdzību iespējams preci atpazīt bez svītru koda, tas nozīmē, ka pircējam vairs nebūs nepieciešams iedziļināties sarežģītās izvēlnēs, mēģinot saprast, tieši kuru preci viņš ir izvēlējies. Savukārt no pārdevēju aspekta tas nozīmē, ka vizuāli līdzīgas preces vairs nevarēs tikt sajauktas un dārgākas preces nebūs iespējams iegādāties par zemāku cenu. Šis risinājums palīdzēs izvairīties arī no apzinātas krāpšanas. Reāls piemērs – kāds pircējs veikalā uz svariem bija uzlicis dārgu alkohola pudeli, bet atzīmējis, ka tie ir kartupeļi. Ar datora redzes funkciju šāda krāpniecība nebūs iespējama,” pauž D. Lapienis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alkohola pārdošanas apjomi un Covid -19. Ko liecina statistika?

Ainārs Sedlenieks, Latvijas vīnziņu asociācijas biedrs, 30.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir populāri, ka mediju telpā daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki komentē un izplata viedokli, kas netiek apstiprināts ar faktiem. Kā tipisku piemēru, gribu minēt ziņu par to, ka Covid 19 laikā Latvijā ir pieaudzis alkohola pārdošanas apjoms un tāpēc jāsamazina tā tirdzniecības laiks.

Joprojām neesmu redzējis nevienu skaitli, kas to apstiprinātu šo apgalvojumu. Regulāri sekoju norisēm alkohola tirgū gan Latvijā, gan pasaulē un varu droši apgalvot, kā tās ir muļķības.

Drīzāk pretēji. Skaitļi liecina, ka tas ir samazinājies. Kas par to liecina? Situācijas analīzē es balstīšos uz Valsts ieņēmuma dienesta (VID) akcīzes preču pārvaldes publicētiem datiem par alkohola aprites rādītājiem Latvijā. Pie mums līdzīgi, kā citur ES alkohols ir ar akcīzes nodokli apliekama prece. Lai to legāli pārdotu, ir jāsamaksā akcīzes nodoklis. Tādējādi, redzot cik un par ko ir iekasēts nodoklis var spriest par situāciju tirgū. Šie dati ir pieejami VID mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē

LETA, 07.10.2021

"Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvenergo" ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē, sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš norādīja, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš veido apmēram septiņas teravatstundas. Vienlaikus "Latvenergo" pēdējo piecu gadu laikā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražoja 2,7 teravatstundas gadā, bet termoelektrostacijās (TEC) - apmēram divas teravatstundas.

"Līdz ar to ir redzams, ka "Latvenergo" saražo mazāk nekā ir Latvijas patēriņš, un stratēģiskais skatījums ir šo situāciju mainīt, kā arī dot savu pienesumu Latvijas eksporta apmēru palielināšanā. Mūsu ambīcijas ir saražot vairāk nekā Latvijas patēriņš," teica Baļčūns, piebilstot, ka "Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti: Latvijā nepieciešams saprātīgs regulējums bezdūmu produktiem

Db.lv, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdūmu nozares asociācijas rīkotajā seminārā par smēķēšanas kaitējuma mazināšanu prezentēta jaunākā socioloģisko pētījumu firmas KANTAR veiktā aptauja, kas liecina, ka 26% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem regulāri lieto tabaku un nikotīnu saturošus produktus, savukārt 9% tos lieto atsevišķās reizēs.

Pētījums rāda, ka 90% smēķētāju uzsāk smēķēt ar cigaretēm, tāpēc semināra eksperti diskutēja par smēķēšanas kaitējuma mazināšanas iespējām, akcentējot nepieciešamību pēc saprātīga un atbilstoša regulējuma tieši mazāk kaitīgajiem nikotīna produktiem.

Lielākā daļa (69%) tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušajiem smēķētājiem ir jābūt pieejamam alternatīvu bezdūmu produktu klāstam, kā arī objektīvai informācijai par tiem, savukārt teju puse jeb 48% tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušo smēķētāju iedrošināšana pilnībā pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem varētu būt viens no veidiem, kā samazināt cigarešu dūmu radīto kaitējumu sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtas, Bitcoin faktors un to nākotne

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules galveno risināmo jautājumu topa augšgalā jau kādu laiku atrodas klimata izaicinājumu tēma. Daudz enerģijas tiek patērēts runām par zaļumu, kam seko arī attiecīgas politikas īstenošana, kuras rezultāts bieži vien ir vecās ekonomikas sodīšana un aktīvi mēģinājumi balstīt jaunas it kā zaļākas alternatīvas iepriekšējam darbības modelim.

Lielu izaicinājumu, piemēram, Eiropas zaļajai transformācijai gan, visticamāk, sagādās šī ziema, ja tā izrādīsies barga. Jāņem vērā, ka pasaulei enerģija ir nepieciešamam milzīgā apmērā, lai gan pieejamība energoresursiem daudzos gadījumos nonākusi uz jautājuma zīmes. Rezultātā, ja jāizvēlas starp to, vai šajā ziemā riskēt nenosalt, vai dzīvot nosacīti zaļi un sildīties un kādu grāmatu lasīt pie svecītes, daudzi tomēr labāk izvēlas par visu cenu mēģināt sev nodrošināt kādas enerģijas piegādes.

Rezultātā pasaulē, kas mēģina apkarot klimata pārmaiņas, pieprasījums pēc vienas no netīrākajām degvielām – oglēm – ir teju sasniedzis jaunu rekordu.

Arī Bloomberg izceļ visai smago dilemmu, kādas priekšā nonākusi pasaules enerģijas politika. Piemēram, Apvienotajā Karalistē darboties nācies spēkstacijām, kuras enerģiju iegūst tieši no ogļu dedzināšanas. Vairākas no tām, piemēram, Vestbērtonas spēkstaciju turklāt uz zaļās politikas fona esot plānos slēgt jau nākamgad. Šajā pašā laikā tieši šādu staciju darbināšana šajā septembrī esot ļāvusi izvairīties no situācijas, kad šajā valstī vienkārši sāk pazust gaisma. Kopumā šāda problēma gan nav unikāla vien Apvienotajai Karalistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 33,499 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmumā.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,4 reizes un bija 5,149 miljoni eiro.

"Esam sākuši gadu ar mērķtiecīgu virzību, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, un tas redzams arī uzņēmuma finanšu rezultātos. Jaunā mārketinga stratēģija bija dzinējspēks, kas ļāva saglabāt mūsu produktu un pakalpojumu pozīcijas noieta tirgos. Mēs esam apņēmības pilni īstenot stratēģijas mērķus un veicam investīcijas ražošanas, produktu attīstības, informācijas tehnoloģiju (IT) un digitalizācijas jomās," pauda "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jerūns Veitess.

Pretstatā kritumam farmācijas tirgū "Olainfarm" produktu realizācija turpināja augt. Viens no izaugsmes iemesliem bija jaunā biznesa modeļa veiksmīga ieviešana Ukrainā, Krievijā un Kazahstānā, kā arī profesionāla un labi organizēta mārketinga komanda Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" īpašnieku maiņa neradīs būtiskas izmaiņas Latvijas degvielas tirgū, prognozēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis prognozēja, ka īpašnieku maiņa "Kool" uzpildes staciju tīklam būtiski neietekmēs degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā, jo vienu tirgotāju nomaina cits.

Igauņi iegādājas Kool Latvija 

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par...

""Kool" arī ir salīdzinoši neliela tirgus daļa un degvielas uzpildes staciju tīkls. Jāpaiet laikam, lai varētu vērtēt jaunā spēlētāja attīstības plānus un stratēģiju. Taču, noteikti ļoti uzmanīgi sekosim līdzi jaunā spēlētāja aktivitātēm tirgū," sacīja Beiziķis.

Arī AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība atzīmēja, ka "Kool" tirgus daļa Latvijas degvielas tirgū pašlaik ir ļoti zema, tādēļ Vības ieskatā uzņēmuma īpašnieku maiņa nekādas tūlītējas nozīmīgas izmaiņas tirgū neieviesīs.

""Kool" biznesa modelis pēdējos gados ir pierādījis, ka uzņēmuma staciju skaits un tīkla pārklājums ir bijis nepietiekams, lai uzņēmumam nodrošinātu pozitīvus rentabilitātes rādītājus, tāpēc būs interesanti vērot, cik liela būs jauno "Kool" akcionāru apetīte tālākiem kapitālieguldījumiem "Kool" staciju tīkla paplašināšanā," pauda Vība.

Vienlaikus viņš norādīja, ka degvielas tirgus ir zaudējis nu jau kārtējo vismaz daļēji Latvijas kapitālam piederošu uzņēmumu. "Šo apstākli mēs kā vietējā kapitāla uzņēmums plānojam mērķtiecīgi izmantot savas tirgus daļas tālākai palielināšanai, turpinot īstenot "Viršu"w stratēģisko biznesa plānu, kas paredz kļūt par tirgus līderi Latvijā tuvāko triju līdz piecu gadu laikā," atzina Vība.

Jau vēstīts, ka Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina" ir parakstījusi saistošu līgumu par "Kool Latvija" iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Kool Latvija" šogad pirmajā ceturksnī bija desmitais lielākais komersants Latvijā pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas 10 degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kool Latvija" šobrīd ir 10 īpašnieku - "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitālā pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

2019.gadā "Kool Latvija" strādāja ar 10,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi palielinājās par 46,5% un bija 1,585 miljoni eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup IPO investoriem sola gan regulāru peļņu no dividendēm, gan ienākumus no akciju vērtības pieauguma ilgtermiņā

DB, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā tagad iespējams norēķināties ar koda biļeti, kuras risinājuma un lietotnes izstrāde izmaksāja aptuveni 230 000 eiro, informē "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

"Līdz ar koda biļeti tiks paplašinātas biļešu iegādes iespējas, turklāt koda biļeti, kura darbosies paralēli esošajai sistēmai, var iegādāties jebkurā diennakts laikā. Patlaban lietotnē varēs iegādāties viena brauciena biļetes, taču sekosim līdzi, kā aplikācija tiek lietota, un sāksim darbus par tās tālāko attīstību," skaidro Dž. Innusa.

Lietotāji varēs izvēlēties, kuru no trīs iespējamajām lietotnēm ikdienā izmantot - "Rīgas satiksmes", "Mobilly" vai personu apvienības "SP Grupa" lietotni, kas pašlaik vēl ir izstrādes procesā. Iekāpjot sabiedriskajā transportā, biļete jāreģistrē, skenējot kvadrātkodu.

Koda biļetes izstrāde tika sākta 2020.gada nogalē, un atklātas iepirkuma procedūras rezultātā tiesības izstrādāt lietotni ieguva SIA "CatchSmart".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu banka kļuvusi par European Lingerie Group līdzīpašnieci

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu banka un starptautiskā kompāniju grupa European Lingerie Group (ELG) ir sagatavojuši un noslēguši darījumu par grupas biznesa finansēšanu, kā arī banka kļuvusi par 30% grupas kapitāla īpašnieci.

Rietumu bankas kopēja piešķirtā finansējuma apjoms ir 27 miljoni eiro.

European Lingerie Group ir pilnībā vertikāli integrēta uzņēmumu grupa, kas darbojas apakšveļas ražošanas un pārdošanu jomā. Grupas ražošanas uzņēmumi strādā Baltijā, Ungārijā un Vācijā, bet tās produkcija ir pārstāvēta mazumtirdzniecībā 46 pasaules valstīs, ka arī online platformās.

ELG nodarbojās tajā skaitā ar audumu ražošanu apakšveļai zem Lauma Fabrics zīmola, kuri tiek piegādāti vadošajām rūpnīcām gan Eiropā, gan citos pasaules reģionos. Tāpat ELG grupa nodarbojas ar apakšveļas dizaina izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas ietver tādus zīmolus kā Felina, Conturelle un Senselle, kā arī ir Francijas apakšveļas un peldkostīmu tirdzniecības tiešsaistes platformas Dessus-Dessous īpašniece. ELG ražo arī zīmola Lauma Medical medicīnas tekstilu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, dati par šī gada martu viesuši cerību par situācijas uzlabošanos.

To apliecina ne tikai Lursoft apkopotie dati par jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti martā, bet arī Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji, kas liecina, ka aizvadītajā mēnesī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, gan arī rūpniecībā un būvniecībā.

Visaugstākais šis rādītājs martā bijis apstrādes rūpniecībā, ko ietekmējis uzņēmēju nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes turpmākajiem trim mēnešiem*.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā mēnesī Latvijā reģistrēti 1032 jauni uzņēmumi. Tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrētais jaunu uzņēmumu skaits kopš 2018.gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatu veikalu tīkla "Jānis Roze" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Jānis Roze" apgrozījums pērn bija 15,886 miljoni eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn bija 77 420 eiro, kas ir 5,4 reizes mazāk, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījums pērn samazinājies Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ.

2020.gadā tika atvērti vairāki jauni veikali un veikali pēc rekonstrukcijas. Pagājušā gada janvārī jaunās telpās tika atvērt veikals tirdzniecības centra "Maxima" telpās, Rīgā, Saharova ielā 6, savukārt martā atvērts veikals jaunās un lielākās telpās tirdzniecības centrā "Origo". Pērn maijā jaunās telpās tika atvērta grāmatnīca tirdzniecības centrā "Alfa", bet jauns veikals atvērts tirdzniecības centrā "Aleja".

Pagājušā gada augustā atvērts jauns veikals Liepājas tirdzniecības centra "Ostmala" telpās, bet Liepājā aizvērta grāmatnīca Vītolu ielā. Oktobrī labākās telpās atvērta grāmatnīca Tukumā, bet novembrī jauns veikals atklāts Rīgā, tirdzniecības centrā "Sāga".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss pirmdien oficiāli atkāpās no uzņēmuma vadītāja amata, to nododot Endijam Džasijam, kurš ir "Amazon" meitasuzņēmuma "Amazon Web Services" vadītājs.

Džasijs 1997.gadā sāka strādāt "Amazon" kā mārketinga menedžeris, bet 2003.gadā nodibināja "Amazon Web Services".

Bezoss 1994.gada 5.jūlijā savā garāžā nodibināja "Amazon" kā grāmatu interneta tirdzniecības kompāniju. 27 gadu laikā viņš to attīstīja par 1,77 triljonu dolāru vērtu tehnoloģiju milzi, kas dominē interneta mazumtirdzniecībā, kā arī iesaistījies mūzikas un televīzijas straumēšanā, mākoņdatošanā, robotikā, mākslīgā intelekta izstrādē un citās operācijās.

"Amazon" tagad ir viens no ASV pieciem lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem līdz ar "Google", "Apple", "Microsoft" un "Facebook".

Bezoss februārī paziņoja, ka ir nolēmis gada trešajā ceturksnī atstāt uzņēmuma vadītāja amatu, to nododot Džasijam, un pāriet uz "Amazon" padomes izpildpriekšsēdētaja amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais aktīvu pārvaldītāja East Capital Real Estate fonds East Capital Real Estate IV iegādājies “pēdējās jūdzes” izplatīšanas centru Viļņā, Lietuvā, pilnībā iznomājot to reģionālajam e-komercijas līderim Pigu, kas ir daļa no PHH Group.

Šis ir jau ceturtais fonda iegādes darījums, šobrīd tam pieder arī SEB bankas galvenā mītne un VIA 3L loģistikas centrs Tallinā, kā arī vēl viens loģistikas un izplatīšanas centrs Viļņā. East Capital Real Estate IV kopējais investīciju mērķis ir vismaz 400 miljoni eiro.

Īpašums ir nesen atjaunots, 6500 kvadrātmetru liels izplatīšanas, mazumtirdzniecības un biroju komplekss, kas šogad tika pilnībā pielāgots Pigu vajadzībām. Tajā atrodas galvenā mītne vairāk nekā 300 Pigu Lietuvas biroja darbiniekiem. Tas ir arī lielākais veikals Lietuvā ar "drive in" jeb preču izņemšanas punkta iespējām. Izplatīšanas centrā iekļaujasarī 3500 kvadrātmetru liela noliktava, kas ļauj nekavējoties piegādāt vairāk nekā 10 000 unikālu preču un zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tērvetes alus darītava – ar skatu uz vietējiem patērētājiem

Monta Šķupele, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Fragments no intervijas

Cik jums ir svarīgi, ka esat spējuši saglabāt vietējo kapitālu?

Ir tās mūsu vērtības, kuras slēpjas izcelsmē. Piemēram, graudu izcelsmē – no pašu zemes nācis. Tie visi ir šeit lokāli audzēti mieži. Tā ir viena vērtība, ko, iespējams, mums neizdotos saglabāt, ja investori būtu no ārvalstīm un ar citu mērķi – maksimāli radīt peļņu vai nopirkt izejvielu lētāk u.tml. Tērvetes vārds ir tas, ko mēs attīstām, mēs neejam ar pieciem citiem zīmoliem, kas arī varbūt spētu nest peļņu. Mēs tā nedarām, bet attīstām to zīmolu, kuru šeit, Latvijā, pazīst. Šīs lietas ir tās, ko mēs varam darīt, pateicoties tam, ka ir šis vietējais kapitāls, ka ir Latvijas investori. Alus darītavas vērtības ir nemainīgas jau kopš tās sākuma. Man ir kolēģi, kas šeit strādā jau no paša sākuma, un mēs šīs vērtības arī pārrunājam un saprotam, vai esam tur, kur bijām.

Komentāri

Pievienot komentāru