Ekonomika

Meja: Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par savu nākotni

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Viņa atzīmēja, ka zina - šiem cilvēkiem un viņu ģimenēm šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, kas rada nopietnas bažas, kuras pilnīgi izkliedēt varēs vien tad, kad būs iegūta pilnīga skaidrība par visām «Breksit» procesa tehniskajām detaļām un būs ielikti droši pamati oficiāla līguma noslēgšanai. «Tāpēc es priecājos, ka tagad, noslēdzoties sarunu pirmajai kārtai, mēs esam šo skaidrību panākuši,» piebilda Meja.

Lielbritānijas premjere skaidroja, ka tiklīdz Lielbritānija atstās ES, valstī dzīvojošo eiropiešu tiesības būs ierakstītas Lielbritānijas likumos, kas tiks panākts ar izstāšanās līgumu, kā arī ar īstenošanas likumu, kuru Lielbritānija iesniegs izskatīšanai pēc tam, kad būs pabeigtas sarunas par pašu izstāšanās līgumu.

«Pēc tam jūsu tiesību ievērošanu uzraudzīs Lielbritānijas tiesas. Vajadzības gadījumā mūsu tiesas ņems vērā attiecīgo ES Tiesas lēmumu praksi. Tāpat esam vienojušies, ka astoņus gadus pēc izstāšanās mūsu tiesas pirms lēmuma pieņemšanas varēs vērsties pie ES Tiesas, lūdzot sniegt skaidrojumu gadījumos, kad būs radušies kādi jautājumi saistībā ar tiesību piemērošanu,» norādīja Meja, piebilstot, ka tādējādi cilvēki var būt droši, ka tad, kad britu likumi atkal būs Lielbritānijas pārziņā, cilvēku tiesības ne vien tiks aizsargātas britu tiesās, bet tās tiks arī vienādi interpretētas Lielbritānijā un ES.

Meja atgādināja, ka ar Eiropas Komisiju (EK) panākta vienošanās, ka saskaņā ar Lielbritānijas tiesībām tiks ieviesta jauns pastāvīgais statuss ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, uz kuriem attieksies izstāšanās līgums.

«Ja jūs jau esat uzturējušies Lielbritānijā piecus gadus bez pārtraukuma, tad brīdī, kad mēs atstāsim ES - 2019.gada 29.martā, jums būs tiesības iegūt pastāvīgo statusu. Savukārt tad, ja esat šeit uzturējušies mazāk nekā piecus gadus, jūs varēsiet šeit palikt, līdz būsiet sasnieguši pastāvīgā statusa iegūšanai nepieciešamo piecu gadu termiņu,» vēstulē uzsvēra premjere.

Sarunās panāktā vienošanās attiecībā uz pastāvīgo statusu paredz arī to, ka šo cilvēku tuvākie radinieki varēs tiem pievienoties pēc tam, kad Lielbritānija būs pametusi ES. Tas attiecas uz pašreizējiem dzīvesbiedriem, neprecētajiem partneriem, bērniem, apgādājamiem vecākiem un vecvecākiem, kā arī uz bērniem, kas pēc 2019.gada 29.marta būs dzimuši vai adoptēti ārpus Lielbritānijas, teica Meja.

«Jūsu tiesības uz veselības aprūpi, pensijas un citu pabalstu noteikumi paliks tādi paši, kādi tie ir pašlaik. Tas nozīmē, ka tie, kuri ir veikuši iemaksas Lielbritānijas sociālajā sistēmā, tāpat kā tie Lielbritānijas pilsoņi, kuri veikuši iemaksas kādas ES dalībvalsts sistēmā, varēs izmantot jau veikto iemaksu radītās priekšrocības, kā arī turpināt veikt iemaksas un izmantot sistēmas garantētās priekšrocības nākotnē,» viņa skaidroja.

Lielbritānijas premjere uzsvēra, ka ir panākta vienošanās aizsargāt arī to cilvēku tiesības, kuri izstāšanās brīdī atradīsies pārrobežu situācijā un kuriem būs tiesības Lielbritānijā izmantot Eiropas Veselības apdrošināšanas karti. Tas attiecas, piemēram, uz tūristiem viņu uzturēšanās laikā, uz studentiem viņu mācību laikā, kā arī uz Lielbritānijas pilsoņiem, kuri uzturas kādā citā ES dalībvalstī.

«Mūsu panāktā vienošanās ietver savstarpējus noteikumus, kas paredz aizsargāt pastāvošo kārtību profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā, piemēram, attiecībā uz ārstiem un arhitektiem. Turklāt vienošanās paredz, ka jūs varat atstāt Lielbritāniju pat uz pieciem gadiem, nezaudējot savu pastāvīgo statusu. Jāuzsver, ka minētais periods ir vairāk nekā divas reizes garāks par to, kas paredzēts pašreizējās ES tiesībās,» atzīmēja Meja.

No nākamā gada otrās puses tiks nodrošināts atklāts, vienkāršs un efektīvs process pieteikumu iesniegšanai pastāvīgā statusa iegūšanai. Ja ES pilsoņiem jau pašlaik ir derīgs pastāvīgās uzturēšanās dokuments, tie varēs no šī statusa pāriet uz pastāvīgo statusu bez maksas. Tāpat Lielbritānija cieši sadarbojas ar Šveici un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, lai arī šo valstu pilsoņi Lielbritānijā varētu izmantot šo sistēmu.

«Iepriekšējo 18 mēnešu laikā es esmu pavadījusi daudzas stundas, apspriežot šos jautājumus ar 27 citu ES dalībvalstu līderiem, kā arī ar EK priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru, Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku un sarunu vadītāju no ES puses Mišelu Barnjē. Esmu pārliecināta, ka nākamajā sanāksmē Eiropadome turpinās darbu aizsāktajā virzienā. Un es darīšu visu iespējamo, lai tā notiktu,» uzsvēra Meja.

Lielbritānijas premjera, vēstules beigās norādījusi, ka Lielbritānijā dzīvojošie ES pilsoņi var droši raudzīties nākotnē, zinot, ka uz sarunu galda ir sīki izstrādāta vienošanās, kurā Lielbritānija un ES ir paudušas apņemšanos aizsargāt viņu tiesības, kā arī to Lielbritānijas pilsoņu tiesības, kuri dzīvo ES dalībvalstīs. «Jo par savu prioritāti šajās sarunās mēs esam noteikuši iedzīvotājus. To es esmu solījusi darīt, un to es turpināšu darīt arī visās nākamajās sarunu kārtās,» piebilda premjere.

Jau ziņots, ka 8.decembrī tika panākta vienošanās visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos: par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

ES līderiem samitā piektdien jāizlemj, vai Lielbritānija ir panākusi «pietiekamu progresu» attiecībā uz trim svarīgiem attiecību aspektiem, kas iepriekš tika noteikti kā nosacījums tam, lai «Breksita» sarunās varētu pāriet pie nākotnes attiecībām ES un Apvienotās Karalistes starpā.

Eiropas Parlaments (EP) trešdien aicināja ES dalībvalstu līderus sākt nākamo «Breksita» sarunu fāzi, atzīstot, ka līdzšinējās sarunās ir panākts pietiekams progress.

«Breksita» sarunu delegācijas vadītājs paziņoja eiroparlamentāriešiem, ka sarunu nākamā fāze koncentrēsies uz «īsu un noteiktu» pārejas periodu un sākotnējām diskusijām par ES un Lielbritānijas nākotnes attiecībām. Gaidāmās sarunas nebūs vieglākas kā jau piedzīvotās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien paziņoja, ka 7.jūnijā atkāpsies no konservatīvās partijas un attiecīgi arī valdības vadītājas amata.

«Man tas ir un vienmēr būs dziļas nožēlas jautājums, ka es neesmu bijusi spējīga nodrošināt breksitu,» pie Dauningstrītas rezidences paziņoja Meja.

«Es no Konservatīvās partijas līdera amata atkāpšos piektdien, 7.jūnijā,» emocionālā uzrunā pavēstīja Meja. «Nākamajā nedēļā sāksies jaunas vadības vēlēšanu process.»

Viņa sacīja, ka darījusi visu, lai nodrošinātu breksitu, piebilstot, ka viņai bijis gods būs par premjerministri teju trīs gadus.

«Es esmu otrā sieviete premjerministre, taču noteikti ne pēdējā,» paziņoja Meja.

Sagaidāms, ka partijas jaunā vadītāja ievēlēšana prasīs vairākas nedēļas. Meja šajā laika posmā būs premjerministra pienākumu izpildītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Londona aptur diplomātiskos kontaktus ar Krieviju

LETA—AFP/DPA.BBC/REUTERS, 14.03.2018

Nervus paralizējošās vielas pēdas atrastas itāļu restorānā Zizzi un krogā The Mill, kurus Skripaļs un viņa meita apmeklēja 4.martā.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien paziņoja, ka Krievijas valsts ir atbildīga par 4.martā Anglijas dienvidrietumu pilsētā Solsberi notikušo uzbrukumu bijušam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam.

Meja parlamentā pavēstīja, ka sakarā ar notikušo no Lielbritānijas tiks izraidīti 23 Krievijas diplomāti un ka Londona aptur augsta līmeņa diplomātiskos kontaktus ar Krieviju.

Viņa paskaidroja, ka izraidāmie diplomāti identificēti kā «nepieteikti izlūkdienesta virsnieki».

Premjerministre arī uzsvēra, ka tik plaša krievu diplomātu izraidīšana, kāda nav pieredzēta pēdējo 30 gadu laikā, turpmāk ievērojami ierobežos Krievijas izlūkdienestu iespējas Lielbritānijā.

Meja piebilda, ka Londona anulē ielūgumu Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam apmeklēt Apvienoto Karalisti.

Premjerministre arī paziņoja, ka Lielbritānija nesūtīs uz šovasar Krievijā paredzēto Pasaules kausa izcīņu futbolā nedz kādu augstāka ranga amatpersonu, nedz kādu karaliskās ģimenes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pirmdien uzrunā parlamentam iecerējusi teikt, ka pēc vienošanās par nosacījumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES), sarunās par «Breksitu» radusies jauna optimisma noskaņa.

Jau vēstīts, ka piektdien tika panākta vienošanās visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos: par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

ES un Lielbritānija panākušas vienošanos par «šķiršanās rēķina» summu

Meja sacīs, ka šī vienošanās prasījusi kompromisus no abām pusēm, un norādīs, ka vēl nekas nav beidzies, liecina premjeres runas teksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

LETA--DPA/BBC/REUTERS/AFP, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - EK: Junkers un Meja panākuši labu progresu sarunās par Breksita vienošanos

LETA, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londona un Brisele, cenšoties rast izeju no «Breksita» strupceļa, panākušas «labu progresu», pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Koloda Junkera un Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas tikšanās pirmdien paziņojusi Junkera pārstāve.

Junkers un Meja, kas tikās Ēģiptē notiekošā Eiropas Savienības (ES) un Arābu līgas samita kuluāros, vienojušies, ka «šis darbs pabeidzams laikā» pirms 21.martā paredzētā ES samita, pavēstīja EK prezidenta pārstāve.

Tikmēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēc tikšanās ar Meju svētdien Ēģiptē paudis viedokli, ka «Breksita» atlikšana būtu «racionāls risinājums», piebilstot, ka neatkarīgi no risinājuma ES dalībvalstis izrādīs lielāko iespējamo sapratni un labo gribu.

Tusks atklāja, ka viņš ar Meju pārrunājis «iespējamā pagarinājuma tiesisko un procesuālo kontekstu.»

«Es uzskatu, ka šajā situācija, kurā atrodamies, pagarinājums būtu racionāls risinājums. Bet premjerministre joprojām uzskata, ka viņa spēs izvairīties no šī scenārija,» piebilda Tusks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lielbritānija grūtas izšķiršanās priekšā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, kad tapa šis komentārs, vēl nebija zināmas šā rīta ziņas, vai britu premjerministre Terēza Meja ir izturējusi savas partijas iniciēto neuzticības balsojumu un vēl ir partijas līdere un valdības vadītāja.

Taču, lai ko arī nebūtu nesis balsojums, skaidrs ir viens – Lielbritānija ir sašķelta. Turklāt dalījuma līnijas ir vairākas. Viena iet starp Brexit piekritējiem un noliedzējiem, otra – starp tiem, kuri uzskata, ka pašreizējā vienošanās ir labāka par nekādu, un tiem, kas iestājas par Brexit bez vienošanās, un tad jau vēl ir tie, kuri vēlas atkārtotu referendumu. Skaidrs ir viens, pašreizējā Brexit vienošanās, kuru panākusi T. Meja, neapmierina Brexit piekritējus, taču izskatās, ka labāku nav iespējams dabūt. Kā tvītoja Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas prezidents, pašreizējā vienošanās ir vienīgā iespējamā un to pārskatīt nav iespējams.

Protams, tā nostāda Lielbritāniju sliktākā stāvoklī nekā tad, kad tā bija pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču tas ir labāk, nekā izstāties bez vienošanās, lai gan to atbalsta daudzi populistiski politiķi. Tikai viens no vairākiem simtiem piemēru. Ja Lielbritānija izstājas bez vienošanās, tad līdz divpusēju līgumu noslēgšanai šīs valsts lidsabiedrību lidmašīnas nevarēs lidot uz ES valstu lidostām un ES valstu lidsabiedrības nelidos uz Lielbritānijas lidostām. Brexit piekritēji bija iedomājušies, ka miglainā Albiona noliegs brīvu darbaspēka plūsmu, bet varēs saglabāt brīvu preču un pakalpojumu plūsmu. Liels bija šoks, kad ES pateica, ka tā nav zviedru galds, kur var izvēlēties, ko gribas, bet to, kas nepatīk, atstāt uz galda. Žurnāls The Economist raksta – ja T. Meja amatu zaudēs, sāks birt brīnumaini politiķu solījumi, kādas tik izcilas vienošanās ar ES netiks panāktas pašreizējās vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Lielbritānija lūdz atlikt Brexit līdz 30.jūnijam

LETA--AFP, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto Brexit uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt «nopietnus tiesiskus un politiskus riskus».

Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30.jūnijam.

«Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt Brexit ilgāk nekā līdz 30.jūnijam,» uzsvēra valdības vadītāja.

Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto Brexit vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs.

Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamenta būs jālemj, ko darīt tālāk.

Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena Brexit atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ceturtdien publicētie dati.

Eurostat dati rāda, ka 2017.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 546 miljonus eiro, tostarp 269 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 278 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 329 miljoni eiro, tostarp 207 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 122 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

Eurostat apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2017.gadā bijusi Portugālē (+trīs miljardi eiro) (Portugāles dati attiecas tikai uz strādājošo pārskaitījumiem), kam sekoja Polija (+2,8 miljardi eiro), Rumānija (+2,6 miljardi eiro), Bulgārija (+1,1 miljards eiro), Ungārija (755 miljoni eiro) un Lietuva (+711 miljoni eiro). Igaunijā šis pārsvars veidoja 118 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV biržu indeksi krītas, britu mārciņas vērtība kāpj

LETA--AFP, 27.02.2019

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja. Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās. Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu»

«Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lielbritānijā valda neziņa un iespējams otrs referendums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotajā Karalistē valda neziņa un satraukums pēc balsojuma parlamentā, ar kuru tika noraidīta premjeres Terēzas Mejas panāktā vienošanās ar Eiropas Savienību par Brexit nosacījumiem.

Britu prese raksta, ka balsojums bijis valdības vadītājam pazemojošākais visā britu vēsturē, jo pret nobalsoja 432 parlamentārieši, bet par bija vien 202. Līdz šim ar tik milzīgu balsu pārsvaru nav ticis noraidīts neviens britu premjera priekšlikums. Jāmin, ka pret balsoja arī 118 Mejas pārstāvētās Konservatīvās partijas biedri. Pret balsojumam gan bija atšķirīgi motīvi, jo vairāki Brexit piekritēji no Konservatīvās partijas uzskata, ka izstāšanās no Eiropas Savienības bez vienošanās ir daudz labāka par Mejas panākto. Savukārt leiboristi lobē atkārtotu referendumu, pret kuru jau iepriekš izteikusies T. Meja.

Saskaņā ar britu preses teikto, piecas lielākās uzņēmēju organizācijas kategoriski iestājas pret izstāšanos bez vienošanās, uzskatot, ka tas valsti un ekonomiku iegrūdīs līdz šim nepieredzētā haosā. Pēc balsojuma leiboristu līderis Džeremijs Korbins ir paziņojis, ka izteiks neuzticību T. Mejai, par ko būs jābalso parlamentam. Taču, pēc ekspertu un politiķu teiktā, visticamāk, T. Meja uzticības balsojumu izturēs, jo viņu atbalstīs ne tikai Konservatīvā partija, bet savu atbalstu solījusi arī Ziemeļīrijas demokrātu savienība un cietā Brexit piekritēju grupa. T. Mejai trīs dienu laikā ir jānāk klajā ar savu priekšlikumu, kā risināt situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Meja apsola parlamenta iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai «Breksita» atlikšanu

LETA--DPA, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņojusi, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja, uzrunājot parlamenta deputātus, norādīja, ka viņas sarunās ar Briseli esot panākts «labs progress» par pretrunīgi vērtētā Īrijas un Ziemeļīrijas robežas pagaidu risinājuma pārskatīšanu.

Viņa apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja.

Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās.

«Tādējādi Apvienotā Karaliste aizies no [ES] bez vienošanās vienīgi tad, ja tam nepārprotami piekritīs [parlamenta] apakšnams,» uzsvēra premjerministre.

Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu» «Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada otrajā pusē arī Lielbritānijā rezidējošie Latvijas pilsoņi varēs sākt pieteikties uz pastāvīgo statusu (settled status). Pēc Brexit jeb izstāšanās no Eiropas Savienības 2019. gada pavasarī tas būs nepieciešams dzīvei valstī līdz šim ierastajās tiesiskajās attiecībās, ko bauda ES pilsoņi.

Faktiski tas nozīmēs pašreizējā tiesiskā statusa pārnešanu britu nacionālajā likumdošanā attiecībā uz tiem, kas no Latvijas un citām ES dalībvalstīm ir devušies strādāt, mācīties un dzīvot Apvienotajā Karalistē.

Pastāvīgā statusa iegūšanas procedūra tiks arī vienkāršota, un tiem Latvijas pilsoņiem, kam Lielbritānijā jau ir derīgs ilgstošas uzturēšanās (permanent resident) dokuments, tas pastāvīgā statusa dokumentā tiks pārformēts bez maksas. Tiek solīts, ka pārējiem tas neizmaksās vairāk par pases nokārtošanu. Atsaucoties uz Lielbritānijas parlamentārieti un premjerministres Terēzas Mejas pārstāvi investīciju jautājumos Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Marku Prisku, tā saziņā ar DB raksta Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kamera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, tuvojoties otrdien parlamentā gaidāmajam izšķirošajam balsojumam, pirmdien mudinās likumdevējus apstiprināt «Breksita» vienošanos, brīdinot - pretējā gadījumā jārēķinās ar risku, ka «Breksits» nenotiks.

Likumdevējiem ir pienākums īstenot 2016.gada referenduma rezultātus par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), uzrunājot strādniekus fabrikā Stokā pie Trentas, kas atrodas «Breksita» atbalstītāju reģionā, sacīs premjere.

«Ja vairākums būtu atbalstījis palikšanu, Apvienotā Karaliste turpinātu būt ES dalībvalsts,» teikts runas fragmentos, kas medijiem nodoti vēl pirms premjeres uzstāšanās.

«Nav šaubu, ka turpinātos arī domstarpības, bet vairums cilvēku neiestātos par to, ka mums par spīti balsojumam par labu palikšanai ES būtu jāpamet vai ka pie šī jautājuma būtu jāatgriežas vēl vienā referendumā,» gatavojas uzsvērt premjere.

Neraugoties uz Mejas brīdinājumiem, tiek prognozēts, ka otrdien premjeri parlamentā gaida sakāve, tā kā viņas likumprojekts nav populārs nedz «Breksita» atbalstītāju, nedz pretinieku likumdevēju rindās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot bažām, ka līdz 29.maijam tā arī netiks apstiprināta vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Londonas un Briseles amatpersonas apspriež iespējamo «Breksita» procedūras pagarināšanu, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, otrdien vēsta laikraksts «The Daily Telegraph».

Trīs avoti ES laikrakstam apstiprinājuši, ka britu amatpersonas zondē iespējas pagarināt Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto dalībvalsts izstāšanās procedūras termiņu.

Premjerministre Terēza Meja iepriekš vairākkārt noraidījusi iespēju atlikt «Breksitu», lai gan viņa arī atkārtoti brīdinājusi parlamenta deputātus, ka gadījumā, ja tiks noraidīta viņas vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, «Breksits» tiks izgāzts.

«Mēs aizejam no Eiropas Savienības 29.martā,» uz lūgumu komentēt «The Daily Telegraph» ziņas atbildējis «Breksita» ministrs Stīvens Barklajs, uzsverot, ka valdība necenšas to atlikt.

Uz tiešu jautājumu, vai viņš noliedz laikraksta ziņoto, Barklajs atbildēja: «Jā, jo varu nepārprotami paziņot, ka valdības politika paredz izstāšanos 29.martā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Lielbritānijā kontroli pār Brexit grib pārņemt parlaments

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments, nesekojot tradīcijai par izpildvaras noteicošo lomu, ir pārņēmis kontroli pār Brexit procesu. Tas nozīmē, ka aktuālajā dienaskārtībā vairs nav tikai premjeres Terēzas Mejas jau trešo reizi parlamentā virzītā vienošanās, kas divas iepriekšējās reizes pārliecinoši noraidīta.

Parlaments balsos arī par citām alternatīvām – gan tā saukto mīksto Brexit, kas paredz Lielbritānijai palikt muitas ūnijā ar Eiropas Savienību (ES), gan par otru referendumu par izstāšanos.

Tajā pašā laikā T. Meja nelokāmi paliek pie sava uzskata, ka viņas panāktā vienošanās ar ES, kuru, cita starpā, ES negrasās pārskatīt, ir vienīgā alternatīvā bezvienošanās Brexit vai ļoti garam izstāšanās pagarinājumam. Mejas kritiķi gan norāda, ka jau sākotnēji viņas uzstādījums, kurā par galveno tika izvirzīta migrācijas ierobežošana no dalībvalstīm, nav bijis nedz pareizs, nedz veiksmīgs. Tāpat kā tas, ka līdz šim valdība nav ierosinājusi parlamentā nopietnas diskusijas par Lielbritānijas palikšanu muitas savienībā ar ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionu pilsētu iedzīvotājiem ir lielāki izdevumi par mājokli un pārtiku nekā rīdziniekiem

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Vācija vīlusies Mejas Breksita plānā un mudina atkārtot referendumu

LETA, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas tieslietu ministre Katarīna Bālija otrdien atzinusi, ka ir vīlusies tajā, kā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja cenšas rast izeju no «Breksita» strupceļa, un mudinājusi Lielbritānijā rīkot vēl vienu referendumu.

Meja pirmdien centās pārvarēt parlamenta pretestību «Breksita» vienošanās lietā, rosinot panākt Eiropas Savienības (ES) piekāpšanos attiecībā uz plānu, kas paredz izvairīties no muitas kontroles uz Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežas.

«Jā, esmu vīlusies. Tas nav ceļš uz priekšu,» ministre sacīja radio «Deutschlandfunk». Viņa norādīja, ka Meja palaidusi garām izdevību panākt, lai «Breksita» vienošanās gūst lielāku atbalstu.

Vienošanās projekts nevar tikt mainīts, uzsvēra Bālija, kas pati ir Vācijas un Lielbritānijas pilsone. Viņa piebilda, ka var rasties zināma laika rezerve, ja tiktu rīkots vēl viens referendums.

«Tas situāciju nomierinātu,» viņa piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņojis, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Berkovs norādījis, ka parlamenta kārtības rullis neļauj atkārtoti nodot parlamentam noraidītu likumprojektu tās pašas sesijas laikā.

Berkova paziņojums vēl vairāk sarežģījis Mejas centienus panākt atbalstu jau divkārt noraidītajam Brexit līgumam.

Kā ziņots, saskaņā arī ar britu mediju atzinumu trešais balsojums par Mejas panākto Brexit vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.

Laikraksts «Financial Times» un citi britu mediji ziņo, ka Meja savas cerības saista ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP), jo daži no eiroskeptieki noskaņotajiem torijiem esot ļāvuši noprast, ka viņi varētu atbalstīt Mejas panākto vienošanos, ja par to balsotu DUP deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Trešais balsojums par Mejas Breksita vienošanos kļūst mazticamāks

LETA, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešais balsojums par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.

Laikraksts «Financial Times» un citi britu mediji ziņo, ka Meja savas cerības saista ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP), jo daži no eiroskeptieki noskaņotajiem torijiem esot ļāvuši noprast, ka viņi varētu atbalstīt Mejas panākto vienošanos, ja par to balsotu DUP deputāti.

Eiroskeptiķi konservatīvo rindās un desmit DUP deputāti, no kuriem kopš 2017.gada jūnija ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums, iebilst pret tā dēvēto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības (ES).

Viņi norāda, ka pagaidu risinājuma rezultātā Lielbritānija uz nenoteiktu laiku var palikt ES muitas ūnijā un ka tas apdraud Apvienotās Karalistes vienotību, jo Ziemeļīrijai tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi nekā pārējai valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES: Breksita sarunu pirmās fāzes noslēgšanai decembrī izsīkst laiks

LETA, 17.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien brīdināja Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, ka pāreja uz nākamo fāzi «Breksita» sarunās kļūst arvien mazāk ticama.

Meja cerēja uz bloka pozitīvu reakciju, pēc tam kad viņa ES samita gaitā Gēteborgā būs tikusies ar vairākiem līderiem, tomēr viņi visi brīdināja, ka laiks iet uz beigām, lai atrisinātu galvenos «šķiršanās» jautājumus un decembrī ķertos pie sarunām par tirdzniecību un pārejas periodu.

«Pulkstenis tikšķ. Es ceru, ka mēs spēsim panākt vienošanos attiecībā uz šķiršanos decembra padomē (samitā), bet zināms darbs vēl ir jāpaveic,» sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

EK «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē vēl pagājušajā nedēļā brīdināja, ka Lielbritānijai atlicis divas nedēļas laika, lai pieņemtu bloka nosacījumus attiecībā uz izstāšanās rēķinu, pilsoņu tiesībām un Īrijas robežu, ja tā vēlas panākt vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Miglainajā Albionā skaidrāks nekļūst

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs dienas komentāra rakstīšanas brīdī vēl nav zināms britu parlamentāriešu balsojums par Brexit pagarināšanu, taču ar vislielāko ticamību var teikt, ka balsojums būs pozitīvs, jo ir noraidīta gan Terēzas Mejas piedāvātā vienošanās ar ES, gan bezvienošanās Brexit.

Svarīgākais ir runāt par to, kas ar Lielbritāniju notiks pāris tuvākajos mēnešos. Faktiski iespēju nemaz nav tik daudz. Ja briti izvēlas lūgt ES izstāšanās pagarinājumu, tad par to 21. martā balsos ES samitā visas dalībvalstis. Pašlaik pēc Eiropas valstu līderu izteikumiem var spriest, ka pagarinājumu varētu piešķirt tikai tad, ja ir skaidrs, kāda mērķa labad un ko šajā laikā grasās panākt Lielbritānija.

Vienlaikus ES arī uzsver, ka mērķis nevar būt Brexit vienošanās pārskatīšana, jo tā netiks no jauna atvērta. Kā izteicies Eiropas Parlamenta Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas līderis Gijs Verhofstads, tagad ir zināms, pret ko ir Lielbritānija, taču būtu labi saprast arī to, par ko tā ir.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien norādīja, ka «Breksits» bez Londonas vienošanās ar Briseli Lielbritānijai nebūs katastrofa.

Premjere pauda pārliecību, ka līdz martam, kad Lielbritānijai Eiropas Savienība (ES) ir jāpamet, izdosies panākt pieņemamu vienošanos ar Briseli.

Skaidrojot savu nostāju, viņa atsaucās uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ģenerāldirektora Robertu Azevedu teikto.

«Paraudzīsimies, ko PTO direktors ir teicis. Viņš par situāciju bez vienošanās sacīja, ka tā nebūs pastaiga parkā, bet tas arī nebūs pasaules gals,» britu medijiem norādīja Meja.

Viņas valdība pagājušajā nedēļā izklāstīja gatavošanos scenārijam bez vienošanos.

«Valdība šobrīd strādā pie tā, lai nodrošinātu sagatavošanos, lai tad, ja ir tāda situācija, mēs tajā varam gūt panākumus, tieši tāpat kā mēs varēsim gūt panākumus no labās vienošanās, kuru, kā es uzskatu, mēs spēsim panākt, un labās vienošanās, kuras panākšanas labā mēs strādājam,» sacīja Meja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par «Breksita» vienošanos.

Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.

Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.

«Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā,» pēc balsojuma atzina premjere. «Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta.»

Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.

Tikmēr opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau iesniedzis pieprasījumu balsot par neuzticības izteikšanu Mejai, jo viņas valdība cietusi «katastrofālu» sakāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru