Jaunākais izdevums

Platformu popularitāte aug, taču nepieciešama regulācija Eiropas Savienības līmenī

Vairums iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus aizvien uzglabā banku kontā vai noguldījumos, taču privāto investoru interese parādās arī par ieguldījumiem savstarpējo aizdevumu platformās. Tiesa gan, kaut arī daļai noguldījumu ir atpirkšanas garantija, risks ir augstāks nekā tradicionālajiem ieguldījumu veidiem, tādēļ ieguldītājam rūpīgāk jāpievērš uzmanība savām investīcijām.

Latvijas ekonomika pēdējos gados ir nozīmīgi augusi, un cilvēku uzkrājumu līmenis kāpj, tādēļ iedzīvotāji meklē jaunus ieguldījumu veidus, jo banku noguldījumu zemie procenti nespēj apmierināt vēlmi pelnīt. Ņemot vērā, ka finanšu tehnoloģiju joma piedzīvo dinamiskas pārmaiņas, un meklējot augstāku ienesīgumu, privātie investori pievēršas arī ieguldījumu iespējām šajā sektorā.

«Kopumā, ja raugās uz populārākajiem ieguldījumu veidiem, tad nemainīgi lielākā daļa iedzīvotāju naudu glabā kontā vai depozītos, kam seko uzkrājumi pensiju 3.līmenī un/vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā,» atsaucoties uz Latvijas Bankas datiem, stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins. Savukārt kā vienu no drošākajiem investori uzskata ieguldījumu nekustamajā īpašumā (dzīvokļi uz īri), neskatoties uz salīdzinoši zemu šo ieguldījumu ienesīgumu, ja rēķina sava laika patēriņu, pārvaldot šādu īpašumu. Tomēr vērojams, ka šobrīd pieaugoša daļa Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī ieguldījumus savstarpējo aizdevumu platformās, bet konsekventi neliels investoru loks iegulda akcijās vai obligācijās, pamanījis J. Grišins.

Tajā pašā laikā ieguldītāji vēl ļoti piesardzīgi vērtē uzkrājumu veidus ārpus banku sektora kopumā, kas daļēji skaidrojams ar informācijas un skaidrojošo materiālu trūkumu, pieļauj eksperti. Pēc J. Grišina domām, privātajiem investoriem šobrīd pietrūkst vienkārša un caurspīdīga piedāvājuma un arī padoma, kā ieguldīt savus uzkrājumus. Latvija ir ļoti nobriedusi jaunam investīciju pārvaldnieku pakalpojumam, kas piedāvātu caurspīdīgu un vienkāršu veidu, kā ieguldīt, un tirgus ir jāsapurina, uzskata Capitalia vadītājs.

Viens no pēdējo gadu laikā popularitāti guvušiem ieguldījumu veidiem ir savstarpējo aizdevumu platformas, un tas ir pateicoties to vienkāršumam un ērtumam lietojamības ziņā, kas ļauj jebkuram uzsākt šāda veida investīcijas, uzskata J. Grišins. «Savstarpējo ieguldījumu platformu straujās izaugsmes fenomens norāda, ka iedzīvotāji ir gatavi šos uzkrājumus ieguldīt ārpus banku depozītiem, pie nosacījuma, ja tiek piedāvāti ērti ieguldījuma veidi. Manuprāt, investīciju brokeriem un aktīvu pārvaldniekiem vajag steigšus mācīties no šīm platformām un rast risinājumus, kā izglītot un veicināt krājēju interesi par ieguldījumiem arī akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, jo naudai vērtība kontā vai depozītā nepieaug, gluži pretēji – to »apēd« inflācija,» viņš piebilst.

Tajā pašā laikā, neskatoties uz lietošanas ērtumu, platformu ieguldījumu risku individuālam investoram ir ārkārtīgi grūti izvērtēt, tāpēc platformās vajadzētu ieguldīt tikai tādiem investoriem, kuri ir spējīgi neatkarīgi izanalizēt uzņēmumu finanšu un statistikas datus, uzskata J. Grišins.

Arī investīciju eksperts Māris Rambaks uzsver, ka pūļa finansējums ir jauns sektors un piedāvā mūsdienu tehnoloģijas, taču šis sektors patlaban nav tik regulēts kā biržas, tādēļ risks var būt augstāks un investoru aizsardzība nav tik liela kā, piemēram, akciju tirgū.

Visu rakstu lasiet 29. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia Baltijas valstu uzņēmumiem pērn aizdevis 20 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia šogad izsniedzis aizdevumu jau 162 uzņēmumiem Baltijas valstīs 12 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

Tas ir par 45% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Uzņēmumi visbiežāk izmanto Capitalia finansējumu apjomīgu pasūtījumu izpildīšanai, investīcijām uzņēmumu attīstībā, kā arī naudas plūsmas uzlabošanai, ņemot vērā biznesa sezonalitāti.

Vidējā izsniegtā aizdevuma summa šogad ir 45 000 tūkstoši eiro ar vidējo atmaksas termiņu līdz 11 mēnešiem. Savukārt lielākais aizdevums 610 000 eiro apmērā šogad piešķirts nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumam Latvijā. Visbiežāk uzņēmumi izmanto Capitalia sniegtos finansēšanas pakalpojumus papildu jau esošiem bankas ilgtermiņa aizdevumiem.

Capitalia klientu vidū šogad bijuši tādi uzņēmumi kā, piemēram, Avārijas Brigādes atrakciju parks, kas finansējumu piesaistīja uz 3 mēnešiem, lai pirms sezonas iegādātos papildu atrakcijas; Pharm&Med, kas ir pazīstamā LYL zīmola vitamīnu un uzturu bagātinātāju ražotājs un izplatītājs un kas ar Capitalia finansējuma palīdzību iegādājās izejvielas, lai palielinātu jauno produktu ražošanas un eksporta apjomus; vīna ražotājs Abavas Dārzi, ražošanas iekārtu izgatavotāji Peruza un daudzi citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia kļuvusi par Eiropas komercsabiedrību; par bāzes valsti izvēlas Latviju

Lelde Petrāne, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma sniedzējs Capitalia, apvienojoties ar meitas sabiedrībām Igaunijā un Lietuvā, mainījis uzņēmuma juridisko formu un kļuvis par Eiropas komercsabiedrību (Societas Europaea). Par bāzes valsti Eiropas komercsabiedrībai Capitalia izvēlējusies Latviju.

«Uzņēmuma juridiskās formas maiņa ir nākamais solis ceļā uz izaugsmi, turklāt daudz precīzāk atspoguļo jau šobrīd pastāvošo uzņēmuma starptautiskās darbības raksturu, jo Capitalia komanda darbojas visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās. Eiropas komercsabiedrība darbojas saskaņā ar Eiropas uzņēmējdarbības statūtiem un nosaka, ka uzņēmums nav «piesiets» atsevišķas valsts robežām, bet Eiropas ietvaros var brīvi izvēlēties savu bāzes valsti,» norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Capitalia jaunā juridiskā forma reģistrēta šā gada 23.novembrī. Capitalia Igaunijā un Lietuvā turpinās darboties ar filiāļu starpniecību, tādējādi nodrošinot šo valstu klientu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia izsniedzis finansējumu 878 uzņēmumus Baltijas valstīs vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

No tiem puse ir Latvijā bāzētie mazie un vidējie uzņēmumi, savukārt 40% no investīcijām saņēmuši Lietuvas un 10% Igaunijas uzņēmumi. Kopumā, salīdzinot ar 2017.gadu, pērn uzņēmumiem izsniegto aizdevumu un ieguldījumu apjoms audzis teju trīs reizes, kas apliecina arvien pieaugošo uzņēmumu gatavību piesaistīt finansējumu arī ārpus bankas.

«Aizvadītajā gadā esam īstenojuši virkni aktivitāšu, lai veicinātu finansējuma pieejamību mazā un vidējā biznesa attīstībai Baltijas valstīts. Tā pērn esam automatizējuši un vienkāršojuši pieteikuma izvērtēšanas procesu, ļaujot uzņēmumiem saņemt biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus vēl ērtāk. Tāpat papildus aizdevumiem paši aktīvi lūkojamies dažādu uzņēmumu virzienā, kuriem būtu saistošs riska kapitāls. Tā, piemēram, nesen veicām ieguldījumu pašmāju uzņēmumā Giraffe360, kā arī iepriekš tādās kompānijās kā Indexo, Visidarbi un Loanstream. Šogad mūsu mērķis ir turpināt iesākto un kāpināt izsniegto finansējumu apmēru mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vismaz uz pusi,» norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia noslēdz līgumu ar EIF par 10 miljonu eiro finansējumu mazajiem uzņēmumiem

Žanete Hāka, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalia un Eiropas Investīciju fonds (EIF) parakstījuši līgumu par garantiju instrumentu, kas paredz 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, liecina uzņēmuma paziņojums.

Šī garantija ļaus mazajiem uzņēmumiem vieglāk saņemt finansējumu. Līgumu atbalsta Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), Investīciju plāna Eiropai kodols, un Nodarbinātības un Sociālo Inovāciju (NuSI) programma.

Marianne Tīsena (Marianne Thyssen), Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre, teica: «Viena no mūsu prioritātēm ir līdzekļu piešķiršana mazajiem uzņēmējiem, lai tie varētu vieglāk saņemt finansējumu un likt lietā savu talantu. Tādējādi mēs tiecamies veidot taisnīgāku un iekļaujošāku Eiropas Savienību.»

EIF Iekļaujošo finanšu departamenta vadītājs Pers-Eriks Eriksons(Per-Erik Eriksson) piebilst: «Ar ES NuSI programmas atbalstu Capitalia spēs paplašināt savu darbību mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu aizdevumu jomā atbilstoši uzņēmuma stratēģijai saglabāt savu unikālo pozīciju tirgū kā vadošajam alternatīvajam finansētājam Baltijas valstīs. Paredzams, ka šīs darbības paplašināšana būtiski ietekmēs finanšu un sociālās iekļaušanas situāciju visās trijās Baltijas valstīs, un EIF ir gandarīts sniegt atbalstu šī mērķa sasniegšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs atsevišķas pūļa finansēšanas platformas ir bumbas ar laika degli, atzina nebanku kreditētāja, kurš specializējas uzņēmumu apkalpošanā, "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

"Ir noteikts laiks, kad nozare spēj pašregulēties, un tad parādās kompānijas ar vājākiem ētikas standartiem un situāciju izmanto savā labā. Pašlaik pūļa finansējuma jomā pats platformas autors sevi regulē un nosaka, kas ir ētiski un kas nē. Daži to dara labi, daži to dara pieņemami un daži to dara ļoti slikti, uz krāpniecības robežas. Es te nemaz neminēšu tos, kuri jau ir pieķerti kā krāpnieki," pauda Grišins.

Ir platformas, kuras, piemēram, ļoti neskaidri atklāj savus patiesos darbības rezultātus, darījumus ar saistītajām pusēm, un visādā citādā ziņā nodrošina zemu caurskatāmības līmeni.

"Igaunijas presē šie jautājumi tiek cilāti biežāk, jo ir investori, kuri sūdzas, taču tie vienmēr ir bijuši lokāla rakstura notikumi. Daudzas platformas, kuras ir izveidotas Baltijā, pārsvarā turas uz līdzekļiem, kuri nāk no Rietumvalstīm. Kamēr skandāls nenāk no šīs puses, ietekme uz to darbību ir maz jūtama. Taču redzams, ka ir pat ne viena, bet virkne platformu, kuras slēpj vai nepatiesi norāda savus darbības rezultātus," sacīja Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmums Giraffe360, kas radījis tehnoloģiju, lai jebkurš lietotājs ar vienu pogas pieskārienu spētu izveidot pilnu, akurātu fiziskas vides prezentāciju, otrajā sēklas investīciju raundā ir piesaistījis vairāk nekā vienu miljonu eiro lielu riska kapitāla investīciju. Investīcju raundā piedalījās vairāki riska kapitāla fondi kā Change Ventures un Capitalia.

2016. gadā Giraffe360 izstrādāja risinājuma pirmo prototipu, bet jaunākā produkta versija esot viena no visaugstākās kvalitātes telpas skenēšanas tehnoloģijām pasaulē ar 270 megapikseļu rezolūciju. Uzņēmumam arī īsā laika periodā ir izdevies iegūt spēcīgu klientu bāzi septiņās Eiropas valstīs, to starpā Lielbritānijā, Austrijā, Vācijā, Maltā un Šveicē. Starp tā klientiem ir reģionu vadošās nekustamā īpašuma kompānijas, piemēram, RE/MAX, John Taylors un City24.

Investīciju summa tiks izmantota, lai izstrādātu jaunākās paaudzes Giraffe360 tehnoloģiju un turpinātu paplašināšanos Eiropā.

Andris K. Bērziņš, Change Ventures riska kapitāla fonda vadītājs, komentē: «Mēs investējam kompānijās, kurām ir potenciāls apkalpot klientus visā pasulē. Giraffe360 unikālā tehnoloģija un biznesa modelis jau šobrīd ir radījis interesi visā Eiropā, un mēs ticam, ka šis ir tikai sākums.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju optimisms šobrīd ļoti strauji ir atguvies, un vērojams, ka daudzi uzņēmumi atkal meklē līdzekļus darbības nodrošināšanai un attīstībai, tomēr finansējums šobrīd ir kļuvis par nedaudz lielāku deficītu nekā iepriekš, un nauda kļuvusi dārgāka, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" atzīst uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

"Lielākoties redzam īstermiņa un vidēja termiņa investīciju darījumus, un tādi šobrīd notiek pietiekami daudz – kompānijas aizņemas apgrozāmajiem līdzekļiem, pasūtījumu vai darījumu izpildei. Kopumā tirgū vērojams, ka uzņēmēji piebremzē jaunus, lielus investīciju projektus, ja vien tie nav nozarēs, kas ieguva no šīs situācijas. Projektus, kas tika uzsākti pirms krīzes, daudzi finišē, taču jaunie ilgtermiņa projekti pagaidām ir nogaidīšanas statusā. Patlaban pasaulē vēl pandēmija nav beigusies, un daudzi lielie uzņēmumi strādā uz eksportu, kas aizvien ir bremzēts uz tām valstīm, kur vīruss vēl plosās, jāņem arī vērā, ka kapitāla piedāvātāji ir piesardzīgāki nekā iepriekš," stāsta J. Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

ABpark izveidotājs meklē vietu 120 tūkstošus eiro vērtai Šausmu mājai

Lelde Petrāne, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinās aktīvs darbs, lai izveidotu jaunu izklaides vietu - Šausmu māju, un atrastu tai piemērotu atrašanās vietu, biznesa portālam db.lv pastāstīja ABpark īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Šobrīd jau darbojas ABpark izklaides parks Lēdmanē un iekštelpu izklaides vieta ar tādu pašu nosaukumu tirdzniecības centrā Spice Home.

«Kopā ar mākslinieci Vladlenu tiek veidota ekspozīcija, kurā būs iespējams satikt dažādās šausmu filmās un stāstos redzētus personāžus reālā cilvēka augumā. Tas viss tiks kombinēts ar jaunākajām digitālajām tehnoloģijām, lai radītu maksimālu jautrību un piedzīvojumu. Sākotnēji to tika plānots izvietot Lēdmanes izklaides parkā, bet, aprēķinot nepieciešamās investīcijas, sapratu, ka būvēt tam atsevišķu ēku prasītu pārāk lielus ieguldījumus,» skaidroja M. Brezauckis. Tiek izskatīti dažādi atrašanās vietas varianti, bet, visticamāk, izklaides vieta tiks atvērta Rīgā. Tā būs piemērota bērniem, sākot no 5 gadu vecuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" ir palielinājusi pamatkapitālu līdz 3 miljoniem eiro. Investīcijas piesaistītas, jo "Indexo" pārvaldīto aktīvu vērtība tuvojas 200 miljoniem eiro, kas ir likumā noteikta robeža augstākām kapitāla prasībām.

"Indexo" kopš dibināšanas ir bijis visstraujāk augošais Latvijas pensiju tirgus dalībnieks, un jaunais kapitāla apjoms ļaus turpināt uzņēmuma veiksmes stāstu.

"Šī ir pirmā pamatkapitāla palielināšana kopš "Indexo" licences saņemšanas. "Indexo" divarpus gadu laikā ir izveidojis spilgtu zīmolu, veiksmīgu biznesa modeli, uzticīgu klientu loku un biznesa kultūru, kas balstīta cīņā par labāku finanšu vidi Latvijā. Investori "Indexo" akcijas iegādājās par cenu, kas novērtē uzņēmumu 10 miljonu eiro vērtībā pirms kapitāla piesaistes - tas apliecina ticību gan "Indexo" sasniegtajam, gan spēcīgam izaugsmes potenciālam," saka Valdis Siksnis, "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finansiālu problēmu gadījumā uzņēmēji aicināti laicīgi runāt ar bankām

Žanete Hāka, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja uzņēmējam saistībā ar koronavīrusa izplatību radušās finansiālas problēmas, savlaicīgi vajadzētu vērsties savā bankā, lai rastu risinājumu, portālam DB sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Ņemot vērā, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana valstī un vīrusa izplatība pasaulē ietekmē daudzu nozaru uzņēmējus, nav izslēgts, ka ienākumu krituma dēļ daļai var rasties problēmas ar laicīgu kredītmaksājumu veikšanu. Vairāku aptaujāto banku pārstāvji sacīja, ka patlaban kredītiestādes lemj par tālāko rīcību attiecībā uz šiem uzņēmumiem.

"Bankas izprot, ka atsevišķiem klientiem esošajā situācijā var būt radušies apstākļi, kas ietekmē saistību izpildi, tomēr jebkuras saistības ir jāpilda nolīgtajā kārtībā un godprātīgi," komentēja J. Brazovskis.

"Lai risinātu radušos sarežģījumus, lūdzam nekavējoties sazināties ar banku un risināt jautājumus savlaicīgi. Bankas noteikti ir ieinteresētas pamatotu risinājumu atrašanā," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc 3D pakalpojumiem ir pieaudzis, kā rezultātā robotikas jaunuzņēmums "Giraffe360" strauji paplašina tehniskās izstrādes un digitālo failu apstrādes komandas.

"Pretēji tendencēm citās nozarēs, mums ir projektu pieplūdums. Laikā, kad cilvēki fiziski netiek īpašumos, digitālā piekļuve ir kļuvusi par pirmās nepieciešamības pakalpojumu. Piemēram, Anglijā, kur ir mūsu lielākais lietotāju skaits, valdība savās ierobežojumu mīkstināšanas norādēs ir iekļāvusi virtuālu īpašuma vizīti kā teju obligātu soli," saka Mikus Opelts, "Giraffe360" līdzdibinātājs.

Pārvietošanās ierobežojumi Eiropā vēl vairāk ir izcēluši nepieciešamību pēc kvalitatīva digitālā satura. Viņš nedomā, ka pēc ierobežojumu atcelšanas šī tendence mainīsies, bet gan uzskata, ka digitālā laikmeta domāšana turpinās progresēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais «Giraffe360» kameras modelis ir pirmais rezultāts nesenajai riska kapitāla fonda «Change Venture» un citu investoru ieguldījumam; šī gada laikā plānots desmitkāršot klientu skaitu.

«Šī, iespējams, ir šobrīd labākā telpu dokumentēšanas kamera pasaulē. Mēs ticam, ka no Latvijas var izveidot uzņēmumu, kas kļūs par nozares līderi pasaulē. Lai to izdarītu, mums ir jābūt labākajam produktam, tāpēc daudz laika un enerģijas tiek veltīts vismazākajām detaļām produktā,» teic Mikus Opelts, «Giraffe360» līdzdibinātājs.

Jaunais kameras modelis esot teju divas reizes ātrāks par iepriekšējo un ir vienkāršota tās lietojamība, padarot produktu pieejamāku plašam lietotāju lokam. «No trim pogām kameras interfeisā esam spējuši nonākt pie divām pogām. Tāpat pilnībā esam izmainījuši lāzeri kamerā, kas mums tagad ļauj skenēt punktu mākoni. Tas ļauj izveidot precīzu plānojumu ar visiem mērījumiem un profesionālas kvalitātes bildes. Šī ir unikāla kombinācija,» viņš apgalvo. M. Opelts izceļ, ka jaunās kameras funkcionalitāte ietver LiDAR 360 grādu mērīšanas sensoru, kas rotē vairākas reizes sekundē un izveido 200 tūkstošus mērījumu punktus, vienmēr ieslēgtu kameras statusa ekrānu, lai monitorētu failu augšupielādi un bateriju. Kameras lietošanai neesot nekādu ierobežojumu un to varot brīvi lietot gan lielās, gan mazās telpās, kā arī brīvā dabā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 28.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji "Dienas Biznesam" pauduši bažas, ka, īstenojot Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādāto nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projektu, sekas var būt graujošas.

Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu un nodevu aprēķinos, tādēļ tas ietekmēs vairumu nozaru.

Nekustamo īpašumu nozari ietekmēs arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets, no kura būtisks līdzekļu apjoms ieplūdīs arī būvniecības sektorā. Tas var radīt pārkaršanas riskus nozarē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. jūlija numurā:

  • viedokļi - tiks noslogotas būvniecības jaudas
  • aktuāli - vai iespējams novērst nekustamā īpašuma nodokļa celšanos?
  • tēma - kultūras ministrijas naudas projekti
  • intervija - ar uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītāju Juri Grišinu
  • statistika - prognozētā lejupslīde komplektā ar PVN maksātāju atgriešanos
  • finanses - audzis pieprasījums pēc ASV dolāra
  • pārtikas ražošana - vismaz nav pārtikas krīze
  • lauksaimniecība - Latvijas cūkaudzētājs "Kunturi" piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas
  • brīvdienu ceļvedis - Zane Čulkstēna, Stratēģiskās komunikācijas uzņēmuma "ERDA" īpašniece, Laikmetīgā mākslas centra kim? dibinātāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzņēmuma "Giraffe360" izaugsme ir mērāma 400% apmērā un tam ir klienti jau 18 valstīs

"Giraffe360" izstrādā kameras un programmatūras tehnoloģijas telpu skenēšanai.

"Sākam pārslēgties no izpētes uz izaugsmi, kā rezultātā nostabilizējām pārdošanas biroju Londonā. Līdz ar izaugsmi, protams, aug apkalpojamo klientu un projektu skaits, kā rezultātā trīs reizes palielinājām Liepājas biroju, kas nodarbojas ar digitālo failu apstrādi. Šobrīd Liepājā diendienā pie failu apstrādes darbojas 16 cilvēku komanda un mums iet ļoti karsti," atklāj M. Opelts. Šobrīd uzņēmumā kopumā strādā 40 cilvēki.

Vaicāts par nākamā gada plāniem, M. Opelts norāda, ka nākamā gada plānos ietilpst izaugsme. "Pagaidām visi uzņēmuma klienti ir Eiropā. Mums sāk veidoties sava pozīcija Lielbritānijas tirgū un ir vērā ņemama interese no Vācijas un Francijas, tādēļ mēs gribam nostiprināt pozīcijas Lielbritānijā un sākt aizvien aktīvāk kultivēt interesi un savu tirgus pozīciju minētajos Centrāleiropas tirgos, kā arī sākt apkalpot pirmos klientus ārpus Eiropas," viņš stāsta. Klientu skaits joprojām netiek atklāts.

Komentāri

Pievienot komentāru