Meklē jaunus ieguldījumu veidus 

Platformu popularitāte aug, taču nepieciešama regulācija Eiropas Savienības līmenī

Žanete Hāka, 29.5.2019

Juris Grišins

Foto: Zane Bitere/LETA

Vairums iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus aizvien uzglabā banku kontā vai noguldījumos, taču privāto investoru interese parādās arī par ieguldījumiem savstarpējo aizdevumu platformās. Tiesa gan, kaut arī daļai noguldījumu ir atpirkšanas garantija, risks ir augstāks nekā tradicionālajiem ieguldījumu veidiem, tādēļ ieguldītājam rūpīgāk jāpievērš uzmanība savām investīcijām.

Latvijas ekonomika pēdējos gados ir nozīmīgi augusi, un cilvēku uzkrājumu līmenis kāpj, tādēļ iedzīvotāji meklē jaunus ieguldījumu veidus, jo banku noguldījumu zemie procenti nespēj apmierināt vēlmi pelnīt. Ņemot vērā, ka finanšu tehnoloģiju joma piedzīvo dinamiskas pārmaiņas, un meklējot augstāku ienesīgumu, privātie investori pievēršas arī ieguldījumu iespējām šajā sektorā.

«Kopumā, ja raugās uz populārākajiem ieguldījumu veidiem, tad nemainīgi lielākā daļa iedzīvotāju naudu glabā kontā vai depozītos, kam seko uzkrājumi pensiju 3.līmenī un/vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā,» atsaucoties uz Latvijas Bankas datiem, stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins. Savukārt kā vienu no drošākajiem investori uzskata ieguldījumu nekustamajā īpašumā (dzīvokļi uz īri), neskatoties uz salīdzinoši zemu šo ieguldījumu ienesīgumu, ja rēķina sava laika patēriņu, pārvaldot šādu īpašumu. Tomēr vērojams, ka šobrīd pieaugoša daļa Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī ieguldījumus savstarpējo aizdevumu platformās, bet konsekventi neliels investoru loks iegulda akcijās vai obligācijās, pamanījis J. Grišins.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Tajā pašā laikā ieguldītāji vēl ļoti piesardzīgi vērtē uzkrājumu veidus ārpus banku sektora kopumā, kas daļēji skaidrojams ar informācijas un skaidrojošo materiālu trūkumu, pieļauj eksperti. Pēc J. Grišina domām, privātajiem investoriem šobrīd pietrūkst vienkārša un caurspīdīga piedāvājuma un arī padoma, kā ieguldīt savus uzkrājumus. Latvija ir ļoti nobriedusi jaunam investīciju pārvaldnieku pakalpojumam, kas piedāvātu caurspīdīgu un vienkāršu veidu, kā ieguldīt, un tirgus ir jāsapurina, uzskata Capitalia vadītājs.

Viens no pēdējo gadu laikā popularitāti guvušiem ieguldījumu veidiem ir savstarpējo aizdevumu platformas, un tas ir pateicoties to vienkāršumam un ērtumam lietojamības ziņā, kas ļauj jebkuram uzsākt šāda veida investīcijas, uzskata J. Grišins. «Savstarpējo ieguldījumu platformu straujās izaugsmes fenomens norāda, ka iedzīvotāji ir gatavi šos uzkrājumus ieguldīt ārpus banku depozītiem, pie nosacījuma, ja tiek piedāvāti ērti ieguldījuma veidi. Manuprāt, investīciju brokeriem un aktīvu pārvaldniekiem vajag steigšus mācīties no šīm platformām un rast risinājumus, kā izglītot un veicināt krājēju interesi par ieguldījumiem arī akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, jo naudai vērtība kontā vai depozītā nepieaug, gluži pretēji – to »apēd« inflācija,» viņš piebilst.

Tajā pašā laikā, neskatoties uz lietošanas ērtumu, platformu ieguldījumu risku individuālam investoram ir ārkārtīgi grūti izvērtēt, tāpēc platformās vajadzētu ieguldīt tikai tādiem investoriem, kuri ir spējīgi neatkarīgi izanalizēt uzņēmumu finanšu un statistikas datus, uzskata J. Grišins.

Arī investīciju eksperts Māris Rambaks uzsver, ka pūļa finansējums ir jauns sektors un piedāvā mūsdienu tehnoloģijas, taču šis sektors patlaban nav tik regulēts kā biržas, tādēļ risks var būt augstāks un investoru aizsardzība nav tik liela kā, piemēram, akciju tirgū.

Visu rakstu lasiet 29. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Capitalia un Eiropas Investīciju fonds (EIF) parakstījuši līgumu par garantiju instrumentu, kas...

Pērn alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia izsniedzis finansējumu 878 uzņēmumus Baltijas...

Jaunuzņēmums Giraffe360, kas radījis tehnoloģiju, lai jebkurš lietotājs ar vienu pogas pieskārienu spētu...

Alternatīvā finansējuma sniedzējs Capitalia, apvienojoties ar meitas sabiedrībām Igaunijā un...

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu atļaut AS Grindeks akcionāram...

Eiropas biržu indeksi pirmdien pieauga pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kurās vairākumu...

Bitkoina cena turpina pieaugt, sasniedzot gada augstāko līmeni – 9000 dolārus, liecina...

Uzņēmuma īpašniekam regulāri būtu jāizvērtē katras atsevišķās uzņēmuma daļas darbība...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi Lipmanu uzņēmuma SIA Liplat Holding iesniegumu...

Rietumeiropas valstīs ieguldījumi akcijās ir viens no iecienītākajiem mājsaimniecību finanšu...

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien kritās, ko noteica Eiropas Parlamenta...

Lipmanu ģimenei piederošais uzņēmums Liplat Holding palielinājis līdzdalību AS Grindeks, liecina...

ASV biržu indeksi trešdien kritās, ko noteica satraukums par nenoteiktību ASV-Ķīnas tirdzniecības...