Viedokļi

Melngailis: Daudz lielāka ietekme Latvijas ekonomikā ir no Krievijas

Sanita Igaune, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

No situācijas Grieķijā neviens nav ieguvējs, lai gan lielākā zaudētāja ir Grieķija, ciešot no ļoti nopietniem valsts fiskālās stabilitātes satricinājumiem, bet arī Eiropas ekonomikai šī situācija nerada ieguvumus, Dienas Biznesam norāda Nils Melngailis, kurš strādā banku nozarē un šobrīd atrodās Atēnās.

Par to, kāda konkrēti būs šī ietekme, varēs spriest tikai pēc svētdienas referenduma, kur iespējami divi galvenie scenāriji – referendums atbalsta Grieķijas valdības pozīciju jeb nē. «Ja atbalsta, tad svarīgi kā tālāk valdība risinās sarunas ar aizdevējiem, lai atjaunotu valsts fiskālo stabilitāti. Un tikai pēc tam būs redzams, vai Grieķija paliek eiro zonā un spēj izpildīt eiro zonas dalībvalsts saistības. Latviju šī situāciju būtiski neietekmēs, daudz lielāka ietekme Latvijas ekonomikā ir no Krievijas sankcijām, kur nepieciešams pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem,» uzsvēra N. Melngailis.

Viņaprāt, Latvija no Grieķijas situācijas var redzēt sekas tam, ja savlaicīgi netiek veiktas nepieciešamās reformas. Kopumā situācija pēc šāda scenārija prasa daudz vairāk laika un naudas, lai pēc tam stabilizētu valsts ekonomiku un atjaunotu sociālo drošību. Ir skaidrs, ka Grieķijas uzticība starptautiskos finanšu tirgos ir nopietni iedragāta, ko apliecina valsts kredītreitingu kritiskais samazinājums.

«Tas Grieķijā radīs sekas attiecībā uz investīciju izvietošanu un vidējā termiņā arī uz darba vietām, ienākumiem no tūrisma industrijas. Eiropas banku sektorā Grieķijas faktora ietekme šobrīd nav prognozējama kā būtiska, varu tikai piekrist Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, ka eiro zona netiks nozīmīgi ietekmēta. Banku sistēma šobrīd ir daudz aizsargātāka un stabilāka, jo kopš 2008.gada finanšu krīzes ir veikti pietiekami daudz pasākumu, kas amortizē riskus banku likviditātes problēmu gadījumos – 2012.gadā izveidots Eiropas Stabilitātes mehānisms, kas paredz likviditātes krīzē izsniegt atbalstu 500 miljardu eiro apmērā, nodrošinot stabilitāti eiro zonā. Tāpat vairākas valstis veikušas nozīmīgas reformas, lai mazinātu makroekonomiskos riskus, piemēram, Īrija, Portugāle, Spānija, Kipra un, protams, arī Latvija, kas ar savu krīzes pārvarēšanas stratēģiju īsā laikā atguva starptautisko finanšu tirgu uzticību,» turpināja N. Melngailis.

«Esmu Atēnās, te situācija ir ļoti nervoza, pie bankām jau otro dienu stāv garas pensionāru rindas, kuri cenšas izņemt savas pensijas. Visiem Grieķijas iedzīvotājiem ir ierobežojumi izņemt naudu no bankām un bankomātiem, vietējās kredītkartes nedarbojas. Ar katru dienu cilvēki Grieķijā kļūst agresīvāki un nepacietīgāki. Prognozēju, ka tiks organizēti procesi, lai izdarītu spiedienu uz valdību situāciju sakārtot. Jāatzīmē, ka visai daudzi atbalsta Grieķijas palikšanu eiro zonā,» rezumēja N. Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Melngailis: Blackstone investīcijas Luminor Bank kapitālā plānotas uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem

LETA, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nordea un DNB apvienotās bankas padomes priekšsēdētājs būs Nils Melngailis

Lelde Petrāne, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea un DNB bankas apstiprinājušas plānotās apvienotās bankas Izpilddirektora un Padomes priekšsēdētāja amatus.

Par jaunās bankas Izpilddirektoru iecelts Erkki Raasuke, bet Padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs Nils Melngailis.

Darījumu plānots slēgt 2017. gada 2. ceturksnī, tikmēr sasniedzot nākamos būtiskos posmus jaunās bankas izveidē - valdes apstiprināšanu un jauna zīmola izveidi. Mērķis ir radīt vadošu, uz klientiem orientētu banku Baltijas valstīs, vēsta abas kredītiestādes.

«Uzskatu, ka šī nav tikai divu banku apvienošana, bet ir spēcīgs sākuma punkts vēl fokusētākai pieejai un straujāk augošai bankai. Ar nepacietību gaidu tikšanos ar visiem abu banku darbiniekiem, lai uzsāktu darbu pie jaunās bankas izveides,» komentē Erkki Raasuke, plānotās apvienotās bankas Izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij banka Citadele bija jāpārdod un to pašu vajadzētu darīt ar SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) valsts daļām, šādu viedokli pauda bijušais Lattelecom vadītājs un savulaik par AS Parex banka sadalīšanu atbildīgais Nils Melngailis.

Viņš atzina, ka patlaban nedzīvo Latvijā un visiem procesiem neseko padziļināti, tāpēc arī par Citadeles pārdošanas procesu viņš nevar spriest objektīvi, taču Melngailis uzsvēra: «Zinu tikai to, ka banka Citadele bija jāpārdod, kā to paredzēja Eiropas nosacījumi.»

Pēc eksperta domām, Citadeles pārdošanas process, iespējams, netika efektīvi skaidrots, kā arī šis jautājums kļuva par Saeimas vēlēšanu laika «politisku futbolu». Tajā pašā laikā Melngailis mudina atcerēties, ka Eiropas Savienības atbalsts bankrotējušajai Parex bankai bija būtisks, jo tolaik neviens Latvijā nebūtu ieguldījis ne centa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Blackstone Latvijā varēja ienākt jau pirms vairāk nekā 10 gadiem

Māris Ķirsons, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperts par LMT un Lattelecom: Bumba ir uzņēmumu vadības pusē, lai pierādītu, kurš ir labāks

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ASV investori varētu turpināt iepirkties Baltijā

Sanita Igaune, 27.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finanšu sektoram jāstrādā pie reputācijas atjaunošanas

Jānis Šķupelis, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Blackstone" šoruden noslēdza miljardu eiro vērtu "Luminor" vairākuma akciju iegādes darījumu. "Luminor" padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis žurnālam "Dienas Bizness" norāda – ja reiz "Blackstone" interesē gan Baltijas reģions, gan Skandināvija, tad acīmredzot viņi savus mājasdarbus ir izdarījuši un par makroekonomikas stāvokli te jūtas pietiekami droši.

«Es neizslēdzu, ka viņi varētu izskatīt arī citas iespējas, jo šajā reģionā jau ir ieguldījuši un Baltijas valstis pazīst labi. Bet jāņem vērā, ka tāda mēroga investīciju fondiem kā "Blackstone" attiecībā uz darījuma apjomu ir zināms slieksnis. Tiem jābūt ievērojamiem – līdzvērtīgiem "Luminor" darījuma apmēram,» uzsver N. Melngailis.

Jautāts, ko domā par Latvijas finanšu sektora stāvokli saistībā ar naudas atmazgāšanas tēmu, viņš teic: «Londonā, kad runāju ar finanšu ekspertiem par Baltijas valstīm, šis ir pirmais jautājums, ar kuru jārēķinās. Ja vēl pirms trīs gadiem tika runāts, cik Baltijas valstis veiksmīgi pārvarēja finanšu krīzi, tad tagad šī labā reputācija ir cietusi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 20 gadu laikā esam vērojuši, kā attīstās Baltijas banku sektors, galvenokārt ienākot jauniem Ziemeļvalstu spēlētājiem, taču tagad notiek savādāks darījums, kad divi lieli spēlētāji apvieno savu biznesu, preses konferencē sacīja DNB un Nordea apvienotās bankas Luminor Grupas valdes priekšsēdētājs ir Erki Rāzuke.

Pēc visu regulējošo apstiprinājumu saņemšanas un veiksmīgas uzņēmuma pārejas, Nordea un DNB apvienošanās darījums Baltijas valstīs ir veiksmīgi noslēgts, izveidojot jaunu finanšu pakalpojumu sniedzēju – Luminor.

E. Rāzuke sacīja, ka trīs gadu laikā banka piedāvās pilnu klāstu digitālo pakalpojumu, kā arī meklēs veidus, kā straujāk augt. Tāpat ilgtermiņa mērķis ir kļūt par biržā kotētu uzņēmumu.

Luminor ir jauns finanšu pakalpojumu sniedzējs Baltijā ar neatkarīgu pārvaldi un vienlaikus ciešām sadarbības iespējām ar mātes uzņēmumiem. Šis darījums ļaus Luminor kļūt par trešo lielāko finanšu pakalpojumu sniedzēju banku nozarē Baltijā ar 16% tirgus daļu noguldījumos un 23% kreditēšanā. Kopējie Luminor aizdevumu apjomi sasniegs aptuveni 12 miljardus eiro, ieskaitot gan privātpersonu, gan uzņēmumu aizdevumus, bet noguldījumu apjomi sasniegs 9 miljardus eiro. Luminor pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs būs 17%, kas atbilst 1,6 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Februārī cer saņemt atļaujas un lavīnveidīgi sākt Nordea un DNB bankas apvienošanu

LETA, 12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz februāra beigām būtu jābūt saņemtām nepieciešamajām konkurences un finanšu tirgus uzraugu atļaujām plānotajai Nordea un DNB bankas darbības apvienošanai Baltijā, un tad lavīnveidīgi sāksies apvienošanās process, sacīja Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Kamēr atļauju nav, tikmēr kredītiestādes vēl nedrīkst runāt par biznesa apvienošanu pēc būtības - kā to organizēt, ko darīt ar klientiem u.c. Pagaidām abas bankas var vien diskutēt par atbalsta funkciju principiem, ieskicēt apvienotās organizācijas pārvaldības un vadības funkcijas - kāds būs pārvaldības modelis un kas būs vadītāji. Pašlaik DNB katrā valstī - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā - ir suverēna organizācija, bet Nordea ir Baltijas organizācija ar Baltijas funkcijām. Buks domā, ka apvienotā organizācija būs «kaut kas pa vidu šiem abiem modeļiem».

Par plāniem apvienot Nordea un DNB bankas biznesu Baltijā tika paziņots pērn augusta beigās, savukārt novembrī tika paziņots par Erki Rāzukes iecelšanu apvienotās bankas valdes priekšsēdētāja amatā un Nila Melngaiļa iecelšanu Baltijas organizācijas padomes priekšsēdētāja amatā. «Šo cilvēku pieredze un reputācija man rada pārliecību, ka apvienotā organizācija būs izcila, spējīga un spēcīga banka,» sacīja Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Melngailis: Nevajag ietekmēties no tā, ko par tevi runā

Žanete Hāka, Kristīne Stepiņa, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nevajag ietekmēties no tā, ko par tevi runā vai raksta. Vajag saglabāt ilgtermiņa skatījumu, agrāk vai vēlāk tavus darbus novērtēs,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka apvienotās DNB un Nordea bankas padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas:

Vai jūs atgriežaties Latvijā pavisam vai pildīsiet savus pienākumus attālināti?

N.M.: Es ar ģimeni dzīvoju Londonā, bet mums ir mājas arī Latvijā. Esmu priecīgs, ka man ir iespēja arī strādāt Latvijā! Tā kā es esmu jaunizveidotās bankas priekšsēdētājs, darbs nebūs uz pilnu slodzi, tāpēc pārsvarā es uzturēšos Londonā.

Ar ko jūs nodarbojaties ārpus darba?

N.M.: Es ļoti daudz laika pavadu lidmašīnā, daudz lasu, galvenokārt par ekonomiku. Kolīdz man ir brīvs brīdis, es cenšos izlasīt visas ziņas. Tāpat slēpoju un spēlēju tenisu. Bērnībā biju slēpošanas komandā. Ja vien izdodas atrast laiku un pabūt kalnos, es to izmantoju. Teniss palīdz uzturēt fizisko formu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada 2. janvāra Luminor turpina savu darbību visās Baltijas valstīs caur Igaunijā reģistrētu banku un tās filiālēm Latvijā un Lietuvā, informē bankas pārstāvji.

Jaunā vienkāršotā struktūra un pārvaldības modelis ļaus bankai ātrāk pieņemt lēmumus, nodrošinās labāku pārrobežu sadarbību un uzlabos efektivitāti.

«Jau no pirmās Luminor izveidošanas dienas mēs aktīvi strādājām, lai turpinātu darbu pie bankas izveidošanas, tostarp īstenojot atsevišķus juridiskus soļus, kas paredz pilnīgu Luminor banku integrāciju visās Baltijas valstīs. Šajā laikā esam veiksmīgi sadarbojušies ar banku darbību uzraugošajām iestādēm, lai savlaicīgi noslēgtu šo svarīgo banku apvienošanās posmu,» skaidro Luminor grupas vadītājs Erki Rāzuke.

«Jaunā juridiskā struktūra ļaus vienkāršot Luminor pārvaldības modeli, kā arī veicās sadarbību un sinerģijas visas Luminor grupas ietvaros. Šis solis bija nepieciešams, lai arvien efektīvāk virzītos tuvāk mūsu mērķim – izveidot jaunas paaudzes finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijas uzņēmumiem un uzņēmīgiem cilvēkiem,» piebilst Rāzuke.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās DNB un Nordea apvienotās bankas Baltijā nosaukums būs Luminor. Zīmola paziņošana ir vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz jaunās bankas izveidi, informē banku pārstāvji.

«Šodien mēs izziņojam apvienotās bankas jauno zīmolu. Zīmola nosaukums Luminor ietver solījumu klientiem un darbiniekiem – būt mūsdienīgai un uzņēmīgai bankai, kas veidota, balstoties uz dzīves stilu un biznesa pieeju Baltijā ar mērķi veidot labāku rītdienu. Mūsu vīzija ir kļūt par labāko uz klientiem orientēto banku Baltijā,» komentē Nils Melngailis, jaunās bankas Padomes priekšsēdētājs.

«Mēs veidojam gan jaunu zīmolu, gan jaunu banku. Šī ir unikāla iespēja strādāt tā, kā vēlamies mēs paši, apvienojot mūsu profesionālo pieredzi ar īpašu pieeju attiecībās ar klientiem,» skaidro Erki Rāzuke (Erkki Raasuke), jaunās bankas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eksperti vērtē jaunradīto zīmolu Luminor

LETA, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Nordea un DNB apvienotās bankas Baltijā nosaukuma Luminor sekmes atkarīgas no bankas darbiem, spējas piesaistīt jaunus klientus un augt, norāda aptaujātie zīmolu eksperti.

Zīmolu konsultants, interneta žurnāla parbrendu.lv autors Krišjānis Papiņš norādīja, ka apvienotās bankas nosaukums Luminor ar laiku «iedzīvosies», jo Nordea un DNB bankām ir ļoti plaša klientu bāze, kas būs spiesti pieņemt jauno nosaukumu, identitāti un sadzīvot ar to. Lai klienti sāktu pamest banku, būtu nepieciešams rasties nopietnām un sistēmiskām problēmām pakalpojumu kvalitātē vai pieejamībā, attieksmē.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sevišķi būtiski ir tas, vai jaunā banka spēs piesaistīt jaunus klientus un augt, kļūt iecienīta un emocionāli iemīlēta, iegūt uzticamību. Tas lielā mērā atkarīgs no bankas vadības spējas izpaust stratēģijā definētās vērtības konkrētos risinājumos, pakalpojumos, attieksmē pret klientiem. Tiešās mijiedarbības pieredze ar banku arī lielā mērā noteiks, kāds zīmols tai veidosies. Būtiski arī, kā banka izvērsīs savu ārējo komunikāciju, ko teiks un piedāvās klientiem, kādu personību un noskaņu veidos savās reklāmās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nosaukta DNB un Nordea apvienotās bankas Luminor vadības komanda

Žanete Hāka, 17.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 17. maijā paziņota apstiprinātā plānotās DNB un Nordea apvienotās bankas Luminor vadības komanda Baltijas valstīs.

Vadības komandas, tostarp Luminor uzņēmumu vadītāju katrā valstī apstiprināšana visās trīs Baltijas valstīs ir nozīmīgs posms jaunās bankas izveidē. Kerli Gabriloviča apstiprināta Luminor vadītājas amatam Latvijā. Andrijus Nacajus (Andrius Nacajus) apstiprināts Luminor vadības komandā un apvienotās bankas vadītāja amatā Lietuvā, un Gunārs Tomemets (Gunnar Toomemets) kļūs par bankas vadītāju Igaunijā.

Kerli Gabriloviča ir vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, kā arī plašām zināšanām stratēģijas izstrādē un ieviešanā, korporatīvā un biznesa attīstībā, pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Pēdējos vairāk nekā 10 gadus viņa bija cieši saistīta ar inovatīvu tirgus stratēģiju izstrādi un produktu ieviešanu, kā arī pārmaiņu vadību, strādājot dažādās vadības pozīcijās un vēlāk kļūstot par aktīvu valdes locekli lielākajā telekomunikāciju uzņēmumā Latvijā Lattelecom. Kerli ir liela pieredze mārketingā, produktu attīstībā, digitālos risinājumos un tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tūroperators: Tūristu topā Grieķija, bet karstos piedāvājumus negaidiet

Natālija Poriete, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķija veikusi procentu maksājumus SVF

Žanete Hāka, 07.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija ceturtdien samaksājusi Starptautiskajam Valūtas fondam procentu maksājumus, liecina SVF informācija.

Tādējādi Grieķija izvairījusies no vēl vienas maksātsnespējas laikā, kad parādu māktā valsts cenšas vienoties par trešo glābšanas plānu.

SVF paziņojumā teikts, ka Grieķija atmaksājusi procentu maksājumus aptuveni 186,3 miljonu eiro apmērā.

Šis ir pirmais maksājums kopš jūnija sākuma, kuru Grieķija veic laikā. Iepriekš Grieķijai bija jāmaksā 1,5 miljardi eiro jūnija beigās, bet pēc tam – 456 miljonus eiro. Šos maksājumus valsts neveica, kļūstot par pirmo valsti, kas nevar atmaksāt SVF aizdevumu.

Kad Grieķija nespēja veikt pirmo maksājumu, SVF iesaldēja Grieķijas pieeju tās resursiem, ieskaitot, nākamajam finansējumam valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas bankas būs slēgtas līdz 6.jūlijam un tikmēr no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti varēs izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā, teikts pirmdienas rītā publiskotajā oficiālajā paziņojumā.

Uz ārvalstu banku kartēm šie ierobežojumi naudas izņemšanai bankomātos neattieksies.

5.jūlijā Grieķijā plānots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību.

Dekrētā, kuru parakstījis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un Grieķijas prezidents Prokops Pavlopuls, izklāstīti finanšu institūcijām noteiktie ierobežojumi laika posmam no 28.jūnija līdz 6.jūlijam.

Uz pensiju maksājumiem banku pārskaitījumu ierobežojumi neattieksies un interneta banku darījumi Grieķijā darbosies normāli. Arī veikalos varēs norēķināties ar banku kartēm, kā parasti. Savukārt pārskaitījumiem uz ārvalstīm būs nepieciešama Finanšu ministrijas komisijas atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Šausmīgas beigas vai nebeidzamas šausmas?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Junkers: ES nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādu krīzi Grieķijā

BNS/AFP, 03.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien brīdināja Grieķijas jauno valdību, ka Eiropas Savienība (ES) nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādsaistību krīzi Grieķijā.

Viņš uzsvēra, ka Grieķija nedrīkst turēt ES par ķīlnieku.

«Mums jāņem vērā Grieķijas iedzīvotāju, kurus es ļoti apbrīnoju par viņu drosmi un to, kā viņi dara vai nedara lietas, demokrātiski paustā griba,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentam (EP).

«Bet arī tiem, kuri uzvarēja vēlēšanas Grieķijā, (...) ir jāņem vērā citu pārliecība un metodes. Tā nav tikai viena ES valsts, kura ir paudusi demokrātisku izvēli, ir arī citas sabiedrības viedokļi,» viņš norādīja.

«Tātad, jā, mums ir jāpārskata daļa no mūsu politikas, bet mēs nemainīsim visu tikai tādēļ, ka ir vēlēšanu rezultāts, kas apmierina dažus cilvēkus, bet neapmierina citus,» uzsvēra Junkers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Vai mēs esam gatavi aizdot Grieķijai?

Sandris Točs, speciāli DB, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Grieķijas krīzi var risināt ar bēgļu krīzi

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu komentētājs, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strukturāli pamainot pieeju imigrācijas plūdiem uz Eiropu, pat jau iesīkstējušos dalībvalstu savstarpējos pārmetumus un apvainošanos, piemēram, starp Grieķiju un Vāciju, var pārvērst par sakarīgu sadarbību

Turcijas attiecības ar ES pēdējos gados kļuva aizvien problemātiskākas, līdz pēkšņi tām atvērās otrā elpa. Kādēļ? Tuvo Austrumu bēgļu dēļ, par kuru izmitināšanu nometnēs turpat Turcijā un nekontrolētu nelaišanu tālāk Brisele ir ar mieru piemaksāt trīs miljardus eiro un vēl izrādīt dažādas politiskās laipnības Ankarai. Šī pati paradoksālā situācija, kad velnu izdzen ar Belcebulu, ir nobriedusi īstenošanai arī migrācijas lielceļa nākamajā pieturas punktā – Grieķijā.

Nupat iet spalvas pa gaisu, migrantu mērķa valstīm draudot Grieķijai ar izslēgšanu no Šengenas zonas un grieķiem atbildot, ka pārējie eiropieši melo, ka, piemēram, Atēnas neņemot pretī krasta apsardzes pastiprinājumu. Lai tur vai kā, bet pēc ANO datiem šogad līdz pagājušajai svētdienai, 24. janvārim, Grieķijā ir nonākuši jau 46 240 bēgļi – apmēram 1927 dienā. Ja ņem vērā, ka laivošanai pa jūru šis nav tas labākais gadalaiks un līdz ar siltāku laiku bēgļu daudzums varētu pieaugt, ir visas iespējas, ka šogad caur Grieķiju uz Vāciju u.c. nokļūt gribētāju skaits atkal būs virs miljona. Plašsaziņā jau ierasts kļuvis salīdzinājums, ka šī ir lielākā bēgļu krīze Eiropā kopš 2. pasaules kara, un šai vērtējumā ir vērts ieklausīties nopietni, jo tajā, droši vien sākotnēji pat neapzinoties, ir ietverts problēmas risinājums. Tā Gideons Rahmans Financial Times vērtē, ka Grieķijā vajagot izveidot bēgļu nometnes pēc arī latviešiem zināmā DP nometņu parauga, kas nozīmē iespēju daudzmaz cilvēcīgi izdzīvot tur, kur nu tu esi nokļuvis, lai caur drošībnieku, starptautisko organizāciju un NVO sietu tad jau sijātos tālāk, kur nu esi iecerējis vai kur sanāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētais uzņēmums «Premier Capital», kas ir «McDonald’s» attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019.gada attīstības plānus uzņēmums ir uzsācis ar jauna restorāna atvēršanu Grieķijā, un paredzēts, ka šogad grupa atvērs kopumā 13 jaunus restorānus.

2018.gadā atvēra tika atvērti 10 jauni restorāni.

Restorānu atvēršanas ir daļa no uzņēmuma 64 miljonu investīciju programmas ar mērķi izvērst «Premier Capital» piederošo restorānu tīklu Baltijas valstīs, Grieķijā, Rumānijā un Maltā, sasniedzot kopumā 176 restorānus līdz 2021.gadam.

«Premier Capital» šobrīd pieder 147 «McDonald’s» restorāni, ieskaitot 11 jaunos restorānus, kas tika atvērti laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada janvārim. Četri no tiem tika atklāti Rumānijā pērnā gada decembrī. Grupas uzņēmumos šobrīd strādā vairāk nekā 8200 darbinieki. Astoņi no jaunajiem restorāniem ir atvērti Rumānijā, un četros no tiem atrodas arī «McDrive» un «McCafe» kafejnīcas. «McDrive» atrodas arī jaunajā restorānā Lietuvā un divos restorānos Grieķijā.

Komentāri

Pievienot komentāru