Jaunākais izdevums

Šovasar, 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi OCTA likumā, kas paredz, ka transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi var iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi.

“Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, jau brīdināja, ka, jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē,” skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka vien divus mēnešus pēc likuma izmaiņām, jaunā kārtība jau radījusi pirmās nopietnās problēmas aizmāršīgajiem autovadītājiem.

LTAB apkopojis statistiku par pirmajiem diviem mēnešiem kopš spēkā stājušās jaunās likuma normas. Viena mēneša OCTA polisi šajā laikā iegādājušies 28952 transportlīdzekļu īpašnieki, kas kopumā ir 8,84% no šajā laikā iegādāto polišu apjoma. Joprojām lielākais īpatsvars ir 3 mēnešu polisēm (43,27%) un 12 mēnešu polisēm (38,65%). Kopā šī gada jūlijā un augustā transportlīdzekļu īpašnieki iegādājušies 327479 OCTA polises.

LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze rāda – jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi. Šī iemesla dēļ LTAB jau pauda bažas, ka, iespējams, palielināsies neapdrošināto transportlīdzekļu skaits.

“Jūlijā un augustā iegādāto viena mēneša OCTA polišu analīze liecina, ka to pircēji nākamo polisi iegādājas vidēji 2 dienas pēc iepriekšējās beigu termiņa. Lai arī šis nav kritiski liels kavēto dienu skaits, tomēr tas apliecina, ka mūsu paustās bažas ir pamatotas,” stāsta J.Abāšins.

LTAB valdes priekšsēdētājs tāpat norāda, ka problēmas ar savlaicīgu viena mēneša OCTA polises pagarināšanu jau radījušas pirmās nopietnās problēmas: “22.augustā Rīgā uz Vecmīlgrāvja tilta notika smags ceļu satiksmes negadījums, kuru izraisīja persona, kas iepriekš iegādājusies mēneša polisi un savlaicīgi nebija to pagarinājusi. Negadījuma rezultātā viens no iesaistītajiem gājis bojā, bet otrs – ar ļoti nopietnām veselības problēmām ārstējas slimnīcā. Kopējā zaudējumu summa vēl nav aprēķināta, bet, ņemot vērā CSNg smagumu, kopējās izmaksas varētu sasniegt 100 000 eiro. Tā kā negadījuma izraisītājam nebija spēkā esošas OCTA, tad zaudējumi tiks kompensēti no OCTA Garantijas fonda. Faktiski – apzinīgie autovadītāji, kas caur apdrošinātājiem veido Garantijas fonda uzkrājumu, atkal būs spiesti segt zaudējumus, ko nodarījis aizmāršīgs vai neapzinīgs autoīpašnieks,” skaidro J.Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija stājas spēkā grozījumi OCTA likumā. Tie paredz, ka ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, polisi varēs iegādāties par 40% lētāk. Tāpat transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi varēs iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB).

"Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, secinājuši, ka, jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē. Tas, savukārt, novedīs pie izmaksu pieauguma no Garantijas fonda par neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisīto CSNg zaudējumu kompensēšanu," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

No 1.jūlija OCTA standartlīgumu varēs slēgt uz vienu mēnesi. "Līdz šim likums paredzēja, ka OCTA polisi varēja iegādāties uz trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem, paredzot atsevišķus izņēmumus. LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze rāda – jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi. Līdz ar to drīzumā varēsim secināt vai un cik daudz palielināsies spēkratu skaits, kas satiksmē piedalās bez derīgas OCTA," stāsta J.Abāšins, piebilstot, ka nozare sagaida adekvātu likuma izpildes kontroli no valsts atbildīgo institūciju puses, lai nepieļautu situāciju, kas novedīs pie neapdrošināto skaita pieauguma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šī gada 31.oktobri OCTA Garantijas fonda apmērs ir 15,82 miljoni eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šobrīd fonds samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2015.gada, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 milj. eiro, kas lielā mērā saistīts ar pēdējos gados veiktajām ievērojamām atlīdzību izmaksām maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" (MAAS "Balva") vietā, izmaksājamajām OCTA atlaidēm lauksaimniekiem un personām ar invaliditāti, kas jāfinansē no OCTA Garantijas fonda, kā arī citiem faktoriem.

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības regulāri veic iemaksas OCTA Garantijas fondā, tā apmērs samazinās gadu no gada.

"Ņemot vērā pēdējos pāris gados raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus būtiskus faktorus, Garantijas fonds šogad pirmo reizi samazinājies jau zem 16 milj. EUR atzīmes," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka apdrošinātāji pauž pamatotas bažas, ka OCTA Garantijas fonda apmērs turpinās samazināties arī turpmāk, ja netiks pieņemti nopietni risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā apdrošinātājiem pieteiktas zaudējumu atlīdzības par 4151 ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lielveikalu autostāvvietās.

“Šī ir tikai aisberga redzamā daļa – daudz lielāks CSNg skaits paliek nefiksēts, jo daudzi cietušie par nelielajiem negadījumiem veikalu stāvvietās neziņo,” norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Pērnā gada izskaņā Igaunijas Apdrošinātāju asociācija izplatīja ziņu, ka ap 41% no visiem kaimiņvalstī notikušajiem nelielajiem CSNg, notiek publiskajās autostāvvietās. “Latvijā šis skaitlis varētu būt līdzīgs, taču šobrīd mūsu rīcībā nav tāda rīka, kas ļautu atsevišķi klasificēt notikušos CSNg visās publiskajās autostāvvietās,” skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka liela daļa CSNg, kas notikuši ne tikai lielveikalu, bet kopumā publiskajās stāvvietās vispār netiek fiksēti, jo nodarīto bojājumu apmērs ir neliels vai negadījuma izraisītājs pamet notikuma vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Quo Vadis, apdrošināšana Eiropā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2021. gadu ir noslēgusi ar 6,4% tirgus izaugsmes rādītāju, kas ir augsts sasniegums Covid-19 pandēmijas laikā. Kopumā pērn apdrošinātāji parakstījuši prēmijas par 583,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās klientiem ir izmaksāti 350,8 miljoni eiro, kas ir 961 tūkstotis eiro dienā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

“Līdz ar ekonomikas svārstībām šūpojas arī apdrošināšanas bizness – kā pa amerikāņu kalniņiem brauc ne tikai prēmiju un atlīdzību kopējās summas, bet arī atsevišķi apdrošināšanas veidi. Prieks, ka kopumā 2021. gadu noslēdzam ar 6,4% pieaugumu – tas ir patiešām labs rādītājs, jo vēl gada sākumā nozarē bija kritums. Tāpat pandēmija ir iezīmējusi dažas tendences, kas, acīmredzot, nozarē ir uz palikšanu, piemēram, veselības apdrošināšanas nozīmes pieaugums. Savukārt no ceļojumu apdrošināšanas datiem varam izdarīt diezgan precīzus secinājumus par vīrusa izplatību un ceļošanas ierobežojumiem. Kopumā – šis nav viegls, bet toties ļoti interesants laiks,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare pirmajā pusgadā ir saglabājusi stabilitāti – lai arī norises ekonomikā ir ļoti svārstīgas, apdrošināšanas nozares kopējais parakstīto prēmiju un aizmaksāto atlīdzību apjoms ir palicis tieši pērnā gada līmenī, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos divos ceturkšņos ir bijis 276,6 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir veselības apdrošināšana ar 64 miljoniem eiro, kas aizņem 23,2% tirgus un šogad ir piedzīvojusi 9% izaugsmi. Veselības apdrošināšana pandēmijas ietekmē kopumā kļūst populārāka un aug, kas apliecina cilvēku rūpes par savu veselību un to, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī ārpus valsts apmaksātās sistēmas.

Savukārt dzīvības apdrošināšana turpina lēnām kristies (58,7 miljoni eiro prēmijās, -7%), tāpat arī OCTA (39,5 miljoni; -16%). OCTA gadījumā uz tirgus kopējiem apjomiem ietekmi atstāj polišu cenu samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk elektroskrejriteņus varēs reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), paredz 12. oktobrī valdības pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”. Tāpat regulējums precizē arī citu transportlīdzekļu reģistrāciju CSDD, dodot iespējas dokumentāciju sakārtot tiešsaistē.

Pieņemtie grozījumi noteikumos dod iespēju elektroskrejriteņu īpašniekiem brīvprātīgi reģistrēt savu transportlīdzekli CSDD, kas gadījumā, ja skrejritenis tiek nozagts, ļaus identificēt transportlīdzekli un tā īpašnieku Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Reģistrējot elektroskrejriteni, tā īpašnieks saņems reģistrācijas uzlīmi ar unikālu uzlīmes kārtas numuru.

Tāpat pieņemtie grozījumu noteikumos nosaka transportlīdzekļa reģistrēšanas kārtību, ja tas ir mantots – transportlīdzekli pirms tā reģistrācijas valdījumā CSDD nebūs jāuzrāda, to būs jādara tikai pēc apstiprināšanas mantojuma tiesībās, pirms mantotā transportlīdzekļa reģistrācijas īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas kravu pārvadājumu nozarē situācija ir ļoti slikta

LETA, 07.03.2022

Kravu pārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) uzņēmumu atsakās pieņemt iepriekš pasūtītas kravas no Krievijas, savukārt no ES uz Krieviju vairs nav ko vest, pastāstīja kravu pārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

Pēc viņa teiktā, ka Latvijas kravu pārvadājumu nozarē situācija ir ļoti slikta. Saistībā ar ES noteiktajām sankcijām ir produktu saraksts, kurus no ES uz Krieviju nevar vest, savukārt lielākā daļa Eiropas uzņēmumu atsakās pieņemt kravas, kas nāk no Krievijas.

Pociluiko skaidroja, ka liela daļa pārvadātāju ir situācijā, kad krava ir noformēta un jau atvesta no Krievijas uz Eiropu, bet te to atsakās pieņemt pretī.

"Tad [pārvadātāji] meklē risinājumu, kurš par preci atbildēs, kur to izkraut. Pārvadātājiem ir vissliktākā situācija - ja kaut kur nepieņem kravu, tad brīdī, kad krava ir pie pārvadātāja, par to atbild viņš. Un tad ir jādomā, ko ar to darīt tālāk," teica "Latvijas auto" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mediķiem Rīgā un reģionos par 2,85 miljoniem eiro iegādāti jauni operatīvie auto

Db.lv, 22.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) autoparku papildinās 26 jauni operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi.

Jaunās automašīnas paredzētas mediķu brigādēm Rīgā un reģionos. Tās pielāgotas braukšanai pilsētā un pa grūtāk izbraucamiem ceļiem, kā arī ir modernākas un ērtākas, tā ļaujot mediķiem kritiskās situācijās daudz labāk palīdzēt pacientiem.

Plānots, ka jaunajās automašīnās pie pacientiem dosies NMPD mediķi Rīgā, Olainē, Saulkrastos, Garkalnē, Salaspilī, Saldū, Priekulē, Talsos, Bauskā, Aizkrauklē, Lielvārdē, Madlienā, Smiltenē, Cēsīs, Madonā, Gulbenē, Alojā, Maltā, Ilūkstē, Preiļos, Aglonā un Krāslavā.

“Lai glābtu pacienta dzīvību un stabilizētu viņa stāvokli kritiskā brīdī, mūsu auto ir jābūt gan ātram un drošam, gan spējīgam pie pacientiem nokļūt kā pilsētā, tā arī laukos, kur ir grūtāk izbraucami ceļi. Dienesta autoparka pakāpeniska atjaunošana pēdējos gados ir viena no mūsu prioritātēm. Nupat iegādātās 26 jaunās automašīnas, kā arī plāns šogad noslēgt līgumu par vēl vismaz 103 operatīvo transporta līdzekļu iegādi, dienesta autoparka stāvokli būtiski uzlabos, jo šobrīd tikai 91 operatīvais transportlīdzeklis, kas ir dienesta rīcībā, ir jaunāks par 7 gadiem,” saka NMPD direktore Liene Cipule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Apdrošināt mežu – apdrošināt nākotni

Kristīne Komarovska, 19.07.2022

"Reinsons un Partneri" vadītājs, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātājs Reinis Reinsons.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanā vakcinētos un nevakcinētos vēl nešķiro

Jānis Goldbergs, Armanda Vilciņa, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Veselības un dzīvības apdrošināšana pēc būtības ir lielākie apdrošināšanas nozares segmenti, to apgrozījums Covid laikā ir audzis. Līdz ar vakcīnu parādīšanos nenoliedzami tām ir liela nozīme, tomēr īpaši apdrošināšanas produkti, kas šķirotu vakcinētos un nevakcinētos, cik zinu, pagaidām nav radīti".

Dienas Biznesam saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Vislielākās negatīvās apgrozījuma izmaiņas apdrošināšanas nozare Covid-19 pandēmijas laikā no 2020. gada pavasara līdz šodienai piedzīvojusi transportlīdzekļu un ceļojumu jomās, bet apgrozījuma pieaugums bijis dzīvības un veselības apdrošināšanā.

Dzīvības apdraudējums tiek vērtēts augstāk

Atbilstoši LAA statistikai par 2020. gadu un 2021. gada pirmo pusgadu, veselības un dzīvības apdrošināšana izaugsmi piedzīvojusi tieši 2020. gadā, līdz ar Covid-19 pirmajiem viļņiem dzīvības apdrošināšanas parakstītās prēmijas augušas kopumā par 8,4%, bet veselības apdrošināšanā par 4,2% pret 2019. gadu. Savukārt jau 2021. gada pirmajā pusgadā izaugsmi saglabā tikai dzīvības apdrošināšana, veselības apdrošināšanas parakstītām prēmijām nokrītot aptuveni 2019. gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasts izsludinājis iepirkumu autoparka būtiskai papildināšanai, paredzot vismaz 200 jaunu dienesta automašīnu pilna servisa nomu pastnieku ikdienas funkciju veikšanai.

Atkarībā no iepirkumā iesniegtajiem piedāvājumiem plānots, ka pastniekiem darba izpildei paredzēto jauno automašīnu skaits var sasniegt līdz pat 344 vienībām.

Jaunās automašīnas īpaši palīdzēs pastniekiem teritorijās, kur tiek nodrošināta universālā pasta pakalpojuma sniegšana klientu dzīvesvietās. Veicinot videi draudzīgākas pasta sūtījumu piegādes, svarīgs kritērijs iepirkumā būs degvielas patēriņa rādītājs.

Pamatojoties uz apkalpojamās teritorijas lielumu un citiem parametriem – piemēram, vai piegādes tiek veiktas lauku teritorijā, privātmāju vai daudzdzīvokļu māju rajonā –, pasta sūtījumi tiek piegādāti kājām, ar velosipēdu vai motorizēto transportu: automašīnu vai motorolleru. Pamatā motorizētais transports sūtījumu piegādēm tiek izmantots reģionu teritorijās, kur ir zems apdzīvotības blīvums un attālumi starp adresātiem lauku mājās var sasniegt pat desmitiem kilometru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrību darbības finansiālais rezultāts 2020. gadā ir bijis pozitīvs, visām sešām apdrošināšanas sabiedrībām gadu noslēdzot ar peļņu. Kopējā peļņa 2020. gadā veido 53.4 milj. eiro, kas ir par 22.5 milj. eiro jeb 72.6% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gada beigās.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati. Latvijā ir reģistrētas sešas apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas pakalpojumus sniedz 11 dalībvalstu nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Apdrošināšanas tirgus dalībnieki 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstījuši 549 milj. eiro, kas ir par 1.8% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksāti 341.8 milj. eiro, kas ir par 6.6% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Nedzīvības apdrošināšanā 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstīti 410.3 milj. eiro (t.sk. 11.6 milj. eiro parakstīja ārvalstu apdrošināšanas filiāle, kas izbeidza savu darbību 2020. gada trešajā ceturksnī), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, prēmiju apjomam samazinoties par 4.9%. Vislielākais prēmiju kritums ir palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanā – par 44.6% un OCTA apdrošināšanā – par 17%.

Komentāri

Pievienot komentāru