Mēs vēl neesam tikuši galā ar finanšu krīzi

2016. gada 15. augusts plkst. 8:45
Sadaļa: Bankas
Dalies ar šo rakstu

To intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Baltic International Bank padomes loceklis, bijušais Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs un Vācijas vēstnieks Krievijā un Lielbritānijā Hanss Fridrihs fon Plocs (Hans-Friedrich von Ploetz).

Fragments no intervijas:

Eiropas banku sektors varētu piedzīvot zināmas izmaiņas Brexit dēļ. Jūs esat bijis arī vēstnieks Lielbritānijā. Kā vērtējat notikumu attīstību?

Var teikt, ka esmu tādu valstu speciālists, kuras īsti nezina, vai grib piederēt Eiropai, – esmu strādājis gan Lielbritānijā, gan Krievijā. Briti vienmēr ir bijuši par liberālu, loģiski regulētu lielu tirgu, tādējādi veicinot šādas politikas ES. Bet, lai gan ir skaidrs, ka britu pieņemtais lēmums ir jārespektē, mazāka skaidrība ir par to, kurp tas ved un kādas būs tā sekas – par to no Brexit iniciatoriem nav pietiekami skaidru izteikumu. Trīs dienas pēc Lielbritānijas referenduma es biju Londonā kādās svinībās ar apmēram 600 cilvēkiem, no kuriem daudzi man jautāja, ko lai tagad dara. Nenoliedzami, situācija ir ļoti nopietna un neskaidra.

Lasīju, ka Frankfurte Brexit dēļ sagaida daudzus tūkstošus jaunu darbavietu banku sektorā. Vai arī Latvijai te varētu atlēkt kāds kumoss?

Esmu ļoti atturīgs izteicienos un neizmantoju populistiskus komentārus par šādām nozīmīgām tēmām. Tik svarīgam tirgum kā ES ir izšķiroši svarīgi izveidot attīstītu un efektīvu banku sektoru. Tādējādi Lielbritānijas finanšu pakalpojumu sektors veic nozīmīgu funkciju ne tikai Lielbritānijā, bet arī visās ES valstīs... Globalizētajā pasaulē ir ļoti svarīgi, ka šāds būtisks finanšu centrs atrodas tieši Eiropā. Ja Lielbritānija izstāsies no ES iekšējā tirgus, protams, būs jārunā, vai un kā tiks pārdalītas noteiktas funkcijas. Vienkārši tas noteikti nebūs.

Ko sakāt par kopējo Eiropas finanšu situāciju, piemēram, par Eiropas Centrālās bankas 0% likmju politiku?

Ir pietiekami daudz prominentu finanšu ekspertu, kuri saka, ka mēs vēl neesam tikuši galā ar finanšu krīzi. Baidos, ka viņiem ir taisnība. Tomēr eirozonā mēs esam spēruši nozīmīgus soļus, kuri Eiropas vienotās valūtas ieviešanas sākumā tika uzskatīti par nepieciešamiem, bet neiespējamiem, piemēram, banku savienības izveide. Šie pasākumi tika veikti, neņemot vērā to, cik atšķirīgas sākotnēji bija pozīcijas. Arī Vācijas pozīcija ir pamatīgi mainījusies, taču galīgais mērķis vēl nav sasniegts. Kad notika sarunas par valūtas savienību, temats par to, cik tālu šī kopība ir jāorganizē, Vācijā tika ļoti apspriests. Daudzi cienījami finanšu eksperti uzsvēra, ka vispirms ir nepieciešama politiski ekonomiska savienība, pirms veidot kopīgas valūtas savienību. Ideālā pasaulē tas tā arī būtu ticis darīts. Bet, no otras puses, ASV, lai nodibinātu federālo rezervju sistēmu, tas prasīja vairāk nekā 40 gadu un vairākus neizdevušos mēģinājumus. Iespējams, ka palīdzētu pieticība, kritizējot atsevišķus ES trūkumus: tie bieži vien ir sekas tam, ka ES dalībvalstis ir atsevišķas valstis ar garu un lepnuma piesātinātu pagātni, kā arī atšķirīgām pašmāju sociālekonomiskajām problēmām.

Piemēram, starp dažādu valstu iedzīvotājiem ir atšķirīga attieksme pret taupīšanu vai valsts parādu. Zināms progress kopības rašanā ir panākts, taču es piederu pie tiem, kuri to atzīst, vienlaikus uzskatot, ka mēs vēl neesam sasnieguši mērķi.

Visu interviju Mēs vēl neesam  tikuši galā ar finanšu krīzi lasiet 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu

Populārākās ziņas

Nepalaid garām