Jaunākais izdevums

Juridiskais uzņēmums Mossack Fonseca, kas bija «Panamas dokumentu» skandāla centrā, paziņojis, ka tā reputācija ir neatgriezeniski sagrauta un tas šā mēneša beigās beidz darbību, ziņo Deutsche Welle. Starp tā klientiem bija arī, piemēram, Argentīnas futbola zvaigzne Lionels Mesi.

Uzņēmums turpinās sadarboties ar atbildīgajām iestādēm, kas izmeklē pasaules mēroga «Panamas dokumentu» lietu. Pirmie dokumenti tika publicēti 2016. gadā.

Līdzdibinātājs Jirgens Mossaks (Jürgen Mossack) pagājušā gada augustā paziņoja, ka uzņēmums ir aizvēris lielāko daļu savu biroju ārpus Panamas, jo kaitējums reputācijai ir negatīvi ietekmējis tā biznesu.

Mossack Fonseca tika dibināts 1977. gadā. To dibināja Vācijas jurists Mossaks un Panamas jurists Ramons Fonseka (Ramon Fonseca). Vēlāk Šveices jurists Kristofs Zollingers (Christoph Zollinger) pievienojās uzņēmumam, kas bija pasaulē ceturtais lielākais ārzonas pakalpojumu sniedzējs brīdī, kad sākās «Panamas dokumentu» skandāls.

No Panamas juridiskā uzņēmuma tika nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kas liecināja, ka tas palīdzējis pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedrijas televīzija: Swedbank varētu būt maldinājusi ASV izmeklētājus

Žanete Hāka, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank varētu būt maldinājusi ASV izmeklētājus saistībā ar atsevišķiem darījumiem, ko veikuši tās klienti, trešdien paziņoja Zviedrijas televīzija SVT.

Swedbank maldinājusi izmeklētājus par darījumiem, ko klienti veikuši saistībā ar Panamas juridisko firmu Mossack Fonseca, kuras vārds jau iepriekš izskanējis saistībā ar starptautiskiem naudas atmazgāšanas gadījumiem un izvairīšanos no nodokļiem.

Šīs ziņas veicinājušas satraukumu tirgū, ka Swedbank tiek ierauta skandālā, tāpat kā Danske Bank, un pastāv risks, ka bankai tiks piemēroti sodi, uzsāktas tiesvedības un piemērotas citas sankcijas.

Bankas pārstāvji aģentūrai Reuters rakstiski atbildējuši, ka ar izmeklētājiem pilnībā sadarbojas un tās komunikācija ir skaidra, korekta un pēc labākajiem nodomiem.

Atsaucoties uz konfidenciāliem dokumentiem, SVT informē, ka Swedbank Ņujorkas Finanšu pakalpojumu departamentam ziņojusi, ka tikai tās Zviedrijas un Norvēģijas klientiem bijusi saistībā ar Mossack Fonseca. Tas teikts, neskatoties uz faktu, ka vairākas kompānijas, kas saistītas ar Panamas firmu, sadarbojušās ar Swedbank Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV tirdzniecības ministrs un Lielbritānijas karaliene investējuši ārzonās

LETA, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tirdzniecības ministrs Vilburs Ross un Lielbritānijas karaliene Elizabete II ir starp augsta ranga personām, kas ieguldījušas līdzekļus ārzonās, turklāt Ross ir līdzīpašnieks kuģniecības kompānijā, kas sniedz pakalpojumus Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātām personām piederošam uzņēmumam.

Ārzonās investējis arī Kanādas uzņēmējs Stīvens Bronfmans, kurš organizē ziedojumu vākšanu Kanādas premjerministra Džastina Trudo vadītajai Liberālajai partijai.

Par to liecina tā dēvētie Paradīzes dokumenti, kurus publiskojis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs (ICIJ), kurš pagājušajā gadā publiskoja tā dēvētos Panamas dokumentus.

Šādas investīcijas nav nelikumīgas, tomēr tās rada jautājumus, cik ētiska ir šāda naudas ieguldīšana, izvairoties no nodokļiem.

Turklāt tas, ka Rosam ir ar Krieviju saistītas biznesa intereses, var radīt interešu konfliktu. Savukārt atklājumi par Bronfmanu var kaitēt Trudo, kurš pirms diviem gadiem uzvarēja vēlēšanās, solot cīnīties pret izvairīšanos no nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Somijas raidorganizācija publisko informāciju par naudas atmazgāšanu bankā Nordea

LETA/YLE, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas raidorganizācija YLE pirmdienas vakarā publiskoja noplūdinātos dokumentos esošu informāciju, kas liecina par Ziemeļvalstu banku grupas «Nordea» iesaistīšanos naudas atmazgāšanā.

Saskaņā ar šiem dokumentiem bankā «Nordea» Somijā ieplūda simtiem miljonu eiro, tai skaitā no aizdomīgiem avotiem.

Jauna datu noplūde ir atklājusi slepenu čaulas kompāniju tīklu, kas caur šo sistēmu ir pārskaitījis miljardiem eiro.

Noplūdinātie dokumenti parāda vairākus pārkāpumus naudas izcelsmes jomā un vedina uzskatīt, ka daži no šiem pārskaitījumiem bija mēģinājumi noslēpt līdzekļus, kas iegūti ar kriminālām darbībām, tātad ir norādes uz naudas atmazgāšanas riska faktoriem.

Sistēmu esot izveidojusi Krievijas uzņēmēju grupa, no kuriem daži ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko aprindu cilvēki.

Noplūdinātajos datos ir liecības par naudas pārskaitījumiem, e-pasta saraksti un kompāniju dokumentiem par laiku no 2005. līdz 2017.gadam. Svarīgākā šo datu daļa attiecas uz pārskaitījumiem no Lietuvas bankām «Ūkio bankas» un «Snoras», kuras tagad ir slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments otrdien apstiprināja detalizētus priekšlikumus cīņai ar finanšu noziegumiem un taisnīgākas un efektīvākas nodokļu sistēmas izveidei.

EP Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašā komiteja (TAX3) gadu strādāja pie ziņojuma, ko otrdien apstiprināja ar 505 balsīm pret 63 un 87 deputātiem atturoties.

Būtiskākie no ieteikumiem un secinājumiem: Eiropas Komisijai būtu nekavējoties jāuzsāk darbs pie priekšlikuma Eiropas finanšu policijas izveidei; jāizveido ES līmeņa naudas atmazgāšanas uzraudzības iestāde; ANO ietvaros jāizveido globāla nodokļu iestāde; ES dalībvalstīm trūkst politiskās gribas vērsties pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; septiņās ES valstīs - Beļģijā, Kiprā, Ungārijā, Īrijā, Luksemburgā, Maltā un Nīderlandē - vērojamas «nodokļu oāžu» pazīmes; EP deputāti pauž nožēlu, ka tādas bankas kā Swedbank AB un Danske Bank iesaistītas Krievijas naudas atmazgāšanā; ES valstīm būtu jāizbeidz «zelta vīzu» un pasu programmas; pētnieciskajiem žurnālistiem un trauksmes cēlējiem nepieciešama labāka aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

U2 līderis Bono ir viens no lielākajiem Lietuvas Utenas pilsētas investoriem

LETA, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īru rokgrupas U2 līderis Bono, izrādās, jau vairāk nekā desmit gadus ir viens no lielākajiem Lietuvas Utenas pilsētas investoriem - tur viņam kopā ar partneriem daļēji pieder lielveikals Aušra, vēsta portāls 15min.lt.

Par to liecina tā dēvētie Paradīzes dokumenti, kurus publiskojis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs (ICIJ), kurš pagājušajā gadā publiskoja tā dēvētos Panamas dokumentus.

Kā konsorcijam atzinusi Bono pārstāve Ketija Makīrnena, Pols Deivids Hjūsons jeb Bono ir «pasīvs mazākuma akcionārs» Gērnsi salā reģistrētajā ārzonas kompānijā Nude Estates I, kurai pieder minētais tirdzniecības centrs Utenā.

Šo lielveikalu Nude Estates I 2012.gadā iegādājusies no Maltas kompānijas Nude Estates, kura to par 5,1 miljonu sterliņu mārciņu (5,8 miljoniem eiro) nopirkusi 2007.gadā.

Kā norāda 15min.lt, Utenas tirdzniecības centrs Aušra, ko cēlusi viena no Lietuvas lielākajām tirdzniecības kompānijām Eika, tika atvērts 2006.gada rudenī, bet aptuveni pēc pusgada Eika ēku pārdevusi, tobrīd norādot, ka to iegādājies vārdā nenosaukts ārvalstu investors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas atļauts Amerikai, nav atļauts Latvijai

Sandris Točs, speciāli DB, 19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas nozares likvidāciju mūsu valstī. Diemžēl tas notiek. Pēc Bilingslija vizītes Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Latvijai tagad esot “jauns ambiciozs mērķis” – turpmāk ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās varēšot būt tikai 5%. Faktiski tā ir finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidācija Latvijā. Kas šādu “mērķi” izvirzīja – Latvijas valdība, Saeima, Eiropas Savienība, varbūt kāda starptautiska organizācija, kurā mēs esam piekrituši būt?

“Mums vēsturiski nerezidentu noguldījumu apjoms bijis ap 60%. Tagad no kādiem 19 miljardiem nerezidenti ir 8 miljardi. Ja pēc likvidācijas ņemsim nost “ABLV efektu”, esam virzienā uz 30%. Jautājums – pie kāda skaitļa tas apstāsies?” – vēl 8.marta intervijā žurnālam IR jautā FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Nākošā tā paša žurnāla IR numurā 14.martā uz šo jautājumu atbild finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu klientu īpatsvaru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns.” Tagad mērķi ir skarbi. “Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk. Ir daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku.” Un pēc finanšu ministres viedokļa publiskošanas pats FKTK vadītājs ziņu aģentūrai LETA jau apliecina: “Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%.”

Komentāri

Pievienot komentāru