Kas atļauts Amerikai, nav atļauts Latvijai

2018. gada 19. marts plkst. 6:21
Autors: Sandris Točs - speciāli DB
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas nozares likvidāciju mūsu valstī. Diemžēl tas notiek. Pēc Bilingslija vizītes Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Latvijai tagad esot “jauns ambiciozs mērķis” – turpmāk ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās varēšot būt tikai 5%. Faktiski tā ir finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidācija Latvijā. Kas šādu “mērķi” izvirzīja – Latvijas valdība, Saeima, Eiropas Savienība, varbūt kāda starptautiska organizācija, kurā mēs esam piekrituši būt?

“Mums vēsturiski nerezidentu noguldījumu apjoms bijis ap 60%. Tagad no kādiem 19 miljardiem nerezidenti ir 8 miljardi. Ja pēc likvidācijas ņemsim nost “ABLV efektu”, esam virzienā uz 30%. Jautājums – pie kāda skaitļa tas apstāsies?” – vēl 8.marta intervijā žurnālam IR jautā FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Nākošā tā paša žurnāla IR numurā 14.martā uz šo jautājumu atbild finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu klientu īpatsvaru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns.” Tagad mērķi ir skarbi. “Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk. Ir daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku.” Un pēc finanšu ministres viedokļa publiskošanas pats FKTK vadītājs ziņu aģentūrai LETA jau apliecina: “Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%.”

Cīņa pret terorismu vai Latvijas «attīrīšana» no vietējam bankām, lai te paliktu trīs skandināvu un viena amerikāņu banka?

Varbūt pamanīsim, ka ne šādu rīkojumu došanai, ne pildīšanai attiecība uz Latvijas banku sektoru nav nekāda juridiska, nedz starptautiskās vienošanās pamata. Te nav runa par ētiku, tas ir Latvijas suverenitātes pārkāpums. Tātad mums bija apņemšanās pret OECD 20%, atbrauc viesis no Amerikas, un ir 5%? Latvijas ministrei nav pat tiesību pildīt šādus rīkojumus no malas, jo viņa ir Latvijas valdības locekle. Amatā viņu ir apstiprinājusi Latvijas tautas ievēlētā Latvijas Republikas Saeima, nevis ASV finanšu ministra vietnieks Bilingslijs. Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Latvija nav ASV štats. Turklāt pat ASV štati paklausīgi nepilda jebkuru federālās varas vēlmi. Tiem ir sava patstāvība. Piemēram, ofšoru likumdošanas jomā.

“Atklājot “Panamas papīru” saturu, tajos gandrīz neparādās Amerikas pilsoņi, kas būtu atvēruši ofšoru kontus Panamā. Kāpēc? Galvenais iemesls - ASV iedzīvotāji var atvērt čaulas kompānijas turpat ASV, un tas process ir ārkārtīgi vienkāršs. Katru gadu ASV tiek reģistrēti gandrīz 2 miljoni korporāciju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību, un vairumam jurisdikciju nav nepieciešama nekāda identitātes dokumentācija,” ziņo ASV žurnāls The New Republic rakstā ar zīmīgu nosaukumu “ASV čaulas kompānijas ir tikpat parastas kā Panamā”.

ASV trīs ofšoru štati Nevada, Vaiominga un Delavēra ir Amerikas vispievilcīgākās vietas “komercnoslēpumainiem” darījumiem, raksta žurnāls USA Today, uzsverot, ka Nevada un Vaiominga vienmēr ir bijušas “debesis”, kas līdzīgas Bermudu salām un Šveicei.

“Delavēra ir mājvieta vairāk nekā miljonam kompāniju, kas nozīmē, ka tajā ir vairāk reģistrētu kompāniju nekā faktisko iedzīvotāju,” ironizē The New York Times. Te, reģistrējot kompāniju, nav jāuzrāda praktiski nekādi dokumenti. “Delavēra ir pasaulē lielākais anonīmo kompāniju avots,” saka Tax Justice Network pētnieks rakstā “Kāpēc ir tik daudz anonīmu kompāniju Delavērā?”.

“Amerika aicina ieviest finanšu caurspīdīgumu, vienlaikus te katrs var reģistrēt anonīmu čaulas kompāniju,” konstatē žurnāls The Atlantic rakstā ar nosaukumu “ASV – laba vieta sliktiem cilvēkiem, lai noslēptu savu naudu”.

Saprotama ir arī ASV vēlēšanās cīnīties ar ofšoru jomu. 2015.gadā Reuters min pētījumu, kas atklāj, ka lielākās ASV kompānijas ofšoros tur 2,1 triljonu dolāru, lai izbēgtu no nodokļiem, kas sastādītu 620 miljardus dolāru, ja tiktu no turienes atgriezti. Bet visvairāk no visām 500 lielajām ASV kompānijām ofšoros ir izvietojusi tehnoloģiju kompānija Apple, kas tur ir noslēpusi 181,1 miljardu dolāru, ziņo Reuters.

Latvijas liktenis laikam ir ievērot augstākus standartus nekā Apple. Vai tomēr nevis morāle un caurspīdīgums, bet ekonomiskā konkurence? Cīņa pret terorismu vai Latvijas “attīrīšana” no vietējam bankām, lai te paliktu trīs skandināvu un viena amerikāņu banka? Tāds ir tas smagais jautājums pēc ministres izteikumiem par 5%, kurus kā izpildāmu mērķi ir pārņēmis FKTK vadītājs. Saprotu, ka valdībai, Saeimai, koalīcijai te nav ko teikt, jo finanšu sfēra ir iznesta ārpus Latvijas suverenitātes. Mums “pateica”, un mēs atsakāmies no miljardiem ekonomikā un miljoniem valsts budžetā. Varbūt vēl kādu nozari mums pavēlēs likvidēt? Iznāks ministrs un pateiks – samazināmies! Tāds ambiciozs mērķis…

LASI ARĪ:

Luksemburga aizstāvas, mēs – likvidējamies
Cīņa par bankas atlikušo daļu
Nepieļaut bankas tālāku saplosīšanu

Dalies ar šo rakstu