Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās ēkas Talejas ielā 1 jumta par 68 737 eiro tiks uzstādīts speciāls siets 5000 kvadrātmetru platībā, sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

VID ēkas jumta termoizolācijai ir izmantoti akmens oļi, skaidroja Blodons. Ēkas ekspluatācijas laikā tika konstatēts, ka oļus cenšas pārvietot putni, un atsevišķos gadījumos ir novērojama oļu krišana biroja ēkas teritorijā.

«Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, atbilstoši speciālistu ieteikumiem sākotnēji uz ēkas jumta tika uzstādīta putnu atbiedēšanas skaņas iekārtas. Lai arī sākotnēji tās deva vēlamo rezultātu, ar laiku putni pie skaņas pierada un efektivitāte mazinājās,» skaidroja Blodons.

Lai nodrošinātu putnu atbiedēšanu, iekārtām tika uzstādītas papildu jaunas skaņas, pie kurām putni nebija pieraduši, tika uzstādīti putnu atbiedēšanai paredzēti baloni, kā arī tika pieņemts lēmums uz jumta uzstādīt speciālu sietu, kas putniem liedz pārvietot esošās frakcijas akmens oļus.

Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.

Viņš skaidroja, ka būvvalde nevar akceptēt projektu, par kuru negatīvu atzinumu sniedzis Princis, norādot uz ieceres nepieņemamiem arhitektoniskās kvalitātes principiem, un iecere neesot respektējusi pašreizējās muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

Vircavs uzsvēra, ka ar šo lēmumu stāsts nebeidzas, pilsētas teritorijas plānojumā muzeja paplašināšanas plāni ir un paliek, un ieceres attīstītāji aicināti iesniegt būvvaldē koriģētu būvprojektu. Cik ātri šie dokumenti varētu tikt sagatavoti, atkarīgs no attīstītājiem, taču būvvalde varēs akceptēt vien tādu piebūves risinājumu, par kuru pozitīvu atzinumu būs sniedzis Rīgas galvenais arhitekts Princis. Tāpat šai iecerei jābūt saskaņotai visās attiecīgajās institūcijās likumā noteiktā kārtībā, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra padomē.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) šodien vienpusēji lauzusi līgumu ar bijušās Tabakas fabrikas Miera ielā 58A pārbūves darbu veicēju SIA RBSSKALS Būvvadība, sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

«No šodienas VNĪ vienpusēji pārtrauca līgumattiecības ar būvnieku. Tas ir saistīts ar darbu izpildes termiņu neievērošanu. Būvobjekts ir noslēgts un tagad tajā strādās komisija, kas izvērtēs padarīto un vēl nepadarīto,» sacīja Blodons.

VNĪ, veicot regulāru objekta apsekojumu, ir konstatējis, ka pašreizējā būvdarbu izpilde atpaliek no līgumā noteiktā darbu izpildes grafika, tādējādi nenodrošinot būvdarbu pabeigšanu, pieņemšanu ekspluatācijā un nodošanu VNĪ līdz šī gada 30.novembrim. Apsekojot objektu 5.augustā, secināts, ka uzņēmējs atkārtoti nepilda saistības, objektā netiek nodrošināts plānotais darbinieku skaits, kā arī iekavētie darbi netiek atgūti, informē VNĪ.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās administratīvās ēkas īpašniekam SIA Biroju centrs Ezerparks šogad būs jāveic 2,4 miljonu eiro hipotekārā kredīta pamatsummas maksājums Nordea bankai, aģentūrai LETA sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

Uz šī gada sākumu Biroju centra Ezerparks parādsaistības pret Nordea banku ir 53,15 miljoni eiro. Hipotekārais kredīts tika ņemts uz 30 gadiem - līdz 2044.gadam.

VNĪ nav pārņēmis Biroju centra Ezerparks kredīta saistības. Parādsaistības ir Biroju centram Ezerparks ar tiem pašiem nosacījumiem, kas bija, pirms VNĪ iegādājās šī uzņēmuma kapitāldaļas. VNĪ nav izsniedzis papildu galvojumus vai nodrošinājumus Nordea par šo saistību izpildi, skaidroja Blodons.

Viņš norādīja, ka šī finansējuma izmaksas ir iekļautas VID samazinātajā nomas maksā, kā rezultātā 34 miljoni eiro nomas maksas ietaupījumu izveidojas pēc visu saistību segšanas.

Latvijas Okupācijas muzeja piebūvi - Nākotnes namu - varētu sākt būvēt septembrī, preses konferencē par piebūves projekta īstenošanu stāstīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvji.

Kā norādīja VNĪ būvniecības projektu vadītājs Aivars Mirkšs, līgumu ar būvnieku, kurš būs uzvarējis konkursā par Nākotnes nama būvniecību, plānots noslēgt septembrī, un tā ilgs 14 mēnešus.

Mirkšs norādīja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijā pašlaik VNĪ iekļāvušies valdības piešķirto līdzekļu robežās līdz 4,5 miljoniem eiro. Tomēr, ja būvniecība neiekļausies noteiktajos termiņos, tāme var pieaugt. Jo ātrāk sākas būvniecība, jo izmaksas ir mazākas, komentēja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Pašlaik tiek gaidīts, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) būs pabeigusi savu izvērtēšanu, lai projektu varētu iesniegt Rīgas pilsētas būvvaldē un iegūt atļauju būvniecības sākšanai. Šķērslis būvniecības sākšanai varētu būt, ja VKPAI Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību novērtētu augstāk, nekā tas bijis iepriekš. Arī Rīgas pilsētas arhitekta viedoklis varētu būt izšķirošs, lai būvvalde saskaņotu projektu, stāstīja Mirkšs.

Šodien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kopā ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem izvērtēja Rīgas pilī novērstos defektus un kancelejas pārstāvjiem vairs nav būtisku pretenziju, aģentūrai LETA sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Palikuši daži sīkumi, tas ir pāris dienu jautājums. Visi iepriekš kancelejas minētie defekti ir novērsti, prezidenta kanceleja ir gatava sākt pārcelšanos uz pili, un domāju, ka, vēlākais, līdz maijam tas arī notiks, skaidroja Blodons.

Blodons jau iepriekš sacīja, ka visus defektus pils būvnieki - pilnsabiedrība SBRE - novērsuši par saviem līdzekļiem un valsts budžeta nauda nav tērēta.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kanceleja 8.aprīlī saņēmusi vēstuli no VNĪ par visiem trīs Rīgas pilī konstatētajiem defektu sarakstiem un to novēršanas gaitu, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Lai arī iepriekš par Stūra māju dēvētais Tetera nams atguvis vēsturisko krāsojumu, jauna dzīve tajā nav sākusies; apsaimniekotājs cer tikt pie miljoniem eiro rekonstrukcijai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lepnais nams Rīgā, Brīvības un Stabu ielas krustojumā, kopš pērnā gada nogales lepojas ar gaiši pelēku fasādes krāsojumu iepriekš tik ierastā pelēcīgi rūsganā toņa vietā, piesaistot garāmgājēju skatienus, taču nomnieki turp neraujas. Savukārt tūristu un apmeklētāju interese joprojām ir saglabājusies. Kopš 2008. gada, kad namu pameta Valsts policija, tas stāvējis tukšs.

No funkcionālā viedokļa ēka ir piemērota biroju izveidei, saka nama saimnieka valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

Ir nepieciešams nesošo konstrukciju, komunikāciju, telpu kapitāls remonts. «Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ēkā nekas nav darīts,» skaidro A. Blodons.

Valstij un Rīgas pašvaldībai nevedas ar lielo centra namu pārdošanu; Nacionālās bibliotēkas ēkas izsole izgāžas vēlreiz, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdzšinējās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) centrālās ēkas K. Barona ielā atkārtotai izsolei nav pieteicies neviens pretendents, tādēļ šodien tā nenotiks, DB norāda a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons. Neviens nav izrādījis interesi arī par vēl vienu iepriekš LNB vajadzībām izmantotu īpašumu Anglikāņu ielā, Vecrīgā. Arī tā izsolei vajadzēja notikt šodien.

Bēdīgā stāvoklī

Īpašuma K. Barona ielā (veido divas funkcionāli saistītas ēkas K. Barona un Elizabetes ielā) izsoles sākumcena bija noteikta ap 3,3 milj. eiro, liecina VNĪ informācija. Pirmajai izsolei, kas bija iecerēta septembrī, sākumcena bija noteikta lielāka – tuvu 3,9 milj. eiro. Savukārt par trim būvēm Anglikāņu ielā valsts cerēja saņemt vismaz 1,9 milj. eiro. Uz jautājumu, kāda rīcība plānota tālāk, A. Blodons DB saka – visticamāk, tiks rīkotas atkārtotas izsoles.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīcība, nepamatoti un juridiski nekorekti apturot darbus Tabakas fabrikā un paziņojot par līguma laušanu, apdraud Jaunā Rīgas teātra (JRT) pārvākšanos uz pagaidu telpām un radīs valstij finansiālus zaudējumus, informēja SIA RBSSKALS Būvvadība pārstāve Ieva Vāverniece.

Viņa uzsver, ka RBSSKALS Būvvadība atklātā konkursā iesniedza piedāvājumu Tabakas fabrikas rekonstrukcijai 2015.gada jūlijā. Šis piedāvājums bijis labākais, taču arī tas būtiski pārsniedza VNĪ nepareizi izstrādāto budžetu šim projektam.

«Pēc piedāvājuma iesniegšanas, līguma sarunu laikā VNĪ, lai piesegtu savu neprofesionalitāti finanšu resursu un laika plānošanā, izdarīja spiedienu uz RBSSKALS Būvvadība un projekta autoriem, ultimatīvi pieprasot samazināt iesniegtā piedāvājuma cenu, jebkādā veidā samazinot cenas un darbu apjomus, lai iekļautos pieejamā budžeta ietvaros. Tajā pašā laikā VNĪ pieprasīja ievērot sākotnējos termiņus. RBSSKALS Būvvadība par saviem līdzekļiem izstrādāja šos pieprasītos risinājumus projekta optimizācijai, gandrīz izpildot pasūtītāja ultimatīvās prasības, bet nepiekrītot veikt darbus bez saskaņota projekta un ekspertīzes vai darbus, kas apdraud ēkas drošību,» skaidroja Vāverniece.

Rīgas pils 2018.gadā netiks atvērta, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa norādīja, ka par to liecina fakts, ka Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves, kuru bija plānots sākt 2016.gadā, bet pabeigt 2018.gadā, iepirkuma procedūra nav noslēgusies.

Melbārde atzīmēja, ka, redzot, kā uz priekšu virzās būvdarbi daudzos citos objektos, Kultūras ministrija nemaz necerēja, ka Rīgas pils būs pabeigta 2018.gadā.

Viņa norādīja, ka kavētie iepirkumi, būvnieku savstarpējie strīdi un apzinātā vilcināšanās rezultējas ar to, ka KM netiek uz priekšu ar dažādiem kultūras objektiem.

Pēc Melbārdes paustā, patlaban ministrija meklē vietu, kur realizēt visu Latvijas muzeju lielo kopizstādi, kuru bija plānots organizēt Rīgas pilī.

Šodien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkotajā izsolē par 1,054 miljoniem eiro pārdots blakus Arēnai Rīga esošais sporta komplekss ar zemi Sporta ielā 13/15.

Šodien notikušās izsoles sākumcena bija 994 660 eiro, bet īpašums ir izsolīts par 1,054 miljoniem eiro, aģentūrai LETA sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Izsolē piedalījās divi pretendenti - juridiskas personas. Izsoles uzvarētājam par īpašumu jānorēķinās divu nedēļu laikā, tikai pēc tam tiks apstiprināts izsoles rezultāts un tiks atklāts, kas ir uzvarētājs, sacīja Blodons.

Augusta beigās jau bija paredzēta šī īpašuma izsole, taču uz to nebija pieteicies neviens pretendents. Izsoles sākumcena bija 1 213 000 eiro.

Nekustamais īpašums Sporta ielā 13/15 atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, blakus Arēnai Rīga. Būves fasāde vērsta pret Skanstes ielu. Objekts sastāv no zemesgabala ar kopējo platību 5995 kvadrātmetri un ēkas ar platību 1932,1 kvadrātmetrs.

Drīzumā beidzot tiks parakstīts līgums par Rakstniecības muzeja rekonstrukciju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd vēl norit saskaņošanas darbi, bet līgums vistuvākajā laikā tiks noslēgts, DB apstiprināja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons. VNĪ gandrīz gadu centās atrast uzvarētāju konkursam par Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas Pils ielā rekonstrukciju. Šobrīd tas ir izdevies, un kuru katru dienu varētu tikt parakstīts līgums ar uzvarētāju PS PMK un BBA, kas iepriekš sparīgi cīnījās par šo iepirkumu, vairākkārt iesniedzot sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB). Pilnsabiedrības biedri, atbilstoši Lursoft informācijai, ir SIA Baltic Builders Alliance un SIA Jēkabpils PMK. Līguma kopējā summa ir 3,37 milj. eiro, liecina informācija IUB mājaslapā.

Lielākoties par graustiem Rīgā uzskatāmas privātiem īpašniekiem piederošas ēkas, taču arī valsts un pašvaldība grēko ar īpašumu uzturēšanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No teju 650 īpašumiem, kas iekļauti Rīgas vidi degradējošo objektu sarakstā, 30 objektu īpašniece ir valsts, 11 – Rīgas pašvaldība. Ne visi šie īpašumi atzīti par graustiem, daļa vēl tiek vērtēta. Par graustiem – lielākoties B kategorijas, kas nozīmē, ka tā ir cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī – uzskatāmi 10 valstij piederoši objekti, no kuriem daži ir nozīmīgi, un trīs pašvaldības būves, izriet no informācijas pašvaldības speciāli izveidotā mājaslapā par vidi degradējošām būvēm. Vienu no tām – ēku Apuzes ielā, kas, spriežot pēc cilvēku balsojuma šajā mājaslapā, ir visnīstākais grausts pilsētā, kurš būtu jāsakārto pirmām kārtām –, Rīgas dome sola nojaukt līdz šī gada beigām.

Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas plāni palēnām kust uz priekšu – Smiļģa mājas pārbūves būvprojekts atrodas saskaņošanā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt Tabakas fabrikas piemērošanai teātra vajadzībām beidzot atrasts būvnieks.

«Projektētājs pilnsabiedrība Zaigas Gailes birojs un Partneri ir izstrādājis ēku kompleksa pārbūves būvprojektu, par kuru saņemts pozitīvs ekspertīzes slēdziens. Šobrīd norisinās projekta dokumentācijas saskaņošanas process valsts un pašvaldības institūcijās,» DB saka VNĪ pārstāvis Arnis Blodons. Valsts ekspertīzes atzinums ir pozitīvs, tagad projekts ir saskaņošanā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, apliecina arī arhitekte Zaiga Gaile. Viņa cer, ka līdz jaunajam gadam projektu būs saskaņojusi arī Rīgas būvvalde.

Kamēr būvnieki cīnās par tiesībām rekonstruēt iepretim Rīgas pilij esošo Rakstniecības un mūzikas muzeja ēku, tā jaunais saturs jau ir skaidrs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ņemot vērā pārrāvumu ES fondu apguvē, kas būvniekiem šogad neļauj cerēt uz ļoti daudz valsts un pašvaldību pasūtījumiem, cīņa par projektu, kura kopējās izmaksas tiek lēstas gandrīz 5 milj. eiro lielas, nerada pārsteigumu. Šī summa ietver arī muzeja ierīkošanu, ekspozīcijas izveidi, būvniecības izmaksas. Izsludinot konkursu pērnā gada aprīlī, tās tika prognozētas vairāk nekā 4,5 milj. eiro lielas (bez PVN). Jāpiebilst, ka projekts tiek īstenots ar EEZ finanšu instrumenta palīdzību. Tas sedz 85% projekta izmaksas jeb 4,2 milj. eiro, valsts budžeta līdzfinansējums ir 742 tūkst. eiro, vēl 70 tūkst. eiro piešķīrusi Kultūras ministrija.

2014. gada motosezonas atklāšanas svētku ietvaros pie t/c Mols atklāta speciālā stāvvieta motocikliem. Lai arī Latvijā ir ap 10 000 aktīvo motobraucēju, īpašas stāvvietas motocikliem ir retums.

«Uz t/c Mols lielais vairums apmeklētāju brauc ar auto vai motociklu. Mūsu novērojumi sakrīt ar kopējām tendencēm – motobraucēju kļūst arvien vairāk,» stāsta t/c Mols menedžere Lelde Gangnuse – Bērziņa.

Savukārt, Latvijas Motoklubu asociācijas sekretārs, MC Hermejs valdes biedrs Arnis Blodons atzīst: «Vienmēr ir patīkami, ja tevi uzrunā vai uzaicina personīgi – kā šajā gadījumā: «Hei, motociklisti, jums tagad ir sava stāvvieta!».»

T/c Mols motociklu stāvvieta izvietota iepretī ieejas durvīm, un tā paredzēta 6 spēkratiem.

Svētdien, 26.aprīlī notiks motosezonas atklāšanas svētki un tradicionālā motociklistu parāde, informē pasākuma rīkotāji.

«Pagājušajā gadā motosezonā pulcējās ap 5000 motociklu un arī šogad sagaidām lielu motobraucēju atsaucību. Pasākums, kuram starts tiek dots pie t/c Mols, jau kļuvis par tradīciju, kas moto entuziastu aprindās tiek gaidīts ar ilgu un rūpīgu gatavošanos,» pauž Motoklubu asociācijas pārstāvis Arnis Blodons.

Svētdien jau no plkst.10 pie t/c Mols sāksies motobraucēju pulcēšanās, treniņbraucieni un gatavošanās lielajam parādes braucienam. Pulksten 13 motociklisti dosies sezonas atklāšanas parādē, izbraucot no t/c Mols un dodoties pa Salu tiltu, Mūkusalas ielu, Raņķa dambi, Vanšu tiltu un caur Pils laukumu nonākot 11. novembra krastmalā. Tur ar plašu izklaides un kultūras programmu līdz pulksten 18 turpināsies sezonas atklāšanas svētki.

Bijušo Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) namu Vecrīgā, Anglikāņu ielā 5, noskatījusi Turcijas vēstniecība, bet vairāku citu ēku liktenis vēl nav zināms, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas Sešos.

Ēka Krišjāņa Barona ielā 14, bijusī LNB centrālā iestāde, jau vairāk nekā gadu ir tukša. Telpas ir piedāvātas vairākām valsts iestādēm, tai skaitā Kultūras ministrijai. Tomēr VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvim jāatzīst, ka 4500 kvadrātmetrus lielajā namā izmitināt kādu no valsts iestādēm īsti neveicas. Tāpēc māju plānots nodot publiskā piedāvājumā.

«Lielākajai daļai, jāatzīst, nav ne intereses, ne iespējas. Laikam, iespējams, ka šīs telpas nonāks publiskajā izsolē un tas varētu būt gada beigās,» raidījumam teica VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

LNB ar saviem trūcīgajiem līdzekļiem ēkas uzturēšanā ieguldījusi minimālus līdzekļus. Ēkai ir mitri pagrabi, kur ik gadu sapelēja tūkstošiem grāmatu un reiz pat iegruva starpstāvu pārsegums.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) Īpašumu iznomāšanas komisija nolēmusi piedāvāt noslēgt pagraba stāva telpu Daugavpilī, Rīgas ielā 22, kur līdz šim darbojies populārais Daugavpils muzikālais klubs Artilērijas pagrabi, nomas līgumu nākamajam augstāk solījušajam pretendentam, Rīgas mūzikas kluba un kroga Cafe Leningrad saimniekam Sergejam Bižānam.

Kā aģentūru LETA informēja VNĪ sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Blodons, par papildu argumentu šāda lēmuma pieņemšanai ir kļuvis no SIA Artilērijas Noliktavas, kas apsaimnieko Artilērijas pagrabus, saņemtais iesniegums ar atbalstu nomas tiesību piešķiršanai Bižānam, uzsverot, ka sadarbība ar viņu ļaušot saglabāt telpu esošo izmantošanas koncepciju.

Bižāns aģentūrai LETA sacīja, ka piekritīs šim VNĪ nomas līguma piedāvājumam, jo savu piekrišanu esot demonstrējis, jau piesakoties nomas tiesību izsolē.

Šobrīd mans galvenais mērķis ir saglabāt Daugavpilī šo klubu Artilērijas pagrabi, netiks mainīts ne nosaukums, ne arī kluba darbības koncepcija. VNĪ bija radušās domstarpības ar kluba apsaimniekotāju Andreju Faibuševiču, un es pieteicos izsolē, lai palīdzētu atrisināt šīs domstarpības. Ja VNĪ nespēj šīs domstarpības atrisināt, tad slēgšu nomas līgumu ar VNĪ, un tālāk meklēsim juridisku risinājumu, kā Faibuševičs varēs turpināt kluba darbību, skaidroja Bižāns.

Jūrmalas pašvaldībā izveidota darba grupa, kas izskatīs Latvijas Motoklubu asociācijas iesniegtos priekšlikumus un lems, vai veikt izmaiņas domes saistošajos noteikumos un motobraucējiem atcelt iebraukšanas maksu pilsētā, aģentūrai LETA pastāstīja pašvaldības pārstāve Zane Leite.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja asociācijas vadītājs Aivars Freimanis jeb sabiedrībā plašāk pazīstams kā Frīdis, viņi domē iesnieguši oficiālu pieprasījumu atcelt motociklistiem un mopēdiem iebraukšanas maksu Jūrmalā. «Motocikli neaizņem vietu stāvvietās, ir daudz ekoloģiskāki, nerada sastrēgumus. Visā Eiropā, tostarp Latvijā, motocikli drīkst parkoties bez maksas jebkur, kur netraucē citiem iedzīvotājiem,» norādīja Frīdis.

Jūrmalā iebraukšanas maksa ir kā samaksa par to, ka stāvvietas pilsētā automašīnas var izmantot bez maksas, bet tā kā motociklistiem jebkurā gadījumā par stāvvietu nav jāmaksā, viņiem arī neesot pamata maksāt par iebraukšanu pilsētā.