Jaunākais izdevums

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Neiespējamās prognozes

Ņemot vērā neskaidro ekonomikas nākotni, arī paredzējumiem par notikumiem naftas tirgū ir ļoti plašs diapazons. “Naftas tirgus, ņemot vērā tā spēju paredzēt to, kas notiks ar pieprasījumu, ir unikālā situācijā. Nekad vēsturē nav bijis tā, ka nav pilnīgi nekādas skaidrības par to, kur pieprasījums pēc melnā zelta atradīsies pēc trīs līdz četriem mēnešiem,” "The Wall Street Journal" teic, piemēram, izejvielu tirdzniecības uzņēmuma "Mercuria Energy Group" pārstāvji. “Ap pašu pandēmiju ir tik daudz neskaidrību. Turklāt pat bez papildu valdību ierobežojumiem vīrusa gadījumu skaita pieaugums cilvēkiem rada bailes, kas ierobežo to pārvietošanos,” savukārt "WSJ" klāsta "KPMG" vadība.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dati liecina, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī pasaulē pieprasījums pēc naftas vidēji dienā sasniedza 101 miljonu barelu dienā. Savukārt šā gada otrajā ceturksnī tas jau bija sarucis līdz 83 miljoniem bareliem dienā! Šobrīd IEA, kurai kaut kādas prognozes tomēr jāizsaka, lēš, ka šā gada beigās tie varētu būt jau 96 miljoni barelu dienā. Tiesa gan, šādiem pieņēmumiem nekāda garanta nav. “Covid-19 norādīja kādus kopējos pieņēmumus. Šī ir bezprecedenta situācija. Tāpēc ir ļoti grūti paredzēt, kas varētu notikt arī nākamajos dažos gados,” teic pašas IEA pārstāvji.

OPEC+ aktivitāte

Naftas cenu pēc pavasara trakuma uz trases palīdzējuši atgriezt pieņēmumi par saulaināku pasaules tautsaimniecības atgūšanos. Tāpat milzīga nozīme bija vadošo pasaules šī resursa ieguvēju lēmumiem. Aprīlī Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija (OPEC) un Krievija, atbildot uz pandēmijas šoku, lēma savu kopējo naftas ieguvi apcirpt gandrīz par 10 miljoniem barelu dienā. "Financial Times" ziņo, ka šobrīd aizturēti tiekot 7,7 miljoni barelu naftas, un oficiāli ieplānota karteļa melnā zelta ieguves kvotu pakāpeniska vēl tālāka palielināšanās. Pagaidām gan, šķiet, izejvielu tirgus dalībnieki tomēr izvēlējušies noticēt tam, ka veidojuma “OPEC+” šāda naftas krānu atgriešana nenozīmēs nesamērīgus melnā zelta pārprodukcijas plūdus.

Lielajiem naftas ieguvējiem šī resursa pārdošana bieži ir atbildīga par būtisku daļu no to kopējiem ienākumiem. Aizturot naftu un šādā veidā pasaulē balansējot pieprasījumu ar piedāvājumu un cenas, šādas valstis riskē zaudēt savu tirgus daļu tiem, kas šādu politiku neīsteno. Tādējādi ilgākā termiņā šādu kvotu piemērošana tām ir visai riskanta padarīšana. Attiecīgi paša OPEC+ vidū šādai politikai ir būtiska opozīcija.

Jau ziņots, ka OPEC+ ir veidojums, kas aptver tradicionālās OPEC valsis un dažus citus melnā zelta ieguvējus, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krieviju). Šis veidojums bijusi šo valstu atbilde uz ASV slānekļa naftas revolūciju (vēlme nosargāt spēju (jeb varu) sabalansēt naftas tirgu).

Nedienas tomēr ir nedienas

Latvija pati naftu neiegūst. Ja naftas cena strauji sarūk, tad zemāk vajadzētu planēt arī degvielas vērtībai, kas, domājas, rada zināmu prieciņu autobraucējiem. No otras puses - pamatā šāda situācija tomēr parasti liecina par pamatīgām problēmām ekonomikai, kam komplektā, ja nedienas ievelkas, var nākt krass pirktspējas kritums.

Bīstamais šajā situācija ir tas, ka, pietiekami lielai daļai pavisam loģisku apsvērumu iespaidā ierobežojot tēriņus, grūtības darboties ir uzņēmumiem, kuriem tad jādomā par arvien tālāku algu apcirpšanu, savu darbinieku atlaišanu un krājumu, kurus vairs nevienam nevajag, izpārdošanu. Ja cenas planē zemāk, ir vien saprotams tas, ka sabiedrība sāk gaidīt, ka cenas turpinās samazināties vēl tālāk. Rezultātā, zūdot skaidrībai par cenu stabilitāti, šādos laikos tiek atlikti gan pirkumi, gan investīcijas. Jeb - grūti būt ekonomikai, ja neviens netērē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vasaras iestāšanos naftas tirgus nosvin ar apaļu atzīmi

Jānis Šķupelis, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei, ja vērtē šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtības izmaiņas. Iepriekšējo reizi tik dārga nafta īslaicīgi bija 2019. gada pavasarī.

Tādējādi kopš šā gada sākuma nafta pasaulē ir kļuvusi jau gandrīz par 40% dārgāka. Jāatgādina, ka pagājušogad, pasaulei pa galvu iebelžot pandēmijai, Brent jēlnafta saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt ASV tirgū uz brīdi izveidojās tāda ļoti dīvaina situācija, kad naftas cena bija pat negatīva.

Nafta cena strauji gāzās, jo tapa skaidrs, ka, globālajai tautsaimniecībai apstājoties, arī pieprasījums pēc energoresursiem būs krietni mazāks. Uz šādu situāciju gan reaģēja ietekmīgākās OPEC+ valstis (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas biedri un vairāki naftas ieguvēji, kas nav šī karteļa sastāvā – pamatā Krievija), kas ziņoja, ka būtiski cirps savu melnā zelta piedāvājumu. Rezultāts tam bija uzsvaru maiņa šajā tirgū – spriedumi par naftas pārpalikumiem pārvērtās par deficītu gaidīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaulē uguņo enerģijas cena, kas Eiropu pietuvinājis šādai krīzei. Ar lielu interesi tika gaidīta kārtējā Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairāku lielu naftas ieguvēju, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamātā Krievijas), sanāksme.

“OPEC+” veidojuma pārstāvji šīs nedēļas sākumā apstiprināja plānus no novembra savu kopējo naftas ieguvi dienā palielināt par 400 tūkst. bareliem. Naftas cena, ja vērtē Ziemeļjūras Brent jēlnaftas vērtības izmaiņu, pēc šī lēmuma palēcās par 3% līdz augstākajam līmenim trīs gados un pietuvojās jau 82 ASV dolāriem par barelu.

Acīmredzami izejvielu tirgus dalībnieki, šķiet, tomēr bija cerējuši uz vairāk šādiem tirgū ieplūstošajiem bareliem. Piemēram, Bloomberg raksta, ka ticis cerēts, ka OPEC naftas ieguves slūžās pavērs par 800 tūkst. bareliem dienā (tātad – divreiz plašāk).

Katrā ziņā šī ziema enerģijas piegāžu ziņā var izvērsties visai saspringta. Pasaulē lielākais naftas ieguvējs Saudi Aramco rēķinājis, ka globālais gāzes deficīts šajā ziemā dienā nozīmēs papildu 500 tūkst. barelu pieprasījumu pēc jēlnaftas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ir piešķīrusi 1,15 miljonu eiro finansējumu SIA Rietumu nafta un trim citiem grupas uzņēmumiem, palīdzot ne vien Rīgas un Pierīgas, bet arī Kurzemes reģiona biznesa attīstībai.

Sadarbība ar SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumiem sākās ar aizdevumu SIA Finst 320 000 eiro apmērā – Kaļķu ielas kvartāla labiekārtošanai un paplašināšanai Kuldīgā.

RIB piešķīrusi finansējumu arī pārējiem grupas uzņēmumiem – SIA Liepnieki EKO, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, kā arī SIA Rietumu nafta un SIA Rietumu nafta LV, kuru darbības pamatā ir naftas produktu tirdzniecība. Finansējums piešķirts uzņēmumu attīstībai un citu aizdevumu refinansēšanai.

“Pateicoties RIB finansējumam, mums bija iespēja atdzīvināt kritiskā stāvoklī esošu ēku kompleksu, tā vietā radot jaunu pilsētvides kvartālu, kas kalpo kā galamērķis ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem,” komentē SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumu pārstāvis Toms Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OPEC+ valstis vienojas par kopējo naftas ieguves apjoma samazinājumu

LETA--AFP, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu grupa OPEC+ videoapspriedē otrdien vienojusies, ka kopējais naftas ieguves apjoms februārī un martā samazināsies.

Naftas ieguves apjoms OPEC+ valstīs kopumā saruks no 7,2 miljoniem barelu dienā līdz 7,125 miljoniem barelu februārī un 7,05 miljoniem barelu martā.

Tikmēr nedaudz naftas ieguves apjomu nolēmušas palielināt Krievija un Kazahstāna.

Lai nodrošinātu, ka tirgus netiek pārpludināts ar naftu laikā, kad ar koronavīrusa pandēmiju saistītie riski pieprasījumam saglabājas augsti, Saūda Arābija nolēmusi naftas ieguvi abos mēnešos samazināt par vienu miljonu barelu dienā.

Otrdien panāktā vienošanās iezīmē kompromisu starp abām lielajām naftas ieguvējjvalstīm, jo Krievija bija izteikusi vēlmi no februāra palielināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Iepriekšējā videoapspriedē, kas norisinājās no 30.novembra līdz 3.decembrim, OPEC+ valstis vienojās naftas ieguvi janvārī paaugstināt par pusmiljonu barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē trešdien turpināja kristies, bet akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieauga, tirgiem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokolu.

FRS jūnija sanāksmē tika atzīts, ka inflācija ASV ir pārsniegusi prognozes un FRS ir jābūt gatavai piebremzēt ar obligāciju uzpirkšanas programmu. FRS gan nedeva mājienu, kad notiks tās politikas maiņa.

ASV ekonomika "atveseļojas straujāk, nekā dalībnieki gaidīja", bet vēl nav pietiekama progresa, "lai attaisnotu politikas maiņu", sacīja "FHN Financial" analītiķis Kriss Lovs.

Naftas cenas turpināja kristies pēc neveiksmīgām Naftas eksportētājvalstu organizācijas un tās sabiedroto (OPEC+) sarunām. OPEC+ bija apsvērusi priekšlikumu palielināt ieguves apjomu par 400 000 barelu dienā katru mēnesi no augusta līdz decembrim, bet vienošanos neizdevās panākt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) iebildumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OPEC+ vienojas par turpmāku ieguves apjomu pakāpenisku palielināšanu

LETA--AFP, 19.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākās naftas ražotājvalstis svētdien vienojušās, sākot no augusta turpināt ieguves apjomu mērenu palielināšanu.

Naftas ražotājvalstu organizācija OPEC un tās sabiedrotie vienojās katru mēnesi paaugstināt ieguves apjomu par 400 000 barelu dienā, lai tādējādi veicinātu pasaules ekonomisko atlabšanu pēc pandēmijas, teikts OPEC paziņojumā.

"Tirgus attīstība" atkal tiks izvērtēta decembrī. Vienošanās paredz ieguves apjomu ierobežošanas galīgo termiņu pārcelt no 2022.gada aprīļa līdz 2022.gada beigām.

Kā ziņots, konflikta dēļ starp pasaules lielāko naftas eksportētājvalsti Saūda Arābiju un Arābu Apvienotajiem Emirātiem (AAE), jūlija sākumā OPEC+ locekļu sarunas par turpmāku ieguves ierobežojumu mīkstināšanu nonāca strupceļā.

OPEC+, kas ietver arī Krieviju, kopš maija sāka pakāpeniski palielināt ieguves apjumus, kuri tika krasi samazināti, kad Covid-19 pandēmijas rezultātā strauji kritās pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds sakars dabasgāzes krājumu līmenim ar patēriņa cenu pieaugumu?

Mārtiņš Āboliņš, “Citadele banka” galvenais ekonomists, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ražotājvalstu organizācija OPEC un tās sabiedrotie ceturtdien nespēja vienoties par naftas ieguves apjoma palielināšanu augustā, lai apmierinātu pieprasījuma kāpumu un ierobežotu cenu pieaugumu.

23 naftas ražotājvalstis, kuru alianse pazīstama kā OPEC+, sanāksmi turpinās piektdien.

Pēc tam, kad Covid-19 pandēmija pērn satricināja pasaules ekonomiku, OPEC+ nolūkā uzturēt cenas vienojās par krasu ieguves apjomu samazinājumu.

Taču kopš maija sākuma, naftas tirgum atgūstoties un cenām sākot kāpt, kartelis ķēries pie ieguves apjoma palielināšanas.

Ceturtdien notikušajā telefonkonferencē naftas ražotājvalstis gan nespēja panākt vienprātīgu par naftas ieguves apjoma palielināšanas turpināšanu, liekot šīs sarunas pārcelt uz piektdienu.

Analītiķi skaidro, ka šī situācija skaidri norāda uz aizvien lielāku saspīlējumu starp naftas ražotājvalstīm attiecībā uz naftas piegāžu kāpuma tempu otrajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien turpināja pieaugt, OPEC+ turoties pie sava plāna tālāk nepalielināt ieguves apjomu, savukārt akciju cenas ASV un Eiropas biržās palielinājās pēc pirmdienas kritumiem.

ASV naftas cenas tuvojās 80 ASV dolāriem par barelu - līmenim, kas pēdējoreiz bija sasniegts 2014.gada novembrī. Tas notika pēc tam, kad Naftas eksportētājvalstu organizācija ar sabiedrotajiem (OPEC+) pirmdien nolēma nemainīt nākammēnes plānoto mēreno ieguves apjoma palielināšanu par 400 000 barelu dienā, neraugoties uz cenu kāpumu pēdējā laikā.

"Tas notika ne tāpēc, ka pēkšņi būtu prognozēta pieprasījuma uzlabošanās - vairāk tāpēc, ka OPEC+ tik stingri kontrolē piedāvājumu," sacīja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

Naftas ieguvējvalstu jaunais lēmums arī veicināja ar naftu saistīto uzņēmumu akciju cenu palielināšanos par vismaz 1%.

ASV pakalpojumu sektora izaugsme septembrī bija nedaudz straujāka par gaidīto. Tirgi tomēr turpināja vērot grūto politisko situāciju Vašingtonā, kur ASV Kongresā vēl nav izdevies panākt valsts parāda griestu pacelšanu un prezidenta Džo Baidena infrastruktūras un sociālo tēriņu plānu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena vēja spārniem turpina kļūt arvien dārgāka, kur nupat šī tirgus etalona – Brent jēlnaftas – vērtība pieskārusies apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Naftas cenai augot, nevajadzētu gaidīt kādus brīnumus, piemēram, to, ka pretēju ainu rādīs degvielas uzpildes staciju cenrāži. Tas nozīmē, ka var turpināt sadārdzināties pārvietošanās un visa kā cita pārvietošanas izmaksas. Katrā ziņā naftu par lētu nebūt nosaukt nevar – kopš oktobra beigu daļas tās cena augusi par 86%, bet šogad vien – par 36%. Vērojamas arī spekulācijas, ka naftas cena pārskatāmā nākotnē var skart 100 ASV dolārus par barelu.

Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairākas valstis, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krievija) pagājušonedēļ savā sapulcē pārsteidza lielu daļu izejvielu tirgus dalībniekus, jo tomēr neizlēma par papildu barelu ieplūdināšanu tirgū (pirms tam tika gaidīts, ka naftas ieguve tiks palielināta par 1,5 miljoniem bareliem dienā). Tas īstermiņā liek domāt, ka šajā tirgū fundamentālā bilde – pieprasījums/piedāvājums – būs visai saspringta. Nedaudz ilgākā termiņā gan dārgai naftai vajadzētu nozīmēt, ka spējāk tās ieguvi atsāk ASV slānekļa šī resursa ražotāji. Tam savukārt vajadzētu audzēt naftas piedāvājumu un mazināt "OPEC+" radīto deficīta spriedzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes daļas informācija.

Lielākie degvielas mazumtirgotāji šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Gotika auto", "Augstceltne", "Kool Latvija" un "Latvijas propāna gāze".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad pirmajos sešos mēnešos lielākās kompānijas bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2020.gada pirmajos sešos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Gotika auto"

8. "Augstceltne"

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārbauda iespējamu dokumentu viltošanu Polcktransneft Družba un LatRosTrans strīdā par 66,7 miljoniem

LETA, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas ceturtdien kāpa pēc OPEC+ valstu vienošanās, ka jēlnaftas ieguves apjoms pieaugs tikai nedaudz, savukārt bažas par inflāciju sekmēja akciju cenu krišanos.

Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un to sabiedrotās pēc videokonferences nolēma pagarināt līdz aprīlim ieguves apjoma samazinājumus, kas tika īstenoti jaunā koronavīrusa pandēmijas sākumā, un pieļāva ieguves apjoma pieaugumu tikai par trešdaļu no prognozētā.

Līdz konferences beigām naftas cenas pieauga par vairāk nekā 5%, sasniedzot kopš 2020.gada janvāra augstākos līmeņus, bet līdz tirdzniecības sesijas noslēgumam pieaugums samazinājās līdz 4,5-4,6%.

''Šodienas lēmums ir skaidri pozitīvs iznākums naftas cenām," sacīja "Thinkmarkets" analītiķis Favads Razakzada.

"Notiekot vakcinācijām [pret jauno koronavīrusu] pasaules svarīgajos reģionos, ceļojumu pieprasījumam vajadzētu atbalstīt cenas nākamajos mēnešos," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug pirms FRS sanāksmes un ASV uzņēmumu peļņas rādītājiem

LETA/AFP, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā pirmdien pārsvarā pieauga, sākoties nedēļai, kurā paredzētas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un OPEC sanāksmes un ASV uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšana.

Naftas cenas kritās satraukumā par jēlnaftas pieprasījumu pēc Covid-19 gadījumu skaita strauja kāpuma Indijā, kas ir nozīmīga jēlnaftas patērētāja, un pirms OPEC un tās sabiedroto trešdienas sanāksmes.

Eiropas biržu indeksi pieauga. Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" palielinājās, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

"National Securities" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans raksturoja pirmdienas tirdzniecības sesiju kā "nogaidošu" pirms saspringtas nedēļas ar daudzām ekonomikai svarīgām ziņām.

"Šī darbība atspoguļoja to, ka visi katalizatori vēl ir priekšā un neviens no tiem nav šodien," sacīja Hogans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet ASV finanšu tirgi bija slēgti, jo valstī bija Neatkarības dienas brīvdiena.

Pieauga arī naftas cenas pēc Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un tās 10 sabiedroto samita atlikšanas uz nenoteiktu laiku.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,6%, ko sekmēja ziņa, ka Lielbritānijas lielveikalu tīkls "Morrisons" no investīciju grupu konsorcija pieņēmis pārņemšanas piedāvājumu, kura vērtība ir 6,3 miljardi sterliņu mārciņu (7,3 miljardi eiro).

Frankfurtes biržas indekss kāpa par mazāk nekā 0,1%, bet Parīzes biržas indekss palielinājās par 0,2%.

Enerģētikas sektorā akciju cenu kāpumu veicināja naftas cenu pieaugums, jo OPEC+ nespēja vienoties par jēlnaftas ieguves apjomu palielināšanu.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo ASV bija Neatkarības dienas brīvdiena un biržas bija slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas otrdien kritās pēc Naftas eksportētājvalstu organizācijas un tās sabiedroto (OPEC+) sarunu izjukšanas. ASV un Eiropas akciju cenas pārsvarā saruka.

WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā bija pietuvojusies septiņu gadu augstākajam līmenim pēc tam, kad 23 naftas ražotājvalstu sarunas tika atceltas, izbeidzot apspriešanos par priekšlikumu palielināt jēlnaftas ieguves apjomu.

Investori tomēr ātri mainīja kursu, izpārdodot "Brent" markas un WTI markas jēlnaftas kontraktus, un naftas cenas kritās.

"Ir iespēja iegūt vairāk naftas, faktiski - daudz vairāk, un tirgus gaida, ka šī loģika drīz gūs virsroku," sacīja "Rystad Energy" analītiķe Luīze Diksone.

OPEC+ bija apsvērusi priekšlikumu palielināt ieguves apjomu par 400 000 barelu dienā katru mēnesi no augusta līdz decembrim, bet vienošanos neizdevās panākt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) iebildumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC ceturtdien paziņoja, ka pasaules naftas tirgus piedzīvo bezprecedenta satricinājumu, ņemot vērā koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētos pasākumus, kas negatīvi ietekmējuši pieprasījumu.

"Naftas tirgus šobrīd piedzīvo vēsturisku satricinājumu, kas ir pēkšņs, ārkārtējs un globāla mēroga," norāda OPEC.

Organizācija prognozē, ka globālais pieprasījums pēc naftas šogad samazināsies par aptuveni 6,8 miljoniem barelu dienā, kas būs rekordstraujš kritums.

Savukārt aprīlī vien pieprasījums var kristies par apmēram 20 miljoniem barelu naftas dienā.

Kā ziņots, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra trešdien prognozēja, ka globālais naftas pieprasījums šogad samazināsies par 9,3 miljoniem barelu dienā, reģistrējot visu laiku straujāko kritumu.

Savukārt aprīlī vien globālais naftas pieprasījums saruks par 29 miljoniem barelu dienā, sacīts prognozēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 1%, bet pakalpojumiem - par 0,4 procentiem, informē Ekonomikas ministrija.

Šogad cenu pieaugums aprīlī bija straujāks nekā raksturīgs šim mēnesim, ko galvenokārt ietekmēja straujāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kā arī pārtikai, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni.

Aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas šogad bija straujākais šajā mēnesī kopš 1998.gada (tikpat straujš cenu kāpums bija vērojams tikai 2019.gada aprīlī). Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.

Liela palielinošā ietekme aprīlī bija arī cenu pieaugumam pārtikai par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Pārtikai aprīlī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums, bet šogad tas bija straujākais šā mēneša laikā kopš 2008.gada. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau vienpadsmito mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Aprīlī, salīdzinot ar martu, tās pieauga par 1,7% un sasniedza augstāko līmeni kopš 2014.gada maija. Pasaules pārtikas cenas aprīlī pieauga visās galvenajās pārtikas grupās. Visstraujāk cenas pieauga cukuram un augu eļļām, ko noteica bažas par vājākām piegādēm no galvenajām ražotājvalstīm un spēcīgs importa pieprasījums, īpaši no biodegvielas ražošanas nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.

Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.

Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.

Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru