Jaunākais izdevums

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, tirgus dalībniekiem interpretējot OPEC+ samita atlikšanu kā iespējamu domstarpību pazīmi.

OPEC+, kas apvieno 13 OPEC dalībvalstis un 10 partnervalstis, paziņoja par plānota samita atlikšanu uz 30.novembri, nesniedzot nekādu skaidrojumu.

Naftas eksportētājvalstīm paredzēts lemt par savu naftas ieguves politiku apstākļos, kad jēlnaftas cenas krītas un tās pieprasījums ir zems, jo Ķīnas ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 notiek ar problēmām, savukārt Eiropa un ASV sastopas ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Pašreizējā OPEC+ stratēģija, kas paredz ieguves apjomu samazināšanu, lai veicinātu cenu kāpumu, tomēr nav novedusi pie ilgstoša jēlnaftas cenu palielinājuma.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,5% līdz 35 273,03 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4556,62 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,5% līdz 14 265,86 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien saruka par 0,2% līdz 7469,51 punktam, Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 0,4% līdz 15 957,82 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,4% līdz 7260,73 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 0,9% līdz 77,10 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,6% līdz 81,96 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena trešdien pieauga par 1,3% līdz 44,62 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,0911 līdz 1,0890 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2539 līdz 1,2494 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 148,39 līdz 149,59 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 88,36 līdz 87,13 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl viens mēģinājums pie recesijas saltās dvašas aizsargāt augstu naftas cenu.

Maija beigās bažas par pasaules ekonomikas stāvokli bija sākušas naftas cenu tuvināt 70 ASV dolāriem par barelu. Lētākas naftas laikiem gan izteikti pretī spirinās pasaules pati lielākā tās ieguvēja Saūda Arābija. Šī valsts ziņoja, ka jūlijā (uz mēnesi!) tā savu melnā zelta ieguvi brīvprātīgi samazinās par papildu vienu miljonu barelu dienā. Tā arī norādīja, ka savu šo naftas ieguves brīvprātīgo samazināšanu var paildzināt. Attiecīgi tas melno zeltu atkal vismaz sākotnēji pietuvināja 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Situācija gan cenas kāpuma ziņā tik viennozīmīga nebija – naftas kartelis izskatās kārtējo domstarpību pārņemts, un arī ekonomika kļūst vēsāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien palielināja naftas pieprasījuma prognozi šim gadam, norādot, ka pieprasījums sasniedz rekordlielu apmēru.

Pieprasījums pēc naftas jūnijā un augustā jau sasniedza rekordaugstu līmeni - 103 miljonus barelu dienā -, un varētu būt gaidāms jauns augstākais punkts, ikmēneša ziņojumā piektdien informēja Parīzē bāzētā organizācija.

"2023.gadā kopumā naftas pieprasījums pasaulē varētu pieaugt par 2,2 miljoniem barelu dienā līdz 102,2 miljoniem barelu dienā," aplēsusi IEA.

70% pieauguma veido pieprasījuma kāpums Ķīnā, norādīja organizācija, piebilstot, ka pasaules otrās lielākās ekonomikas pieprasījums ir lielāks, nekā prognozēts, un sasniedz jaunus rekordus, neskatoties uz pastāvīgām bažām par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Kā lasāms IEA ziņojumā, pieprasījumu pēc naftas pasaulē veicina spēcīgie vasaras gaisa satiksmes pārvadājumu rādītāji, plašāks naftas izmantojums enerģijas ražošanā un Ķīnas naftas ķīmijas sektora izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Obligātās biokomponentes prasība varētu palielināt degvielas cenu par 3 - 6 centiem litrā

LETA, 20.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir paredzēts, ka no 2024.gada aprīļa prasība par obligāto biokomponenti atgriezīsies, kas, pēc energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" aprēķiniem, varētu palielināt degvielas cenu par trīs līdz sešiem centiem litrā, intervijā sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš atgādināja, ka 2022.gadā valdība nolēma atteikties no obligātās biokomponentes degvielai, argumentējot, ka tas samazinās degvielas cenu līdz pat padsmit centiem litrā.

Vība arī sacīja, ka daudzi degvielas tirgotāji tam iebilda, jo zināja, cik lielu daļu veido biokomponente, papildinot, ka tas nevarēja dot tik lielu cenas samazinājumu.

"Rezultātā, protams, dažu centu samazinājums cenā bija, taču tas nebūt nebija tik liels, kā bija postulējusi valdība. Tagad mēs 2022.gada otro pusi un 2023.gadu esam pavadījuši ar šādu valdības lēmumu, kas, protams, ir kardinālā pretrunā ar to, ko vēlas Eiropas Savienība, un to, ka transporta nozarei ir jāiet zaļajā virzienā," papildināja Vība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā nav pamata cerēt uz jūtamu degvielas cenu samazinājumu, sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere, komentējot degvielas cenu prognozes.

Ligere norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā ietekmi uz degvielas cenām galvenokārt atstāj notikumi Tuvajos Austrumos un Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstu vienošanās turpināt naftas ieguves samazinājumu, tā uzturot augstu naftas cenu.

Tāpat viņa minēja, ka būtisku lomu naftas cenas pieaugumā patlaban veido nemieri Sarkanajā jūrā, kas ierobežo tankkuģu kustību Suecas kanālā, kuri kalpo par naftas piegādes ceļiem Eiropai.

Ligere atzīmēja, ka rezultātā pieaug degvielas biržas cenas un secīgi - mazumtirdzniecības cenas. Savukārt Irānas trieciens Izraēlai, kā arī Ukrainas triecieni pa naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā naftas cenu patlaban nav ietekmējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Saūda Arābijas naftas ieguves samazinājumu, tiek prognozēts, ka degvielas cenas var turpināt kāpt, sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

"Vairums analītiķu uzskata, ka Saūda Arābijas naftas ieguves samazinājumu par vienu miljonu barelu dienā turpinās arī oktobrī. No tā varam izdarīt secinājumu, ka degviela lētāka nepaliks un cenas var turpināt kāpt," sacīja Ligere.

Akciju cenas pasaules biržās krītas, naftas cenas pieaug 

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga pēc...

Komentējot augstās degvielas cenas, asociācijas izpilddirektore min vairākus faktorus, kas ietekmē cenu pieaugumu Latvijā un visā Eiropā. Pirmais ir krājumu kritums Amerikas Savienotajās Valstīs, kas ir samazinājies vēl par 10,6 miljoniem barelu. Otrs - Saūda Arābijas un Krievijas vienošanās par ražošanas samazināšanu. Saūda Arābija kopš jūlija ir samazinājusi naftas ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, un pastāv iespēja, ka Saūda Arābija vai Krievija varētu pagarināt vai palielināt pašreizējos ražošanas samazinājumus.

Naftas cenas turpina pieaugt tuvu šī gada augstākajiem līmeņiem 

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien kritās, bet ASV biržās nemainījās, jo ASV...

Trešais faktors ir dolāra pavājināšanās, kas padara jēlnaftu pieejamāku tiem, kas nav dolāru īpašnieki, tādējādi stimulējot pieprasījumu. Piemēram, 12.jūnijā barels naftas biržā maksāja nepilnus 72 dolārus (67 eiro), jūlija beigās tie jau bija 85 dolāri (79 eiro) un 4.septembrī tie bija 89 dolāri (82 eiro), sasniedzot augstāko cenu šajā gadā, skaidroja Ligere.

Papildus bez minētā kopš jūlija degvielas mazumtirdzniecības cenu palielināja arī naftas produktu valsts rezervju nodevas pieaugums par diviem eiro centiem litrā.

Jau ziņots, ka augusta beigās degvielas cenas Baltijas valstu galvaspilsētās lielākoties palielinājās, izņēmums bija vien benzīna cena Viļņā, kas samazinājās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati par degvielas cenu izmaiņām Baltijas valstu galvaspilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairākas OPEC+ valstis vienojas par naftas ieguves apmēra samazinājumu nākamgad

LETA--AFP, 01.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstis ceturtdien paziņoja, ka nākamgad īstenos papildu ieguves apjoma samazinājumus, tādējādi cenšoties palielināt naftas cenas.

Pēc OPEC+ dalībvalstu ministru virutālās sanāksmes Saūda Arābija paziņoja, ka naftas ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma, būs spēkā līdz 2024.gada martam.

Krievija pavēstīja, ka naftas eksporta apmēra samazinājums par 500 000 barelu dienā, kas līdz šim veidoja 300 000 barelu dienā, arī tiks pagarināts līdz martam.

Arī Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna veiks naftas ieguves samazinājums, bet mazākā apmērā.

Taču analītiķi skaidro, ka šīs sanāksmes iznākums nav tik veiksmīgs kā cerēts, jo Saūda Arābijai naftas ieguves samazinājumam izdevies pierunāt pievienoties vien septiņas valstis, bet Āfrikas valstis nav izdevies pārliecināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga pēc Saūda Arābijas un Krievijas paziņojuma, ka tās pagarina naftas ieguves un eksporta apmēra samazinājumu līdz gada beigām. ASV dolāra vērtība pieauga.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 90 ASV dolārus par barelu, kas šogad notika pirmoreiz.

Degvielas cenas var turpināt kāpt 

Ņemot vērā Saūda Arābijas naftas ieguves samazinājumu, tiek prognozēts, ka degvielas cenas...

Saūda Arābijas ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma un kam bija jābeidzas septembra beigās, būs spēkā līdz decembra beigām, pavēstīja Saūda Arābijas Enerģētikas ministrija. Arī Krievijas naftas eksporta apmēra samazinājums par 300 000 bareliem dienā pagarināts līdz gada beigām, norādīja Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks.

Augstākas naftas cenas veicināja ar naftu saistīto ASV uzņēmumu "Chevron" un "Devon Energy" akciju cenu palielināšanos, tomēr vairumā rūpniecības nozaru akciju cenas samazinājās un Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4%.

Naftas cenu palielināšanās ir izraisījušas bažas, ka tā varētu kaitēt pieprasījumam, sevišķi augstu procentlikmju apstākļos.

Tirgus analītiķis Maikls Hjūsons atzīmēja, ka augstākas naftas cenas sarežģīs centrālo banku centienus pazemināt inflāciju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,6% līdz 34 641,97 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 4496,83 punktiem, savukārt "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 14 020,95 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,2% līdz 7437,93 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 0,3% līdz 15 771,71 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,3% līdz 7254,72 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,3% līdz 86,69 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,2% līdz 90,04 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par 2,6% līdz 34,45 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,0796 līdz 1,0726 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2625 līdz 1,2565 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 146,47 līdz 147,68 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 85,50 līdz 85,34 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu noteiktajās sankcijās paredzēts, ka Krievija savu naftu nevar pārdot dārgāk par 60 ASV dolāriem par barelu. Kā izrādās, realitāte jau laiciņu ir pavisam cita, kur Krievija šo savu resursu, ja vērtē tās Urals markas jēlnaftas cenu, nupat tirgojusi virs 80 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Sākotnēji, kad naftas cena pasaulē bija zema, izskatījās, ka šādi Rietumu noteiktie Krievijas melnā zelta cenas griesti strādā un turklāt ļoti labi. Tas pieklusināja šādas shēmas kritiķus, kas jau sākotnēji teica, ka būs grūti panākt situāciju, kad naftas tirgū tas nenoved pie piedāvājuma traucējumiem un reizē tikai daļēji traucē Krievijai nopelnīt no sava sāktā kara.

Sankcijas jau sākotnēji bija veidotas tā, ka skaidrs bija, ka Krievijas nafta turpinās visai dāsni plūst. Tas sākotnēji balstīja cenu samazināšanās stāstu, kas lika domāt, ka šādi cenu griesti patiešām būs veiksmes stāsts, jo notiks izvairīšanās no drūmākiem ekonomiskiem un politiskiem scenārijiem pašiem sankciju ieviesējiem, reizē mazinot Krievijas budžeta ieņēmumus. Tomēr arī tad zināmas bažas bija par situāciju, ja parādīsies pazīmes, ka naftas piedāvājums pazūd ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu pēc cenu griestu noteikšanas Eiropas Savienība (ES) gatavo vēl stingrākus ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.

Ņemot vērā to, ka šis sankciju instruments izrādījies mazāk efektīgs, nekā cerēts, paredzēts pastiprināt uzraudzības pasākumus un dokumentācijas prasības, liecina aģentūras DPA rīcībā nonākusī informācija.

Tas varētu apgrūtināt kuģniecības uzņēmumiem sankciju apiešanu.

Ideālā gadījumā cenu griestu instrumenta pastiprināšanu varētu apstiprināt vēl līdz gada beigām 12.sankciju paketes ietvaros.

Jaunās sankcijas paredz ierobežot arī Krievijas dimantu tirdzniecību.

Otrdien aprit precīzi gads, kopš spēkā stājās Krievijas naftas eksporta cenu griezti. Tas notika līdz ar krievu naftas importa aizliegumu ES. Tika plānots piespiest Krieviju pārdot savu naftu trešajām valstīm par cenu, kas nepārsniedz 60 dolārus par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās piektdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" lēmuma krasi pazemināt jēlnaftas cenas.

ASV un Eiropas naftas cenas saruka par aptuveni 4%, un "Saudi Aramco" lēmums ietekmēja arī enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

"Aramco" paziņojumā teikts, ka tā plāno pazemināt jēlnaftas cenas klientiem Āzijā par diviem ASV dolāriem uz barelu.

"Tas viss pastiprina bažas, ka globālais tirgus slīkst naftā, kas nav pietiekami ātri izmantojama, pat ja cenas ir pievilcīgas patērētājiem," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

"Nav šaubu, ka pašreizējais ģeopolitiskais saspīlējums Tuvajos Austrumos novērš vēl straujāku naftas cenu krišanos," viņš piebilda.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga par 0,6%, neraugoties uz aviobūvnieka "Boeing" akcijas cenas krišanos par 8% pēc tam, kad ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) sestdien aizliedza aviosatiksmē izmantot daļu no lidmašīnām "Boeing 737 MAX 9", kamēr tās netiks pārbaudītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas pieauga, karam starp Krieviju un Ukrainu radot problēmas Krievijas naftas rūpniecībā.

ASV naftas cenas pieauga par 1,6% pēc ziņām, ka jauns Ukrainas drona uzbrukums izraisījis ugunsgrēku svarīgā Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā.

Analītiķi arī norādīja uz ģeopolitiskā saspīlējuma palielināšanos pēc uzbrukuma Piemaskavas koncertzālei, par kuru uzņēmās atbildību teroristu grupējums "Islāma valsts".

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien pirmoreiz atzina, ka šo teroraktu ar 139 bojāgājušajiem sarīkojuši "radikālie islāmisti", bet mēģināja viņus saistīt ar Ukrainu.

"Paaugstinātais saspīlējums starp Ukrainu un Krieviju ir apturējis kāpumu akciju tirgos, kas bija redzēts pagājušajā nedēļā," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas kāpj Volstrītā, bet krītas Eiropas biržās; naftas cenas sarūk

LETA/AFP, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ceturtdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt naftas cenas saruka pēc Angolas lēmuma izstāties no Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC).

Akciju cenas Volstrītā trešdien bija kritušās, pārtraucot ilgstošu cenu kāpumu, bet ceturtdien tās atkal pieauga.

ASV akciju cenas ir kāpušas kopš oktobra beigām, inflācijai kļūstot mērenai un ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) dodot signālus par plāniem 2024.gadā pazemināt procentlikmes.

Investori gaida, kad piekdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) cenu indekss, kas ir FRS iecienīts inflācijas indikators. Tā rādījums var būt svarīgs FRS nākamajai sanāksmei janvārī.

Angola ceturtdien paziņoja, ka izstāsies no OPEC saistībā ar nesaskaņām par naftas ieguves kvotām pēc šīs organizācijas novembrī pieņemtā lēmuma nākamgad īstenot papildu ieguves samazinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas

Māris Ķirsons, 04.01.2024

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un degvielas mazumtirdzniecības SIA Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada degvielai Latvijā būs obligātais biodegvielas piejaukums, kas ietekmēs arī šo produktu realizācijas cenu, perspektīvā to paaugstinās arī CO2 emisiju kvotu iegāde.

Obligātais biodegvielas piejaukums nav nekas jauns, jo Latvijas valdība jau 2009. gadā pieņēma lēmumu par biopiejaukumu benzīnam un dīzeļdegvielai, kura procentuālais apjoms tika pakāpeniski palielināts, vienlaikus šāds piejaukums nebija nepieciešams arktiskajai (ziemas) dīzeļdegvielai. Savukārt strauji pieaugošo degvielas cenu un līdz ar to visa veida pārvadājumu sadārdzinājuma slāpēšanai valdība no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim atcēla obligātā biopiejaukuma prasību benzīnam un dīzeļdegvielai un tas kļuva par brīvprātīgu pasākumu, jo īpaši ja jau bija iepirkti biopiejaukuma komponentu krājumi. Tādējādi no 2024. gada 1. janvāra 95. markas benzīnam 10% apmērā tiks pievienots bioetanols, bet no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim dīzeļdegvielai 7% apmērā — biodegviela, kas ietekmēs degvielas pārdošanas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt pasaules naftas cenas pieauga bažās par iespējamu eskalāciju karā starp Izraēlu un Gazas joslas "Hamas" kaujiniekiem.

Akciju tirgos pirmdien bija pirmā tirdzniecības diena, kopš "Hamas" sestdienas rītā no Gazas joslas sāka uzbrukumu Izraēlai, pamudinot ebreju valsti izsludināt karu pret šo kaujinieku grupējumu, kas kontrolē Gazas joslu.

Bruņotas sadursmes uz Izraēlas ziemeļu robežas ar Libānu arī pastiprināja bažas par šī kara iespējamu strauju izplatīšanos Tuvo Austrumu reģionā.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga par vairāk nekā 4%.

""Hamas" pārsteidzošais uzbrukums ir uzkurinājis bažas par tālāku nestabilitāti Tuvajos Austrumos, kas savukārt var radīt traucējumus naftas piegādes plūsmās laikā, kad [naftas] tirgus jau ir ļoti sašaurinājies un cenas ir augstas," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga pēc Saūda Arābijas paziņojuma par ieguves apjoma samazināšanu. Akciju cenas ASV un Eiropas biržās kritās, bet Āzijas biržās pārsvarā palielinājās.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien sanāksmē Vīnē nolūkā nepieļaut naftas cenu kritumu vienojās 2024.gadā samazināt naftas ieguves apmēra mērķrādītāju vēl par 1,4 miljoniem barelu dienā.

Savukārt Saūda Arābija paziņoja, ka šogad jūlijā samazinās ieguves apmēru par vienu miljonu barelu dienā un vajadzības gadījumā šo ieguves apmēra samazinājumu var pagarināt. Līdz ar to Saūda Arābija jūlijā iegūs deviņus miljonus barelu naftas dienā.

Tokijas biržas indekss pieauga par 2,2%, sasniedzot trīs gadu desmitu augstāko līmeni, un arī citu Āzijas biržu indeksi lielākoties pieauga.

Savukārt Eiropas biržu indeksi samazinājās, un kritās arī galvenie ASV biržu indeksi pēc pagājušonedēļ sasniegtiem maksimumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet naftas cenas turpināja kristies, tirgus dalībniekiem interpretējot OPEC+ samita atlikšanu kā iespējamu domstarpību pazīmi. Akciju cenas ASV biržās nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Pateicības diena, tāpēc biržas bija slēgtas.

OPEC+, kas apvieno 13 OPEC dalībvalstis un 10 partnervalstis, ir paziņojusi par plānota samita atlikšanu uz 30.novembri, nesniedzot nekādu skaidrojumu.

Naftas eksportētājvalstīm paredzēts lemt par savu naftas ieguves politiku apstākļos, kad jēlnaftas cenas krītas un tās pieprasījums ir zems, jo Ķīnas ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 notiek ar problēmām, savukārt Eiropa un ASV sastopas ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Pašreizējā OPEC+ stratēģija, kas paredz ieguves apjomu samazināšanu, lai veicinātu cenu kāpumu, tomēr nav novedusi pie ilgstoša jēlnaftas cenu palielinājuma.

Samits tika atlikts pēc tam, kad Angola un Nigērija iebilda pret jēlnaftas ieguves apjoma samazinājumu, uz kuru aicināja citas naftas ieguvējvalstis. Tika ziņots, ka Saūda Arābija gatavojusies turpināt ieguves apjoma samazinājumu par miljonu barelu dienā arī nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, bet naftas cenas pieauga, sprādzieniem Irākā ar vismaz 103 bojāgājušajiem pastiprinot bažas, ka karš starp Izraēlu un "Hamās" varētu izplatīties tālāk.

Naftas cenas kāpa par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Irānā trešdien gāja bojā vismaz 103 cilvēki sprādzienos pie ASV gaisa triecienā 2020.gada janvārī Bagdādes lidostā nogalinātā ģenerāļa Kasema Soleimani kapavietas. Irānas varas iestādes nosauca šo sprādzienu par teroraktu.

Bažas par naftas piegāžu traucējumiem pastiprināja arī naftas atradnes slēgšana Lībijā.

Spiedienu uz akciju cenām radīja arī investoru bažas, ka akciju cenu kāpums 2023.gada pēdējos mēnešos bijis pārāk optimistisks. "Fiduciary Trust" galvenais investīciju pārzinis Hanss Olsens atzīmēja, ka šis kāpums bez fundamentālām pārmaiņām "nav veselīgs un nav ilgstošs".

Cenas akciju tirgos Ņujorkā, Frankfurtē, Parīzē un Tokijā pērnā gada pēdējos mēnešos bija augušas līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot procentlikmju pazemināšanas šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielas šogad kļuvušas lētākas. Cenas nomierinās pēc pagājušā gada uguņošanas. Neskaidra ir arī ekonomikas nākotne.

Viens liels jautājums tradicionāli ir tas, kas nākotnē varētu notikt ar dažādu izejvielu cenu. Pēdējos gados par lielu un kolorītu ziņu trūkumu, kas iespaidotu to cenu, sūdzēties nevar. Bijusi aktuāla globālā pandēmija, pie kuras pasaules politikas noteicēja izlēma noraut stopkrānu ekonomikas aktivitātei, šajā pašā laikā uz parāda rēķina stimulējot pieprasījumu. Tad pandēmijas tematu nomainīja karš, kas daudzām sabiedrībām atnesa vēl būtiski augstāku enerģijas cenu pie jau tā savārītām enerģijas krīzes ziepēm. Savukārt šobrīd tiek zīlēts, cik dziļu recesiju varētu atnest augstās procentlikmes, kas bijusi atbilde inflācijas ugunsgrēkam.

Ja vērtē izejvielu kopumu, tad šogad līdz šim tās ir kļuvušas lētākas. Bloomberg Commodity indeksa vērtība, kuru kopā saveido vesels lērums dažādu šādu resursu cenu izmaiņu, kopš šā gada sākuma ir samazinājusies par 8,5% un 12 mēnešos – par gandrīz 12%.Neskatoties uz šādu cenu samazināšanos, diez vai izejvielas šobrīd var uzskatīt par lētām. Tas tādēļ, ka šie tirgi mēģina nolaist gaisu pēc pagājušā gada cenu neprāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas kāpa līdz vairāku mēnešu augstākajiem līmeņiem pēc OPEC valstu naftas ieguves samazināšanas.

Ķīnā jūlijā bijusi gada deflācija 0,3% apmērā, tādējādi Ķīnā deflācija reģistrēta pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā, savukārt ražotājcenas Ķīnā jūlijā samazinājušās par 4,4%, liecināja valsts statistikas biroja publiskotie dati.

Šie dati seko otrdien publicētiem datiem par Ķīnas eksporta kritumu, kas jūlijā bijis straujāks nekā jūnijā.

Neraugoties uz vājiem Ķīnas ekonomikas datiem, jēlnaftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,6% līdz 87,55 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš janvāra. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 1,8% līdz 84,40 ASV dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada novembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, savukārt naftas cenas kāpa bažās par situāciju Tuvajos Austrumos.

Volstrītas indeksi nedaudz pieauga pēc ziņām par "Disney" un citu uzņēmumu labiem peļņas rādītājiem.

Nākamnedēļ gaidāmais ziņojums par ASV patēriņa cenu indeksu var būt katalizators, lai Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" noslēgtu tirdzniecības sesiju virs 5000 punktu atzīmes, sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Parīzes, Frankfurtes un Milānas biržu indeksi pieauga, bet Londonas biržas indekss kritās.

"Disney" akcijas cena pieauga par 11,5% pēc ziņām par uzņēmuma peļņu, kas pārspējusi prognozes, un paziņojuma par dividenžu palielināšanu un jaunu akciju atpirkšanas programmu.

Francijas luksusa preču milža "Kering" akcijas cena pieauga par 6%, neraugoties uz gada apgrozījuma un peļņas samazināšanos, kompānijai pārfokusējot savu biznesu ap savu galveno zīmolu "Gucci".

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Eiropas biržās krītas pēc ECB lēmuma nemainīt procentlikmes

LETA--AFP, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās visvairāk - par 1,7%.

ASV ražotāju cenas martā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieauga par 2,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā februārī, kad tās gada salīdzinājumā palielinājās par 1,6%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV martā pieauga par 0,2%, kas seko 0,6% kāpumam februārī.

Galvenie ASV biržu indeksi rīta lielāko daļu samazinājās, bet vēlāk tirdzniecības sesijas gaitā pieauga, izņemot indeksu "Dow Jones Industrial Average", kuram bija niecīgs kritums.

ASV akciju cenu kāpums atspoguļoja investoru "atvieglojumu" par to, ka jaunie inflācijas dati "nebija sliktāki par gaidītajiem", sacīja "'Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija no 1.marta noteikusi sešu mēnešu aizliegumu benzīna eksportam, lai nodrošinātu pietiekamas degvielas piegādes vietējā pieprasījuma apmierināšanai, paziņoja valdība.

Neskatoties uz to, ka Krievija ir pasaulē trešā lielākā naftas ieguvēja, valstī kopš pērnā gada vasaras ir degvielas trūkums, ko izraisījis lielais pieprasījums un naftas pārstrādes rūpnīcās veiktie remontdarbi.

Turklāt degvielas vairumtirdzniecības cenas Krievijā kopš gada sākuma ir pieaugušas, un šo problēmu saasinājuši arī vairākkārtēji Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

"Benzina eksporta aizliegums tiek noteikts uz sešiem mēnešiem - no 1.marta līdz 31.augustam," norāda Krievijas valdība.

Valdība skaidro, ka šis lēmums skaidrojams ar nepieciešamību nodrošināt stabilu situāciju degvielas tirgū augsta pieprasījuma periodā, ņemot vērā pavasara lauksaimniecības darbus, atvaļinājumu sezonu un paredzētos naftas pārstrādes rūpnīcu remontdarbus.

Komentāri

Pievienot komentāru