Jaunākais izdevums

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Komentējot Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, Krūzītis teica, ka dažādās svaigo pārtikas produktu kategorijās pašmāju produkcija patlaban sasniegusi 60-70% no sortimenta. Pašmāju produkti Latvijas pircēju vidū ir iecienīti.

Vaicāts par to, vai svaigo pārtikas produktu piedāvājums varētu būt plašāks, viņš norādīja uz atšķirīgo situāciju dažādās produktu kategorijās. Piemēram, vietējie piena produkti Latvijas pircējiem ir prioritāte, un to īpatsvars veikalos ir liels. Tikmēr vietējie gaļas produkti konkurētspējā vēl nav līdzvērtīgi ievestajai precei - ražotājiem jāstrādā, lai cena vairāk atbilstu kvalitātei, kaut arī veiktas pozitīvas iestrādes. Tikmēr Latvijas augļu un dārzeņu ražotāji ir spējuši apvienoties kooperatīvos un sekmīgi spēj konkurēt ar piedāvājumiem no kaimiņvalstīm. Pozitīvi sektoru iespaidojis arī samazinātais PVN. Maizes kategorijā arvien pieprasītāki kļūst dabīgi un svaigi produkti, tāpēc šo produktu izvēlē priekšrocības ir veikaliem, kur cep uz vietas.

Pēc Krūzīša teiktā, lai sekmētu pašmāju produktu patēriņu, ir būtiski arī pašiem ražotājiem piedomāt pie tā, kā pozicionēt Latvijas pārtikas produktus tirgū. Uz produktu iepakojuma jābūt vienkāršai un skaidrai informācijai, ka produkts ir ražots Latvijā. Labs risinājums esot uz produkta iepakojuma uzlikt Latvijas karodziņu, lai to atpazīst starp ievestajiem produktiem.

«Efektīvas ir vienkāršas atpazīstamības zīmes, komunikācija,» sprieda LPTA vadītājs. Pozitīvi efektu dod arī nacionālās pārtikas kvalitātes zīmju «Zaļā karotīte» un «Bordo karotīte» izvietošana uz iepakojuma, piebilda Krūzītis.

LPTA vadītājs arī pozitīvi novērtēja mazumtirdzniecības nozares un Zemkopības ministrijas līdzšinējo sadarbību. Atzinīgi vērtējams, ka esošā ZM vadība ir pārņēmusi iepriekšējās ministrijas vadības praksi rīkot Pārtikas nozares padomes sēdes, kurās zemniekiem, tirgotājiem un pārtikas ražotājiem ir iespēja komunicēt ar par nozari atbildīgo ministriju.

LPTA dibināta 2010.gadā, un tajā apvienojušies pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi «Narvesen» un «Rimi». LPTA iestājas par sakārtotu mazumtirdzniecības nozari, kurā par nozīmīgākajām izvirzītas pircēja intereses iegādāties labas kvalitātes, drošu pārtiku par atbilstošu cenu. Tādējādi LPTA darbības fokusā ir jautājumi, kas skar pārtikas mazumtirdzniecības attīstību. Tāpat asociācija līdzdarbojas un sniedz nepieciešamo ekspertīzi jautājumos, kas skar sakārtotu biznesa vidi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pavāri piedāvā lētas alternatīvas skolu pusdienām

Ilze Žaime, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolēni, kas izvairās no skolu pusdienām, un skolas, kas neievieš pārmaiņas. Vai šīm problēmām ir iespējami risinājumi un cik tas maksātu?

Par to tika diskutēts «Novada Garšas» noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!».

Tā, piemēram, «Pavāru kluba» biedre, pavāre Svetlana Riškova, pēc rūpīgas skolu pusdienu piedāvājuma izpētes, nonākusi pie vairākām atziņām. «Mūsuprāt, ēdienkartēm ir jābūt sezonālām, tad būs iespējams tās izveidot kvalitatīvas un veselīgas, ēdiens būs pilns ar vitamīniem, svaigs un apetīti rosinošs!» ir pārliecināta S.Riškova.

Jebkuras virtuves spēkos esot uzlabot ikdienas rezultātus, lai skolas pusdienas veicinātu bērniem prieku, neradot papildus tēriņu, uzskata S.Riškova. Piemēram, jāsāk ar to, ka jāpievērš uzmanība pasniegtā ēdiena temperatūrai - silts vienmēr būs gardāks, kā arī ar garšvielu palīdzību jārada «umami» efekts. Viņa arī iesaka biežāku veģetāru maltīšu ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Rīgas centrā cilvēki ir atvērtāki eksperimentiem

Anda Asere, 16.04.2019

Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes bioloģiskās pārtikas veikaliņš Unce eko un dabas lietas tagad ir pārstāvēts arī Rīgas centrā.

Veikalā visvairāk pirktās preces ir augļi, dārzeņi un zaļumi. Tiem arī ir plašākais sortiments – 150 līdz 200 dažādu pozīciju. «Kādreiz mazāk, kādreiz vairāk – atkarībā no sezonas,» saka Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece. Viņa vēlētos piedāvāt vēl citus dažādām valstīm un reģioniem tipiskus produktus, ko citādi var nopirkt vien ārzemju ceļojumos, un dažādus, interesantus gardēžu produktus un delikateses. Uzņēmēja novērojusi, ka Rīgas centrā cilvēki ir vēl atvērtāki eksperimentiem, viņus interesē eksotiskākas lietas. Piemēram, biznesa sākumposmā reizēm pašai nācās apēst vairākas kastes artišoku un citu Latvijā maz zināmu augļu un dārzeņu, bet tagad cilvēki ir zinošāki par aizjūru produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darīt, nevis tikai sapņot - Enno Ence, SIA Milzu! īpašnieks un zīmola radītājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Eksporta padomes priekšsēdētājs.

Enno Ences darba pieredze galvenokārt ir saistīta ar tirdzniecību – viņš bijis gan tirdzniecības pārstāvis, gan uzņēmuma vadītājs vairumtirdzniecības uzņēmumos, līdz ar to viņam bijusi iespēja piedzīvot, kā vēl Latvijā nezināmi, bet pasaulē labi atpazīstami zīmoli iekaro savu vietu vietējā tirgū. Tā ir bijusi ļoti laba un neatsverama pieredze E. Ences profesionālajā darbībā, viņš dzīvē saskāries ar visu to, kas pašam ir ļoti noderējis. Tāpat ir bijusi noderīga pieredze, strādājot B2B sektorā telekomunikācijas nozarē. E. Ence strādājis uzņēmumā Tele2. Tas arī bijis laiks, kad radusies ideja par savu uzņēmumu.

Ilgstoši strādājot tirdzniecībā, ar laiku E. Ence sapratis, ka noteikti nākotnē vēlēsies pats savu ražošanas uzņēmumu, atlicis tikai nonākt pie īstās idejas un laika tās īstenošanai. “Kad ģimenē parādījās bērni, ar sievu sapratām, ka bērniem paredzētie produkti bieži vien ir pārsaldināti, tiem pievienotas dažādas E vielas, kas mūsos radīja ideju par veselīgo brokastu pārslu izveidošanu, jo nevēlējāmies bērniem dot ko tādu, ko paši neēstu. Tad arī sākām eksperimentēt mūsu pašu virtuvē, līdz nonācām pie zinātnieku piesaistes produktu izveidošanā,” stāsta E. Ence. Tas ir uzņēmuma Milzu! sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Par gada uzņēmumu pārtikas ražošanā atzīts Rāmkalni Nordeco

Db.lv, 15.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrijas (ZM) organizētajā konkursā "Sējējs 2021" nominācijā "Gada uzņēmums pārtikas ražošanā" apbalvots zīmola "Rāmkalni" ražotājs SIA "Rāmkalni Nordeco" no Siguldas novada, informē ministrijā.

Balva "Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā" piešķirta bioloģijas doktorei, laukaugu patoloģijas grupas vadītājai Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrā Olgai Treikalei un lauksaimniecības maģistrei, pētniecei, vasaras un ziemas kviešu selekcijas grupas vadītājai Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrā Vijai Strazdiņai.

Apbalvojumu "Ģimene lauku sētā" saņēma Ozoliņu ģimene no zemnieku saimniecības "Jāņkalni" Madonas novadā.

"Jaunais veiksmīgais zemnieks" - Lauris Ikaunieks no zemnieku saimniecības "Druvas" Rēzeknes novadā, bet "Gada veiksmīgākā kopdarbība" titulu saņēma lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Kuldīgas labumi".

Komentāri

Pievienot komentāru