«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

Nīderlandes atbildīgie dienesti atsaukuši 11 tonnas zirga gaļas, kas pērn valstī ievesta no Francijas.

Lai gan gaļa bija atbilstoši marķēta kā zirga gaļa, tā nebija piemērota patēriņam, jo daļa gaļas iegūta no dzīvniekiem, kurus zinātnieki bija izmantojuši, lai iegūtu vakcīnas pret trakumsērgu un citus serumus.

Policija decembrī Francijas dienvidos veica virkni arestu, saņemot informāciju, ka 200 zirgi, tostarp 60 farmācijas uzņēmumam Sanofi piederoši lopi, nonākuši lopkautuvēs un šo dzīvnieku veterinārie sertifikāti tikuši viltoti.

Laika posmā no 2013. gada janvāra līdz oktobrim pieciem Nīderlandes uzņēmumiem piegādātas aptuveni 11 tonnas zirga gaļas, tostarp, iespējams, arī aizdomīgās izcelsmes gaļa, teikts Nīderlandes pārtikas drošības dienesta NVWA izplatītajā apziņojumā.

Gaļas pārstrādes komplekss Kurzemes gaļsaimnieks savu produkciju tikko sertificējis Ķīnas tirgum, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eksporta ģeogrāfijas kartē Austrijai, Igaunijai, Lietuvai, Īrijai, Zviedrijai, Polijai, Rumānijai, Ungārijai, Nīderlandei un Lielbritānijai šogad plānots pievienot arī Ķīnu, kas vilina ne tikai ar milzīgo patēriņu, bet arī ar iespēju realizēt visu produkciju – ieskaitot ražošanas atlikumus un subproduktus.

Viens no modernākajiem un lielākajiem Latvijas gaļas pārstrādātājiem ir vietējā kapitāla uzņēmums – tā īpašnieki ir Priekules novada iedzīvotāji, kas savu biznesu attīstījuši soli pa solim. No nelielas lopkautuves, kas viena no pirmajām Latvijā saņēma atzinumu darbam Eiropas Savienībā, līdz jaunai ražotnei, kas ir lielākais darba devējs novadā ar visai lielu vidējo algu, ko aprēķina pēc saražotā daudzuma un kvalitātes. Līdz 2011.gadam uzņēmums eksportēja galvenokārt svaigu gaļu. Pārstrādes cehā tapusī produkcija tika realizēta vietējā tirgū, taču kopš 2011.gada beigām arī gaļas izstrādājumi ir eksporta prece. Lai gan pēdējos četrus gadus ražošanas attīstībā ieguldīti vairāk nekā 10 miljoni eiro, uzbūvējot jaunu ražošanas korpusu, uzstādot modernas iekārtas, kas ļāvušas ievērojami uzlabot pārstrādes efektivitāti, vēlme ieiet Ķīnas tirgū liek domāt par jaunām investīcijām. «Esam ierobežoti ar saldētavas jaudu,» atzīst Kurzemes gaļsaimnieka valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone. Ķīnas pasūtītāji neņem jauktas kravas, bet pieprasa katra veida saldēto produkciju atsevišķā vagonā, viņa skaidro. «Saldētava ar 1000 t ietilpību ir nākamā būve, projekts, ko sāksim pavasarī,» sola uzņēmēja. Jau iegādātas ātrās saldēšanas iekārtas, tikko modernizēta kautuve, dubultojot tās jaudu – ap 100 cūkām un 80 liellopiem stundā. Lai iegūtu pilnīgu neatkarību, Kurzemes gaļsaimnieks vēlētos ierīkot arī savas cūku fermas, taču tas līdz šim nav izdevies. Dažu lielfermu radītās smakas un vides piesārņojums radījis kategoriski noraidošu iedzīvotāju attieksmi pret lopkopību.

Divus gadus pēc zirga gaļas skandāla, kas pāršalca visu Eiropu, reālu cietumsodu saņēmusi tajā iesaistīta persona. Skandāls atklāja daudzas nepilnības Eiropas Savienības (ES) pārtikas aprites un kvalitātes uzraudzības sistēmā, liekot to pārskatīt un ieviest stingrākus kontroles mehānismus, lai turpmāk patērētāji varētu būt droši, ka uz viņu šķīvjiem nonāk tas, kas ir norādīts uz iepakojuma. Tomēr kritiķi uzskata, ka uzraudzības sistēmai jābūt vēl stingrākai, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Nīderlandes tiesa otrdien piesprieda divarpus gadu cietumā bijušajam gaļas vairumtirgotājam Villijam Seltenam, kurš klientiem pārdeva lielu daudzumu zirga gaļas, kas oficiālajos dokumentos bija uzrādīta kā liellopu gaļa. Tiesa viņu atzina par vainīgu krāpniecībā – rēķinu, marķējumu un pavadzīmju viltošanā. Prokuratūra prasīja negodīgo uzņēmēju sodīt ar pieciem gadiem cietumā.

V. Seltenu aizturēja 2013. gada maijā jeb dažus mēnešus pēc tam, kad visā Eiropā bija uzliesmojis «viltotās» gaļas skandāls, jo vairākās valstīs pārtikas produktos tika atklāta zirga gaļa, kas nebija norādīta uz iepakojuma. Tiesībsargājošās iestādes apgalvo, ka divi nīderlandietim piederoši uzņēmumi laikaposmā no 2011. līdz 2012. gadam pārdevuši 336 tonnas zirga gaļas kā simtprocentīgi tīru liellopu gaļu, vēsta dutchnews.nl.

Pieprasot augstākas piena un gaļas cenas, simtiem sadusmotu lauksaimnieku pirmdien Francijas ziemeļos nobloķējuši piekļuvi Kānai.

Piensaimnieki, cūku un liellopu audzētāji jau svētdien ieradās Kānā, braucot ar aptuveni 300 traktoriem un cita veida lauksaimniecības tehniku.

Daudzi bija atveduši līdzi zemi un mēslus, ko izgāza pilsētas uzņēmumu priekšā, tostarp pie lopkautuves, produkcijas sadales uzņēmuma un gaļas pārstrādes fabrikas, ko daļēji vaino pie, viņuprāt, sliktās cenu situācijas.

Lauksaimnieku arodbiedrības FDSEA ģenerālsekretārs sacīja, ka «šī ir viena no lielākajām mobilizācijām pēdējos gados».

Arodbiedrība apņēmusies turpināt blokādi, līdz pie viņiem ieradīsies lauksaimniecības ministrs.

Pēc tikšanās ar lauksaimniekiem mazumtirgotāji un pārtikas industrijas vadītāji apsolīja paaugstināt iepirkuma cenas gaļai un piena produktiem. Tomēr lauksaimnieki apgalvo, ka vēl nav guvuši labumu no cenu palielināšanās lielveikalos un daudzviet valstī sākuši streikot.

Vēloties radīt pārmaiņas pārtikas produktu ražošanā, uz ēkas jumta Briselē audzē dārzeņus un zivis

Beļģijas galvaspilsēta pārdzīvo jaunu posmu, attīstās ne tikai pilsētas centrs, kur atrodas Eiropas Parlamenta ēkas un citi biroji, bet arī pilsētas attālākie rajoni. Vienā no tādiem atrodas vieta ar nosaukumu Abattoir (lopkautuve – no franču valodas). Tā ir 12 hektārus liela sena lopu tirgus un lopkautuves teritorija, kas šo funkciju ir saglabājusi līdz mūsdienām, taču paralēli tai attīsta arī citas darbības jomas. Nedēļas nogalēs tas ir tirgus, kur sabrauc zemnieki un vietējie uzņēmēji un piedāvā savu produkciju, reaģējot uz vispārējo tendenci izvēlēties vietējo produkciju. Ik nedēļas nogali tur gan ar automašīnām, gan vilcienu ierodas vairāk nekā 10 tūkstoši apmeklētāju. Iespējams, pēc gadiem desmit šis tirgus būs atvērts katru dienu, taču pagaidām vietējie Briseles iedzīvotāji vēl nav gatavai šādam risinājumam, tirgus ik dienu pagaidām nav ekonomiski izdevīgi.

Apmēram 2500 kilogrami gaļas, kas iegūta no Polijā nelikumīgi nokautām slimām govīm, ir eksportēta uz 10 citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ceturtdien paziņoja Polijas veterinārā dienesta vadītājs Pavels Nemčuks.

Viņš sacīja, ka šī slimo govju gaļa ir eksportēta uz Somiju, Ungāriju, Igauniju, Rumāniju, Zviedriju, Franciju, Spāniju, Lietuvu, Portugāli un Slovākiju.

Slimo govju gaļa nonākusi arī 20 tirdzniecības vietās Polijā, bet pēc tam atsaukta no turienes.

Arī Db.lv jau ziņoja, ka saskaņā ar The Guardian vēstīto Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas.