Jaunākais izdevums

Nīderlandes atbildīgie dienesti atsaukuši 11 tonnas zirga gaļas, kas pērn valstī ievesta no Francijas.

Lai gan gaļa bija atbilstoši marķēta kā zirga gaļa, tā nebija piemērota patēriņam, jo daļa gaļas iegūta no dzīvniekiem, kurus zinātnieki bija izmantojuši, lai iegūtu vakcīnas pret trakumsērgu un citus serumus.

Policija decembrī Francijas dienvidos veica virkni arestu, saņemot informāciju, ka 200 zirgi, tostarp 60 farmācijas uzņēmumam Sanofi piederoši lopi, nonākuši lopkautuvēs un šo dzīvnieku veterinārie sertifikāti tikuši viltoti.

Laika posmā no 2013. gada janvāra līdz oktobrim pieciem Nīderlandes uzņēmumiem piegādātas aptuveni 11 tonnas zirga gaļas, tostarp, iespējams, arī aizdomīgās izcelsmes gaļa, teikts Nīderlandes pārtikas drošības dienesta NVWA izplatītajā apziņojumā.

Šī gaļa pēcāk tikusi pārdota restorāniem kā zirga gaļa, un no tās gatavota arī dzīvnieku barība.

«No 11 tūkst. kilogramu mēs esam atraduši aptuveni 1000,» pavēstīja dienesta pārstāvis. «Teju ar 100% pārliecību var teikt, ka pārējā gaļa tikusi apēsta.»

Nīderlandes Veselības ministrija informējusi parlamentu, ka risks sabiedrības veselībai bijis «ļoti ierobežots vai pat vispār nav pastāvējis,» jo dzīvnieki tikuši nokauti Eiropas Savienības standartiem atbilstošās lopkautuvēs.

Jau vēstīts, ka Eiropu pērn pāršalca tā dēvētais zirga gaļas skandāls, kad atklājās, ka miljonos produktu, kas bija marķēti kā liellopu gaļas izstrādājumi, sastāvā ir arī zirga gaļa.

Dažās Eiropas valstīs zirga gaļa netiek lietota uzturā, savukārt citās, tostarp Beļģijā, Francijā, Spānijā un Itālijā, zirga gaļa tiek plaši patērēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO, VIDEO: Zirgzandalēs zirgi turpmāk būs kā svinību viesi

Laura Mazbērziņa, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Negodīgais zirga gaļas tirgotājs nonāk aiz restēm

Dienas Bizness, 09.04.2015

Nīderlandes tiesa otrdien piesprieda divarpus gadu cietumā bijušajam gaļas vairumtirgotājam Villijam Seltenam (pa labi), kuram piederošie uzņēmumi krāpās, vairāk nekā 300 tonnu zirga gaļas uzdodot par tīru liellopu gaļu. Viņš kļuvis par pirmo 2013. gada Eiropas zirga gaļas skandālā iesaistīto cilvēku, kurš nonācis aiz restēm.

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divus gadus pēc zirga gaļas skandāla, kas pāršalca visu Eiropu, reālu cietumsodu saņēmusi tajā iesaistīta persona. Skandāls atklāja daudzas nepilnības Eiropas Savienības (ES) pārtikas aprites un kvalitātes uzraudzības sistēmā, liekot to pārskatīt un ieviest stingrākus kontroles mehānismus, lai turpmāk patērētāji varētu būt droši, ka uz viņu šķīvjiem nonāk tas, kas ir norādīts uz iepakojuma. Tomēr kritiķi uzskata, ka uzraudzības sistēmai jābūt vēl stingrākai, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Nīderlandes tiesa otrdien piesprieda divarpus gadu cietumā bijušajam gaļas vairumtirgotājam Villijam Seltenam, kurš klientiem pārdeva lielu daudzumu zirga gaļas, kas oficiālajos dokumentos bija uzrādīta kā liellopu gaļa. Tiesa viņu atzina par vainīgu krāpniecībā – rēķinu, marķējumu un pavadzīmju viltošanā. Prokuratūra prasīja negodīgo uzņēmēju sodīt ar pieciem gadiem cietumā.

V. Seltenu aizturēja 2013. gada maijā jeb dažus mēnešus pēc tam, kad visā Eiropā bija uzliesmojis «viltotās» gaļas skandāls, jo vairākās valstīs pārtikas produktos tika atklāta zirga gaļa, kas nebija norādīta uz iepakojuma. Tiesībsargājošās iestādes apgalvo, ka divi nīderlandietim piederoši uzņēmumi laikaposmā no 2011. līdz 2012. gadam pārdevuši 336 tonnas zirga gaļas kā simtprocentīgi tīru liellopu gaļu, vēsta dutchnews.nl.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotos saldētos maltās gaļas pīrādziņos konstatēta zirga gaļas piejaukums, tādēļ pīrādzīņi izņemti no tirdzniecības, paziņojusi Anglijas Pārtikas standartu aģentūra.

Papildināta no 3. rindkopas ar SIA Matss komentāru.

Zirga gaļa nav minēta sastāvdaļu sarakstā, tādēļ tai nevajadzētu būt šajā produktā, norāda aģentūra. Pīrādziņi tirgoti ar zīmolu Galdiņ klājies.

Rauga mīklas konditorejas pusfabrikāti ar zīmolu Galdiņ, klājies! tiek ražoti SIA Matss un domāti lielveikalu ceptuvēm un HORECA klientiem Eiropā. «Mēs faktiski esam situācijas ķīlnieki,» db.lv skaidroja SIA Matss valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis.

Gaļu saldēto mīklas izstrādājumu pildīšanai SIA Matss saņēmis no Rēzeknes gaļas kombināta un marķējis atbilstoši piegādātāja dokumentos norādītajai informācijai. «Pārtraucām līgumu ar šo piegādātāju, tikko saņēmām informāciju par incidentu,» atzina I.Skrebelis. Ar klientu Lielbritānijā viss esot nokārtots, kompensējot viņam zaudējumus. Uzņēmuma vadītājs norādīja, ka incidents bijis jau pirms kāda laika, taču tikai tagad, kad viss jau nokārtojies, nonācis publiskajā telpā. Viņš uzsvēra, ka šāda veida produkcija vietējā tirgū netika piegādāta, tāpēc Latvijas patērētājiem nav jāsatraucas. Turpmāk uzņēmums sola pievērst vairāk uzmanības tam, kāda ir piegādātāju reputācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Eiropas patērētāju organizācija: vēl viens zirga gaļas skandāls «klauvē pie durvīm»

LETA--EURACTIV, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan apritējis gads, kopš Eiropu pāršalca zirga gaļas skandāls, situācija būtībā nav mainījusies un Eiropu varētu satricināt līdzīgs skandāls, paziņojusi Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC).

Pērn zirga gaļas skandāls uzliesmoja, izskanot informācijai, ka zirga gaļa daudzos produktos uzdota par liellopu gaļu. Reaģējot uz šo situāciju, Eiropas Komisija (EK) solīja pastiprināt kontroles un palielināt soda apmērus, lai nekas līdzīgs nevarētu atkārtoties.

2013.gada martā EK nāca klajā ar rīcības plānu, kurā tika paredzēts biežāk pārbaudīt gaļas paraugus, biežāk veikt iepriekš nepieteiktas kontroles gaļas apstrādes rūpnīcās, kā arī noteikt bargākus sodus tiem, kas sniedz nepatiesu informāciju, un izveidot brīdināšanas sistēmu.

Taču nesen Eiropas Parlamenta (EP) komiteja noraidīja priekšlikumu, kas paredzēja pieprasīt pārstrādātas gaļas izcelsmes marķējumu. Savukārt soda naudas paaugstināšanu vēl apspriež EP un dalībvalstu ministri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Zirga gaļas skandāls veicinājis gaļas aizvietotāju tirdzniecību

Dienas Bizness, 15.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pagājušā gada zirga gaļas skandāla tūkstošiem mājsaimniecību ir pārgājušas uz gaļas aizvietotāja Quorn lietošanu, apgalvojis ražotājs, kura produktu pārdošanas apjoms gada laikā pieaudzis par 20%, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Skandāls izcēlās gandrīz pirms gada, jo atklājās, ka zirga gaļa izmantota plašā gaļas produktu klāstā. 12 mēnešu laikā pēc nepatīkamā atklājuma daudzi cilvēki esot pārgājuši uz proteīna pārtiku.

Quorn Foods apgalvojot, ka produkcijas pārdošanas apjoms 2013.gadā pieaudzis par 13%, sasniedzot 12 miljonus britu mārciņu. Pērnā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, pārdošanas apjoms pieaudzis par 20%.

Zirga gaļas skandāla centrā Īrijā bija kompānija ABP. Tās rūpnīcā bija ražoti burgeri, kuros Pārtikas drošības dienests atklāja 29% zirga gaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD: Zirgu gaļas piejaukums Galdiņ klājies pīrādziņos varēja būt no Polijas subproduktiem

Žanete Hāka, 07.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veicis pārbaudi SIA Maiznīca Kursa, kas ražo pīrādziņus Galdiņ, klājies! un kuru pildījumā Lielbritānijā tika konstatēta zirgu gaļas klātbūtne virs 1 %, informēja dienesta pārstāve Ilze Meistere.

Pārbaudē PVD konstatēja, ka izejviela – Termiskā desa pīrāgiem, kas izmantota produkta ražošanā, saņemta šā gada 16. janvārī no SIA Rēzeknes gaļas kombināts. Pārbaudot tās izsekojamību, PVD secina, ka produkts satur cūkgaļu, kas uzņēmumam piegādāta no Dānijas, liellopu gaļu, kas iegūta SIA Rēzeknes gaļas kombinātā un liellopu plaušas, kas piegādātas no Polijas. Visticamāk, zirgu gaļas piejaukums varēja būt Polijas izcelsmes gaļas subproduktos, pieļauj PVD.

No šīs izejvielas 18. un 22. janvārī saražoti pīrādziņi un, neskaitot kompāniju Monolith UK, produkta partija piegādāta vēl vienam Lielbritānijas uzņēmumam Monolith UK ar SIA Maiznīca Kursa vienojusies par konkrētās pīrādziņu partijas atsaukšanu no tirdzniecības un norakstīšanu. PVD SIA Maiznīca kursa uzdevis atsaukt produktus arī no otra Lielbritānijas uzņēmuma un par veiktajiem pasākumiem informēt PVD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pieprasa norādīt pārstrādātos produktos lietotas gaļas izcelsmi

Žanete Hāka, 11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlamenta deputāti pieprasa norādīt izcelsmes valsti gaļai, kas ir pārstrādātu produktu, piemēram, cīsiņu, pelmeņu vai saldētās picas sastāvā, informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Pašlaik izcelsmes valsts obligāti jānorāda tikai svaigai liellopu gaļai. Viņi aicina Komisiju izstrādāt atbilstošas izmaiņas tiesību aktos, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos pēc zirga gaļas skandāla un citiem gadījumiem, kad pārtikas produktu tirgū notikusi patērētāju maldināšana.

Rezolūcijā, ko EP pieņēma ar 460 balsīm par, 204 pret un 33 atturoties, deputāti mudina Komisiju izdarīt secinājumus no 2013.gadā veiktās izpētes un izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, lai pieprasītu obligāti norādīt izcelsmes valsti gaļai, ko lieto kā sastāvdaļu pārstrādātos produktos, nodrošinātu vairāk pārredzamības pārtikas ķēdē, labāk informētu ES patērētājus un tādējādi atjaunotu viņu uzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm – zirgaudzēšana – patlaban piedzīvo brīdi, kad profesionalitāte ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Jo bagātāka valsts, jo vairāk zirgu. šī sakarība ir spēkā arī mūsdienās, pārliecināts Juris Astičs, 3 vītolu staļļi vadītājs

Juris Astičs secina: «Vērtējot pēc šāda kritērija, Latvijas bagātākā daļa ir pie mums, Latgalē, jo te ir visvairāk zirgu – ap 4000. Otra bagātākā vieta – Rīgas apkārtne, kur mīt ap 2000 rikšotāju.»

Latvijā kopumā ir ap 11 tūkstošiem zirgu. Visi – šķirnes, sporta, darba, jauni, veci. Diem- žēl to skaitam arvien ir tendence samazināties. Palie- linoties to cilvēku skaits, kas iegādājas sev vienu zirgu, taču nevis darbam, bet priekam, izvēlas zirgu kā gleznu, teic staļļu vadītājs.

Nosacīti zirgus varot iedalīt trijās daļās, skaidro J. Astičs. Apmēram puse ir tā sauktie praktiski pielietojamie zirgi, kurus nodarbina tūrisma nozarē, pasākumu rīkošanas biznesā, veselības uzlabošanai, mājsaimniecībā u.c. 25% ir tādu, kurus iegādājas turīgi ļaudis un tur zirgu staļļos pie profesionāla kopēja, apciemojot rikšotāju retumis. Atlikusī ceturtdaļa ir augstas kvalitātes sporta zirgi un zirgi tirdzniecībai. Speciālists vērtē, ka no tiem Latvijas līmenim augsti profesionāli ir daži simti, starptautiskā līmenī vērtīgi daži desmiti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aicina ieviest obligātu izcelsmes valsts norādi ES gaļas un piena marķējumā

Žanete Hāka, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā atkārtoti aicina ieviest obligātu izcelsmes valsts norādi ES ražotajai gaļai un pienam, informē EP.

Deputāti norāda, ka obligāts marķējums palīdzēs saglabāt patērētāju uzticēšanos pārtikas produktiem, nodrošinot to piegādes ķēdes pārredzamību.

Marķējumam ar izcelsmes valsts vai vietas norādi jābūt obligātam attiecībā uz visu veidu ES ražoto dzeramo pienu, piena produktiem un gaļas produktiem, saka EP deputāti.

Lai labāk informētu Eiropas patērētājus, ņemot vērā zirga gaļas skandālu un citus krāpšanās gadījumus, kā arī, lai uzlabotu pārredzamību visā pārtikas ķēdē, izcelsmes valsts marķējumam jābūt obligātam arī attiecībā uz gaļu apstrādātos produktos, teikts tekstā, ko EP pieņēma 422 balsīm par, 159 pret un 68 atturoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās

Aiga Ārste - Avotiņa, "Amrop" vadošā partnere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Tautas gudrību - reputācijas sardzē!

Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni, 2018. gada augustā, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija,atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem, kas nerimtīgajā cīniņā par mūsu valsts reputācijas atjaunošanu nebaidās ne no kā. Pat ne no riska izskatīties pēc tādiem, kas paši šo reputāciju tā drusciņ piešķiebj.

Tai dramatiskajā laikā, kad mūs no posta glāba Mīļais Lāčuks, formāli pazīstams kā Valdis Dombrovskis, valsts reputācija bija iebraukusi tikpat kā pilnīgā tā kā drusku riska zonā. Atgādināšu, paša premjera kundzes un premjera padomnieces kunga biznesa kredītiņu neveiksmīgais liktenis varēja pabojāt cienījamo ģimeņu naktsmieru un – ak šausmas! – pat valsts reputāciju. Kredīti iefasējās portfelītī un pārceļoja uz citu banciņu. Cik un kurš tieši uz to nopelnīja, bet kurš – ietaupīja, palika smalki iekūņots. Mūsu mīļā Brūnā Lācīša cīņu biedris Pelēkais Vilciņš toreiz Finanšu ministrijas vārdiem pauda: «Atbildot uz Jūsu jautājumu par VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas paketi, kurā ir nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, informējam, ka, atbilstoši starp VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un AS Rietumu banka noslēgtajam uzņēmuma pārejas līgumam, līgumā ietvertie nosacījumi ir komercnoslēpums un nav atklājami bez Rietumu bankas piekrišanas,» – un draudi novērsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vienmēr esmu uzskatījis, ka esmu nepiemērots šim amatam pēc savām rakstura īpašībām, tā ka es izslēgtu to, pat ja tiktu nominēts. Es labprāt nāktu darīt Ministru prezidenta darbu, nevis prezidenta,» to, atbildot uz jautājumu, vai kādreiz vēlētos ieņemt Latvijas prezidenta amatu, žurnālam Ir atzinis Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijā (EK), attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Man tas nāktos ļoti grūti. No vienas puses, tas darbs neprasa daudz, no otras - prasa ļoti daudz manā skatījumā. Tev ir jābūt nācijas ētiskajam spogulim. Tā tomēr man šķiet smaga atbildība, un tas nav man,» par prezidenta amatu izteicies Piebalgs.

Vaicāts, vai pēc pilnvaru termiņa beigām, redz sevi biznesā, viņš atbildējis: «Es tiešām neko neesmu domājis, vienīgi - varbūt varētu kādā augstskolā lasīt lekcijas. Biznesā? Pirmkārt, man tad būtu jāprasa ētikas komisijas atļauja. Divus gadus ir liegums, kas, manuprāt, ir O.K., lai nenolec par ātru no zirga. Bet, jāsaka godīgi, komisāri ir nodrošināti. Var atļauties kādu laiku arī nezināt, ko darīs. Es nebūšu izmisis cilvēks, kas staigā gar Daugavu. Bet tas, ka es būšu mājās, ir pilnīgi skaidrs.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāju Jāni Boktu

Lelde Petrāne, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galdiņ Klājies zīmola

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Investīcijas un aktīva starptautiskā darbība-tekstilnieku veiksmes stūrakmeņi

Vēsma Lēvalde, 14.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki ražotāji ne vien eksportē produkciju, bet iegādājušies radniecīgus uzņēmumus ārvalstīs, veido tur veikalu tīklus un pārstāvniecības. Augsta konkurētspēja panākta, ieguldot produktu un tehnoloģiju attīstībā, ar radošu mārketingu un drosmi integrēt ražošanā zinātnes sasniegumus. Raksturīga tendence – sadarbība ar dizaineriem, sezonālu kolekciju veidošana. Ierobežota darbaspēka pieejamība veicina mazu, taču eksportspējīgu uzņēmumu attīstību reģionos.

Līderis ir «zirgā»

Tekstilrūpniecība viena no pirmajām Latvijā mainīja priekšstatu par nozaru robežām, integrējot tekstilražošanu, ķīmisko rūpniecību un zinātni. A/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) ir simbols šai «žanru» saplūšanai. Nākotnes mērķis valmieriešiem ir ambiciozs – kļūt par Eiropas ietekmīgāko stikla šķiedras produktu un izstrādājumu ražotāju un piegādātāju, atklāj VSŠ valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns. VSŠ šā gada deviņu mēnešu neto apgrozījums ir sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma pastāvēšanas laikā – 46,97 milj. lati, kas ir 21% liels pieaugums pret attiecīgo laika posmu 2012.gadā. VSŠ aplēses rāda, ka 2013.gada neto peļņa sasniegs 3,65 milj. latu, par 28% pārsniedzot 2012.gada auditēto neto peļņu. Neto apgrozījums varētu sasniegt 61,13 milj. latu. «Lai noturētu izaugsmi, jābūt aktīviem, jāinvestē jaunās tehnoloģijās un attīstībā. 2013.gadā esam paplašinājuši darbību un palielinājuši konkurētspēju starptautiskajos tirgos ne tikai ar trešās stikla kausēšanas krāsns darbību, bet arī ar kompānijas, tagad Valmiera Glass UK Ltd., iegādi Anglijā,» atklāj A.O.Brutāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir pastiprinājis kontroles saistībā ar produkcijas marķējumiem pēc plaši izskanējušā zirga gaļas skandāla, tikmēr kopumā iezīmējoties arvien aktuālāka tendence par gaļas izcelsmi produkcijā, šodien žurnālistus informēja Pārtikas un veterinārā dienesta ( PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova.

«Pamatproblēma ir krāpšanās no ražotāju puses. Turklāt nenotiek tikai krāpšanās, bet arī falsifikācija. Patlaban ne tikai Latvijā, bet arī citviet Baltijā un Eiropā aktualizējas vēl viena problēma - nekur neparādās informācija, kur paliek citu sugu dzīvnieku, ne tikai zirgu, gaļa. Te ļoti svarīgs ir gatavā produkta izsekojamības un marķēšanas jautājums,» sacīja Marčenkova.

Viņa gan neprecizēja, par kādu sugu dzīvnieku gaļu ir runa, bet norādīja, ka daudziem patlaban tirdzniecībā esošiem produktiem būtu jāizvērtē esošais nosaukums.

«Būtu jāizvērtē, vai produktiem vispār ir pareizi veidots nosaukums - vai tas ir gaļas produkts, vai izstrādājums. Viena lieta ir gaļas definīcija saskaņā ar Higiēnas regulu un pavisam cita lieta - gaļas definīcija kontekstā ar marķējuma informāciju. Ja produktā izmantotas vairākas izejvielas, tām visām jābūt norādītām uz marķējuma. Protams, ka ražotājam zemākas pašizmaksas dēļ izdevīgāk lietot iespējami lētākās izejvielas, taču vēlreiz uzsveru, ka tām jābūt uzrādītām uz marķējuma,» sacīja PVD pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīze trešdien paziņojusi, ka šobrīd nav tādu apstākļu, lai Francija piegādātu Krievijai pirmo karakuģi Mistral.

«Republikas prezidents paziņoja, ka, neskatoties uz izredzēm uz pamieru, kas vēl ir jāapstiprina un jāievieš, pašlaik nav attiecīgo apstākļu, lai Francija piegādātu pirmo karakuģi,» paziņoja Francijas prezidenta birojs.

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs jau paziņojis, ka Francijas lēmums Krievijai nav nekāda traģēdija.

«Protams, tas ir nepatīkami un piedod papildu spriedzi sadarbībai ar mūsu franču partneriem, bet tā nav traģēdija,» paziņoja Borisovs.

Francija 2011.gadā piekrita pārdot Krievijai par 1,2 miljardiem eiro divus modernus helikopteru bāzes kuģus. Pirmais no tiem būtu jāpiegādā oktobrī vai novembrī, otrs - 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Francijas futbola izlase otro reizi vēsturē kļūst par pasaules čempioniem

LETA, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Francija ieviesīs stingrus ierobežojumus cīņā ar Covid-19

LETA--DPA/BBC, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Francijā no piektdienas līdz vismaz 1.decembrim būs spēkā stingri ierobežojumi, īpašā uzrunā tautai trešdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Makrons brīdināja, ka jaunais koronavīruss izplatās ātrumā, kādu neparedzēja pat vispesimistiskākās prognozes.

Francijā otrdien tika reģistrēti vairāk nekā 500 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi 24 stundu laikā, kas ir jauns rekords.

Francijā kopš pandēmijas sākuma miruši vairāk nekā 35 000 Covid-19 pacientu un vairāk nekā pusi no intensīvās aprūpes nodaļu gultasvietām tagad aizņem Covid-19 pacienti.

Franciju, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, skāris jaunā koronavīrusa otrais vilnis, kas, jau tagad skaidrs, būs daudz smagāks nekā pirmais, norādīja Makrons.

No piektdienas cilvēkiem Francijā būs ļauts pamest mājas tikai, lai dotos uz darbu, lai saņemtu medicīnisko palīdzību, lai iegādātos pārtiku un citas pamata nepieciešamības preces, kā arī lai sportotu. Cilvēkiem būs jāaizpilda speciāla forma, kurā pamatota dzīvesvietas atstāšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Še tev bija sociālisms jeb Dzīvē viss ir citādāk

Didzis Meļķis, DB žurnālists, 16.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā tik populārā kreisā ideoloģija beidzot sāk rēķināties ar dzīves realitāti, kas tā pati tirgus loģika vien ir

Pirms divarpus gadiem politikas un ekonomikas apskatnieki varēja rakstīt slejas un pēcāk arī grozīt acis, cik vien tīk – Francijas vēlētājiem bija skaidrs, ka sociālistu ielaišana Elizejas pilī atrisinās viņu skaudrākās dilemmas – kā dzīvot un tērēt pa vecam, nedarot neko, lai pelnītu pa jaunam. Ir pagājis samērā nenozīmīgs laika sprīdis, un kas notiek? Francija reformējas brīvā tirgus virzienā, un prezidenta partejiskajai piederībai ar to nav nekāda sakara.

Fransuā Olands varētu būt kaut vai komunists, dzīves realitāte viņu būtu piespiedusi rīkoties. Likumsakarība ir vienkārša – ja brīvajam tirgum neļauj darboties, tad par dažādiem dzīves pabērniem visai drīz nespēs parūpēties ne valsts, ne arodbiedrības, ne viņi paši. Iespējamie scenārija attīstības varianti arī ir zināmi – uzspļaut visādiem grūtdieņiem, jo par viņiem tik un tā nekad patiesībā nav bijusi runa; turpināt ideoloģiski pareizo retoriku, bet darīt, kā vajag, vai arī atzīt, ka esam maldījušies un turpmāk tā vairs nedarīsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vjačeslavs Dombrovskis: Ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem

Vjačeslavs Dombrovskis, domnīcas Certus vadītājs, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā parādījās Latvijas nodokļu sistēmai glaimojoša ziņa. Pēc Tax Foundation (ASV domnīca) vērtējuma, Latvijas nodokļu konkurētspēja tika novērtēta ka otra konkurētspējīgākā OECD valstu vidū. «Latvijai izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi,» zibenīgi reaģēja Finanšu ministrijas preses dienests. «Tikai investīcijas turpina spītīgi neieklausīties indeksā,» savā tviterierakstā ironiski atbildējis Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tiesa, paziņojums parādījās teju vienlaikus ar preses virsrakstiem par strauji sarūkušajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijā. Un tas ir fakts. Piemēram, pavisam nesen apvienotā DNB/Nordea banka arī paziņoja par savu lēmumu par nodokļu rezidences valsti izvēlēties Igauniju.

Kāpēc ārvalstu investīcijas negrib sadzirdēt pozitīvās ziņas? Tāpēc, ka ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem, iedziļinās un ir spējīgi nošķirt, ko katrs indekss nozīmē un ko tas nenozīmē. Virsrakstu līmenī Igaunijai ir pirmā vietā, Latvijai – trešā, bet tādas valstis kā Francija un Itālija ieņem pēdējās vietas. ASV ieņem piekto vietu no gala. Cik lielā mērā nodokļu konkurētspēja noteic, ka kāds investors izvēlēsies Latviju, nevis Franciju?

Ilustrēšu ar piemēru no kādas citas jomas. Latvijas viesnīcas cenu ziņā, neapšaubāmi, ir konkurētspējīgākas nekā Francijas un Itālijas viesnīcas. Ja kāda Hotel Foundation domnīca uztaisītu reitingu, kurā par pamatu būtu cenu konkurētspēja, Latvija noteikti ierindotos topa augšgalā. Bet vai tas būtu iemesls dziļai sajūsmai? Diez vai. Mēs labi zinām, ka tūristiem Francija un Itālija ir daudz interesantākas, neskatoties uz viesnīcu cenām, jo tām ir liels piedāvājums. Parīze, Roma, Florence, Venēcija – pasaulslavenas pilsētas, vēsturiskais mantojums, muzeji, atmosfēra. Viesnīcu cenas varētu būt samērā nozīmīgs faktors izvēle starp Itāliju vai Franciju. Taču pat tad, ja kāda Rīgas viesnīca samazinās savu cenu uz pusi, diez vai tas pārliecinās cilvēku, kurš plāno doties uz Parīzi, mainīt savu lēmumu un Francijas galvaspilsētas vietā doties uz Rīgu. Mēs neesam vienā svaru kategorijā. Mēs tiešā veidā nekonkurējam ar Parīzi un Romu. Taču mēs tieši konkurējam ar Tallinu un Viļņu, un šajā konkurencē viesnīcu cenām ir būtiska nozīme!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas galvaspilsētā Parīzē ūdens līmenis Sēnā piektdien sasniedzis augstāko līmeni pēdējos 30 gados, un dienas gaitā, domājams, sasniegs sešus metrus virs normas, brīdinājuši meteorologi.

Gatavojoties plūdiem, slēgta Luvra un Orsē muzejs, kuros evakuēta daļa mākslas darbu.

Plūdos Francijā un Vācijā pēdējās dienās dzīvību zaudējuši vairāk nekā desmit cilvēki un tūkstoši bijuši spiesti pamest savas mājas. Plūdi skāruši arī Poliju un Beļģiju.

Nedēļas nogalē daudzviet Eiropā, sākot no Francijas un beidzot ar Ukrainu, tiek prognozētas jaunas lietavas.

Francijas prezidents Fransuā Olands plūdu smagāk skartajos apgabalos plāno izsludināt ārkārtas stāvokli, kas ļaus izmantot ārkārtas fondus palīdzības sniegšanai.

Valsts dzelzceļa kompānija SNCF slēgusi līniju, kas Parīzē iet gar Sēnas krastu.

Paralēli laikapstākļu izraisītajiem transporta ierobežojumiem Francijā trešo dienu turpinās arī dzelzceļa darbinieku streiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru