Mazais bizness

FOTO, VIDEO: Zirgzandalēs zirgi turpmāk būs kā svinību viesi

Laura Mazbērziņa, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Tādējādi zirgu biznesu papildinājis arī atpūtas vietas piedāvājums. Tagad Zirgzandaļu viesiem pieejama mazā pirts māja, lielā godu māja un lapenīte dīķa krastā. «Šeit viss ir veidots daudzfunkcionāls - lai var izmantot dažādiem mērķiem. Piemēram, mazā viesu māja var kalpot gan kā ģimenes brīvdienu māja vai nelielu viesību vieta, gan arī kā pirts. Arī lielā godu māja sākotnēji tika veidota ar domu, ka ziemā tur notiks zirgu treniņi, bet vasarā tiks rīkotas balles. Vēlējos cilvēkiem piedāvāt ekskluzīvu variantu ar milzīgo laukakmeņu mūra namu, kura grīdu klāj baltas jūras smiltis, un gara acīm redzēju kāziniekus basām kājām tur lecot un dejojot, bet cilvēkus šī ideja tik ļoti neaizrāva. Biju spiesta ieklāt grīdu, un tad sapratu, ka izdevīgāk būs to grīdu nevis divas reizes gadā klāt iekšā un ņemt ārā, bet atstāt. Un turpināt ar zirgiem jāt ārā jebkuros laika apstākļos, bet lielo māju atvēlēt tikai viesiem,» stāsta Sandra.

Zirgi kā bērni

Saimniecības izveidē nav piesaistīta Eiropas nauda, vien privāti līdzekļi, pārdodot visus citus saimniecei piederošos īpašumus. Zeme šeit ir Pierīgas saimniecības mērogiem krietni daudz - 14 hektāri. Bet arī zirgu ir daudz - 18. «Smejos, ka esmu daudzbērnu māmiņa. Man ir astoņpadsmit bērni. Viegli nav, bet galā tiekam. Jautājums par mīļāko zirgu nav ētisks, jo kura mamma tad teiks, ka viens bērns mīļāks par citiem. Bet visīpašākie man ir divi - pirmais zirgs un zirdziņš, kas pie manis ir piedzimis,» atklāj Sandra. Pirmais zirgs viņai esot jau 25 gadus. Teju sasniedzis 30 gadu vecumu, viņš šogad atstājis šīs zemes ganības. Zirga mūža ilgums vidēji ir 25 līdz 30 gadi.

Nopirkt zirgu neesot problēmu, taču tās rodas, tiklīdz jārunā par uzturēšanu, jo tad sākas laika un naudas patēriņš. Izmaksas nav mazas, turklāt tās atkarīgas arī no tā, vai zirga īpašnieks zirgu tur svešā stallī vai savā. Viena zirga uzturēšana Pierīgas staļļos mēnesī izmaksā aptuveni 200 eiro. «Nekustamā īpašuma nodoklis, ganību apsaimniekošana, barība, pakaiši, veterinārārsts, kalējs, ikdienas apkopšana, staļļa inventārs. Tas viss kopumā tāpat ir lētāk nekā aizvest zirgu uz svešu stalli, bet dzīve gan ir mierīgāka, ja neesi ikdienā ar staļļa problēmām apkrāvies,» teic S. Zaiceva. Pašu zirgu cenas atkarīgas no daudziem aspektiem: zirga sagatavotības pakāpes un darba spējām, ciltsrakstiem, veselības stāvokļa, hobija jātniekiem svarīgs arī raksturs un zirga izskats. Zirgus laukos dažkārt vēl varot nopirkt par 1 500 eiro, bet vidēji iestrādāta zirga cena ir ap 5 000 eiro.

Zirgzandalēs zirgi ir dažādi un pa dažādiem ceļiem nākuši – sākumā tie meklēti laukos, lai būtu ar nosvērtāku psihi nekā sporta zirgi un derīgi iesācēju izjādēm. Tad iepirkti sportiskāki brašuļi nopietnākiem treniņiem. Zirgi glābti no čigāniem, iegūti bez maksas, jo iepriekšējie saimnieki vairs nav varējuši par saviem dzīvniekiem parūpēties un meklējuši tiem labas mājas.

Tikpat dažādi, cik zirgi, ir arī cilvēki, kas šurp brauc. Visvairāk šeit viesojas rīdzinieki, bet brauc arī no attālākām vietām un laukiem. «Jā, tādi laiki pienākuši, ka lauku cilvēkam jābrauc uz Rīgu pajāt ar zirgu, jo vietējie lauksaimnieki vai kaimiņonkulis zirgus vairs netur,» saka S. Zaiceva. Zirgzandalēs ļoti jūtams, ka vasaras otrā pusē Latvijā sabrauc cilvēki no Krievijas. «Mums ir ikgadēji klienti no Maskavas un citām lielajām Krievijas pilsētām, kuri dzīvo ne tikai tur, bet arī Jūrmalā, Amerikā un citur. Mūs apciemo arī citi ārzemnieki, bet ar viņiem pagrūti sastrādāties pašu ceļošanas specifikas dēļ - nevar atrast ceļu, nevar saplānot laiku, pēdējā brīdī atceļ rezervācijas, domā, ka atbraucot uz izjādi, uzreiz varēs rikšot, kaut nemāk zirgu vadīt,» saka Sandra. Zirgzandaļu apmeklētāju vecumi ir ļoti dažādi – jaunākajam, kurš patstāvīgi sēdējis zirga mugurā, bijuši vien 9 mēneši, bet vecākajai kundzei šogad - 89 gadi.

Nosaukums nav radies uzreiz

Sākotnēji Zirgzandaļu nosaukums bijis Extreme Zirgi. «Toreiz mani sajūsmināja mežonīgā romantika - jāt pa naktīm, auļot pa pļavām, lauzties ar zirgu caur džungļiem, tas bija patiešām ekstrēmi. Pirmie klienti tā bailīgi jautāja - varēs arī pajāt mierīgi, pa taciņām? Tāpēc arī žigli nomainīju nosaukumu,» stāsta S. Zaiceva. Nosaukums Zirgzandales radies kā žurnālistisks triks - izveidot kaut ko īpatnēju, uzmanību piesaistošu. Sandras tagadējā īpašumā reiz atradās mežsarga māja ar nosaukumu Zandeļi, savienojot to ar zirgiem radās Zirgzandales.

Par savu biznesu Sandra teic: «Man tas ir sajūtu bizness. Un vispār jau es to pat par biznesu negribu saukt. Tas ir veids, kā es dzīvoju. Nemāku dzīvot mierīgi un rāmi rušināties kādā šaurā lauciņā. Ne brīdi neesmu apsēdusies pie galda un plānojusi, kur un kā izdevīgāk ieguldīt, es to visu redzu un izdaru procesā. Un viss, ko esmu dzīvē darījusi līdz šim, man šeit ideāli noder».

S. Zaiceva 20 gadus strādājusi presē, īpaši pievēršoties psiholoģijas un cilvēku komunikācijas tēmai, bijusi galvenā redaktore stila žurnālā Deko, nodarbojusies ar privātu interjeru dekorēšanu. Tagad viņa saviem klientiem piedāvā ne tikai gaumīgi iekārtotas telpas, bet arī dekoratora pakalpojumus kāzām vai privātām ballītēm. «Saviem zirgiem esmu teikusi, ka viņi tagad varēs tikai ganīties pļavā un skaisti izskatīties, vai ierasties pie viesiem kā ciemiņi, jo uzturēšanu viņiem pelnīsim ar svētkiem,» smejas Sandra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dārgakmeņi uz lauka

Daiga Laukšteina, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēti nekad labu zirgu neatdošu, saka ceturtās lielākās zirgaudzētavas Latvijā saimniece Iveta Janelsiņa

Pati bijusi jātniece, piedalījusies sacensībās, nu audzē šķirnes dzīvniekus un ar tiem iepazīstina arī bērnus no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

Zirgi Allažu vizītkarte ir vismaz kopš 1973. gada, kad te no Jaunpils pārnāca strādāt zirgkopībā un jāšanas sportā ar labu vārdu pazīstamā Austra Melbārde. Un sākās nopietns treniņu darbs. Tolaik arī 11 gadus vecajam meitēnam – I. Janelsiņai – iemirdzējās acis. Jau 46 gadus vecos notikumus Druvu saimniece tur gaišā atmiņā, jo Allažos bija spēcīga komanda un viņa arī sāka nopietni nodarboties ar jāšanas sportu. Arī tolaik bija pieejami labi zirgi, lai gan ne tik daudz ievesto no ārzemēm kā tagad. «Sporta meistara kandidātu es izpildīju, līdz meistaram drusku pietrūka,» teic I. Janelsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti izaugsmes treneri ar klientu strādā kabinetā, savukārt Nīderlandes Bert Hellinger institūta koučs Mariona Latūra (Marion Latour) konsultē gan kabinetā, gan stallī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

M. Latūra savā darbā novērojusi, ka nereti cilvēki ir sevi pazaudējuši un vēlas atkal savienoties, bet vairs nezina, kā to izdarīt. «Vajadzīga neliela palīdzība. Iesaistot zirgus, palīdzu cilvēkiem labāk saprast sevi un atklāt savu īsto potenciālu,» viņa saka. Runājot par to, kā sajust sevi labāk, speciāliste iesaka iet dabā un būt kontaktā ar zirgiem. Viņa uzskata, ka dzīvnieki šādiem mērķiem ļoti palīdz. «Zirgi labi palīdz noteikt, kāds ir cilvēka potenciāls. Barā var redzēt, ka līderis ļoti labi zina, kurš kurā jomā ir labs. Piemēram, kad ārā ir auksts, daži zirgi precīzi zina, kur atrast barību, un visi pārējie viņiem seko. Viņi rosina citiem atklāt savu potenciālu, arī cilvēkam. Te iesaistos es un «tulkoju», ko saka zirgs,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Burtnieku zirgaudzētavas lielākais lepnums – Aromāts

Kristīne Stepiņa, 06.11.2019

Tagad jau sešus gadus uzņēmuma vadības groži ir Jāņa Juraša un viņa sievas Ilonas rokās.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienā no lielākajām un vecākajām Latvijas zirgaudzētavā kūsā dzīvība – āra aplokos ganās ķēves ar kumeliņiem, manēžā notiek jāšanas treniņi, bet jaunuzceltajā karuselī pēc fiziskajām aktivitātēm braši atsoļo sporta zirgi.

Burtnieku zirgaudzētava ir dibināta 1941. gadā, kad ir uzbūvēti staļļi, 1999. gadā tā tika pārveidota par SIA Burtnieku zirgaudzētava. Laikā, kad tā piedzīvoja ziedu laikus, uzņēmumu vadīja Valda un Jānis Juraši. Pēc viņu aiziešanas aizsaulē, zirgaudzētava piedzīvoja visnotaļ grūtus laikus, jo saimniekošanu bija pārņēmis vecākais dēls, kuram tā padevusies ne pārāk veiksmīgi. Tagad jau sešus gadus uzņēmuma vadības groži ir jaunākā dēla – Jāņa Juraša un viņa sievas Ilonas rokās. Pateicoties viņu apņēmībai un darba spējām, kā arī mīlestībai pret zirgiem, saimniecībā ir atjaunots ievērojamais zirgus skaits un gleznainā vietā – pašā Burtnieku ezera krastā plānots atjaunot Burtnieku kausa konkursa izcīņas tradīciju un jau nākamgad rīkot sacensības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu staļļa Dabas zirgi īpašniece Līga Broduža gatavojas sava biznesa renesansei.

Dabas zirgu sēta atrodas klusā mežmalā dziļi Plakanciema mežārēs Ķekavas novadā. Mežs. Pļavas. Upe. Klusums. Lauku mājas. Zirgu bars Pierīgai neraksturīgajā ainavā ierakstās lieliski. Īpatnības dēļ vēsturiski šo apkaimi sauc par Mežiniekim, bet mūsdienās teritorija apvieno divas apdzīvotas vietas – Plakanciemu un Mellupus. Daļa zemes, kur ganās zirgi, ir Līgas un Raimonda Brodužu saimniecība Mežauļi, bet pārējās zemes Līga nomā. Tā kā zirgiem ir jāēd bioloģiski daudzveidīgos zālājos, tiem jāganās dabiskās pļavās. Dabiskums un ekoloģisks dzīvesveids gan stallī, gan ģimenē ir Brodužu sakoptās sētas pievienotā vērtība.

Uzelpošana

Pašlaik stallis kā bizness piedzīvo otro elpu, stāsta Līga. Tā drīzāk ir nevis otrā elpa, bet uzelpošana, ļaujot gaisam dziļi piepildīt plaušas, pēc domas stalli slēgt. Stallī mītošo zirgu īpašnieki, kuri uzticējuši savus zirgus Līgai, jau bija atraduši jaunas mājvietas saviem dzīvniekiem, tomēr Līga izlēma staļļa darbību turpināt. Tāpēc iecere mesties muižas atjaunošanā Vidzemes pusē pagaidām atlikta malā. Līga vada arī Dabas zirgu biedrību, ar kuras palīdzību piedalās dažādos projektos. Dabas zirgu stallis iesaistījies arī projektā Proti un dari, kura mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt iesaisti izglītībā, apgūt arodu. Projekta mērķa grupa ir tie 15 līdz 29 gadus vecie jaunieši, kuri nemācās un nestrādā. «Tur ir ielu bērni, jaunieši no internātskolām, jaunieši ar īpašām vajadzībām. Doma ir tāda, ka uz stalli atbrauc šie jaunieši, reāli dara fizisku darbu – tīra stalli, šeptējas ar zirgiem. Šajā projektā nav neviena bērna, kas nebūtu īpašs kādā veidā, un varbūt kāds no viņiem paliks šeit strādāt,» stāsta Līga. Savukārt sadarbībā ar Ķekavas pašvaldības sociālo dienestu Līga Dabas zirgos cenšas izveidot deinstitucionalizācijas pakalpojumu – aicinot pie sevis visdažādākās sociālā riska grupas, šiem cilvēkiem dodot iespēju zirgu sētas vidē pavadīt veselu dienu. «Viņi varētu darboties lauku vidē, aprūpēt dārzu. Patiesībā nav nekādas nozīmes tam, kas te beigās varētu tikt saražots – svarīgs ir process. Vēlamies veidot permakultūras dārzu, nelielā apjomā bioloģiski audzēt dārzeņus un tirgot tiešās pirkšanas pulciņā Ķekavā,» par ieceri stāsta Līga. Tas saskanētu ar videi draudzīgu saimniekošanu, kas Dabas zirgos ir jau pašlaik. Liels mērķis ir uzbūvēt pulcēšanās ēku, ko Līga jau iedēvējusi par jātnieku māju – tā kļūtu par vietu, kur pavadīt laiku saimniecības viesiem, jo pašlaik visas aktivitātes notiek Līgas ģimenes mājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Fragments no intervijas

Tagad sākas cīņa par nākamā perioda Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā nākamajā periodā dzīvosim. Pēc Brexit bažas bija ļoti lielas, ka gaidāms samazinājums, bet tagad redzam, ka plānots 13,6 % pieaugums tiešmaksājumiem visā periodā. Tas nav tas, ko gribam, bet tā nav arī darvas karote medus mucā. Tas dos 202 eiro par hektāru, tagad ir 160 eiro/ha, bet vidēji Eiropā – 269 eiro/ha. Vismaz izlīdzināšanas process turpināsies. Ja atskatāmies, ka šis process sākās ar 39 eiro/ha, tad šobrīd ir labāks rādītājs, nekā bija. Šo rezultātu izdevās panākt, jo gan ierēdņi, gan zemkopības ministrs un premjers daudz tikušies ar Eiropas komisāru Hoganu un pārliecinājuši par mūsu taisnību. Visvairāk naudas klāt dabūjušas Baltijas valstis, Bulgārija un Portugāle. Mēs nevarētu daudz paust satraukumu. Daļa jau tagad saka, ka nesamierināsies ar piedāvājumu. Bet patīkami, ka vienota nostāja ir Baltijas valstīm, laba sadarbība ir ar Višegradas grupu, ko vada Ungārijas zemkopības ministrs, un Poliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Kalifornijas štatā 2023.gada 1.janvārī stāsies spēkā aizliegums tirgot un ražot kažokādas un preces no kažokādām.

Kalifornija ir pirmais ASV štats, kas pieņēmis šādu aizliegumu.

Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms parakstīja likumprojektu 12.oktobrī. Jaunais likums arī aizliedz dzīvnieku izmantošanu cirkos. Izņēmumi ir kaķi, suņi un zirgi. Uz rodeo šoviem šis aizliegums neattieksies.

Kalifornijā arī turpmāk būs atļauts valkāt kažokādas, tikai tās vairs nebūs iespējams iegādāties štata teritorijā. Izņēmums būs govs ādas un veselas briežu, aitu un kazu ādas, ko joprojām varēs tirgot Kalifornijā.

Aizliegums arī neattieksies uz apģērbiem un lietām, kas tiek izmantotas reliģiskās ceremonijās, piemēram, kažokādas cepurēm, ko mēdz valkāt hasīdisma piekritēji, ziņo ASV mediji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Izklaides parks Lietuvā mērķē uz latviešu auditoriju

Armanda Vilcāne, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rauboņu parks Lietuvā šogad piedzīvojis vērienīgu rekonstrukciju un uzsācis reklāmas kampaņu Latvijā. Izklaides parks atrodas 90km attālumā no Rīgas un ir lielākais šāda veida parks Baltijas valstīs. Dodoties uz Rauboņiem, iespējams apmeklēt gan dinozauru parku, zoodārzu un muižas muzeju, gan pārbaudīt izturību Tarzāna takā un dažādās atrakcijās.

Viens no izklaides parka līdzīpašniekiem Valdas Tamuļonis atzīst, ka ģeogrāfiski parks atrodas latviešiem ļoti izdevīgā vietā, izklaides vietu labprāt apmeklē arī vietējie. «Mūsu auditorija ir gan latvieši, gan lietuvieši. Latvijā savus pakalpojumus reklamējam jau otro gadu, taču šā gada kampaņa ir krietni plašāka. Sapratām, ka reklāmām Latvijā ir liela atdeve, tāpēc šogad tām pievērsām lielāku uzmanību,» stāsta V.Tamuļonis, piebilstot, ka Rauboņu parks piedāvā ļoti plašu pakalpojumu klāstu, kas, visticamāk, arī pievilina latviešu tūristus. «Cenšamies piesaistīt klientus, piedāvājot plašas izvēles iespējas - vēlamies panākt, lai cilvēkiem nevajadzētu braukt uz trīs dažādām vietām, bet visu interesējošo viņi varētu atrast vienā. Cik man zināms, Latvijas parki nepiedāvā tik plašu pakalpoju klāstu, ar to mēs atšķiramies,» uzskata V.Tamuļonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Labdarības veikalu tīklam Otrā Elpa jauna vadītāja

Zane Atlāce - Bistere, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada marta labdarības veikalu tīklu "Otrā Elpa" vadīs Liene Reine - Miteva, kuras uzdevums būs veicināt un izkopt ziedošanas un dalīšanās kultūru Latvijā, kā arī veidot sadarbību ar citiem uzņēmumiem, organizācijām un inciatīvām ar līdzīgiem mērķiem un vērtībām.

"Esmu pagodināta pievienoties uz vērtībām balstītā, stiprā komandā, kurā katrs no darbiniekiem apzinās savu lomu lielajā kopbildē. Komanda ir enerģiska un aizrautīga, mans uzdevums ir šo uzturēt šo garu, stiprinot uzņēmuma vērtības. Vēlos būt par paraugu citiem uzņēmējiem un vienlaicīgi būt gan būt labs darba devējs, nodrošināt pelnošu uzņēmumu un arī darīt labu, īstenojot savus sociālos mērķus ar pārliecību, ka var savienot biznesu ar pozitīvu pārmaiņu radīšanu un sociālo problēmu risināšanu. Aicinājums uzņemties labdarības veikalu tīkla vadību ir lieliska iespēja pierādīt sevi jaunā un aizraujošā amatā," atzīst L.Reine - Miteva.

Iepriekš viņa strādājusi Eiropas Komisijā, finanšu institūcijā "Altum" un bijusi Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja. Galvenā pieredze iegūta darbojoties komunikācijas, vadības, un mārketinga jomā, pēdējos pāris gadus saistīta ar sociālo uzņēmējdarbību Latvijā. Jaunajai vadītājai ir Nansī Lorēnas Universitātes (Francija) maģistra grāds jurisprudencē. "Daudzu gadu pieredze uzņēmējdarbības sektorā un ilgstoša darbošanās mārketingā noderēs labdarības veikalu tīkla "Otrā Elpa" vadībā," uzskata jaunā vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Dziednieces sirds bizness

Laura Mazbērziņa, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziedniece Kate Ansone jau daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem, kā arī vada savu izveidoto sporta klubu un biedrību Sport De Lux.

Sport De Lux piedāvā jāšanas apmācības, zirgu un jātnieku sagatavošanu sportam, zirgu piemeklēšanu klientiem, transporta pakalpojumus, pasākumu un sacensību rīkošanu, fizioterapiju cilvēkiem un zirgiem, mentālos treniņus, dziedniecības un aktīvā tūrisma pakalpojumus. K. Ansone ir starptautiski sertificēta dziedniece un daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem. «Darbības laikā dzīve mani ir savedusi kopā ar nozares speciālistiem. Adatu terapeite zirgiem Jasmīne Vaincīrla no Vācijas Latviju apmeklē gandrīz 15 gadus. Viņa strādā ar zirgu metabolisko sistēmu, izmantojot austrumu metodes un izpratni par enerģētiskajiem procesiem ķermenī. Jasmīne galvenokārt sabalansē enerģijas plūsmu meridiānos un ļauj ķermenim pašam ieņemt savu dabisko stāvokli. Stefija Vatsa no Lielbritānijas ir kiropraktiķe, dzīvnieku fizioterapeite un masiere. Stefija darbā ar zirgiem apvieno visas šīs metodes un strādā aptuveni stundu ar katru dzīvnieku, tiekot līdz dziļākajiem fiziskajiem līmeņiem. Darbā ar cilvēka fizisko ķermeni daudz esmu mācījusies no fizioterapeitiem Anitas Elksnes un Aigara Fadejeva,» stāstīja K. Ansone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Komentāri

Pievienot komentāru