Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.
Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.
“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.
Aiz minētā pirmā trijnieka cenu pieauguma ziņā esot kokapū kucēni, kuru vērtība palēkusies par 181%. Vēl kavaliera karaļa Čārlza spaniela vērtība savukārt augusi par 177%, angļu springerspaniela - par 174%, jorkšīras terjera – par 171%, Kavapū – par 164% un labradora retrīvera – par 158%.Pamatā šādu bildi nosakot pieprasījums un piedāvājums. Cilvēkiem vairāk laika pavadot mājās, rodas nepieciešamība pēc kompanjona. Tāpat pandēmija var radīt priekšratu, ka būs vairāk laika parūpēties par kādu jaunu mājdzīvnieku.
Tiek ziņots, ka pieprasījums pasaulē audzis arī pēc kaķiem, zaķiem, seskiem un daudziem citiem dzīvniekiem. Rezultātā tajā pašā Apvienotajā Karalistē uz katru mājdzīvnieku sludinājumu aprīlī un maijā esot bijuši 400 pircēji, ziņo “Pets4Homes”. Šis skaits, vasarā mazinoties ierobežojumiem, esot sarucis līdz 200. Tiesa gan, pār Eiropu veļoties vēl vienam pandēmijas vilnim, tas atkal esot atsācis augt.“Bloomberg” vēl piebilst, ka “University of York and the University of Lincoln” savā nesenajā pētījumā atklāja, ka mājdzīvnieki - vai tie būtu truši, grauzēji vai pat rāpuļi – pandēmijas apstākļos mazinājuši vientulības sajūtu. Zirgi, suņi un kaķi esot nodrošināja vislielāko komfortu, lai gan arī cilvēku emocionālā saikne ar putniem un jūrascūciņām neesot bijusi tālu aiz muguras.
Pieprasījuma lavīna
Šāds mīluļu bums radījis pieprasījuma lavīnu gan pēc šādas attiecīgās barības, gan dzīvnieku rotaļlietām, aksesuāriem un veterinārās aprūpes pakalpojumiem. DB jau ziņojis, ka mājdzīvnieku industrija vairāku pēdējo gadu laikā ir bijusi neticami spēcīga, un Covid-19 tai ir bijis gluži kā degviela. Mājdzīvniekiem mūsdienās ir tendence dzīvot ilgāk, kur palīdz tas, ka tiem ir iespēja tikt klāt gan kvalitatīvai barībai, gan veselības aprūpei, ko liela daļa saimnieku arī tiem cenšas nodrošināt. Laiki ir mainījušies. Agrāk mājdzīvnieki atradās tikai kaut kur sētā, kur tagad tie jau atrodas iekšā mājā un pat - ļoti ticams – gultā.
Palielinoties dzīvnieku vecumam, veselības aprūpes izdevumi mēdz augt. Te var vilkt zināmas paralēles ar Rietumvalstu sabiedrību kā tādu. Iepriekšēji 60 gadi bijuši raksturīgi ar to, ka attīstītajās valstīs ģimenēs bija mazāk bērnu un dzīves ilgums ievērojami audzis (un kādā brīdī var pienākt doma bērna vietā paņemt, teiksim kaķi vai divus). “Euromonitor International” rēķina, ka globālais dzīvnieku barības un produktu tirgus, izņemot to veselības aprūpi, šogad būs aptuveni 138 miljardu ASV dolāru vērtībā (trīs gados tas būšot audzis par piekto daļu).
Liela daļa šī tirgus izaugsmes esot vērojama tieši internetā. Rezultātā, piemēram, digitālā šāda mazumtirgotāja Chewy akcijas vērtība Ņujorkas biržā šogad ir pieaugusi par 150%.
Tiek lēsts, ka šīs industrijas apmērs 2022. gada būs palielinājies par 12% līdz 155 miljardiem ASV dolāriem.“Pets at Home Group” apkoptie vēl arī dati liecina, ka Apvienotajā Karalistē suņa dzīves laikā šim mīlulim, neskaitot medicīniskos izdevumus, tiekot iztērēti gandrīz 17 tūkst. sterliņu mārciņas (18,8 tūkst. eiro). Savukārt kaķim tie esot 7,5 tūkt. līdz 10 tūkt. mārciņas (8,3 līdz 11 tūkst. mārciņas).
Arī riski
Jāteic, ka aktuālais mājdzīvnieku bums sev līdzi nes arī zināmus risku. Ja pandēmijas ekonomiskais robs tomēr ir dziļāks un ilgāks, tad šādi dzīvnieki var ciest, jo uz to rēķina var būt vērojamā kāda ietaupīšana. Arī “Bloomberg” atgādina, ka iepriekšējās finanšu krīzes laikā daudzas finanšu grūtību māktās ģimenes diemžēl pameta savus dzīvniekus. Tāpat pandēmija kādā brīdī beigsies, kas var pēkšņi daudziem likt nonākt pie atklāsmes, ka uzņemtās saistības pret mājdzīvniekiem pildīt ir grūtāk nekā domāts (mājdzīvniekam laika paliek mazāk).Šogad var izcelt arī mājdzīvnieku iegādes krāpniecības shēmu aktualizēšanos. Kur ir pieprasījums, tur ir ari piedāvājums – diemžēl dažkārt arī ne tas labākais. Tas var darboties aptuveni tā: internetā tiek piedāvāti, piemēram, šķirnes kucēni par 500 eiro, kur attiecīgi to it kā pārdevēji sākotnēji ir draudzīgi un interesentiem sūta dažādas bildes un citu informāciju. Galu galā krāpnieki vēlas, lai tiem tiek pārskaitīt nauda par šādu kucēnu piegādi, kuri, protams, reāli nekad netiek piegādāti. Var tikt prasīta arī kāda arvien papildu nauda, piemēram par kādu mistisku apdrošināšanu vai jaunu problēmsituāciju, jo šajā shēmā ir jau notikusi emocionāla iesaistīšanās; var arī notikt draudēšana ar policiju, piemēram, par šādu maksājumu laicīgu neveikšanu. The Wall Street Journal izceļ tūkstošiem šādus mājdzīvnieku apkrāpšanas gadījums faktiski visās pasaules malās un raksta: “šiem krāpniekiem galvenais ir jauki attēli, kuri bieži vien no sociālajiem tīkliem paņemti bez to īsto īpašnieku atļaujas.” WSJ vēl piebilst, ka pandēmija nozīmējusi arī reālu mājdzīvnieku zādzību palielināšanos.
