Foto: dinozoo.lv

Vai meklē savam mājdzīvniekam barību, kas ne tikai remdē izsalkumu, bet arī veicina tā ilgtermiņa veselību un vitalitāti? Royal Canin ir pasaulē atzīts zīmols, kas vairāk nekā pusgadsimtu velta padziļinātiem pētījumiem, lai radītu augstākās kvalitātes barību suņiem un kaķiem. Par to, kāpēc Royal Canin produkciju iesaka veterinārārsti un kā tās zinātniskā pieeja nodrošina precīzi pielāgotu uzturu katra mīluļa unikālajām vajadzībām atkarībā no šķirnes, vecuma un veselības stāvokļa, stāsta Dino Zoo speciāliste - kinoloģe Tatjana Bodricka.

Kāpēc augstas kvalitātes barība ir svarīga tava mīluļa veselībai?

Mājdzīvnieka uzturs ir viens no stūrakmeņiem ilgam mūžam, labai veselībai un kopējai labsajūtai. Lai gan tirgū pieejams plašs barību klāsts, ne visas ir vienādi vērtīgas. Profesionāla, augstas kvalitātes barība, kādu piedāvā Super Premium klases zīmoli, tiek izstrādāta, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem par dzīvnieku uztura vajadzībām.

Mūsdienās mājdzīvnieku saimnieki kļūst arvien prasīgāki, meklējot saviem mīluļiem ne tikai pilnvērtīgu, bet arī dabisku un ētiski ražotu barību. Tajā pašā laikā atrast zīmolu, kas ir vienlīdz atbildīgs gan pret dzīvnieku, gan pret planētu, var būt patiesi sarežģīti. Tieši tāpēc arvien lielāku uzticību iegūst Vācijas ģimenes uzņēmums Josera. Vairāk par Josera zīmola unikālo pieeju barības ražošanā un kāpēc šī zīmola barība ir izcila izvēle mīluļa veselībai, raksta turpinājumā stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāda ir Josera zīmola pieeja mājdzīvnieku barības ražošanā?

Josera ir Vācijā bāzēts ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 80 gadu pieredzi mājdzīvnieku uztura jomā. Zīmola pamatā ir dziļa pārliecība, ka augstākās kvalitātes uzturam ir jābūt saskaņā ar atbildību pret dabu. Šī filozofija balstās uz diviem galvenajiem principiem – nodrošināt "tīru sastāvu" mīluļa bļodiņā un uzturēt "tīru sirdsapziņu" attiecībā uz ražošanas ietekmi uz vidi.

• Tīrs sastāvs: Josera savās receptēs neizmanto kviešus, soju, piena produktus, kā arī nekādas mākslīgās krāsvielas, aromatizētājus vai konservantus. Zīmols īpaši lepojas ar DLG (Vācijas Lauksaimniecības biedrības) sertifikātu, kas apliecina izcilu ražošanas un sastāva kvalitāti.

Foto: freepik.com/Freepik

Jauna kucēna ienākšana ģimenē ir viens no priecīgākajiem, bet arī atbildīgākajiem notikumiem. Taču tieši rūpīga sagatavošanās ir galvenais priekšnoteikums, lai jaunais ģimenes loceklis justos gaidīts un aprūpēts jau no pirmās dienas. Lai topošajiem saimniekiem palīdzētu šajā procesā, ar padomiem, ko obligāti iekļaut kucēna starta komplektā, dalās Dino Zoo veikals un eksperte, suņu skolas vadītāja un kinoloģe Tatjana Bodricka.

Drošība un komforts: pirmie soļi mājokļa pielāgošanai

Pirms kucēns sper savu ķepu pāri mājas slieksnim, ir būtiski sagatavot vidi tā, lai tā būtu gan droša, gan arī ērta. Tas nozīmē ne tikai novākt bīstamus priekšmetus, bet arī izveidot kucēnam savu personīgo zonu, kurā tas varēs justies pasargāts un netraucēts.

Latvijas mainīgie laikapstākļi un straujā gaisa temperatūras pazemināšanās rudenī ir signāls, ka saimniekiem jāpievērš pastiprināta uzmanība savu četrkājaino draugu komfortam. Īpaša vērība nepieciešama, ja suns pagalmā uzturas lielāko dienas daļu neatkarīgi no laikapstākļiem. Ar praktiskiem padomiem, kā sagatavoties ziemas sezonai, lai mīlulis justos labi un būtu pasargāts, dalās Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāpēc ir tik svarīgi sagatavot suņu būdu ziemai?

Atbilstoša mājvieta pagalmā ir galvenais faktors, kas pasargā dzīvnieku no hipotermijas un apsaldējumiem, pat ja sunim ir biezs kažoks. Pat visrūdītākajiem suņiem, kas ikdienā uzturas ārā, nepieciešama sausa, no vēja pasargāta vieta, kur patverties no nokrišņiem un atgūt spēkus.

Daudzi saimnieki praktizē modeli, kur mīlulis daļu laika pavada ārā, bet nakti vai īpaši sliktos laikapstākļos – iekštelpās. Tomēr arī šādā gadījumā āra mājvietai jābūt tehniskā kārtībā, jo sunim var rasties nepieciešamība tajā patverties jebkurā dienas laikā.

Neatkarīgi no tā, vai suņu būda tiek izmantota pastāvīgi vai tikai kā pagaidu patvērums, ir svarīgi veikt tās tehnisko revīziju pirms sala iestāšanās. Nedrīkst paļauties, ka vasarā funkcionējusi mītne būs derīga arī ziemā. Saimniekiem rūpīgi jāpārbauda:

Skolu ēdināšana nav tikai izglītības vai sociālās politikas jautājums. No uzņēmēju skatupunkta tas ir stratēģisks lēmums par Latvijas nākotnes darbaspēku, veselības izmaksām un ekonomikas konkurētspēju.

Mēs bieži mēdzam runāt par cilvēkkapitālu – par izglītību, digitālajām prasmēm, inovācijām –, bet tā pamats ir veselība. Taču jāsāk ir no bērnības. Bērna spējas koncentrēties, mācīties un attīstīt savas prasmes sākas ar kvalitatīvu un sabalansētu uzturu. Ja šis pamats ir vājš, cieš arī pārējais. Veselīgs uzturs kā ekonomikas jautājumsUzņēmēji ikdienā izjūt sabiedrības veselības ietekmi uz produktivitāti. Hroniskas slimības, darbnespēja, priekšlaicīga darba tirgus pamešana – tās nav abstraktas problēmas. Tās tieši ietekmē uzņēmumu spēju augt un konkurēt. Tas pats attiecas uz demogrāfisko situāciju, jo bērni dzimst arvien mazāk, tāpēc viņu dzīves kvalitāte ir prioritāra valsts attīstībai. Ja jau skolas vecumā bērniem tiek nodrošināts sabalansēts uzturs ar samazinātu pievienotā cukura un sāls daudzumu, ar kvalitatīvām izejvielām, ilgtermiņā mēs mazinām veselības riskus. Tas nozīmē vairāk veselīgi nodzīvotu gadu, augstāku darba ražīgumu un mazāku slogu veselības aprūpes sistēmai. Ja bērns ir paēdis, tad viņam ir vieglāk koncentrēties mācībām un ārpusskolas nodarbībām, tādējādi viņš spēj kvalitatīvāk augt un attīstīties. No uzņēmēju perspektīvas tā ir atbildīga un tālredzīga ekonomikas politika, jo rūpes par bērniem jau no mazotnes nozīmē veselīgāku un uz izaugsmi vērstu nākotni.

Agrolats Grupas uzņēmumu saimē ietilpstošās SIA Tērvete food zīmols Druvas saldējums plāno fokusēties uz eksporta attīstību un paplašināt produktu klāstu četrkājainajiem mīluļiem, intervijā atklāj Tērvete food izpilddirektore, valdes locekle Evita Štrausa un Tērvete food ražotnes vadītāja-tehnoloģe Aiva Knapše

Fragments no intervijas

Kādas ir saldējuma garšu tendences tirgū?

A.K: Interesanti ir tas, ka klasika gadu gaitā nav mainījusies. Vēl joprojām ļoti daudziem cilvēkiem patīk vienkāršs plombīra saldējums, un mājās to ēd, piemēram, ar ievārījumu vai citām piedevām. Ar tām tendencēm ir tā, ka ir modes uzplūdi. Ir tendences dažādām augļu garšām. Šobrīd, manuprāt, arī pistāciju ir viena no tām, kas ir diezgan pieprasīta.

E.Š: Patiesībā vēlmes un pieprasījums pēc dažādības nāk no eksporta tirgiem. Pēdējos trīs gadus ļoti aktīvi strādājam, pārveidojot Druvas saldējumu, lai mēs būtu pieprasīti arī ārpus Latvijas. Diezgan ilgi esam bijuši lokāli zināmi, taču neesam bijuši eksportā. Divus gadus strādājam pie produktu sortimenta. Ko mēs izdarījām – meklējām, kā mēs ar piedāvājumu varam atbildēt tendencēm, kas ir saldējums ar mazāk cukura, piena alternatīvas saldējums (mums ir rīsu piena saldējums), kā mēs varam ražot dažādus vegāniskos sorbetus. Mēs ražotnē ieviesām bioloģisko sertifikāciju, lai, starptautiskā izstādē pie mums atnākot potenciālajam klientam vai partnerim, mēs varam atbildēt tām vajadzībām, kas ir aktuālas. Tāpat saldējums suņiem šobrīd ir tas, kas mums dod zināšanas, kā radīt saldējumu bez pievienota cukura. Mums bija apzināts gatavošanās ceļš, lai mēs varētu startēt starptautiski un tad arī atbildēt tendencēm. Tas ir mājasdarbs. Pat ja mūsu klienti lielveikalā neredz tās iespējas, tad mums šeit ražotnē un ražotnes veikalā klienti var daudz plašāk to baudīt un nogaršot.

Biznesa augstskolā Turība ir izstrādāta uztura programma, ko veidojuši Latvijā vadošie nozares speciālisti sadarbībā ar ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem.

“Uztura programma veidota atbilstoši jaunajam Uztura speciālista profesijas standartam, un tajā integrēti mūsdienīgi studiju priekšmeti, kas ietver arī mākslīgā intelekta pamatu apgūšanu, lai jaunie speciālisti jau varētu to izmantot savā profesionālajā darbā. Studiju programma ir jauna, kas nozīmē, ka arī viss aprīkojums un mācību materiāli ir mūsdienīgi. Šī ir profesionālā bakalaura programma, līdz ar to pēdējais mācību gads ir paredzēts praktiskai pieredzei, un, absolvējot programmu, students kļūst par ārstniecības personu,“ uzsver bakalaura programmas “Uzturs” direktore, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande.

Studentiem tiks nodrošināta iespēja apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes darbam ar mūsdienīgām veselības aprūpes tehnoloģijām un metodēm speciāli aprīkotās mācību telpās. Studiju laikā mācību process tiks pietuvināts darba vidē balstītām situācijām, piemēram, topošie uztura speciālisti zināšanas apgūs ne tikai auditorijās, kad tiek modelētas situācijas ar pacientu, bet arī prakses laikā ārstniecības iestādēs, gūstot profesionāli svarīgu pieredzi darbā ar pacientiem. Pirms tiks modelēti pacientu "case study", studenti apgūs pamatīgu teorētisko zināšanu bāzi, kas ļaus tiem labāk orientēties tālākajās studijās un darbā. “Šāda veida infrastruktūra ir ļoti svarīga, jo tā nodrošina, ka studenti apgūst prasmes un iemaņas reālos darba apstākļos. Tas palīdz studentiem sagatavoties darbam veselības aprūpes jomā, iegūstot pieredzi darbā ar reāliem pacientiem un situācijām,” skaidro G.Bīlande.

Nīderlandes lauksaimniecības korporatīvs "Royal Cosun" plāno Lietuvā būvēt augstas kvalitātes augu izcelsmes olbaltumvielu ražotni, paziņoja Lietuvas ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūra "Investuok Lietuvos".

Ieguldījuma vērtība un potenciālais darbinieku skaits pagaidām nav publiskots, teica "Investuok Lietuvos" pārstāve Raminta Kēžele-Navaļinskiene.

"Šis ir stratēģiski svarīgs ieguldījums, kas apliecina Lietuvas kā ilgtspējīgas un progresīvas ražošanas centra pozīciju," sacīja ekonomikas un inovāciju ministrs Edvīns Grikšs.

"Investuok Lietuvos" norādīja, ka Kauņas brīvā ekonomiskā zona ir izvēlēta kā potenciālā ražotnes atrašanās vieta.

Tā būtu daļa no "Cosun Protein" atzara, kas ražo "Tendra" zirņu proteīna izolātus.

"Royal Cosun" ražo augu izcelsmes pārtikas produktus un pārtikas sastāvdaļas, dzīvnieku barību un zaļo enerģiju. Uzņēmums sadarbojas ar 8000 audzētājiem, un tam ir 4500 darbinieku Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Pagājušajā gadā "Royal Cosun" kopējais gada apgrozījums pārsniedza trīs miljardus eiro.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Demogrāfija ir mūsu valsts galvenā ekonomiskā problēma nākotnē, un tā tieši ir atkarīga no dzīves dārdzības - pārtikas cenām, elektrības cenām un citiem faktoriem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns prof. Jānis Priede.

Ir notikusi FDP vadītāja rotācija, un šobrīd jūs vadāt institūciju. Vai tas nozīmē arī kādas izmaiņas FDP darba prioritātēs, metodēs?

Šobrīd tiks turpināts iesāktais darbs, jo vadītāja maiņa FDP patiesi ir rotācija, kuras priekšnoteikums ir tehnisks – iepriekšējai vadītājai Innai Šteinbukai beidzās šo pilnvaru termiņš, bet viņa paliek strādāt FDP. Piebildīšu, ka esmu ļoti priecīgs par padomes sastāvu. Šķiet, ka viens otru darbā ļoti labi papildinām, un pie tā mandāta, kas mums ir dots, arī pieturēsimies. Līdztekus gan ir jautājumi, kas man šķiet interesanti. Piemēram, aizsardzības izdevumi būs tēma, kurā vēlos iedziļināties, jo izdevumu apjoms strauji tiek palielināts, bet kā šo naudu tērējam? Cik lielā mērā tie ir izdevumi, kas veicinās Latvijas ekonomiku?

Ķīnas mākslīgā intelekta rīks “DeepSeek” ir radījis ievērojamu rezonansi tehnoloģiju nozarē, uzskatāmi parādot Ķīnas spēju konkurēt ar Rietumu mākslīgā intelekta uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiski modernus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus.

Tomēr šo popularitāti ir aizēnojis nesens drošības incidents – kiberdrošības pētnieki atklāja, ka “DeepSeek” datubāzes internetā bija pieejamas bez atbilstošas aizsardzības. Šādi incidenti ļauj nesankcionētām personām piekļūt lietotāju mijiedarbībai ar “DeepSeek”, potenciāli radot riskus gan personu privātumam, gan uzņēmumu drošībai.

Drošības incidenti, piemēram, “DeepSeek” gadījums uzskatāmi parāda, ka ir svarīgi izglītot lietotājus un nodrošināt skaidras vadlīnijas par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu. Organizācijām ir nepieciešams izstrādātas vadlīnijas par to, kādu informāciju drīkst un nedrīkst augšupielādēt mākslīgā intelekta rīkos, un šāda veida ieteikumi un skaidrojumi ir kritiski svarīgi ne tikai privātā sektora uzņēmumos, bet arī valsts pārvaldes iestādēs. Piemēram, nav pieļaujams, ka kāds darbinieks augšupielādē mākslīgā intelekta rīkā komercinformāciju, klientu personas datus vai citus ierobežotas pieejamības datus. Pieredze liecina, ka drošības incidenti bieži vien rodas cilvēcisko kļūdu dēļ, ne tikai sistēmu ievainojamību dēļ. Tādēļ ir svarīgi veidot izpratni par mākslīgā intelekta risinājumu ietekmi uz drošību un izstrādāt apmācību programmas un vadlīnijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Patiesībā, lai veidotu ilgtspējīgu digitālo kultūru, šī izglītošana būtu jāuzsāk jau skolu un augstskolu līmenī, lai ikvienas nozares jaunie speciālisti būtu sagatavoti strādāt drošā digitālajā vidē.

Viesnīcā "Royal SPA & Hotel Resort" Rīgā, Tērbatas ielā, atvērta "Olympic Casino" spēļu zāle un "OlyBet" sporta bārs, informē SIA "Olympic Casino Latvia" pārstāvji.

Investīcijas spēļu zāles un sporta bāra izveidē netiek atklātas.

“Olympic Casino ir azartspēļu un izklaides zīmols Baltijā ar vairākām lokācijām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un citviet Eiropā. Mēs piedāvājam ne tikai azartspēles, bet arī izklaides pieredzi. Jaunais kazino Tērbatas ielā ir nozīmīgs solis Rīgas centra attīstībā - šeit šāda veida izklaides iespējas ir ierobežotas, un mēs vēlamies šo vidi padarīt dinamiskāku un pieejamāku,” norāda Juris Celmārs, Olympic Casino Latvia un OlyBet Latvia valdes loceklis.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome šā gada 16.aprīlī atbalstīja atļaujas izsniegšanu SIA "Olympic Casino Latvia" spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai pieczvaigžņu viesnīcā "Royal SPA & Hotel Resort" Tērbatas ielā 73, pie Vidzemes tirgus.

Rīgā atklāta "Dr. Vet Group" veterinārā klīnika "Dr. Vet", informēja uzņēmumā.

Uzņēmums SIA VetCare pieder IAM Petcare Growth Fund - lielākajam veterināro klīniku investīciju fondam Centrālās un Austrumeiropas reģionā. Fonda pārstāvis uzsver, ka ienākšana Latvijā ir stratēģiski nozīmīgs solis.

“Visos tirgos, kuros esam ieguldījuši, redzam spēcīgus rezultātus – izaugsmi un klientu atgriešanos. Latvija jau ilgstoši ir bijis viens no ‘aizmirstajiem’ tirgiem lielo operatoru vidū, ar zināmu atpalicību veterināro pakalpojumu standartos. Mājdzīvnieki ir kļuvuši par ģimenes locekļiem, un saimnieki sagaida tādu pašu pakalpojumu līmeni kā pret saviem tuviniekiem. Mēs ar gandarījumu ieviešam Latvijā augstas kvalitātes veterināros pakalpojumus, spēcīgu klientu aprūpi, ieguldījumus aprīkojumā, tehnoloģiskos jauninājumus un profesionālās attīstības iespējas veterinārārstiem,” saka Aurims Martišausks, IAM Petcare Growth Fund partneris.

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu “Kārums” ar arbūza garšu.

Daļa no šī produkta pārdošanas ienākumiem tiks novirzīta labdarībai Latvijā – Bērnu slimnīcas kanisterapijas programmai “Ķepu terapija” un Kaķu palīdzības centram “Remi”, kas rūpējas par bezsaimnieku un bez aprūpes palikušajiem dzīvniekiem.

Kopējās investīcijas jaunā produkta izveidē un palaišanā tirgū ir ap 30 000 eiro.

"Mums ir īpašs gandarījums par sadarbību ar Latvijā radītās un starptautiski atzītās animācijas filmas “Straume” radošo komandu. Šajā kopprojektā mēs iemiesojām kopīgās vērtības arī produktā – gan tā garšā un izskatā, gan būtībā. Mēs patiesi lepojamies, ka ar katru pārdoto sieriņu varēsim arī palīdzēt – gan bērniem un viņu vecākiem slimnīcā, gan kaķiem, kuri vēl tikai gaida savas mājas,” komentē Ilva Veidemane, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja.

Atbalstot Latvijas sportistu dalību XXV Ziemas Olimpiskajās spēlēs Milānā-Kortīnā, LIDO ir uzsācis sadarbību ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK).

Sadarbības ietvaros LIDO sniegs praktisku atbalstu Latvijas olimpiskajai delegācijai un ar olimpisko kustību saistītiem projektiem līdz 2027. gadam. Atbalsta kopējais apjoms veido vairāk nekā 74 tūkstošus eiro.

“Augsti sasniegumi sportā balstās sistemātiskā, praktiskā atbalstā un kvalitatīvā, pilnvērtīgā uzturā. Ar šo partnerību LIDO sniedz reālu ieguldījumu sportistu ikdienā, atbalstot viņus ceļā uz Olimpiskajām spēlēm un apliecinot cieņu un apbrīnu pret viņu ieguldīto darbu,” saka LIDO valdes priekšsēdētaja Rita Auziņa.

Sadarbības centrā ir sportistu labsajūta, ikdienas atbalsts un kvalitatīvs uzturs kā būtiska augstu sasniegumu sporta sastāvdaļa. Katram no 68 Latvijas olimpiskās delegācijas sportistiem LIDO ikdienā nodrošinās ēdināšanu.

Kad runa ir par skaistu un veselīgu ādu, liela daļa cilvēku koncentrējas tikai uz kosmētiku un kopšanas līdzekļiem, taču patiesībā liela nozīme ir arī tam, ko mēs ēdam un kādus mikroelementus uzņemam. Uzturs tiešā veidā ietekmē ādas stāvokli, mitruma līmeni un elastību.

Barības vielas, kas nepieciešamas veselīgai ādai

Lai āda izskatītos starojoša, tai nepieciešamas noteiktas uzturvielas. Vitamīni, antioksidanti un taukskābes ir galvenie “skaistuma elementi”, kas darbojas šūnu līmenī.

C vitamīns ir būtisks kolagēna sintēzei – olbaltumvielai, kas uztur ādas tvirtumu un elastību. C vitamīns arī darbojas kā antioksidants, kas palīdz aizsargāt ādas šūnas no brīvo radikāļu ietekmes

.E vitamīns palīdz saglabāt ādas mitruma līmeni un pasargā no oksidatīvā stresa. Tas darbojas sinerģijā ar C vitamīnu, sniedzot dubultu aizsardzību.

Omega-3 taukskābes, ko iespējams uzņemt ar treknajām zivīm vai uztura bagātinātājiem, veicina ādas elastību, mazinot sausumu un lobīšanos.

Sadarbojoties biznesa augstskolas «Turība», Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra pētniekiem, izstrādāti pārtikas produkti lietošanai ekstremālos apstākļos.

Kā pirmais tos praksē izmēģināja latviešu uzņēmējs, alpīnists un zemessargs Juris Ulmanis ekspedīcijā Dienvidpolā, kas bija veltīta Ukrainas atbalstam.

«Ekstremālos apstākļos ir ļoti svarīgi sagatavoties un nodrošināties, ka līdzi ir paņemts viss nepieciešamais, turklāt uzturam ir jābūt maksimāli vieglam, ilgi uzglabājamam, drošam un, ideālā gadījumā, arī garšīgam,» stāsta «Turības» bakalaura programmas «Uzturs» direktore, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande.

Iniciatīva sadarbībai nāca no Zemessardzes, kas rosināja izstrādāt ekstremāliem apstākļiem piemērotu uzturu. Pārtikas inovācijas ir viens no Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra pētījumu tematiem – centra pētniekiem ir gan teorētiskas un praktiskas zināšanas, gan arī aprīkojums šādu pētījumu veikšanai.

Foto: Freepik / Anastasia Kazakova

Bērniņa laišana pasaulē ir milzīgs prieks – un vienlaikus tas ir milzīgs pārbaudījums un pārmaiņas visam sievietes ķermenim. Ne vienmēr izdodas iepriekšējo formu atgūt saviem spēkiem – tikai ar sabalansētu uzturu un fiziskām aktivitātēm. Kas var palīdzēt? Tā saucamais Mommy Makeover – krūšu palielināšana un vēdera plastika. Turpinājumā vairāk par to, ko tā var sniegt, kā arī par kādu pavisam īpašu piedāvājumu tieši māmiņām!

Plastiskā ķirurģija var palīdzēt

Lielu slodzi un pārmaiņas grūtniecības, dzemdību un tām sekojošās bērniņa zīdīšanas rezultātā piedzīvo divas sievietes ķermeņa zonas – vēders un krūtis. Ādai jāspēj izstiepties, kas var izraisīt, piemēram, strijas, savukārt pēc tam jāspēj atgriezties ierastajā izmērā. Un tas nebūt nav viegli – to ietekmē gan individuālas ķermeņa īpatnības, gan dzīvesveids, uzturs un iespēja pilnvērtīgi nodarboties ar sportiskām aktivitātēm.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka diemžēl ik gadu slimnīcām novirzītie vairāk nekā 700 milj. eiro – gandrīz 40 % no veselības aprūpes budžeta – tiek izmantoti, lai uzturētu vēsturiski izveidoto sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis nodrošinātu pacientiem vienlīdzīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Lai to mainītu, nepieciešami skaidri politiskie lēmumi un pārmaiņas slimnīcu tīkla un finansēšanas sistēmā.

“Efektīvas slimnīcu veselības aprūpes pamats ir mērķtiecīgi izveidots slimnīcu tīkls, kurā sabalansēts iedzīvotāju skaits, brauciena attālums, personāla kapacitāte un pietiekamas prakses iespējas, arī veselības aprūpes plāni krīzes situācijās un, visbeidzot, izmaksu efektivitāte," norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Šādu priekšlikumu kopums sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāts jau 2016. gadā, paredzot pakāpenisku optimizāciju līdz 2025. gadam. Taču ieceres nav īstenotas – 2018. gada reforma slimnīcu skaitu nemazināja un šobrīd Latvijā darbojas nevis 39, bet jau 41 slimnīca. Formāls dalījums līmeņos I–V nestrādā, jo praksē ir neskaitāmi izņēmumi, pielāgojoties katras slimnīcas faktiskajām iespējām. Rezultātā pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur attiecīgais pakalpojums netiek sniegts, lai gan citur līdzvērtīgā slimnīcā tas ir pieejams. Lai gan reforma arī paredzēja noteikt slimnīcām saistošas prasības, lai tās vispār drīkstētu sniegt noteiktus pakalpojumus, tas aizvien nav izdarīts, līdz ar to pakalpojumu kvalitāte atšķiras. Līdzīgi aizvien nav ieviesta kvalitātes rādītāju vērtēšana, ko bija plānots sasaistīt ar finansējumu.

2026. gada valsts budžets ir valstiski atbildīgs, sabalansēts un vērsts uz mūsu nākotnes drošību, Saeimā pirms balsojuma par nākamā gada budžetu teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš pateicās deputātiem par debatēm un norādīja, ka budžets sastāvēja no 490 deputātu priekšlikumiem un gandrīz 100 ministriju priekšlikumiem.

Politiķis atzīmēja, ka budžets veido drošāku Latvijas valsts iedzīvotāju nākotni. Viņš sacīja, ka iedzīvotāji noticējuši valsts drošības politikai, ekonomiskajai politikai, un to rādot ekonomiskās izaugsmes dati. Tagad svarīgākais nākotnē esot "nesalaist to visu dēlī", teica Ašeradens.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi - par 804,3 miljoniem eiro lielāki.

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta cenas kāpums vēl vairāk pievērš investoru uzmanību šim aktīvam.

Neskatoties uz to, ka zelts kopumā tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu, tomēr arī tā cena svārstās atkarībā no pasaules ekonomikas dinamikas, ģeopolitiskajiem notikumiem un tirgus pieprasījuma.

Investori parasti izvēlas zeltu kā nodrošinājumu pret inflāciju un finanšu tirgus svārstībām. Tomēr nevarētu apgalvot, ka tas ir pilnīgi drošs ieguldījums – zelta cenu ietekmē daudzi faktori, sākot no procentu likmju izmaiņām un beidzot ar globālo situāciju. Neraugoties uz to, ka zelts tiek uzskatīts par vienu no stabilākajiem ieguldījumiem, tā cena nav imūna pret tirgus svārstībām.

Pēdējo gadu griezumā, zelta cena ir sasniegusi rekordaugstu līmeni – pārsniedzot uz brīdi 3500 ASV dolārus par unci (31,1 grams), atspoguļojot pieaugošo investoru pieprasījumu un tirgus reakciju uz ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem faktoriem. Tomēr ikvienam investoram, kurš vēlas ieguldīt zeltā, jāpatur prātā – neviena investīcija nav bez riska.

Ventspils Digitālais centrs īstenos projektu “Planēta Zeme: vides resursu ilgtspējīga izmantošana”, kura ietvaros zinātnes centrā VIZIUM tiks izveidots jauns eksponāts “Planēta zeme”, kā arī uzlabota eksponāta “Projekciju tunelis” funkcionalitāte, tādējādi izglītojot VIZIUM apmeklētājus par vides resursu ilgtspējīgu izmantošanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un zemūdens pasauli.

Ņemot vērā straujās klimata pārmaiņas, ir svarīgi izglītot bērnus, jauniešus un sabiedrību kopumā par to, kā šo pārmaiņu sekas ietekmē dažādus dabas procesus pasaulē un tepat Baltijā. Tāpat ir būtiski vērst uzmanību uz to, cik svarīgi ir pasargāt Baltijas jūru no šīm klimata pārmaiņām, tādējādi saglabājot bioloģisko daudzveidību, aizsargājot piekrastes kopienas, stiprinot ekonomisko noturību un nodrošinot ilgtspējīgu nākotni reģionam.

Eksponāts “Planēta zeme”, kas atradīsies VIZIUM ekspozīcijas zāles centrā, kalpos kā mūsdienīga un alternatīva mācību metode, uzlabojot STEM izglītību un veicinot sabiedrības iedziļināšanos šajā aktuālajā tēmā.

Savukārt Projekciju tunelī, kur šobrīd ir iespēja apskatīt ziemeļblāzmu un košo zemūdens pasauli, pēc projekta īstenošanas apmeklētāji varēs interaktīvā veidā iepazīt Latvijas ūdeņos mītošās zivis. Ventspils zinātnes centrs VIZIUM tika atklāts 2022. gada jūnijā un līdz šim ir uzņēmis 389 000 apmeklētāju.

Nodarbināto kopskaits pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gadā pieaudzis par 5,6 tūkstošiem cilvēku, bet nodarbinātības līmenis – par 0,6 procentpunktiem. Bezdarba līmenis 2025. gadā bijis 6,99%, kas pēc būtības ir tas pats, kas bija gadu iepriekš.

Latvijā 2025. gadā nodarbināti bija 64,5% jeb 883,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2024. gadu, nodarbinātības līmenis nedaudz pieaudzis – par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,6 tūkstošiem. Lielākais nodarbināto skaita palielinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Jāpiebilst, ka vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem pērn arī bija nodarbināti 6,6 tūkstoši cilvēku, bet viņi kopējās tabulās un aprēķinos netiek ņemti vērā.

Atgūšanās pēc pandēmijas