NAP jāpiesaka karš birokrātijai 

Birokrātisko šķēršļu mazināšanai būtu jākļūst par vienu no jaunā Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. –2020. gadam virzieniem. Turklāt beidzot ir jānozīmē konkrēta institūcija un personas, kuras ir atbildīgas par NAP ieviešanu un tajā ierakstīto mērķu sasniegšanu.

Madara Fridrihsone, 22.11.2012
1/17

«Birokrātijas samazināšanas rezultātus var mērīt procentos no uzņēmēju laika, kas iztērēts papīru smērēšanai,» ierosina Dienas Biznesa galvenā redaktore Indra Lazdiņa.

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Mediji

To, pārstāvot DB Uzņēmēju klubu, trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē akcentēja a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, Dienas Biznesa galvenā redaktore Indra Lazdiņa un Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts.

N. Staņēvičs, izklāstot uzņēmēju ierosinājumus saistībā ar jauno NAP, norādīja, ka apņemšanās mazināt dažnedažādus birokrātiskos šķēršļus, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, nepārprotami ir jāfiksē tieši NAP, kam nākotnē tiks pakārtoti dažādi citi attīstības plānošanas dokumenti, piemēram, ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns, kuru sadarbībā ar ārvalstu investoriem un Latvijas uzņēmēju organizācijām gatavo Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija. Kā vienu no apliecinājumiem tam, cik sarežģīti Latvijā ir ievērot dažādas normatīvo aktu prasības, viņš minēja faktu, ka lielāko daļu projektu ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai LIAA, kas ir atbildīga par uzņēmējiem pieejamā ES atbalsta «apsaimniekošanu», ir sagatavojuši nevis paši uzņēmēji, bet gan konsultāciju pakalpojumu sniedzēji.

«Tas liecina, ka uzņēmēji paši nespēj noorientēties šajās prasībās,» teica N. Staņēvičs, atzīmējot, ka rezultātus administratīvo šķēršļu samazināšanas jomā varētu mērīt procentos no uzņēmēju laika, kas tiek patērēts dažādu normatīvo aktu prasību izpildei. Proti, šai nodarbei atvēlētajam uzņēmēju laika daudzumam būtu krasi jāsamazinās.

«Ja šis rīcības virziens ir ietverts NAP, tas būs jārespektē visā valsts pārvaldē. Turklāt vienlaikus ir jānosaka arī gan ierēdņu, gan politiskā atbildība par NAP ieviešanu,» piebilda Dienas Biznesa galvenā redaktore Indra Lazdiņa. «Tas neprasa naudu, bet gan jaunu domāšanas veidu. Viena no lielākajām problēmām ir resoriskās robežas – katra ministrija un iestāde skatās uz pasauli tikai pa savu lodziņu, bet nav neviena, kurš būtu atbildīgs par valsti kopumā,» deputātiem skaidroja I. Puksts.

Deputātu teiktais liecina, ka DB Uzņēmēju kluba ierosinājumi viņiem šķiet visnotaļ pieņemami un atbalstāmi, taču trūkst vienprātības par to, cik lielā mērā tie iekļaujami NAP. Tā, piemēram, Lolita Čigāne (Vienotība) pauda, ka daļa no uzņēmējus uztraucošajām problēmām saistībā ar ēnu ekonomikas apkarošanu un administratīvo šķēršļu mazināšanu «ir jau izrunātas NAP».

«Problēma ir tikai tā, kā mums izmērīt rezultātus. Turklāt bieži vien jautājums par valsts pārvaldes kvalitāti nav jautājums par ierēdņu skaitu, bet gan par attieksmi, ko varētu mainīt, piemēram, ar apmācībām,» teica deputāts Valdis Liepiņš (Reformu partija).

Turpretī Einārs Cilinskis norādīja, ka vismaz vārdos cīņa ar birokrātiju notiek jau savus divdesmit gadus un tikai deklaratīva ierakstīšana jau neko nedos.

Atbildot uz DB Uzņēmēju kluba aicinājumu noteikt konkrētus atbildīgos par NAP norādīto rīcības virzienu īstenošanu, deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība) atzīmēja, ka, iespējams, plānā ir precīzāk jānosaka Valsts kancelejas un Pārresoru koordinācijas centra (PRKC) loma. Savukārt PRKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš uzsvēra, ka par NAP ieviešanu atbildīgā institūcija ir Ministru kabinets.

«Atbildības jautājums paliek atklāts. Man nav skaidrs, kāpēc komercstruktūru valdes locekļi saskaņā ar Komerclikumu atbild ar visu savu mantu, bet valstī mums ir kaut kāda kolektīvā atbildība, ko nes Ministru kabinets. Bet kolektīvā atbildība, kā zināms, parasti robežojas ar bezatbildību. Nav saprotams, kāpēc nav konkrēta atbildīgā cilvēka, piemēram, Ministru prezidenta, kuram ar šo NAP būtu no rīta jāmostas un vakarā gulēt jāiet,» pēc sēdes DB norādīja I. Puksts.

Jaunākais izdevums