Citas ziņas

Pētījums: Latvijas Nacionālā attīstības plāna mērķi zina 19% iedzīvotāju

Gunta Kursiša, 09.10.2013

Jaunākais izdevums

Nepilna piektā daļa jeb 19% Latvijas iedzīvotāju zina, ka Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktais Latvijas pamatmērķis ir «ekonomikas izrāviens», liecina DNB Latvijas barometra jaunākais pētījums.

Nedaudz mazāk (14 - 15%) respondentu domā, ka NAP vadmotīvs ir «Latvija - pilnvērtīga Eiropas valsts», «Latvija - labklājības valsts» un «cilvēks pirmajā vietā».

Tikpat lielai respondentu daļai nav ne jausmas, kāds varētu būt NAP pamatmērķis.

«Laikam ir maz tādu politisko dokumentu, kuriem būtu veltīta pat teātra izrāde (2012. gadā Dirty Deal Teatro tika uzvesta teātra izrāde par NAP). Tomēr politiķu un arī sabiedrības attieksme liecina, ka NAP faktiski paliks rakstiska vingrinājuma veidolā,» pētījuma rezultātus komentēja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode.

«Jebkurā gadījumā, dalot budžeta naudu, NAP prioritātes publiski vispār neparādījās kā arguments (arī pārskatot 2013. gada budžetu, par nozīmīgāku kritēriju izrādījās nereprezentatīva interneta aptauja, nevis valdības un Saeimas apstiprināts dokuments par valsts prioritātēm nākamajiem sešiem gadiem). Tādēļ nav jābrīnās, ka tikai 19% aptaujāto atpazīst NAP pamatmērķi,» norāda I. Strode.

Vaicāti, kas varētu liecināt par «ekonomikas izrāviena» piepildīšanos, visbiežāk aptaujātie minējuši iedzīvotāju labklājības uzlabošanos (54%), uzņēmējdarbības izaugsmi (44%) un bezdarba līmeņa samazināšanos (44%). Ceturtā daļa aptaujāto par ekonomiskās situācijas uzlabošanās pazīmi uzskata emigrējušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā (25%), bet 23% aptaujāto - Latvijas preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu. Interesanti, ka tradicionāli analītiķu izmantoto iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu kā nozīmīgu ekonomikas izaugsmes pierādījumu minējuši vien 9% aptaujāto.

«Pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji kā atskaites mērauklu ekonomikas izrāvienam Latvijā izmantotu mērījumus par cilvēku labklājības uzlabošanos. Šāda nostāja ir gluži saprotama, un tādam arī būtu jābūt ekonomikas izrāviena mērķim,» komentē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska. Viņa piebilst, ka «i ekonomikas izrāviens notiktu un atbalsotos iedzīvotāju maciņos, tam, pirmkārt, jānotiek eksportā, savukārt eksporta iespējas lielākoties nosaka veiktās investīcijas. Te nu mēs gluži loģiski nonākam arī pie jautājuma par finansējumu zinātnei un pētniecībai, ko visnotaļ pamatoti respondenti norādījuši arī pētījumā».

Lūgti minēt, kas būtu jādara, lai definētais mērķis - ekonomikas izrāviens - tiktu sasniegts, visbiežāk aptaujātie pauduši viedokli, ka tas īstenotos, ja būtu lielāks valsts atbalsts biznesa uzsākšanai un attīstībai (41%). Citi priekšnoteikumi ekonomikas izrāvienam minēti retāk, piemēram, lielāks atbalsts reģionu attīstībai (27%), uzņēmējdarbības vides uzlabošana (26%), izglītota, kvalificēta darbaspēka nodrošināšana (24%), kā arī korupcijas apkarošana (21%). Tikmēr neliela daļa aptaujāto minējuši arī nepieciešamību aktīvāk piesaistīt ārvalstu investīcijas (19%), efektīvāk aizstāvēt Latvijas ekonomiskās intereses ES (18%), veicināt zinātnes un pētniecības attīstību un inovāciju radīšanu (17%), stimulēt darbspējīgu cilvēku skaita pieaugumu (16%) un nodrošināt infrastruktūras uzlabošanu (16%).

Jautāti, kurās jomās Latvijai ir vislielākās iespējas radīt pasaules līmeņa atklājumu, produktu vai pakalpojumu, ar ko valsts varētu kļūt pazīstama un bagāta, visbiežāk aptaujātie norādījuši farmāciju (48%) un ekoloģisko produktu jomu (44%). Tajā pašā laikā 38% aptaujāto atzīmējuši pārtikas ražošanu, 33% - informācijas tehnoloģijas, bet 30% - medicīnu. Visretāk aptaujātie uzskatījuši, ka unikāls pasaules mēroga produkts Latvijā varētu tikt radīts alternatīvo energoresursu jomā (14%).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mainīt plānus nav kauns, bet gan saprāta pazīme

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārresoru koordinācijas centrs patlaban veic svarīgu darbu – Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP) vidusposma izvērtējumu. Slavējama ir centra iniciatīva iesaistīt šai procesā plašu ekspertu loku, DB žurnālistus ieskaitot. Pildot izvērsto vērtējuma anketu, biju spiests kritiski pārdomāt savas laika gaitā izkristalizētās nostādnes dažādās jomās un konstatēt, kā tās ierakstās NAP uzstādījumos. Un tās ierakstās kā trekna svītra pāri NAP. Šeit un kādā turpmākā komentārā es iezīmēšu priekšlikumus, ko mums tagad iesākt.

Pozitīvi to trekno svītru var formulēt kā nepieciešamību pavilkt svītru zem NAP – ne pāri, bet zem, sasummējot secinājumus un sākot plānot kaut ko reāli daroties spējīgu. NAP principiālā problēma ir tā lineārums, lai gan mēs dzīvojam aizvien izteiktākā nelineārā ekonomikā. NAP ir pārāk daudzi skaisti un savā ziņā pareizi mērķi vienā rindiņā, un problēma ir tā, ka centrālais mērķis – ekonomikas izrāviens – ir uzstādīts par šo dažādo prioritāšu summu. Lineārums ir uzskatā, ka, pabikstot vienu, pakustēsies nākamais, tas iekustinās vēl tālāko un tad viss skaistā kritiskajā masā dos kumulatīvu efektu.

Nē, nedos, jo nelineārā ekonomikā tās lietas tā vairs nenotiek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, sociālā uzticēšanas būs Latvijas stratēģiskie mērķi 2021.–2027. gadam, un par tiem nav strīdu, taču tādi ir par izaicinājumiem, indikatoriem un rīcības virzieniem.

To paredz Nacionālās attīstības padomes atbalstītā Pārresoru koordinācijas centra vadībā sagatavotā Nacionālā attīstība plāna (NAP) 2021.–2027. gadam projekts. NAP ir augstākais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus. NAP 2021.–2027. izvirza stratēģiskos mērķus un nosaka prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas valstī jāveic šo mērķu sasniegšanai, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi. Iecerēts, ka noteiktie trīs stratēģiskie mērķi būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem. Par to, vai tas tā patiešām būs, pēc vairāku aptaujāto domām, rādīs laiks, jo tas nozīmē, ka ne vienam vien politiskajam spēkam tieši turpmāko gadu laikā valsts budžeta veidošanā var būt sāpīga dialemma – atvēlēt naudu priekšvēlēšanu solījumu izpildei vai tomēr NAP plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Situāciju vēl jo skaudrāku varot padarīt aplēses, ka labo ieceru īstenošanai būs nepieciešamas summas, kuras mērāmas, iespējams, pat desmitos miljardos eiro, savukārt jaunās politikas ieceru īstenošanai nākamajam gadam izdevās atrast tikai nepilnus 200 milj. eiro. Protams, tiek cerēts uz glābējnūjiņas – ES struktūrfondu – projektu naudas atbalstu. Jaunais NAP ir svarīgs, jo bez Latvijas nākamo gadu attīstības dokumenta valsts ES naudas aploksni var arī nedabūt. Jāņem gan vērā, ka NAP pieņem Ministru kabinets un apstiprina Saeima un NAP saistīts ar ikvienas valdības deklarāciju, rīcības plānu un budžetu. NAP īsteno visas ministrijas, plānojot savu darbu un nozaru politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī apstrādes rūpniecībā ir notikusi būtiska izaugsme, tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietvertais mērķis – palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20% – netiks sasniegts, un tam ir vairāki iemesli

Tāds bija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes secinājums, vērtējot rūpniecības – mašīnbūves, metālapstrādes un farmācijas – aktualitātes un izaicinājumus jaunā Nacionālas attīstības plāna 2021.–2027. gadam kontekstā. Apstrādes rūpniecības loma tautsaimniecībā pašlaik ir 12%, bet pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam tai jau 2017. gadā bija jābūt 18%, jārēķinās, ka 2030. gadā iezīmētais īpatsvars ir 26% no Latvijas IKP, ko dotu tieši apstrādes rūpniecība. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka NAP nepārprotami tieši rūpniecību nosauca par galveno tautsaimniecības izrāviena vilcējspēku. «Šodien visiem ir skaidrs, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars nebūs nekādi 20% no IKP 2020. gadā un tas nebūs pat ne tuvu izvirzītajam mērķim, kaut arī absolūtajos rādītājos apstrādes rūpniecībā ir notikusi iespaidīga izaugsme,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš arī aicināja izvērtēt esošo situāciju un tieši apstrādes rūpniecības uzņēmēju organizācijām sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus jaunā NAP 2021.–2027. gadam izstrādei. «Šajā kontekstā būtu jāatbild uz jautājumu, vai jaunajā NAP rūpniecība ir vai nav prioritāte,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņaprāt, ir svarīgi saprast, kāda būs apstrādes rūpniecības vieta un loma Latvijas tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz decembrim Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija ne par ko citu nedomās, kā vien par Nacionālās attīstības plānu (NAP) līdz 2027. gadam.

NAP laicīga apstiprināšana Saeimā dos iespēju sniegt skaidrību Eiropas Parlamentam par Latvijas attīstības plāniem. Nepieciešamība sniegt šādu skaidrību sakņojas nevis prozaiskās NAP mērķu definīcijās par labāku Latvijas nākotni, bet gan vēlmē tikt laikus iekļautiem Eiropas struktūrfondu sarakstos un tāmēs, lai veiksmīgi tiktu pie naudas. «Nav jau tā, ka kāda valsts, kurai nav laikus izstrādāts Nacionālais attīstības plāns, nebūtu saņēmusi Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tomēr labāk būtu, ka plāns tiek iesniegts laikā,» Dienas Biznesam pēc komisijas sēdes paskaidroja deputāts Arvils Ašeradens.

Mēnesis laika

Iepriekš bija paredzēts, ka NAP pabeigs plānot jau jūnijā vai vismaz šā gada septembrī, tomēr realitātē iznāks pamatīga steiga, par kuras rezultātu jau pirmajā sarunu dienā deputāti sāka šaubīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Par plāniem, vīzijām un to nepiepildīšanos

Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs Gundars Dāvidsons, 02.11.2016

Eirozonas inflācija, izlīdzināta (sarkanā līkne) un SVF inflācijas eirozonā prognozes (oranžās, raustītās līnijas)

Avots: World Economic Outlook, Eurostat, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Uzņēmēji: Valsts budžeta izstrādē tiek ignorēts NAP vadmotīvs - ekonomikas izrāviens

Nozare.lv, 02.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības un Ministru prezidenta kā tās vadītāja rīcība, 2014.gada valsts budžeta izstrādē ignorējot augstākā valsts stratēģiskās plānošanas dokumenta - Nacionālā attīstības plāna (NAP) - prioritāti «ekonomikas izrāviens», rezultēsies tautsaimniecības stagnēšanā, jaunu darba vietu trūkumā, demogrāfisko rādītāju kritumā un emigrācijas pieaugumā, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

«Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē, par pamatu ņemot NAP vadmotīvu – ekonomikas izrāviens - un prioritāti «Tautas saimniecības izaugsme»,» atgādina LTRK prezidents Gundars Strautmanis, akcentējot, ka patlaban prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa.

«Primāri ir jāsasniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumā balstīts budžeta ieņēmumu palielinājums un tikai pēc tam jādomā par ieņēmumu tērēšanu, tos mērķtiecīgi novirzot,» uzsver LTRK prezidents.

««Ekonomikas izrāviena» sasniegšana ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi tiks sadalīti. Nākamā gada budžeta tapšanas periodā uzņēmēji vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai NAP paliks tikai rakstisks vingrinājums?

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore, 22.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam ir maz tādu politisko dokumentu, kam būtu veltīta pat teātra izrāde. Tomēr politiķu un arī sabiedrības attieksme liecina, ka NAP faktiski paliks rakstiska vingrinājuma veidolā.

Jebkurā gadījumā, dalot budžeta naudu, NAP prioritātes publiski vispār neparādījās kā arguments (arī pārskatot 2013.gada budžetu, par nozīmīgāku kritēriju izrādījās nereprezentatīva interneta aptauja, nevis valdības un Saeimas apstiprināts dokuments par valsts prioritātēm nākamajiem sešiem gadiem). Tādēļ nav jābrīnās, ka tikai 19% aptaujāto atpazīst NAP pamatmērķi, kas ir ekonomikas izrāviens (par to liecina nesen publiskotais DNB Latvijas barometra pētījums).

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati gan liecina, ka sabiedrība ilgojas pēc ekonomiskas uzlabošanās (kas arī nav brīnums, redzot neapmierinātību ar ekonomisko situāciju valstī) – par vēlamo situāciju ir atzīta labklājīga, turīga valsts (57%), kurā valda ekonomiskā stabilitāte, ikdienas drošība un ārpolitiskā drošība (48%), kā arī sociālā vienlīdzība, atbalsts trūcīgākajiem un sociāli neaizsargātajiem (44%). Par ekonomisko izrāvienu liecinātu cilvēku labklājības uzlabošanās (54%), uzņēmējdarbības izaugsme (44%) un bezdarba līmeņa samazināšanās (44%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas nākotnes mērķiem un rīcības plānu to sasniegšanai ir jāsāk domāt un diskutēt jau pašlaik

To rāda domnīcas Certus forums «Nākotnes mērķi, tagadnes virzieni. Latvija 2022». Domnīca Certus ieteica vairākus iespējamos prioritāro jomu virzienus. Pie tradicionālajiem virzieniem tika minēta apstrādes rūpniecība, tranzīts un bioekonomika, savukārt pie ambiciozajiem – informācijas tehnoloģijas, Rīga kā savienotājpilsēta augstākās izglītības un veselības pakalpojumu eksportam.

Ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka, tuvojoties pašreizējā Nacionālās attīstības plāna (NAP) beigu termiņam 2020. gadā ir jāsāk runāt par nākamo, kurš sāksies 2021. gadā un ilgs septiņu gadus. Tāpēc forumā iezīmētās jomas ir uzskatāmas par sava veida starta šāvienu diskusijām. Pēc premjera domām plānošana valstiskā līmenī ir nepieciešama, jo stihiskā attīstība ar domu, ka visu atrisinās tirgus, nestrādā. «Par stihisko attīstību spilgts piemērs ir 90. gados, nolikvidējot teritorijas plānošanu kā tādu. Rezultātā to nevienā vietā vairs arī nedarīja un pat nemācīja, taču tirgus to visu nokārtoja tik tālu, ka uzceltās māju rindas vienkārši noslīka,» rūgto mācību atgādināja M. Kučinskis. Viņaprāt, Latvijai pietiek ar to stihiskās attīstības laiku, kad katrs «brīnumdaris» kaut ko sola un pēc gada aizbēg, viņa vietā nākot citam ar savu stāstu. Tāpēc svarīgākais ir jautājums, vai iedzīvinām to, par ko pirms tam esam vienojušies, vai katrs, kurš ir pie stūres, griež to uz to pusi, kuru uzskata par vajadzīgāko. «Valdība turas pie tā, kas tika uzrakstīts, veidojot šo Ministru kabinetu – pirms viena gada un astoņiem mēnešiem,» norādīja M. Kučinskis. Viņš gan piezīmēja, ka būtībā ierakstīts ir tieši tas pats, kas NAP 2020, tomēr pasijājot sapņus. Taču ir palicis ekonomikas izrāviens, produktivitātes pieaugums, kaut arī ar atšķirīgu izpratni par to, jo produktivitāte daudziem esošajiem uzņēmumiem nozīmējot pazaudēt savu biznesu kā tādu. Runājot par «veiksmes» stāstiem kaimiņos, premjers atgādināja par sarunu ar Igaunijas valdības vadītāju, kurš, izdzirdot stāstu par Latvijas uzņēmumiem, kuri «bēg» uz ziemeļu kaimiņvalsti, kur viss esot labāk, piezīmējis: neticami, bet man stāsta to pašu, tikai no otras puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai esam gatavi pārkāpt vidēju ienākumu slazdam?

Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tautsaimniecības padome atbalsta FM vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģiju

Žanete Hāka, 22.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 22. martā, Ekonomikas ministrijā notika Tautsaimniecības padomes sēde, kurā konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, paredzot izmaiņas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem, informē LDDK.

Tautsaimniecības padomes locekļi - LTRK, LDDK, EM un nozaru asociāciju pārstāvji – un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens izteica savu vērtējumu par FM sagatavotajiem priekšlikumiem izmaiņām nodokļu politikā un Latvijas Bankas sagatavoto ziņojumu Nodokļu stratēģija 20/20 un reformas priekšlikumu ietekmi uz Nacionālajā attīstības plānā 2020 definētā virsmērķa – ekonomikas izrāviens – sasniegšanu.

«Aktivitātes, kas veicina NAP2020 virsmērķa – ekonomikas izrāviens – sasniegšanu, tai skaitā izmaiņas nodokļu politikā, tuvinās Latviju arī pārējo mērķu sasniegšanai, tādējādi nodrošinot nepieciešamos resursus cilvēkdrošības nodrošināšanai un cilvēkkapitāla attīstībai, panākot sabiedrības atbalstu piedāvātajām strukturālajām reformām nodokļu politikā, izglītības un veselības nozarēs, kā arī palielinot savstarpējo uzticību starp iedzīvotājiem, uzņēmējiem, publisko pārvaldi un politiķiem,» saka Tautsaimniecības padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pienākot Nacionālā attīstības plāna 2020 (NAP) vidusposmam, ir iespējams izvērtēt Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumu valsts kopējās attīstības veicināšanā ilgtermiņā. Ap 80% no NAP uzdevumiem tiek īstenoti tieši ar ES fondu atbalstu un veicina paliekošu reformu īstenošanu, kas nepieciešamas valsts attīstības kāpināšanai, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa.

FM atzīmē, ka ES fondu investīcijām ir liela makroekonomiskā ietekme – Eiropas Komisija aplēsusi, ka 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu ieguldījumi 2015. gadā nodrošinājuši Latvijas ekonomikai 5% IKP pieaugumu. Minētajā periodā Latvijā radītas 5000 paliekošas darbavietas, izbūvēts un rekonstruēts 991 km autoceļu, apmācīti un pārkvalificēti 148 618 bezdarbnieki un darba meklētāji, paaugstināta energoefektivitāte 741 daudzdzīvokļu ēkā, sasniegti vēl daudzi citi būtiski rezultāti. Līdzīgs ES fondu pienesums Latvijai tiek prognozēts arī šajā plānošanas periodā.

ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā investīcijas daudz ciešāk kā iepriekš tiek sasaistītas ar nozaru ilgtermiņa attīstības stratēģijām un strukturālajām reformām. «Atsevišķos gadījumos tas ir prasījis vairāk laika analīzei un priekšlikumu izstrādei pirms ieguldījumu uzsākšanas, piemēram, izglītības iestāžu tīkla optimizācijā, izglītības satura reformā un reformās veselības nozarē. Tā kā tās ir ļoti nepieciešamas un ilgi gaidītas reformas, ieguldītais darbs noteikti nākotnē sniegs atdevi efektīvākā un veiksmīgākā nozaru darbībā,» skaidro FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības finanšu pratība un publiskā sektora funkciju revīzija ir ceļš laukā no ekonomisko un sociālo dilemmu mučkuļa, uzskata labklājības ministrs Jānis Reirs. Jānorāda, ka Saeima šonedēļ ir pieņēmusi Sociālā uzņēmuma likumu ar mērķi radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai Latvijas valsts budžeta veidošanā jau kādu laiku nav detaļu diktatūras? Jūsu ziņā ir, piemēram, sociālā kohēzija, daudzmaz izlīdzināta labklājība, un tas pēc būtības ir iekšējs fokuss. Savukārt valdības kopējais mērķis ir ekonomiskais izrāviens, kas mūsu ekonomikas raksturlielumu dēļ nozīmē izteikti ārēju fokusu. Tirgu sabiedrībai nepielāgosi, tāpēc jautājums ir par sabiedrības pielāgošanu tirgum, un tas prasa sabiedrisko līgumu. Vai mums tāds ir?

Pretrunas starp šiem diviem fokusiem nav, ja nu vien tā pārmērīgā koncentrēšanās, ka «valstij kaut kas ir jādara». Bet, lai valsts kaut ko darītu, tai vajag līdzekļus. Latvijai tam nav citu resursu kā vien sociālās iemaksas labklājībai un nodokļi. Tāpēc, ja vecmāmiņa priecājas par mazdēliņu, kurš gāž mežu un daudz pelna uz nesamaksātu nodokļu rēķina, tad viņa nevar sagaidīt, ka pāri ielai viņai būs ģimenes ārsts vai slimnīca. Tā ir problēma, nevis tas, ka ekonomiskais izrāviens ir uz āru, bet sociālā drošība – uz iekšu. Ja sabiedrība pieņemtu, ka sociālais līmenis mums ir tāds, kāds ir nopelnīts ar to izrāvienu, tad viss būtu kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jaunievēlētais Ventspils Augstskolas rektors: Bija pāris cilvēki, kuri nevēlējās strādāt, tikai saņemt naudu

Kristīne Stepiņa, 01.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī būs izcils akadēmiskais un zinātnes centrs, tā intervijā DB sola jaunievēlētais Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš

Ministru kabinetam viņš vēl ir jāapstiprina šajā amatā. K. Krēsliņš ir pārliecināts, ka arī reģionos var būt spēcīgas augstskolas, sola mainīt mācību iestādes vadības stilu, padarot to demokrātiskāku un caurspīdīgāku. DB jau rakstīja, ka augstskolas Satversmes Sapulce pagājušā gada pavasarī atcēla no amata iepriekšējo rektori Gitu Rēvaldi, argumentējot ar to, ka bija zaudējusi viņai doto uzticību.

Studentu piesaistē izrāviens plānots jau šogad, jo tiks paplašināts mācību programmu skaits, fokusējoties uz ārvalstu studentiem un palielinot vieslektoru skaitu.

Fragments no intervijas:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 24,7% no IKP, liecina Lincas Universitātes profesora Frīdriha Šneidera aplēses.

Tādējādi patlaban Latvijā ir sestais augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Pirmajā vietā ierindojas Bulgārija ar 31%, otrajā – Rumānija – ar 28,1% un trešajā – Horvātija ar 28%. Tālāk seko Lietuva ar 27,1% un Igaunija ar tikpat procentu lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Pērn pēc profesora aplēsēm Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 25,5% no IKP.

Eksperts gan norāda, ka ēnu ekonomikā gūtie ienākumi tiek tērēti arī legālās ekonomikas balstīšanai, jo lielākoties šajā segmentā nopelnītais netiek uzkrāts, bet iztērēts, iegādājoties sadzīves priekšmetus vai citas preces.

Profesora veiktā pētījuma dati gan atšķiras no Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ekspertu Tāļa Putniņa un Arņa Saukas veiktā pētījuma secinājumiem, kas tiek skaidrots ar metodoloģijas atšķirībām, jo pilnīgi precīzi šī sektora lielumu nav iespējams izmērīt, taču būtiskākās ir tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kad sausais atlikums iesprūst kaklā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikusi kārtējā ekonomiskā mērķa sakāve, bet par Nacionālā attīstības plāna vai jebkura cita plāna izpildi neviens ierēdnis vai amatpersona ar savu ādu īsti neatbild

NAP nosprausto 20% mērķi rūpniecības sniegumam iekšzemes kopproduktā sasniegt... neizdosies. Latvijas reputācija investoru vidē ir... sabojāta. Maksātnespējas aģentūrai pienācīgu vadītāju atrast... nav izdevies. Lielu, energoietilpīgu ražotāju Latvijā, ja elektroenerģijas cena nekļūs konkurētspējīga,... nebūs. Tie ir daži no Ministru prezidenta biedra un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena secinājumiem par valsts ekonomiskajām izredzēm.

Kārtējais NAP mērķis ir atcelts. Tā vietā Ašeradens rosina ierakstīt jaunu apņemšanos par produktivitātes kāpināšanu. Kārtējā ekonomikas mērķa sakāvi ir atzinis cilvēks ar amatu, bet dziļākajā būtībā par NAP vai cita plāna izpildi neviens ierēdnis vai amatpersona ar savu ādu neatbild. Piemēram, ielūkojoties Maksātnespējas pamatnostādņu projektā, ko šodien skata valdībā, mulsina teikumi, kas atkārtojas ar identisku vēstījumu, vien ar mainītu vārdu kārtību. Var jau būt, ka radošajai ierēdniecībai, kas strādāja pie dokumenta, vajadzēja pievilkt lapu skaitu līdz kādam noteiktam daudzumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai ir jāievēro pašas noteiktās prioritātes, uzstāj biedrības Latvijas Ceļu būvētājs pārstāvji. Ja valdība nepiešķirs Satiksmes ministrijas (SM) prasīto papildu finansējumu autoceļu remontiem, tiks izskatīta iespēja atbildīgos likumdevējus sūdzēt Satversmes tiesā par savu pienākumu nepildīšanu.

Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP) infrastruktūra ir ne tikai viena no prioritātēm, bet arī būtisks priekšnoteikums NAP paredzētā «ekonomiskā izrāviena» īstenošanai, pēc Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra ieskatiem izveidotajā prioritāšu sarakstā SM izstrādātā programma autoceļu sakārtošanai 2014.–2020. gadam ir ierindota nepamatoti zemajā 22. vietā, neizpratnē ir biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ceļu būvnieki uzskata, ka patlaban ir radusies absurda situācija, kad tie, kuri paši izstrādāja, apsprieda un apstiprināja Nacionālo attīstības plānu, tagad ignorē pašu pieņemtos lēmumus. «Var tikai brīnīties par to, kāpēc vienā valstī, likumdevējā, izpildvarā un cilvēkos ir tik atšķirīgi viedokļi par ceļiem – sabiedrība un pašvaldības uzskata, ka ceļi ir steidzami jāsakārto, tam vismaz daļēji piekrīt arī Saeimas pārstāvji, atzīstot, ka problēma pastāv. Ministru prezidents ir solījis, ka ceļi nākamgad būs viena no prioritātēm, satiksmes ministram tā ir prioritāte numur viens, taču tajā pašā laikā finanšu ministram kopā ar Pārresoru koordinācijas centru ceļi ir tikai 22. prioritāte,» norāda A.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Attīstības vārdā aicina samazināt darbaspēka nodokļu slogu

Dienas Bizness, 10.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana veicina gan ēnu ekonomikas, gan nodarbināto emigrācijas mazināšanos, kā arī nāk par labu labklājības attīstībai ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā bija 23,8%, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Tieši neuzrādītā peļņa veido lielāko daļu no ēnu ekonomikas Latvijā, skaidro pētījuma autori. Iepriekšējos gados šis rādītājs bija samazinājies, un pērn lielākā uzmanība tika veltīta aplokšņu algām, tomēr neuzrādītās peļņas apjoms atkal ir audzis.

No 17%-20% audzis peļņas neuzrādīšanas apjoms, savukārt pārējās Baltijas valstīs tas pērn samazinājies.

Pieauguši arī kukuļdošanas apmēri – līdz 10,5%, kas ir aptuveni 2010. gada līmenis.

Pētījumā secināts, ka Latvijā, lai iegūtu valsts pasūtījumu, jāmaksā vidēji 8,1% no līguma summas, un šis skaitlis arī iepriekšējo gadu laikā ir audzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisti: Eksporta izaugsme ir piebremzējusies

Žanete Hāka, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija.

Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums. Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Varbūt nākamgad Eiropa beidzot sāks piedzīt ASV?

Jānis Šķupelis, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmēji: Eksportspējīgo ražotāju atbalstam jāveido OIK fonds

Nozare.lv, 09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai ir jārod iespēja atbalstīt ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikumu izveidot elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) fondu Latvijas eksportspējīgo ražotāju atbalstam, un to finansēt no valsts budžeta līdzekļiem.

Tā pēc šīs dienas Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomes (TSP) vadības komitejas ārkārtas sēdes atzina TSP priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidents Aigars Rostovskis.

Savukārt LTRK padomes loceklis Kārlis Šēnhofs uzsvēra, ka uzņēmēji OIK fonda izveidi uzskata par priekšnoteikumu Latvijas ražotāju starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanai un priekšnosacījumu Nacionālajā attīstības plānā definētā vadmotīva «ekonomikas izrāviens» sasniegšanai.

Jau ziņots, ka valdībā atbalstītais EM rīcības plāns elektroenerģijas cenas pieauguma riska ierobežošanai ietver daudz pasākumu, kas skar gan atbalsta intensitātes pārskatīšanu, gan OIK fonda izveidi un stingrāku kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas eksportētāju prognozes neliecina par gaidāmo cenu pieaugumu energoresursiem un ir šķietami labvēlīgas pasaules ekonomikas attīstībai

Šķiet, ka šī desmitgade globālajos izejvielu tirgos ievērojami atšķirsies no iepriekšējās, kad vispārēja finanšu burbuļa ietekmē cenas uzskrēja līdz jauniem vēsturiskiem rekordiem. Atziņa par to, ka šajā dekādē varētu būt citādi rodas ne tikai tāpēc, ka pēdējie gadi pasaules preču biržos ar cenu kāpumu vainagojušies tikai tām izejvielām, pēc kurām vērojams izteikts deficīts, piemēram, niķelim, bet arī prognožu dēļ, ko sniedz tie, kas lielā mērā nosaka naftas cenas pasaulē. Melnā zelta eksportētāju valstu apvienība OPEC jau ir nākusi klajā ar prognozēm, ka, visticamāk, nākamajos desmit gados naftas cena pārsvarā atradīsies zem 100 ASV dolāru robežas par barelu un vidēji varētu svārstīties ap 76 dolāru atzīmi. Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka, sagaidot 2025. gadu, šī stratēģiski svarīgā viela varētu maksāt ap 40 dolāriem barelā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Mazās ostas apdalītas, pārējie par naudu vēl plēsīsies

Egons Mudulis, 13.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No transporta nozarei domātajiem ES fondu līdzekļiem reģionālajām ostām netiek nekā; lielajām ostām un pilsētām jāgatavojas konkurencei 1,3 mljrd. apguvē.

Pēc šā gada jūnija, kad tika apstiprināts Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam, nākamais solis ir darbības programma. Eiropas Komisijai (EK) pret to būtisku iebildumu vairs neesot, sarunā ar DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča. Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā 2020 (NAP) reģionālajām ostām bija paredzēti līdzekļi ledlaužu iegādei, šobrīd tās ir palikušas tukšā. Atliek vien finansējuma piesaistīšana jahtu tūrismam vai zvejniecībai, taču tas nav risinājums, kas varētu būtiski palielināt kravu apjomu ostās vai radīt jaunas darbavietas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas IKP līdz iecerētajiem 20% izrādījies neiespējami, tā vietā jāliek cits izaicinājums – celt produktivitāti

To intervijā DB stāsta vicepremjers, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Ilgtermiņā ir nepieciešamas pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā, savukārt īstermiņā – jāatjauno ārvalstu investoru uzticība Latvijai, kas būtiski sabojāta pēdējo divu gadu laikā, kā arī jāveic pasākumi, lai energointensīvie ražotāji paliktu šeit.

Fragments no intervijas:

Nacionālajā attīstības plānā (NAP) ir noteikts mērķis, ka līdz 2020. gadam apstrādes rūpniecības devums iekšzemes kopproduktā (IKP) būs 20%. Vai šis mērķis ir sasniedzams, ja pašlaik ir tikai 12,2%?

Redzot pašreizējo apstrādes rūpniecības devumu IKP (12,2%), trīs gados nonākt līdz 20% ir neiespējami. Latvijas tautsaimniecības struktūra – rūpniecības devums IKP – atbilst tādu valstu kā Spānija, Francija, Nīderlande (ap 13% no IKP) modelim. Savukārt, piemēram, Lielbritānijā apstrādes rūpniecības devums IKP ir tikai 10% un lielāko daļu tautsaimniecības veido pakalpojumu sektors. Protams, Latvijas apstrādes rūpniecību ir grūti salīdzināt ar minēto valstu rūpniecību. Mūsu rūpnieku problēma ir zemā konkurētspēja, tātad – produktivitāte. Pašlaik Latvijas rūpniecības produktivitāte faktiskajās cenās ir 35% no Eiropas Savienības (ES) līmeņa. Šajā jomā ir jāpaveic milzīgs darbs ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts pārvaldei, lai rūpniecība Latvijas tautsaimniecībā kļūtu konkurētspējīga globālā mērogā, un tad jau var diskutēt par adekvātu tās īpatsvaru IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Jaunās Saeimas galvenais uzdevums – uzņēmējdarbības veicināšana

Toms Jurjevs, AS <i>4finance</i> izpilddirektors, 03.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12. Saeimā ievēlētajiem deputātiem un nākamajiem ministriem pašreizējo globālo ekonomisko sankciju kara dēļ ir jābūt saprātīgiem un atbildīgiem pret savu valsti un tās uzņēmējiem. Lai arī pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbības jomas ir paveikts pietiekami daudz, pēc iekļūšanas parlamentā deputāti nedrīkst aizmirst solījumus sekmēt tās attīstību vēl vairāk, jo īpaši šajā ekonomiski un politiski sarežģītajā laikā.

Eiropas Savienības ieviesto sankciju pret Krieviju dēļ kaimiņvalsts robeža daudziem mūsu uzņēmējiem ir slēgta, un eksportētāji cieš ievērojamus zaudējumus. Lai gan septembra vidū Saeima akceptēja izmaiņas likumos, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs tiem piemērot nodokļu maksājumu atlikšanu līdz pieciem gadiem vai sadalīt tos noteiktos termiņos, tas ir tikai īstermiņa risinājums. Jaunajiem parlamentāriešiem un ministriem ir jādomā par eksportētājiem ilgtermiņā, ko var panākt ar reinvestētās peļņas nodokļa atcelšanu, nodokļu samazināšanu un tiesiskās paļāvības principu ievērošanu.

Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. - 2020. gadam sākotnējā redakcijā bija ietverts punkts, ka 0% reinvestētās peļņas nodoklis ir piemērojams tad, ja šie finanšu resursi tiek ieguldīti uzņēmuma iekārtu modernizācijā vai iegādei ražojošajā sektorā, pakalpojumu eksportā vai jaunu, uz eksportu orientētu produktu izpētei un attīstībai, ja to veic Latvijā strādājoši zinātnieki. Lai gan Igaunijā šī pieeja veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, Finanšu un Ekonomikas ministriju pārstāvji 2012. gadā to atzina par neefektīvu veidu, kā sekmēt izaugsmi, tādēļ šis punkts no NAP tika svītrots. Tā vietā nolēma ieviest nodokļu atvieglojumus ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, to iegādes vērtībai piemērojot palielināto koeficientu 1.5, kas teorētiski ļauj izdevumos norakstīt lielāku pamatlīdzekļa vērtību. Taču šis atbalsta veids, manuprāt, ir efektīvs tikai ražotājiem, jo pakalpojumu sektora pievienotā vērtība ir cilvēku zināšanas. Tas nozīmē, ka ar šo likuma normu valsts sniedz atbalstu tikai dažiem.

Komentāri

Pievienot komentāru