Uzņēmēji: Valsts budžeta izstrādē tiek ignorēts NAP vadmotīvs - ekonomikas izrāviens 

Valdības un Ministru prezidenta kā tās vadītāja rīcība, 2014.gada valsts budžeta izstrādē ignorējot augstākā valsts stratēģiskās plānošanas dokumenta - Nacionālā attīstības plāna (NAP) - prioritāti «ekonomikas izrāviens», rezultēsies tautsaimniecības stagnēšanā, jaunu darba vietu trūkumā, demogrāfisko rādītāju kritumā un emigrācijas pieaugumā, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Nozare.lv, 2013. gada 02. augusts plkst. 17:25

«Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē, par pamatu ņemot NAP vadmotīvu – ekonomikas izrāviens - un prioritāti «Tautas saimniecības izaugsme»,» atgādina LTRK prezidents Gundars Strautmanis, akcentējot, ka patlaban prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa.

«Primāri ir jāsasniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumā balstīts budžeta ieņēmumu palielinājums un tikai pēc tam jādomā par ieņēmumu tērēšanu, tos mērķtiecīgi novirzot,» uzsver LTRK prezidents.

««Ekonomikas izrāviena» sasniegšana ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi tiks sadalīti. Nākamā gada budžeta tapšanas periodā uzņēmēji vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Prioritātē «Cilvēka drošumspēja» atbilstošas jaunās politikas iniciatīvas iesniegtas attiecīgi par 34% 2014.gadā, 20% - 2015. un 16% 2016.gadā. Nepamatoti daudz priekšlikumu ir orientēti uz publiskā sektora administratīvās kapacitātes stiprināšanu, aizmirstot, ka tam primāri ir nepieciešami ieņēmumi - ilgtspējīga tautsaimniecības izaugsme - IKP pieaugums, uzskata LTRK un LDDK.

Tāpat iezīmējas vēlme radīt jaunas darba vietas publiskās pārvaldes sektorā, kas ir pretrunā ar mērķi veidot mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Publiskajam sektoram ir jāturpina mērķtiecīgi strādāt pie darba efektivitātes uzlabošanas un atlīdzības reformas, saistot to ar izmērāmu darba rezultātu.

Uzņēmēji vērš uzmanību uz to, ka jaunās politikas iniciatīvām būs ietekme uz makroekonomikas prognozēm. Lai novērstu negatīvu ietekmi, ir nepieciešams būtisku uzsvaru likt uz tām iniciatīvām, kuras ir vērstas uz prioritāti «Tautas saimniecības izaugsme».

LTRK un LDDK identificējušas arī vairākus citus jautājumu, kuru risinājums ietekmēs makroekonomikas prognozes. Svarīgākie no tiem: jautājums par darba nodokļu slogu; elektrības gala cenas reģionālā konkurētspēja; uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumi pētniecībai un attīstībai, kā arī, realizējot atbalstāmo investīciju projektus, industriālās infrastruktūras sakārtošana, lai sekmētu investīciju ienākšanu un jaunu ražotņu veidošanu, un pamatlīdzekļu paātrināta amortizācija lielajām investīcijām.

«Tautas saimniecības attīstības tempu noturēšanai un izrāviena panākšanai izšķiroši svarīga būs apstrādes rūpniecības turpmāka izaugsme un spēja piesaistīt investīcijas. Patlaban jaunu ražotņu izveidei trūkst tiešo un netiešo stimulu, ar kuru palīdzību šādas investīcijas piesaistīt. Ja šie jautājumi netiks prasmīgi risināti, līdzšinējo apstrādes rūpniecības pieaugumu jau tuvākajā laikā nomainīs mērena attīstība, bet atsevišķas nozares, kā, piemēram, metālapstrāde, piedzīvos kritumu. Šādu attīstības tendenci var novērot, aplūkojot 2013.gada pirmā pusgada statistikas datus. Tādēļ svarīgi uzturēt pozitīvas attīstības stimulus,» norāda LTRK un LDDK.

Nelokāms paliek uzņēmēju viedoklis jautājumā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu. «Nav pieļaujamas atkāpes no likumā nostiprinātās IIN likmes samazināšanas grafika. IIN likmes samazināšanai būs pozitīva ietekme uz nodokļa ieņēmumiem kā valsts, tā arī pašvaldību budžetos vidējā un ilgā termiņā. Jau patlaban, saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, pašvaldību nodokļu ieņēmumu īpatsvars ir viens no visaugstākajiem Eiropas Savienībā, turklāt pie līdzīga funkciju sadalījuma tas ir visaugstākais,» uzskata LTRK un LDDK.

Uzņēmēju organizācijas aicina valsts budžeta veidošanā ievērot līdzsvaru starp iniciatīvām, kurām ir ieguldīto finanšu līdzekļu multiplikatīvs efekts (IKP pieaugums un no tā izrietošs budžeta ieņēmumu palielinājums), un iniciatīvām, kuras nav tieši saistītas ar tautsaimniecības attīstību. Valsts mērķim jābūt reālā sektora konkurētspējas stimulēšanai, investīciju vides un rūpniecības produktivitātes uzlabošanai. Šīs ir jomas, kuras var nodrošināt jaunu darba vietu radīšanu, uzlabot valsts ārējās tirdzniecības bilanci un palielināt ieņēmumus valsts budžetā.

LTRK un LDDK aicina Ministru prezidentu nodrošināt, ka Pārresoru koordinācijas centrs un Finanšu ministrija precizē jaunās politikas iniciatīvu vērtējumu, sabalansējot tos priekšlikumus, kuri ir izteikti par prioritāti «Cilvēka drošumspēja» ar prioritāti «Tautas saimniecības izaugsme», panākot samērīgu līdzsvaru starp abām prioritātēm. Tas ir būtisks priekšnosacījums NAP vadmotīva sasniegšanai.

Kā ziņots, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu papildu finansējuma pieprasījumi kopā 2014.gadam veido 572,8 miljonus latu, 2015.gadam - 754,7 miljonus latu un 2016.gadam - 961,5 miljonus latu.

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedza pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu jaunajām politikas iniciatīvām (JPI), kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, par kopējo summu 2014.gadam - 506,9 miljoni latu, 2015.gadam - 700,4 miljoni latu un 2016.gadam - 912,4 miljoni latu. Savukārt pieprasījumi JPI - administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem - iesniegti par kopējo summu 2014.gadam 65,9 miljoni latu, 2015.gadam - 54,3 miljoni latu un 2016.gadam - 49,1 miljons latu.

Pašreiz aprēķinātās fiskālās telpas jeb papildu piešķiramā finansējuma apmērs 2014.gadā tiek prognozēts 75 miljonu latu apmērā.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) pēc valdības sēdes, kurā tika izskatīts Finanšu ministrijas ziņojums par JPI, atzina, ka, izmantojot jaunu pieeju valsts budžeta veidošanā, valdība ir saskārusies ar problēmām, tāpēc būs jāpilnveido metodika, lai koriģētu JPI prioritāšu sarakstu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2012. gada 12. decembris plkst. 8:30

Būvnieki publiskās un privātās partnerības projektos saskata glābiņu nozarei nākamā plānošanas...

2012. gada 03. decembris plkst. 9:10

Sabiedrība Latvijā kļuvusi mazliet turīgāka, tomēr palielinājusies nevienlīdzība starp «superbagātajiem»...

2012. gada 23. novembris plkst. 8:00

Latvijas jaunā Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. iedzīvināšanai pieejamā...

2012. gada 22. novembris plkst. 14:59

Tikai divas pašvaldības – Liepāja un Ventspils – tika iesniegušas savas prasības...

2012. gada 22. novembris plkst. 13:28

Birokrātisko šķēršļu mazināšanai būtu jākļūst par vienu no jaunā Nacionālā...

Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....