Makroekonomika

Uzņēmēji: Valsts budžeta izstrādē tiek ignorēts NAP vadmotīvs - ekonomikas izrāviens

Nozare.lv, 02.08.2013

Jaunākais izdevums

Valdības un Ministru prezidenta kā tās vadītāja rīcība, 2014.gada valsts budžeta izstrādē ignorējot augstākā valsts stratēģiskās plānošanas dokumenta - Nacionālā attīstības plāna (NAP) - prioritāti «ekonomikas izrāviens», rezultēsies tautsaimniecības stagnēšanā, jaunu darba vietu trūkumā, demogrāfisko rādītāju kritumā un emigrācijas pieaugumā, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

«Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē, par pamatu ņemot NAP vadmotīvu – ekonomikas izrāviens - un prioritāti «Tautas saimniecības izaugsme»,» atgādina LTRK prezidents Gundars Strautmanis, akcentējot, ka patlaban prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa.

«Primāri ir jāsasniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumā balstīts budžeta ieņēmumu palielinājums un tikai pēc tam jādomā par ieņēmumu tērēšanu, tos mērķtiecīgi novirzot,» uzsver LTRK prezidents.

««Ekonomikas izrāviena» sasniegšana ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi tiks sadalīti. Nākamā gada budžeta tapšanas periodā uzņēmēji vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Prioritātē «Cilvēka drošumspēja» atbilstošas jaunās politikas iniciatīvas iesniegtas attiecīgi par 34% 2014.gadā, 20% - 2015. un 16% 2016.gadā. Nepamatoti daudz priekšlikumu ir orientēti uz publiskā sektora administratīvās kapacitātes stiprināšanu, aizmirstot, ka tam primāri ir nepieciešami ieņēmumi - ilgtspējīga tautsaimniecības izaugsme - IKP pieaugums, uzskata LTRK un LDDK.

Tāpat iezīmējas vēlme radīt jaunas darba vietas publiskās pārvaldes sektorā, kas ir pretrunā ar mērķi veidot mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Publiskajam sektoram ir jāturpina mērķtiecīgi strādāt pie darba efektivitātes uzlabošanas un atlīdzības reformas, saistot to ar izmērāmu darba rezultātu.

Uzņēmēji vērš uzmanību uz to, ka jaunās politikas iniciatīvām būs ietekme uz makroekonomikas prognozēm. Lai novērstu negatīvu ietekmi, ir nepieciešams būtisku uzsvaru likt uz tām iniciatīvām, kuras ir vērstas uz prioritāti «Tautas saimniecības izaugsme».

LTRK un LDDK identificējušas arī vairākus citus jautājumu, kuru risinājums ietekmēs makroekonomikas prognozes. Svarīgākie no tiem: jautājums par darba nodokļu slogu; elektrības gala cenas reģionālā konkurētspēja; uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumi pētniecībai un attīstībai, kā arī, realizējot atbalstāmo investīciju projektus, industriālās infrastruktūras sakārtošana, lai sekmētu investīciju ienākšanu un jaunu ražotņu veidošanu, un pamatlīdzekļu paātrināta amortizācija lielajām investīcijām.

«Tautas saimniecības attīstības tempu noturēšanai un izrāviena panākšanai izšķiroši svarīga būs apstrādes rūpniecības turpmāka izaugsme un spēja piesaistīt investīcijas. Patlaban jaunu ražotņu izveidei trūkst tiešo un netiešo stimulu, ar kuru palīdzību šādas investīcijas piesaistīt. Ja šie jautājumi netiks prasmīgi risināti, līdzšinējo apstrādes rūpniecības pieaugumu jau tuvākajā laikā nomainīs mērena attīstība, bet atsevišķas nozares, kā, piemēram, metālapstrāde, piedzīvos kritumu. Šādu attīstības tendenci var novērot, aplūkojot 2013.gada pirmā pusgada statistikas datus. Tādēļ svarīgi uzturēt pozitīvas attīstības stimulus,» norāda LTRK un LDDK.

Nelokāms paliek uzņēmēju viedoklis jautājumā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu. «Nav pieļaujamas atkāpes no likumā nostiprinātās IIN likmes samazināšanas grafika. IIN likmes samazināšanai būs pozitīva ietekme uz nodokļa ieņēmumiem kā valsts, tā arī pašvaldību budžetos vidējā un ilgā termiņā. Jau patlaban, saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, pašvaldību nodokļu ieņēmumu īpatsvars ir viens no visaugstākajiem Eiropas Savienībā, turklāt pie līdzīga funkciju sadalījuma tas ir visaugstākais,» uzskata LTRK un LDDK.

Uzņēmēju organizācijas aicina valsts budžeta veidošanā ievērot līdzsvaru starp iniciatīvām, kurām ir ieguldīto finanšu līdzekļu multiplikatīvs efekts (IKP pieaugums un no tā izrietošs budžeta ieņēmumu palielinājums), un iniciatīvām, kuras nav tieši saistītas ar tautsaimniecības attīstību. Valsts mērķim jābūt reālā sektora konkurētspējas stimulēšanai, investīciju vides un rūpniecības produktivitātes uzlabošanai. Šīs ir jomas, kuras var nodrošināt jaunu darba vietu radīšanu, uzlabot valsts ārējās tirdzniecības bilanci un palielināt ieņēmumus valsts budžetā.

LTRK un LDDK aicina Ministru prezidentu nodrošināt, ka Pārresoru koordinācijas centrs un Finanšu ministrija precizē jaunās politikas iniciatīvu vērtējumu, sabalansējot tos priekšlikumus, kuri ir izteikti par prioritāti «Cilvēka drošumspēja» ar prioritāti «Tautas saimniecības izaugsme», panākot samērīgu līdzsvaru starp abām prioritātēm. Tas ir būtisks priekšnosacījums NAP vadmotīva sasniegšanai.

Kā ziņots, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu papildu finansējuma pieprasījumi kopā 2014.gadam veido 572,8 miljonus latu, 2015.gadam - 754,7 miljonus latu un 2016.gadam - 961,5 miljonus latu.

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedza pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu jaunajām politikas iniciatīvām (JPI), kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, par kopējo summu 2014.gadam - 506,9 miljoni latu, 2015.gadam - 700,4 miljoni latu un 2016.gadam - 912,4 miljoni latu. Savukārt pieprasījumi JPI - administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem - iesniegti par kopējo summu 2014.gadam 65,9 miljoni latu, 2015.gadam - 54,3 miljoni latu un 2016.gadam - 49,1 miljons latu.

Pašreiz aprēķinātās fiskālās telpas jeb papildu piešķiramā finansējuma apmērs 2014.gadā tiek prognozēts 75 miljonu latu apmērā.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) pēc valdības sēdes, kurā tika izskatīts Finanšu ministrijas ziņojums par JPI, atzina, ka, izmantojot jaunu pieeju valsts budžeta veidošanā, valdība ir saskārusies ar problēmām, tāpēc būs jāpilnveido metodika, lai koriģētu JPI prioritāšu sarakstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, sociālā uzticēšanas būs Latvijas stratēģiskie mērķi 2021.–2027. gadam, un par tiem nav strīdu, taču tādi ir par izaicinājumiem, indikatoriem un rīcības virzieniem.

To paredz Nacionālās attīstības padomes atbalstītā Pārresoru koordinācijas centra vadībā sagatavotā Nacionālā attīstība plāna (NAP) 2021.–2027. gadam projekts. NAP ir augstākais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus. NAP 2021.–2027. izvirza stratēģiskos mērķus un nosaka prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas valstī jāveic šo mērķu sasniegšanai, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi. Iecerēts, ka noteiktie trīs stratēģiskie mērķi būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem. Par to, vai tas tā patiešām būs, pēc vairāku aptaujāto domām, rādīs laiks, jo tas nozīmē, ka ne vienam vien politiskajam spēkam tieši turpmāko gadu laikā valsts budžeta veidošanā var būt sāpīga dialemma – atvēlēt naudu priekšvēlēšanu solījumu izpildei vai tomēr NAP plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Situāciju vēl jo skaudrāku varot padarīt aplēses, ka labo ieceru īstenošanai būs nepieciešamas summas, kuras mērāmas, iespējams, pat desmitos miljardos eiro, savukārt jaunās politikas ieceru īstenošanai nākamajam gadam izdevās atrast tikai nepilnus 200 milj. eiro. Protams, tiek cerēts uz glābējnūjiņas – ES struktūrfondu – projektu naudas atbalstu. Jaunais NAP ir svarīgs, jo bez Latvijas nākamo gadu attīstības dokumenta valsts ES naudas aploksni var arī nedabūt. Jāņem gan vērā, ka NAP pieņem Ministru kabinets un apstiprina Saeima un NAP saistīts ar ikvienas valdības deklarāciju, rīcības plānu un budžetu. NAP īsteno visas ministrijas, plānojot savu darbu un nozaru politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz decembrim Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija ne par ko citu nedomās, kā vien par Nacionālās attīstības plānu (NAP) līdz 2027. gadam.

NAP laicīga apstiprināšana Saeimā dos iespēju sniegt skaidrību Eiropas Parlamentam par Latvijas attīstības plāniem. Nepieciešamība sniegt šādu skaidrību sakņojas nevis prozaiskās NAP mērķu definīcijās par labāku Latvijas nākotni, bet gan vēlmē tikt laikus iekļautiem Eiropas struktūrfondu sarakstos un tāmēs, lai veiksmīgi tiktu pie naudas. «Nav jau tā, ka kāda valsts, kurai nav laikus izstrādāts Nacionālais attīstības plāns, nebūtu saņēmusi Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tomēr labāk būtu, ka plāns tiek iesniegts laikā,» Dienas Biznesam pēc komisijas sēdes paskaidroja deputāts Arvils Ašeradens.

Mēnesis laika

Iepriekš bija paredzēts, ka NAP pabeigs plānot jau jūnijā vai vismaz šā gada septembrī, tomēr realitātē iznāks pamatīga steiga, par kuras rezultātu jau pirmajā sarunu dienā deputāti sāka šaubīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mainīt plānus nav kauns, bet gan saprāta pazīme

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārresoru koordinācijas centrs patlaban veic svarīgu darbu – Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP) vidusposma izvērtējumu. Slavējama ir centra iniciatīva iesaistīt šai procesā plašu ekspertu loku, DB žurnālistus ieskaitot. Pildot izvērsto vērtējuma anketu, biju spiests kritiski pārdomāt savas laika gaitā izkristalizētās nostādnes dažādās jomās un konstatēt, kā tās ierakstās NAP uzstādījumos. Un tās ierakstās kā trekna svītra pāri NAP. Šeit un kādā turpmākā komentārā es iezīmēšu priekšlikumus, ko mums tagad iesākt.

Pozitīvi to trekno svītru var formulēt kā nepieciešamību pavilkt svītru zem NAP – ne pāri, bet zem, sasummējot secinājumus un sākot plānot kaut ko reāli daroties spējīgu. NAP principiālā problēma ir tā lineārums, lai gan mēs dzīvojam aizvien izteiktākā nelineārā ekonomikā. NAP ir pārāk daudzi skaisti un savā ziņā pareizi mērķi vienā rindiņā, un problēma ir tā, ka centrālais mērķis – ekonomikas izrāviens – ir uzstādīts par šo dažādo prioritāšu summu. Lineārums ir uzskatā, ka, pabikstot vienu, pakustēsies nākamais, tas iekustinās vēl tālāko un tad viss skaistā kritiskajā masā dos kumulatīvu efektu.

Nē, nedos, jo nelineārā ekonomikā tās lietas tā vairs nenotiek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī apstrādes rūpniecībā ir notikusi būtiska izaugsme, tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietvertais mērķis – palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20% – netiks sasniegts, un tam ir vairāki iemesli

Tāds bija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes secinājums, vērtējot rūpniecības – mašīnbūves, metālapstrādes un farmācijas – aktualitātes un izaicinājumus jaunā Nacionālas attīstības plāna 2021.–2027. gadam kontekstā. Apstrādes rūpniecības loma tautsaimniecībā pašlaik ir 12%, bet pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam tai jau 2017. gadā bija jābūt 18%, jārēķinās, ka 2030. gadā iezīmētais īpatsvars ir 26% no Latvijas IKP, ko dotu tieši apstrādes rūpniecība. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka NAP nepārprotami tieši rūpniecību nosauca par galveno tautsaimniecības izrāviena vilcējspēku. «Šodien visiem ir skaidrs, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars nebūs nekādi 20% no IKP 2020. gadā un tas nebūs pat ne tuvu izvirzītajam mērķim, kaut arī absolūtajos rādītājos apstrādes rūpniecībā ir notikusi iespaidīga izaugsme,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš arī aicināja izvērtēt esošo situāciju un tieši apstrādes rūpniecības uzņēmēju organizācijām sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus jaunā NAP 2021.–2027. gadam izstrādei. «Šajā kontekstā būtu jāatbild uz jautājumu, vai jaunajā NAP rūpniecība ir vai nav prioritāte,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņaprāt, ir svarīgi saprast, kāda būs apstrādes rūpniecības vieta un loma Latvijas tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Par plāniem, vīzijām un to nepiepildīšanos

Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs Gundars Dāvidsons, 02.11.2016

Eirozonas inflācija, izlīdzināta (sarkanā līkne) un SVF inflācijas eirozonā prognozes (oranžās, raustītās līnijas)

Avots: World Economic Outlook, Eurostat, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Latvijas Nacionālā attīstības plāna mērķi zina 19% iedzīvotāju

Gunta Kursiša, 09.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilna piektā daļa jeb 19% Latvijas iedzīvotāju zina, ka Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktais Latvijas pamatmērķis ir «ekonomikas izrāviens», liecina DNB Latvijas barometra jaunākais pētījums.

Nedaudz mazāk (14 - 15%) respondentu domā, ka NAP vadmotīvs ir «Latvija - pilnvērtīga Eiropas valsts», «Latvija - labklājības valsts» un «cilvēks pirmajā vietā».

Tikpat lielai respondentu daļai nav ne jausmas, kāds varētu būt NAP pamatmērķis.

«Laikam ir maz tādu politisko dokumentu, kuriem būtu veltīta pat teātra izrāde (2012. gadā Dirty Deal Teatro tika uzvesta teātra izrāde par NAP). Tomēr politiķu un arī sabiedrības attieksme liecina, ka NAP faktiski paliks rakstiska vingrinājuma veidolā,» pētījuma rezultātus komentēja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par Nacionālās Attīstības Plānu (NAP) 2014. – 2020.gadam, kuru Saeima drīz vien pēc tam samērā lielā vienprātībā apstiprināja. Var diskutēt par to, vai tajā pietiekami akcentētas visas galvenās jomas un esam fokusējušies uz tiešām svarīgāko, taču kopumā vēlos parakstīties zem katra vārda. Izlasot NAP, dažiem visticamāk būtu vēlme ieslīgt «ziemas miegā» un pamosties 2020 gadā, lai varētu baudīt sasniegto.

Taču baidos, ka minētajiem dažiem, pamostoties varētu sanākt vilšanās. Līdz 2014. gadam atlicis mazāk par gadu, savukārt no 2014.gada līdz 2020.gadam ir tikai seši gadi. Tas gan ir nedaudz vairāk kā padomju savienības piecgades, taču, joprojām, tas nav ilgs laiks.

NAP vīzija skan ļoti skaisti un, domāju, neatradīsies daudz cilvēku, kuri nevēlētos dzīvot šādā valstī. «Latvija 2020.gadā – zaļākā valsts pasaulē» - gan tieši nevelk uz ekonomiskā izrāviena vadmotīvu, taču tālākā vīzijas daļa „Latvija kā tīra, efektīva, koncentrēta, radoša un konkurētspējīga Eiropas valsts” skan fantastiski un es saku – ejam uz priekšu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atalgojuma jautājuma dēļ darbu pamet PKC vadītājs Krieviņš

LETA, 27.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Nacionālo attīstības plānu atbildīgā Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) ir iesniedzis atlūgumu.

Krieviņš šodien žurnālistus informēja, ka ir lūdzis atbrīvot sevi no darba. Viņš ar premjeru ir pārrunājis tālākos centra attīstības jautājumus un ir pārliecināts, ka pēc viņa aiziešanas PKC arī turpmāk spēs dot iedzīvotājiem skaidru vīziju par valsts nākotni.

«Mums bija vairākas sarunas par šo jautājumu, šis mans lēmums ir pietiekami ilgi izsvērts. Tās nav vienas dienas emocijas,» skaidroja PKC vadītājs.

«PKC sevi ir pierādījis kā ļoti efektīvi strādājoša institūcija,» sacīja Krieviņš, uzsverot, ka šis ir vienīgais piemērotais brīdis, kad var ar mazākām iespējamām sekām nomainīt iestādes vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pienākot Nacionālā attīstības plāna 2020 (NAP) vidusposmam, ir iespējams izvērtēt Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumu valsts kopējās attīstības veicināšanā ilgtermiņā. Ap 80% no NAP uzdevumiem tiek īstenoti tieši ar ES fondu atbalstu un veicina paliekošu reformu īstenošanu, kas nepieciešamas valsts attīstības kāpināšanai, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa.

FM atzīmē, ka ES fondu investīcijām ir liela makroekonomiskā ietekme – Eiropas Komisija aplēsusi, ka 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu ieguldījumi 2015. gadā nodrošinājuši Latvijas ekonomikai 5% IKP pieaugumu. Minētajā periodā Latvijā radītas 5000 paliekošas darbavietas, izbūvēts un rekonstruēts 991 km autoceļu, apmācīti un pārkvalificēti 148 618 bezdarbnieki un darba meklētāji, paaugstināta energoefektivitāte 741 daudzdzīvokļu ēkā, sasniegti vēl daudzi citi būtiski rezultāti. Līdzīgs ES fondu pienesums Latvijai tiek prognozēts arī šajā plānošanas periodā.

ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā investīcijas daudz ciešāk kā iepriekš tiek sasaistītas ar nozaru ilgtermiņa attīstības stratēģijām un strukturālajām reformām. «Atsevišķos gadījumos tas ir prasījis vairāk laika analīzei un priekšlikumu izstrādei pirms ieguldījumu uzsākšanas, piemēram, izglītības iestāžu tīkla optimizācijā, izglītības satura reformā un reformās veselības nozarē. Tā kā tās ir ļoti nepieciešamas un ilgi gaidītas reformas, ieguldītais darbs noteikti nākotnē sniegs atdevi efektīvākā un veiksmīgākā nozaru darbībā,» skaidro FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kad sausais atlikums iesprūst kaklā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikusi kārtējā ekonomiskā mērķa sakāve, bet par Nacionālā attīstības plāna vai jebkura cita plāna izpildi neviens ierēdnis vai amatpersona ar savu ādu īsti neatbild

NAP nosprausto 20% mērķi rūpniecības sniegumam iekšzemes kopproduktā sasniegt... neizdosies. Latvijas reputācija investoru vidē ir... sabojāta. Maksātnespējas aģentūrai pienācīgu vadītāju atrast... nav izdevies. Lielu, energoietilpīgu ražotāju Latvijā, ja elektroenerģijas cena nekļūs konkurētspējīga,... nebūs. Tie ir daži no Ministru prezidenta biedra un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena secinājumiem par valsts ekonomiskajām izredzēm.

Kārtējais NAP mērķis ir atcelts. Tā vietā Ašeradens rosina ierakstīt jaunu apņemšanos par produktivitātes kāpināšanu. Kārtējā ekonomikas mērķa sakāvi ir atzinis cilvēks ar amatu, bet dziļākajā būtībā par NAP vai cita plāna izpildi neviens ierēdnis vai amatpersona ar savu ādu neatbild. Piemēram, ielūkojoties Maksātnespējas pamatnostādņu projektā, ko šodien skata valdībā, mulsina teikumi, kas atkārtojas ar identisku vēstījumu, vien ar mainītu vārdu kārtību. Var jau būt, ka radošajai ierēdniecībai, kas strādāja pie dokumenta, vajadzēja pievilkt lapu skaitu līdz kādam noteiktam daudzumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Premjers: atalgojuma problēma valsts pārvaldē kļūst aizvien aktuālāka

Dienas Bizness, 06.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atalgojuma problēma valsts pārvaldē kļūst par aizvien altuālāku problēmu, atzīst premjers Valdis Dombrovskis, runājot par atlūgumu iesniegušo Pārresoru koordinācijas centra, kas atbildīgs ar Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrādi, vadītāju Mārtiņu Krieviņu.

«Noturēt tik augstas klases speciālistus, kā Krieviņa kungs, kļūst aizvien grūtāk,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Dombrovskis, piebilstot, ka šādiem cilvēkiem «parādās aizvien vairāk konkurējošu piedāvājumu ar augstāku atalgojumu».

Premjers, komentējot Krieviņa darbu, norādīja, ka viņš ir augstas klases speciālists, kurš ļoti labi ticis galā ar NAP sagatavošanu, apspriešanu un apstiprināšanu. Krieviņš arī esot norādījis Dombrovskim, ka viņš, jau strādājot pie NAP, ir saņēmis vairākus labi apmaksāta darba piedāvājumus, ieskaitot darbu starptautiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai ir jāievēro pašas noteiktās prioritātes, uzstāj biedrības Latvijas Ceļu būvētājs pārstāvji. Ja valdība nepiešķirs Satiksmes ministrijas (SM) prasīto papildu finansējumu autoceļu remontiem, tiks izskatīta iespēja atbildīgos likumdevējus sūdzēt Satversmes tiesā par savu pienākumu nepildīšanu.

Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP) infrastruktūra ir ne tikai viena no prioritātēm, bet arī būtisks priekšnoteikums NAP paredzētā «ekonomiskā izrāviena» īstenošanai, pēc Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra ieskatiem izveidotajā prioritāšu sarakstā SM izstrādātā programma autoceļu sakārtošanai 2014.–2020. gadam ir ierindota nepamatoti zemajā 22. vietā, neizpratnē ir biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ceļu būvnieki uzskata, ka patlaban ir radusies absurda situācija, kad tie, kuri paši izstrādāja, apsprieda un apstiprināja Nacionālo attīstības plānu, tagad ignorē pašu pieņemtos lēmumus. «Var tikai brīnīties par to, kāpēc vienā valstī, likumdevējā, izpildvarā un cilvēkos ir tik atšķirīgi viedokļi par ceļiem – sabiedrība un pašvaldības uzskata, ka ceļi ir steidzami jāsakārto, tam vismaz daļēji piekrīt arī Saeimas pārstāvji, atzīstot, ka problēma pastāv. Ministru prezidents ir solījis, ka ceļi nākamgad būs viena no prioritātēm, satiksmes ministram tā ir prioritāte numur viens, taču tajā pašā laikā finanšu ministram kopā ar Pārresoru koordinācijas centru ceļi ir tikai 22. prioritāte,» norāda A.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas nākotnes mērķiem un rīcības plānu to sasniegšanai ir jāsāk domāt un diskutēt jau pašlaik

To rāda domnīcas Certus forums «Nākotnes mērķi, tagadnes virzieni. Latvija 2022». Domnīca Certus ieteica vairākus iespējamos prioritāro jomu virzienus. Pie tradicionālajiem virzieniem tika minēta apstrādes rūpniecība, tranzīts un bioekonomika, savukārt pie ambiciozajiem – informācijas tehnoloģijas, Rīga kā savienotājpilsēta augstākās izglītības un veselības pakalpojumu eksportam.

Ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka, tuvojoties pašreizējā Nacionālās attīstības plāna (NAP) beigu termiņam 2020. gadā ir jāsāk runāt par nākamo, kurš sāksies 2021. gadā un ilgs septiņu gadus. Tāpēc forumā iezīmētās jomas ir uzskatāmas par sava veida starta šāvienu diskusijām. Pēc premjera domām plānošana valstiskā līmenī ir nepieciešama, jo stihiskā attīstība ar domu, ka visu atrisinās tirgus, nestrādā. «Par stihisko attīstību spilgts piemērs ir 90. gados, nolikvidējot teritorijas plānošanu kā tādu. Rezultātā to nevienā vietā vairs arī nedarīja un pat nemācīja, taču tirgus to visu nokārtoja tik tālu, ka uzceltās māju rindas vienkārši noslīka,» rūgto mācību atgādināja M. Kučinskis. Viņaprāt, Latvijai pietiek ar to stihiskās attīstības laiku, kad katrs «brīnumdaris» kaut ko sola un pēc gada aizbēg, viņa vietā nākot citam ar savu stāstu. Tāpēc svarīgākais ir jautājums, vai iedzīvinām to, par ko pirms tam esam vienojušies, vai katrs, kurš ir pie stūres, griež to uz to pusi, kuru uzskata par vajadzīgāko. «Valdība turas pie tā, kas tika uzrakstīts, veidojot šo Ministru kabinetu – pirms viena gada un astoņiem mēnešiem,» norādīja M. Kučinskis. Viņš gan piezīmēja, ka būtībā ierakstīts ir tieši tas pats, kas NAP 2020, tomēr pasijājot sapņus. Taču ir palicis ekonomikas izrāviens, produktivitātes pieaugums, kaut arī ar atšķirīgu izpratni par to, jo produktivitāte daudziem esošajiem uzņēmumiem nozīmējot pazaudēt savu biznesu kā tādu. Runājot par «veiksmes» stāstiem kaimiņos, premjers atgādināja par sarunu ar Igaunijas valdības vadītāju, kurš, izdzirdot stāstu par Latvijas uzņēmumiem, kuri «bēg» uz ziemeļu kaimiņvalsti, kur viss esot labāk, piezīmējis: neticami, bet man stāsta to pašu, tikai no otras puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai NAP paliks tikai rakstisks vingrinājums?

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore, 22.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam ir maz tādu politisko dokumentu, kam būtu veltīta pat teātra izrāde. Tomēr politiķu un arī sabiedrības attieksme liecina, ka NAP faktiski paliks rakstiska vingrinājuma veidolā.

Jebkurā gadījumā, dalot budžeta naudu, NAP prioritātes publiski vispār neparādījās kā arguments (arī pārskatot 2013.gada budžetu, par nozīmīgāku kritēriju izrādījās nereprezentatīva interneta aptauja, nevis valdības un Saeimas apstiprināts dokuments par valsts prioritātēm nākamajiem sešiem gadiem). Tādēļ nav jābrīnās, ka tikai 19% aptaujāto atpazīst NAP pamatmērķi, kas ir ekonomikas izrāviens (par to liecina nesen publiskotais DNB Latvijas barometra pētījums).

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati gan liecina, ka sabiedrība ilgojas pēc ekonomiskas uzlabošanās (kas arī nav brīnums, redzot neapmierinātību ar ekonomisko situāciju valstī) – par vēlamo situāciju ir atzīta labklājīga, turīga valsts (57%), kurā valda ekonomiskā stabilitāte, ikdienas drošība un ārpolitiskā drošība (48%), kā arī sociālā vienlīdzība, atbalsts trūcīgākajiem un sociāli neaizsargātajiem (44%). Par ekonomisko izrāvienu liecinātu cilvēku labklājības uzlabošanās (54%), uzņēmējdarbības izaugsme (44%) un bezdarba līmeņa samazināšanās (44%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Jaunās Saeimas galvenais uzdevums – uzņēmējdarbības veicināšana

Toms Jurjevs, AS <i>4finance</i> izpilddirektors, 03.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12. Saeimā ievēlētajiem deputātiem un nākamajiem ministriem pašreizējo globālo ekonomisko sankciju kara dēļ ir jābūt saprātīgiem un atbildīgiem pret savu valsti un tās uzņēmējiem. Lai arī pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbības jomas ir paveikts pietiekami daudz, pēc iekļūšanas parlamentā deputāti nedrīkst aizmirst solījumus sekmēt tās attīstību vēl vairāk, jo īpaši šajā ekonomiski un politiski sarežģītajā laikā.

Eiropas Savienības ieviesto sankciju pret Krieviju dēļ kaimiņvalsts robeža daudziem mūsu uzņēmējiem ir slēgta, un eksportētāji cieš ievērojamus zaudējumus. Lai gan septembra vidū Saeima akceptēja izmaiņas likumos, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs tiem piemērot nodokļu maksājumu atlikšanu līdz pieciem gadiem vai sadalīt tos noteiktos termiņos, tas ir tikai īstermiņa risinājums. Jaunajiem parlamentāriešiem un ministriem ir jādomā par eksportētājiem ilgtermiņā, ko var panākt ar reinvestētās peļņas nodokļa atcelšanu, nodokļu samazināšanu un tiesiskās paļāvības principu ievērošanu.

Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. - 2020. gadam sākotnējā redakcijā bija ietverts punkts, ka 0% reinvestētās peļņas nodoklis ir piemērojams tad, ja šie finanšu resursi tiek ieguldīti uzņēmuma iekārtu modernizācijā vai iegādei ražojošajā sektorā, pakalpojumu eksportā vai jaunu, uz eksportu orientētu produktu izpētei un attīstībai, ja to veic Latvijā strādājoši zinātnieki. Lai gan Igaunijā šī pieeja veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, Finanšu un Ekonomikas ministriju pārstāvji 2012. gadā to atzina par neefektīvu veidu, kā sekmēt izaugsmi, tādēļ šis punkts no NAP tika svītrots. Tā vietā nolēma ieviest nodokļu atvieglojumus ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, to iegādes vērtībai piemērojot palielināto koeficientu 1.5, kas teorētiski ļauj izdevumos norakstīt lielāku pamatlīdzekļa vērtību. Taču šis atbalsta veids, manuprāt, ir efektīvs tikai ražotājiem, jo pakalpojumu sektora pievienotā vērtība ir cilvēku zināšanas. Tas nozīmē, ka ar šo likuma normu valsts sniedz atbalstu tikai dažiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Mazās ostas apdalītas, pārējie par naudu vēl plēsīsies

Egons Mudulis, 13.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No transporta nozarei domātajiem ES fondu līdzekļiem reģionālajām ostām netiek nekā; lielajām ostām un pilsētām jāgatavojas konkurencei 1,3 mljrd. apguvē.

Pēc šā gada jūnija, kad tika apstiprināts Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam, nākamais solis ir darbības programma. Eiropas Komisijai (EK) pret to būtisku iebildumu vairs neesot, sarunā ar DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča. Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā 2020 (NAP) reģionālajām ostām bija paredzēti līdzekļi ledlaužu iegādei, šobrīd tās ir palikušas tukšā. Atliek vien finansējuma piesaistīšana jahtu tūrismam vai zvejniecībai, taču tas nav risinājums, kas varētu būtiski palielināt kravu apjomu ostās vai radīt jaunas darbavietas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sūdzas par ziemas navigāciju

Egons Mudulis, 08.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo ostu attīstību kavē velkoņu trūkums; cer uz valdības atbalstu Nacionālā attīstības plāna ietvaros.

Kaut arī ziemas sezonā mazajās ostās varētu kāpināt koksnes produkcijas pārkraušanu, neatrisināts arvien ir jautājums par ziemas navigāciju jeb piemērotu velkoņu trūkums. Problēmu sarežģī tas, ka, aizsalstot Rīgas jūras līcim, pieprasījums pēc velkoņiem strauji aug, līdz ar to cenas par velkoņu pakalpojumiem, ja vien tādi ir pieejami, mazajām ostām ir par augstu.

Divu velkoņu–ledlaužu iegādi Mērsraga, Rojas un Skultes, Salacgrīvas ostām, ko paredz Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritāšu saraksts, ostu pārvaldnieki un stividori redz kā risinājumu nākotnē. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Rīgas brīvostas pārvalde iespēju robežās nodrošina ledlauža pakalpojumus Irbes jūras šaurumā un Rīgas jūras līcī, savukārt ostām tie jāno- drošina savā akvatorijā un kanālā. Ostām netrūkst arī citu vajadzību, tāpēc pārvaldnieki cer arī uz NAP ietvaros paredzētajiem 33,25 milj. Ls mazo ostu infrastruktūras attīstībai. .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas IKP līdz iecerētajiem 20% izrādījies neiespējami, tā vietā jāliek cits izaicinājums – celt produktivitāti

To intervijā DB stāsta vicepremjers, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Ilgtermiņā ir nepieciešamas pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā, savukārt īstermiņā – jāatjauno ārvalstu investoru uzticība Latvijai, kas būtiski sabojāta pēdējo divu gadu laikā, kā arī jāveic pasākumi, lai energointensīvie ražotāji paliktu šeit.

Fragments no intervijas:

Nacionālajā attīstības plānā (NAP) ir noteikts mērķis, ka līdz 2020. gadam apstrādes rūpniecības devums iekšzemes kopproduktā (IKP) būs 20%. Vai šis mērķis ir sasniedzams, ja pašlaik ir tikai 12,2%?

Redzot pašreizējo apstrādes rūpniecības devumu IKP (12,2%), trīs gados nonākt līdz 20% ir neiespējami. Latvijas tautsaimniecības struktūra – rūpniecības devums IKP – atbilst tādu valstu kā Spānija, Francija, Nīderlande (ap 13% no IKP) modelim. Savukārt, piemēram, Lielbritānijā apstrādes rūpniecības devums IKP ir tikai 10% un lielāko daļu tautsaimniecības veido pakalpojumu sektors. Protams, Latvijas apstrādes rūpniecību ir grūti salīdzināt ar minēto valstu rūpniecību. Mūsu rūpnieku problēma ir zemā konkurētspēja, tātad – produktivitāte. Pašlaik Latvijas rūpniecības produktivitāte faktiskajās cenās ir 35% no Eiropas Savienības (ES) līmeņa. Šajā jomā ir jāpaveic milzīgs darbs ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts pārvaldei, lai rūpniecība Latvijas tautsaimniecībā kļūtu konkurētspējīga globālā mērogā, un tad jau var diskutēt par adekvātu tās īpatsvaru IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu putekļusūcēji un ģeneratori

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad sākušās runas jau par to, kas būtu iekļaujams nākamajā Nacionālajā attīstības plānā (NAP), kas darboties sāks pēc 2020. gada (cita lieta, ka arī pašreizējā NAP mērķi visi ne tuvu nav sasniegti), DB nolēma iedziļināties, kuras tad īsti ir tās Latvijas tautsaimniecības nozares, kas šobrīd uztur valsti.

Skaidrs, ka pētīt šo jautājumu var, izejot no dažādiem parametriem, un vienu ideālo metodiku, kas patiks visiem, te laikam neatrast, taču šajā reizē kopā ar Lursoft nolēmām fokusēties uz salīdzinoši vienkāršu aspektu: konkrētu nozaru samaksātie nodokļi valsts budžetā (pēc VID datiem un gada pārskatiem) un to dinamika pēdējo divu gadu laikā. Līdz šim ir bijušas divas publikācijas – vienā no tām apskatījām samaksāto kopējo nodokļu apjomu uz vienu konkrētajā nozarē strādājošo, otrā – cik visa nozare kopā ir samaksājusi nodokļus budžetā, neskaitot nekustamā īpašuma nodokli.

Rezultāti bija provocējuši un rezonansi raisoši, taču matemātika ir nežēlīga. Maz te atlika vietas sapņiem par ekonomikas izrāvienu, taču aizdomāties gan bija par ko. Nomaksāto nodokļu skaitļi parāda, ka Latvijas tautsaimniecībā vislielāko nodokļu masu ienes tirdzniecība, bet visvairāk nodokļu valsts maks iegūst tieši no viena degvielas uzpildes stacijas darbinieka. Protams, te var teikt, ka gan degvielas tirgotāji, gan veikali kopumā jau tikai līdzīgi putekļsūcējam savāc naudu no sabiedrības, izpildot starpnieka – nodokļu iekasētāja lomu. Īstā pievienotā vērtība rodas kur citur, piemēram, uzņēmumos, kas strādā uz eksportu, jo īpaši, ja viena darba vieta ražotāja – eksportētāja uzņēmumā rada vairākas darba vietas pakalpojumu nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Bažījas, ka jaunajai valdībai attiecībā uz naudu ceļiem būs citi plāni

Egons Mudulis, Zanda Zablovska, Sandra Dieziņa, 09.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav garantiju, ka jaunā valdība atbalstīs Satiksmes ministrijas (SM) gatavotos ES fondu projektu atlases kritērijus, pēc kuriem izvēlēties, kuros valsts galveno autoceļu posmos veikt rekonstrukciju jau šogad, izmantojot jaunā plānošanas perioda līdzekļus, DB norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Šogad ceļiem paredzēti 40 milj. eiro no «jaunās» Eiropas Savienības (ES) fondu naudas: pieci milj. eiro no ERAF, pārējais – no Kohēzijas fonda.

Jāsludina konkursi

Par minētajiem līdzekļiem iecerēts uzsākt darbus reģionālajā autoceļā Cēsis–Vecpiebalga–Madona, kā arī valsts galvenajos autoceļu posmos Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils; Jēkabpils–Rēzekne; Rīga–Liepāja; Rīga–Sigulda, norāda VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Lai šos 40 milj. eiro varētu investēt ceļu infrastruktūrā jau šogad, būtu svarīgi līdz marta beigām vai aprīļa sākumam pabeigt iepirkuma procedūru un noslēgt līgumus tā, lai darbus varētu uzsākt līdz ar būvniecības sezonas sākšanos, saka satiksmes ministrs. Pēc viņa teiktā LVC tam ir gatavi, bet pastāv iespēja, ka jaunā valdība varētu arī neatbalstīt iepriekšējās apņemšanos. Projektu iesniegumu atlases kritēriji vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Pēc A. Matīsa teiktā, šobrīd kritēriji nosaka, ka ceļi netiek būvēti uz nekurieni, bet veicina valsts un reģionu ekonomisko attīstību, kā arī iedzīvotāju mobilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ar vieglu roku atdotais industrializācijas sapnis

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valda Dombrovska vadītā valdība, iespējams, nenovērtēja, cik nozīmīgi Latvijas uzņēmumiem ir turpināt ES atbalstu ražošanas iekārtu iegādei. Taču varbūt bija vēl ļaunāk

Tik tālu nu ir – tūlīt sāksies pēdējo ES 42 miljonu eiro sadalīšana starp Latvijas uzņēmumiem, lai par šo naudiņu līdzfinansētu ražošanas vai loģistikas iekārtu iegādi. Piedāvājums tiešām nebija slikts – atgūt 30% no iegādātās ražošanas iekārtas vērtības. Kopš 2009. gada šī atbalsta ietvaros Latvijas ražojošie uzņēmēji būs saņēmuši 155 miljonus eiro, kopumā ražošanas iekārtās investējot aptuveni 500 – 600 miljonus eiro. Labs darbiņš, kas padarīts, bet vai ar to viss jau ir galā? Vai esam jau sasnieguši slavenajā NAP plānā noteiktos apstrādes rūpniecības 20% no IKP, ar ko tik ļoti mīlēja plātīties bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts? «Industrializācija nav nekāds mans jājamzirdziņš, tas ir galvenais Latvijas tautsaimniecības stūrakmens!» viņš skandēja. Nav arī šaubu –modernas iekārtas tiešām paceltu Latvijas rūpniecību pavisam jaunā konkurētspējas līmenī, tikai tāda mazuma piegarša šim atbalstam – būtu vajadzējis vēl, vismaz līdz 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašnieku un vides aktīvistu vidū joprojām ir radikālas viedokļu atšķirības un maz kopsaucēju. Tas raisa bažas un palielina neskaidrības miglu par nākotnes riskiem un iespējām

Tāds ir secinājums noslēguma diskusijā 4. starptautiskajā konferencē Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā. To, ka gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem un vides aktīvistiem kā minimums ir jāuztur dialogs, saprot visi, jo šo grupu aktīvās karadarbības rezultātā cietēji var būt ne tikai kādi atsevišķi zemes īpašnieki, konkrētās apdzīvotās vietas reģionos attiecībā uz nodarbinātību un apdzīvotību un pat meža nozare kopumā, bet arī valsts – nodokļu ieņēmumu apmēros, darba vietu un iedzīvotāju skaitā. Jāņem vērā, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.- 2027. gadam projektā viena no prioritātēm ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība un sadaļas Daba un vide indikators ir lauku/meža putnu indekss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijā eID kartes ir izsniegtas vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, tomēr neizmantojam to potenciālu; to nenoliedz arī karšu izsniedzējs PMLP, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID) šobrīd vairāk tiek pozicionētas kā fizisks personu apliecinošs dokuments, kurš ir ērts līdzi nēsāšanai, aizmirstot par elektroniskās vides komponenti, kas ir daudzkārt svarīgāka par pirmo. «Svarīgāka tādēļ, ka fizisks identitātes līdzeklis – pase, jau iepriekš pastāvēja, savukārt eID kartes izmantošana elektroniskajā vidē kā vienota, plašai sabiedrībai pieejama elektroniskās identitātes un gribas izpausmes līdzekļa pielietojums ir jauns. Tomēr eID potenciāls valsts IKT attīstībā netiek novērtēts un izmantots,» uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Jāatgādina, ka arī vairākos stratēģiskās plānošanas dokumentos, piemēram, NAP 2020, Latvija 2030 – valsts ar augstu prioritāti ir noteikusi IKT nozares, e-pakalpojumu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas tēma: Latvijas potenciāls un priekšrocība ir cilvēki

Māris Ķirsons, 19.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts var tērēt tik daudz naudas, cik iekasē, nevis tik, cik kāda grupa vēlas, jo agrāk vai vēlāk būs jāatgriežas pie krīzes laikā aizsāktās valsts funkciju pārskatīšanas, kā arī nodokļu iekasēšanas

Par to intervijā DB stāsta LDDK viceprezidents, ilggadējais a/s Latvijas finieris un Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Juris Biķis. Viņaprāt, nosacījumi un mērķi, kas fiksēti Nacionālajā attīstības plānā (NAP), ir pareizi, bet tagad ir vajadzīgi instrumenti to sasniegšanai, arī pareiza ES struktūrfondu atbalsta sadale starp tiem, kas jau sekmīgi strādā, un jaunajiem, kuri savu artavu valstij varētu dot ilgtermiņā.

Kā vērtējat tā dēvētos pēckrīzes gadus Latvijā? Vai valsts rīkojās pareizi, īstenojot «cirpšanu»?

Lai vērtētu, kas un kā tika darīts ekonomiskās recesijas apstākļos gan uzņēmumos, gan valstī kopumā, vispirms jāpalūkojas, kas notika pirms krīzes tā dēvēto trekno gadu izskaņā. Proti, tā brīža valdībai (Ministru prezidents Aigars Kalvītis), veidojot 2008. g. valsts budžetu, tika prognozēta Latvijas IKP dzinēja slāpšana, taču, neraugoties uz to, bija milzīgs spiediens no arodbiedrībām palielināt algas valsts sektorā. Arodbiedrību pienākums ir uzbrukt gan valsts, gan privātajiem darba devējiem, un tā brīža valdību veidojošie politiskie spēki šim spiedienam daļēji pakļāvās. Tobrīd bija interesanta situācija, kad ne vienas nozares uzņēmēji vien sāka izjust ekonomikas bremzēšanos un ne tikai apsvērt, bet pat spert soļus, kas apturēja darba algu izmaksu pieaugumu, kas bija neatbilstošs darba ražīguma augumam, vai arī iesaldēja darba samaksu. Sabiedrība pat nevēlējās dzirdēt par ekonomikas pieauguma kritumu. Ja lēmumu pieņēmēji tobrīd būtu spējuši nostāties pretī šim algu palielinājuma spiedienam, situācija varēja būt citāda, kaut gan kopumā bez izmaksu (diemžēl arī algu) samazināšanas iztikt nevarētu, taču «grieziens» noteikti būtu mazāks, nekā to nācās īstenot krīzes laika valdībām. Izmaksu izvērtēšana, valsts funkciju pārskatīšana, reformas bija nedaudz novēlotas, taču cita risinājuma nebija. Tas, ka netika veikta lata devalvācija, bija pareizs risinājums. Uzņēmumi krīzes situācijā pārvērtēja un sabalansēja darba samaksas iespējas ar darba ražīgumu. Mācība – lielāka risku analīze. Krīze būtībā ir ekonomikas līdzsvara spogulis. Kopumā visi minētie soļi vēlāk ļāva straujāk rāpties ārā no krīzes. Diemžēl ne visas reformas, kas būtu jāveic valsts sektorā (izglītība, veselība), ir īstenotas ar lielu pretestību, un tagad, straujākā atgūšanās laikā no krīzes, ne tikai to īstenošana, bet arī apspriešana ir nolikta uz bremzēm. Pašlaik parādās tāda pati tendence, kāda bija pirms 6–7 gadiem – tiek izvirzītas prasības, cik kuram valsts sektoram valdībai jāpiešķir nauda, pilnībā ignorējot realitāti, cik naudas valsts makā ir (būs). Prasības bieži vien tiek pamatotas ar to, ka konkrētai jomai vajag resursus vairāku procentu apmērā no IKP (tā esot citviet Eiropā), kas, salīdzinot ar plānajiem ieņēmumiem valsts makā, tos pārvērš par simtiem milj. un pat miljardiem eiro un pašreizējam budžetam ir nepārvarams apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NAP mērķiem netuvojamies

Māris Ķirsons, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Nacionālā attīstības plāna 2020 izvirzīto rādītāju tiek sasniegti, savukārt 21 ir konstatēta būtiska atpalicība no vēlamā, bet 15 rāda diametrāli pretēju tendenci vēlamajam

Tādu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē iezīmēja Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks. Viņš norādīja, ka labi rezultāti ir sasniegti globālās konkurētspējas indeksā, jo Latvija tajā ieņem 42. vietu 144 pasaules valstu vidū, turpat līdzās ir arī Lietuva, savukārt Igaunija ir pirmajā trīsdesmitniekā. Nospraustais mērķis 2030. gadam ir 40. vieta, savukārt 2014. gada plāns bija 60. vieta un 2025. gadā – 45. Tāpat darbaspēka produktivitāte ir pieaugusi no 7,6 eiro stundā 2010. gadā līdz 8,4 eiro 2013. gadā. Mērķis līdz 2030. gadam ir sasniegt 95% no ES vidējā produktivitātes līmeņa. Pēc P. Vilka sacītā šo mērķi īstenot līdzējušas ES struktūrfondu investīcijas produktīvākai nodarbinātībai un pievienotās vērtības pieaugumam, kā arī efektīvākai dabas resursu izmantošanai. Tāpat pēc P. Vilka sacītā augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars ir nepilni 40%, kas arī ir uzstādīts kā mērķis 2030. gadam. Šo mērķi palīdzot īstenot efektīvas augstākās izglītības kvalitātes vadības sistēmas ieviešana, augstākās izglītības pieejamība un augstskolu konkurētspēja starptautiskā līmenī. Vienlaikus P. Vilks atgādināja, ka tuvojas demogrāfiskā bedre un Latvijā jau kopš 2007. gada ir vērojama studējošo skaita samazināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru