12. Saeimā ievēlētajiem deputātiem un nākamajiem ministriem pašreizējo globālo ekonomisko sankciju kara dēļ ir jābūt saprātīgiem un atbildīgiem pret savu valsti un tās uzņēmējiem. Lai arī pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbības jomas ir paveikts pietiekami daudz, pēc iekļūšanas parlamentā deputāti nedrīkst aizmirst solījumus sekmēt tās attīstību vēl vairāk, jo īpaši šajā ekonomiski un politiski sarežģītajā laikā.
Eiropas Savienības ieviesto sankciju pret Krieviju dēļ kaimiņvalsts robeža daudziem mūsu uzņēmējiem ir slēgta, un eksportētāji cieš ievērojamus zaudējumus. Lai gan septembra vidū Saeima akceptēja izmaiņas likumos, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs tiem piemērot nodokļu maksājumu atlikšanu līdz pieciem gadiem vai sadalīt tos noteiktos termiņos, tas ir tikai īstermiņa risinājums. Jaunajiem parlamentāriešiem un ministriem ir jādomā par eksportētājiem ilgtermiņā, ko var panākt ar reinvestētās peļņas nodokļa atcelšanu, nodokļu samazināšanu un tiesiskās paļāvības principu ievērošanu.
Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. - 2020. gadam sākotnējā redakcijā bija ietverts punkts, ka 0% reinvestētās peļņas nodoklis ir piemērojams tad, ja šie finanšu resursi tiek ieguldīti uzņēmuma iekārtu modernizācijā vai iegādei ražojošajā sektorā, pakalpojumu eksportā vai jaunu, uz eksportu orientētu produktu izpētei un attīstībai, ja to veic Latvijā strādājoši zinātnieki. Lai gan Igaunijā šī pieeja veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, Finanšu un Ekonomikas ministriju pārstāvji 2012. gadā to atzina par neefektīvu veidu, kā sekmēt izaugsmi, tādēļ šis punkts no NAP tika svītrots. Tā vietā nolēma ieviest nodokļu atvieglojumus ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, to iegādes vērtībai piemērojot palielināto koeficientu 1.5, kas teorētiski ļauj izdevumos norakstīt lielāku pamatlīdzekļa vērtību. Taču šis atbalsta veids, manuprāt, ir efektīvs tikai ražotājiem, jo pakalpojumu sektora pievienotā vērtība ir cilvēku zināšanas. Tas nozīmē, ka ar šo likuma normu valsts sniedz atbalstu tikai dažiem.
Ekonomiskās izaugsmes sekmēšanas kontekstā ir jāpiemin arī diskusijas par nodokļu sloga samazināšanu uzņēmējiem. 19. septembrī Latvijas darba devēju konfederācija iepazīstināja ar Nodokļu politikas stratēģiju 2015. līdz 2018. gadam. Lai gan tajā iespējamas izmaiņas, jo dokuments ar sociālajiem partneriem ir jāparaksta arī Finanšu ministrijai, vismaz esošajā dokumenta versijā ir redzams, ka cerētās nodokļu samazināšanas vietā tajā ir solījumi nepalielināt uzņēmumu ienākumu nodokļa likmi un efektivizēt nodokļu atvieglojumu sistēmu. Tajā pašā laikā ir piebilde, ka kopējo atvieglojumu un atbrīvojumu apjomu nav plānots mainīt. Tātad – par nodokļu sloga samazināšanos vēl pāris gadus uzņēmēji var aizmirst.
Izmaiņas nodokļu politikā sekmētu vietējā biznesa attīstību, taču, ja vēlamies piesaistīt arī starptautiskos investorus, ir pēdējais laiks praksē ievērot tiesiskās paļāvības principu. Gan vietējie, gan ārvalstu investori būs gatavi ieguldīt šeit savus finanšu resursus, ja būs pārliecināti, ka līdz ar jaunu parlamenta sasaukumu vai atbildīgo ministru maiņu būtiski nemainīsies tiesiskais regulējums.
Šī gada maija beigās Ārvalstu investoru padome Latvijā publicēja ziņojumu par investīciju drošību un aizsardzību. Tajā norādīts, ka ir jāturpina darbs ne tikai pie darījumu un tiesiskās apgrozības drošības veicināšanas, holdingu regulējuma pilnveidošanas un tiesu sistēmas efektivizācijas, bet arī normatīvā regulējuma stabilitātes veicināšanas un plašākas ieinteresēto pušu, nozares profesionāļu un sabiedrības iesaistīšanas likumdošanas procesā. Padome uzskata, ka uzlabojumi nepieciešami gan tiesu sistēmas, gan komerctiesību sadaļā. Pēdējā kā pirmais punkts minēta darījumu drošība un saistošais spēks kontekstā ar būtiskām normatīvā regulējuma izmaiņām, citiem vārdiem, ir jārada tiesiskā bāze, kas pasargās uzņēmumus un to kapitālu, ja politiķi vēlēsies veikt būtiskas izmaiņas likumos.
Latvijas ekonomiskās attīstības pamatā ir uzņēmēju spēja attīstīties un meklēt arvien jaunus noieta tirgus, un es ceru, ka politiski ekonomiskā situācija mums kaimiņos Saeimā un Ministru kabinetā esošos politiķus mudinās mainīt solījumus pret reāliem darbiem, jo pretējā gadījumā vien uz iekšējā tirgus rēķina strauju izaugsmi nevaram gaidīt.
