Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Lai arī kā mums patiktu gausties par pašu valdības neizdarībām vai spodrināt kaimiņu panākumus, fakti liecina, ka Latvijas ekonomikas attīstība, raugoties ilgākā termiņā, bijusi visumā sekmīga.

Ja ne gluži tāda, kādu daudzi būtu vēlējušies, tomēr esam apsteiguši citu, mums nosacīti līdzīgu valstu sniegumu. Ceļš nav bijis gluds un dažbrīd nācies kāpties atpakaļ, tomēr pēdējo 20 gadu laikā esam vairāk nekā divkāršojuši savu tautsaimniecības apmēru un kopā ar kaimiņiem sasnieguši straujāko ekonomikas izaugsmi Centrālās un Austrumeiropas reģionā (CAE).

Atskatoties ilgākā laika posmā, Latvijas smagais krīzes laika klupiens ir bijis likumsakarīgs, tuvinot «trekno gadu» uzpūsto ekonomikas apmēru izaugsmes ziņā daudz stabilākajam Polijas sniegumam. Uz šī fona apgalvojumi par Latvijas zaudēto desmitgadi pēckrīzes gados šķiet visai dīvaini.

Runājot sporta terminoloģijā, pēc diskvalifikācijas par dopinga lietošanu esam atgriezušies pie iepriekš sasniegtajiem rezultātiem, tikai šoreiz ar apņēmības un rūpīgu treniņu, ne medikamentu palīdzību. Tas nav noniecināms sniegums.

Pārmērīgo ekonomikas svārstību pieļaušana nenoliedzami ir bijusi ekonomiskās politikas kļūda, kas ieviesusi korekcijas daudzu Latvijas iedzīvotāju likteņos. Tomēr kopumā ekonomiskās izaugsmes ziņā neatpaliekam, bet, tieši otrādi, esam priekšgalā mūsu līdziniekiem. Tas neizbēgami dzen uz priekšu arī valsts un sabiedrības attīstību plašākā kontekstā. Ikdienā, izmaiņām notiekot pakāpeniski, tās bieži vien paslīd garām nepamanītas un rodas sajūta par stagnāciju, progresa neesamību. Tomēr ilgākā laikā mazās izmaiņas summējas jau lielākā vienumā, kļūstot daudz redzamākas.

Uzskatāms piemērs, ko droši vien pamanīja daudzi iedzīvotāji, ir Latvijas Televīzijas raidījuma «Panorāma» 60 gadu jubilejas kontekstā nesen demonstrētie sižeti, kuros cita starpā vizuāli salīdzināmi valsts un sabiedrības dzīves apstākļi dažādos laika posmos. Domāju, ka pat vislielākais skeptiķis piekritīs, ka nozīmīgas pozitīvas izmaiņas notikušas ne vien kopš 90. gadu juku laikiem, bet arī pēdējās desmitgades ritējumā.

Makroekonomiskā skatījumā tautsaimniecības izaugsmi nosaka trīs galvenie faktori: nodarbinātības līmenis, uzkrātais kapitāls un tehnoloģiskais progress. Lielāks darbinieku skaits, kuri izmanto labāk aprīkotas ražošanas iekārtas un attīstītākas tehnoloģijas spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu. Lai gan mūsdienās ražošanas faktorus analizē daudz detalizētākā līmenī, šāda vienkāršota pieeja ir labs analīzes sākuma punkts. CAE pēdējo desmitgažu izaugsmes sadalījums atspoguļots 2. attēlā. Papildus minētajiem 3 izaugsmes faktoriem analīzē iekļauta arī ražošanas jaudu noslodze, kas atspoguļo uzkrātā kapitāla izmantošanas intensitāti un lielā mērā saistāma ar ekonomikas svārstībām (ekonomikai pārkarstot, ražošanas jaudas tiek izmantotas ļoti intensīvi, bet krīzes laikā daļa ražošanas iekārtu atrodas dīkstāvē).

Ko mums pastāsta šāds skatījums par tautsaimniecības izaugsmi? Pirmkārt, it visur darbaspēka sniegums izaugsmē ir bijis minimāls. Tas atspoguļo ne vien pēdējo desmitgažu negatīvās demogrāfiskās tendences, kas vērojamas daudzās valstīs, bet arī darbaspēka resursu nosacīti lielāko ierobežotību. Praksē kapitāla un tehnoloģiju (zināšanu) vairošanai ir mazāk šķēršļu, un tam ir arī nozīmīga sociālekonomiska loma, ļaujot kāpināt ne vien tautsaimniecības kopējo varenību, bet arī katra tās dalībnieka individuālo labklājības līmeni. Tomēr vidējā termiņā darbaspēkam var būt nozīmīga loma tautsaimniecības izaugsmē, ja dažādu iemeslu dēļ tā noslodzes līmenis ir zems, t.i., vērojams ilgstoši augsts bezdarbs vai zems darbaspējas vecuma iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū. Ilgstoši augsts bezdarbs var veidoties, piemēram, atšķirīgo darba tirgū piedāvāto un pieprasīto prasmju dēļ, zemas darbaspēka mobilitātes un dažādu nodarbinātības iespēju rezultātā valsts reģionos. Savukārt līdzdalības līmeni var ietekmēt valsts regulējums tādās jomās kā pensionēšanās nosacījumi un sociālā politika, darba tiesisko attiecību regulējums, sabiedrības grupu ar īpašām vajadzībām iesaiste darba tirgū. No ekonomistu skatpunkta šādu nodarbinātības šķēršļu mazināšana ir veids, kā ar nelielu resursu patēriņu vairot tautsaimniecības aktivitāti un celt sabiedrības labklājību. Tomēr politiski šādu lēmumu pieņemšana ir smagnēja, skarot plašu sabiedrības grupu intereses un īstermiņā radot neērtības saistībā ar pielāgošanos jauniem apstākļiem.

Latvijas iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū ir salīdzinoši augsts, līdz ar to nodarbinātības politikas iespējas turpmākajos gados pretoties sabiedrības novecošanās negatīvajai ietekmei uz tautsaimniecības izaugsmi ir ierobežotas, bet ne izsmeltas.Zināms potenciāls slēpjas ilgstošā bezdarba mazināšanā, kas Latvijā joprojām ir neatrisināta problēma.

Bezdarba augstā izplatība iedzīvotāju vidū ar zemu izglītības līmeni un tā reģionālās atšķirības jau ilgstoši uztur dabīgā bezdarba līmeni tuvu 10%, kas uzskatāms par ļoti augstu un sabiedrības interesēs mazināms. Tas prasītu mērķtiecīgāku bezdarbnieku pārkvalifikācijas politiku un atbalstu iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai, tai skaitā mājokļu pieejamības sekmēšanu vietās, kur ir darbs. Dabīgā bezdarba samazināšana līdz, piemēram, 5%, ļautu palielināt tautsaimniecības izaugsmes tempu par 0.3-0.4 procentu punktiem vidējā termiņā. Lai gan aktīvāka pieeja darba tirgus politikai ļautu mazināt turpmāko gadu negatīvo demogrāfijas tendenču sniegumu valsts tautsaimniecības izaugsmē, tas vien Latvijai neļautu sasniegt Rietumeiropas pārticības līmeni. Panākumu atslēga slēpjas kapitāla un zināšanu uzkrāšanā.

Kapitāla uzkrāšana ir ienākumu daļas novirzīšana nākotnes attīstībā, piemēram, ražošanas iekārtu iegādē, ēku, infrastruktūras objektu būvē, pētījumu veikšanā un jaunu zināšanu apgūšanā. Šādus ieguldījumus varam veikt no pašu uzkrājumiem (ienākumu daļas, kas netiek novirzīta patēriņam) vai arī aizņemoties no ārvalstnieku iekrātā, kā tas notika «trekno gadu» laikā, caur banku sektoru Latvijas tautsaimniecībā ieplūstot apjomīgam ārvalstu kapitāla apjomam. Šis process palielināja pozitīvo kapitāla ieguldījumu Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu izaugsmē, un netieši apliecina banku un finanšu sektora nozīmīgo lomu tautsaimniecības attīstībā. Finanšu sektors ir galvenais starpnieks, kas palīdz uzkrājumiem pārvērsties ieguldījumos, piemēram, piesaistot depozītus un izsniedzot kredītus. No finanšu sektora darbības lielā mērā atkarīgs, cik efektīvs būs šis process, vai uzkrājumi tiks ieguldīti jomās, kas nākotnē sniegs maksimāli lielāko tautsaimniecības pienesumu.

Šis, protams, skatāms plašākā kontekstā, iekļaujot arī valsts regulējumu un politiku, kas nosaka spēles nosacījumus

Atskatoties mūsu pašu pagātnē, nesamērīgi liela daļa «trekno gadu» laikā aizņemto ārvalstu uzkrājumu tika ieguldīta no tautsaimniecības attīstības viedokļa mazāk ražīgā kapitālā, piemēram, mājokļu labiekārtošanā. Turklāt tas nesa sev līdzi arī vietējo uzkrājumu samazinājumu, pieaugot patēriņa izdevumiem uz ārvalstu naudas ieplūdes radītā optimisma viļņa fona.

Rezultātā pieprasījums tautsaimniecībā auga ļoti strauji, apsteidzot ieguldījumus produktīvajā kapitālā un palielinot esošo ražošanas jaudu noslodzi. Manuprāt, tas ir viens no iemesliem, kādēļ tieši Baltijas valstīs ir vērojams nozīmīgs pozitīvs jaudu noslodzes sniegums iepriekšējo gadu izaugsmē, un finanšu sektora loma šādā mazāk produktīvā kapitāla izvietošanā nav maznozīmīga. Šajā kontekstā būtu vērts aktīvāk sekmēt kapitāla tirgus un nebanku finanšu sektora attīstību, dažādojot uzkrājumu mobilizācijas un ieguldījumu iespējas. Mūsdienās, mazinoties šķēršļiem jaunu tehnoloģiju ienākšanai finanšu jomā un notiekot būtiskām pārmaiņām Latvijas banku sektorā, jaunu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstības veicināšana, manuprāt, varētu būt viena no Latvijas iespējām.

Raugoties nākotnē, tāpat kā iepriekšējos gadus kapitāla uzkrāšanai būs nozīmīga loma tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanā. Tātad nozīmīgs līdzekļu apjoms jānovirza investīcijām jeb ieguldījumiem attīstībā. Tomēr redzam, ka pēckrīzes gadu laikā investīciju apjoms tautsaimniecībā ir ievērojami sarucis. Tā ir būtiska problēma un ir viens no nozīmīgākajiem iemesliem, kas licis ekonomistiem samazināt Latvijas tautsaimniecības nākotnes izaugsmes prognozes.

Investīciju veicināšana ir viens no izaicinājumiem nākotnē, un jautājums ir pietiekoši daudzšķautņains. Tas iekļauj gan iepriekš minēto finanšu sektora regulējumu un Latvijas augsto ēnu ekonomikas apjomu, kas liedz daudziem uzņēmumiem piesaistīt banku finansējumu, gan arī daudzējādus uzņēmējdarbības vides aspektus, ieskaitot tiesu sistēmas darbības un saimniecisko strīdu risināšanas efektivitāti, un veselu virkni citu faktoru, tostarp infrastruktūras un darbaspēka pieejamību un kvalitāti. No valsts investīciju viedokļa raugoties, pieejamo līdzekļu koncentrācija un mērķtiecīgāka novirzīšana attīstībai svarīgas infrastruktūras izveidē un uzturēšanā ir būtisks nākotnē risināms jautājums, un šajā kontekstā neizbēgams diskusiju objekts ir reģionālās reformas nepieciešamība.

Lai gan salīdzinājumā ar ierobežoto darbaspēka apjomu kapitāla uzkrāšana paver daudz nozīmīgākas nākotnes attīstības iespējas, tā tomēr nav vienīgā panākumu atslēga. Ja sākotnēji, nodrošinot darbiniekus ar ražošanas līdzekļiem, pienesums tautsaimniecībai ir visai nozīmīgs, tad ar katru papildus uzkrātā kapitāla vienību šis pienesums mazinās. Tas skaidrojams ar kapitāla piesātinājuma pieaugumu. Piemēram, aizvietojot rokas zāģi ar motorzāģi, mežstrādnieka darba ražīgums būtiski pieaugsTomēr, nodrošinot mežstrādnieku ar diviem motorzāģiem, tā darba ražīgums diezin vai divkāršosies. Tīri praktiski tas nozīmē, ka augot valsts ienākumiem, turpmāku tautsaimniecības izaugsmi kļūst arvien grūtāk nodrošināt vien uz darbaspēka un kapitāla uzkrāšanas rēķina, un šeit nozīmīgs kļūst trešais izaugsmes faktors, proti, tehnoloģiskais progress jeb zināšanas.

Zināšanas ir sava veida dopings, kas ļauj būtiski palielināt darbaspēka un kapitāla sniegtās tautsaimniecības attīstības iespējas, un tā burvestība slēpjas faktā, ka par šāda «dopinga» lietošanu nepienākas diskvalifikācija. Zinošāks darbinieks prot izmantot sarežģītākas ražošanas iekārtas, kas ļauj tam būt daudz ražīgākam.

Zinošāks darbinieks spēj radīt unikālu produktu, ko citi neprot, līdz ar to arī vairāk nopelnīt no šāda produkta pārdošanas.

Zināšanas tautsaimniecības skatījumā ir saprotamas plašā kontekstā. Tās var būt gan specifiskas zināšanas kādā zinātnes jomā, gan arī zināšanas par ražošanas procesa organizāciju, produkta virzīšanu tirgū u.c. Turklāt zināšanas ne vienmēr nozīmē jaunu zinātnisku atklājumu. Bieži vien tās ir zināšanas par to, kā apvienot jau esošus zinātniskus atklājumus jaunā produktā, un šajā kontekstā radošums spēlē nozīmīgu lomu.

Diemžēl zināšanu jomā mums nav veicies tik labi, un nākotnē nepietiekoši attīstītā spēja ieviest aizvien modernākas tehnoloģijas, efektīvāku ražošanas procesu organizēšanu Latvijai maksās aizvien vairāk zaudētu attīstības iespēju. Zināšanas kā tautsaimniecības izaugsmes faktoru nav iespējams mērīt ar kādu vienu rādītāju. Lai izdarītu secinājumus, jāizmanto rādītāju kopums un veselais saprāts šo rādītāju analīzē. Izglītības sistēmas kvalitāte un sniegums noteikti ir viena no jomām, kas raksturo valsts spēju radīt un absorbēt jaunas zināšanas. Par šo Latvijas Banka ir runājusi jau iepriekš, tādēļ šeit neatkārtošos. Vien minēšu līdz šim mazāk apspriestus rādītājus, kas raksturo zināšanu izmantošanu uzņēmējdarbības pusē. Proti, Pasaules Ekonomikas foruma apkopotajā Pasaules konkurētspējas ziņojumā tiek vērtēti tādi uzņēmējdarbības aspekti kā uzņēmējdarbības attīstības līmenis (business sophistication) un uzņēmumu spēja veikt inovācijas. Uzņēmējdarbības attīstības līmeņa rādītājs sevī ietver gan individuālo uzņēmumu darbības un to attīstības stratēģiju kvalitāti (komplicētību), gan arī uzņēmumu sadarbības saišu kvalitāti valsts līmenī (piegāžu ķēžu, uzņēmumu klāsteru attīstības līmeni u.c.). Savukārt inovāciju rādītājs raksturo uzņēmumu spēju veikt tehnoloģiskus jauninājumus, kas cieši saistīts ar pētniecību un ieguldījumiem jaunu zināšanu radīšanā.

Saskaņā ar 2018. gada Pasaules konkurētspējas ziņojumu pēc uzņēmējdarbības attīstības līmeņa Latvija ierindojas 62. vietā pasaulē. Vietu augstāk atrodas Ruanda, vietu zemāk – Trinidada un Tobago.

Latvijas uzņēmumu spēja radīt jaunas tehnoloģijas tiek vērtēta vēl zemāk, pēc šī rādītāja ieņemam 83. vietu pasaulē, atrodoties starp tādām valstīm kā Tanzānija un Kazahstāna.

Eiropas vidējā rocība Latvijai šobrīd ir nesasniedzams mērķis. Man jāapbēdina visi, kas ir izteikuši minējumus par to, cik gados Latvija varētu sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo ienākumu līmeni, to pamatojot ar lineāla metodi veiktos aprēķinos (Latvijas un ES IKP līkņu krustpunkta meklējums, veicot pieņēmumu par IKP pieauguma tempu atšķirību nākamajos gados).Diemžēl ekonomikā lineāli ir nevis taisni, bet lokveida, kas nozīmē, ka, ar lineāla palīdzību pagarinot līknes, to krustpunktu var arī neizdoties sameklēt.

Ienākumu konverģence ES ietvaros beidzas pie ienākumu līmeņa robežās 60-80% no ES vidējā. Turklāt 80% no ES vidējā ir vien 60% no Vācijas ienākumu līmeņa. Tā, visticamāk, arī ir praktiski augstākā ienākumu robeža, kuru varam cerēt sasniegt, neko būtiski nemainot mūsu attīstības stratēģijā.

Vai Latvijai būtu jāsamierinās ar šādu likteni? Citiem vārdiem sakot, vai Latvijai būtu taisnā ceļā jāiekrīt vidēju ienākumu slazdā? Noteikti nē! Un es ticu, ka mums ir daudz iespēju no šāda slazda izvairīties, bet tam ir nepieciešama aktīva rīcība jau šodien, lai esam labi sagatavoti lēcienam kvalitatīvi jaunā attīstības modelī

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Simtgades produkti: Ja šodien dziedāsim mēs, rīt dziedās mūsu bērni

Laura Mazbērziņa, 16.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar notiekošo XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku zīmē radīts mākslas darbs - apvienojot tradīcijas un tagadnīgumu, tapis videoklips vienai no Latvijā mīlētākajām tautasdziesmām «Pūt, vējiņi».

Šo Jāņu sveicienu veidojusi māksliniece Katrīna Neiburga, un savu video nospiedumu tajā atstājuši divi simti latviski dziedošo, kas savu tautasdziesmas pantiņu iedziedājuši ar balss spēles «DzieDot» starpniecību. Videoklipa muzikālajam noformējumam izmantota īpaši aranžēta dziesmas «Pūt, vējiņi» versija jaunā, mūsdienīgā skanējumā, kuras autors ir Kārlis Butins.

«Videoklips dziesmai «Pūt, vējiņi» apvieno nedziedātājus un dziedātājus, jaunus un vecus, visus, kam tuva ir dziedāšana un latviskais. Daudzi no klipa varoņiem, pārvarot savas šaubas, pirmo reizi uzdrīkstējušies dziedāt tā, lai citi to redzētu. Tā kā katrs dalībnieks dziesmas izpildīšanai izvēlējies sev nozīmīgu vietu, skatītājam ar klipa palīdzību ir iespēja ielūkoties gan dažādu paaudžu pārstāvju sejās, gan viņus raksturojošā apkārtnē, kamēr visas dziedātāju balsis apvienojušās vienā,» videoklipa ideju komentē Katrīna Neiburga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

AS «Tukuma piens» ražo zīmola «Baltais» jogurta kokteiļus ar plūmju, apelsīnu, greipfrūtu, ābolu un vīnogu garšām. Jogurta kokteiļi kā produkts tirgū vairs nav jaunums, taču jaunais iepakojuma dizains veidots, godinot Latvijas valsts simtgadi.

Uz «Baltais» jogurta kokteiļu etiķetēm ir attēloti 140 dažādi Latvijas tautastērpu brunču raksti. Speciālā dizaina iepakojums veikalu plauktos ir kopš maija sākuma, un tā autors ir AS «Tukuma piens» mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs, kurš pats ir kaislīgs tautas deju dejotājs.

Uz etiķetes ir norādīts, kurai Latvijas vietai konkrētais brunču raksts ir piederīgs. Līdz ar to iepakojums ir savā ziņā arī izglītojošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atklāj Simtgades loterijas trešo sēriju un izsludina mākslas darbu konkursu

Monta Glumane, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) un VAS «Latvijas Loto» turpina Latvijas nacionālās momentloterijas projektu Simtgades loterija, piedāvājot jau trešo biļešu sēriju, informē FM.

Uz Simtgades loterijas trešās sērijas biļetēm apskatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas jauno mākslinieku darbi – Annas Pabērzas darbs Zeme, Kristīnes Kutepovas darbs Dabas spēks, Dāvja Ozola darbs Pietura, Alises Bēržvades darbs Tilts pār Daugavu un Lauras Veļas darbs Iebridu Brikšņos.

«Simtgades loterija ir unikāls produkts, kas strauji guvis popularitāti iedzīvotāju vidū. Turklāt tā kalpo cēlam mērķim – līdzekļu vākšanai spožāko Latvijas jauniešu atbalstam, kuri jau šogad katrā vidējās izglītības iestādē Latvijā saņems pirmās stipendijas. Būšu lepna paviesoties kādā no svinīgajiem izlaiduma pasākumiem, lai sastaptu absolventus un pasniegtu Pateicības rakstus Simtgades izcilniekiem par viņu centību un aizrautību. Savukārt caur mākslas darbiem aicinu ieraudzīt, apzināt, un godināt Latvijas vērtības no paaudzes paaudzē. Uzskatu, ka Simtgades loterijas biļetes ir kā vēstnesis, kas kā mazs mākslas darbs – kā glezna, kā pastkarte – ienes mākslinieku izcilo veikumu un Latvijas vērtības teju katrā mājā,» pastāsta Finanšu ministre Dace Reizniece - Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Arī «Orkla Foods Latvija» savā piedāvājumā iekļāvusi produktus par godu Latvijas valsts simtgadei. Katra no četrām jaunajām tomātu mērcēm simbolizē attiecīgā Latvijas kultūrvēsturiskā novada būtību, raksturu un garšu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Mērces idejas un izpildījuma autori ir «Orkla Foods Latvija» jauno produktu izstrādes komanda, tehnologi un mārketinga speciālisti.

«Spilvas» jaunās tomātu mērces pārdošanā nonāca maijā un uzņēmums secina, ka cilvēki ir novērtējuši produktu, jo tiek veikti atkārtoti pirkumi. «Jaunās produktu sērijas kopējo ietekmi uz tomātu mērču kategoriju varēsim izvērtēt šā gada beigās, kad arī būs godam nosvinēta valsts apaļā jubileja,» stāsta R. Avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Laba valsts simtgades dāvana iedzīvotājiem būtu bijusi kvalitatīva autostrāde

Lelde Petrāne, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijas simtgades pasākumi kopumā tiek vērtēti kā izdevušies, eksperti atzīst, ka finansējuma sadalījums tomēr bijis ļoti neskaidrs, turklāt daļa pašvaldību tradicionālos svētku pasākumus rīkojušas par saviem līdzekļiem. Tāpat tiek uzsvērts, ka trūkst paliekošu vērtību.

Šīs un vēl citas tēzes par simtgadei paredzēto līdzekļu izlietojumu izskanēja šodien, 28. novembrī, notikušajā diskusijā «Simtgades pasākumi – veiksmīgs ieguldījums vai līdzekļu izniekošana», ko rīkoja Biznesa augstskola Turība.

Diskusijā piedalījās Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta un Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna, kuras uzsvēra, ka svinības bijušas ļoti veiksmīgas. «Statistikas dati liecina, ka 80% iedzīvotāju atzinuši, ka šis bijis īpašs un atmiņā paliekošs mirklis Latvijas vēsturē, kā arī simtgades piederības radīto logotipu atpazīst 92% cilvēku, kas liecina par to, ka simtgades notikumus izdevies aizvest arī uz Latvijas reģioniem. Tāpat par 10% ir augusi sabiedrības saliedētība,» norādīja L.Pavļuta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Simtgades produkti: Latviskā mežizstrādes tehnika

Laura Mazbērziņa, 09.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, mežizstrādes tehnikas tirdzniecības jomā strādājošais uzņēmums «Haitek Latvia» sadarbībā ar ražotāju «Komatsu Forest AB» ir sarūpējuši Komatsu mežizstrādes tehniku ar latvisku dizainu.

Uz forvarderiem «Komatsu 855» un «Komatsu 845» redzami Lielvārdes jostas motīvi, kas simbolizē SIA «Haitek Latvia» mājas pilsētu Lielvārdi, kā arī uzņēmuma patriotismu. Savukārt, sarežģītais jostas raksts vēsta par meistarību.

Sarkanais jostā apzīmē cilvēku, cilvēcisko, dzīvību un Zemi, savukārt, baltais – garīgo spēku un Visumu.

Šā gada sākumā SIA «Haitek Latvia» jau piegādājusi vairākas Latvijas valsts simtgadei veltītās tehnikas vienības. Klientu reakcija esot pozitīva, vēl gan neesot izlemts, cik ilgi šāds noformējums tehnikai tiks saglabāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvajā vidē dāvanas ar Latvijas simtgades simboliku vismaz pagaidām nav guvušas plašu atsaucību.

Valsts simtgades akcentēšana biznesa vidē nav aktuāla tendence, un uzņēmumi tāpat kā iepriekš saviem sadarbības partneriem pasniedz veltes, kas vai nu izceļ to darbības jomu, vērtības, vai kādu svarīgu notikumu, piemēram, kompānijas jubileju, novērojušas DB aptaujāto sabiedrisko attiecību aģentūru pārstāves, kuras nereti palīdz saviem klientiem neapjukt plašajā korporatīvo dāvanu klāstā.

Latvijas simtgades birojā līdz šim gatavību savus ražotos produktus papildināt ar valsts simtgades simboliku, aizpildot speciālu anketu, izrādījuši teju 600 uzņēmumi. Daudzi no tiem ražo suvenīrus un veltes, kas varētu kalpot arī kā korporatīvās dāvanas. Plašajā sarakstā atrodamas grāmatas, dažādi ādas izstrādājumi, tekstilizstrādājumi, adījumi, šalles ar Lielvārdes jostas rakstiem, sveces, atmiņu spēle, medus, dažādi saldumi, kā arī porcelāna medaļas un krūzītes, organiskā stikla suvenīri u.c. Svinību ietvars veidots atvērts sabiedrības un uzņēmēju iesaistei, tāpēc simtgades piederības zīme uzņēmējiem pieejama bez maksas. DB jau iepriekš ziņoja, ka, ievērojot vizuālās vadlīnijas piederības zīmes lietošanai, uzņēmējiem ir iespēja valsts jubilejā veidot jaunus produktus un pakalpojumus, pilnveidot mārketinga instrumentus gan pašu mājās, gan starptautiski. Latvijas valsts simtgades piederības zīmi veido uzraksts Latvija, valsts karogs un skaitlis 100 ar integrētu bezgalības simbolu kā nepārtrauktu jaunradīšanas ciklu. Grafiskās zīmes pamatā ir fonts Cīrulis, kas aizgūts no pagājušā gadsimta sākuma lietišķās mākslas meistara Anša Cīruļa darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Zīmols «Grandfather» par godu Latvijas simtgadei ražo džemperus ar Latvijas simtgadei izstrādāto identitāti.

Zīmola «Grandfather» dibinātājs Aleksandrs Bondars jau kopš pirmās uzņēmuma dibināšanas dienas zināja, ka viņš vēlētos radīt produktu, kas būtu veltīts Latvijai.

«Grandfather» džemperus ir izvēlējušās daudzas sporta organizācijas. Bobsleja un skeletona federācija izvēlējās Latvijas valsts simtgades džemperus tumši sarkanajā krāsā, ko Ķīnā vai Indijā ražoto produktu klāstā ir neiespējami atrast.

Ražotājs atzīst, ka visvairāk laika patērēts sadarbībā ar auduma ražotājiem, lai iegūtu konkrēto krāsas toni. Šis process aizņēma aptuveni gadu. Uzņēmuma īpašnieks stāsta, ka Latvijas oficiālo krāsas toni aizsūtīja sadarbības partneriem Itālijā, Polijā un Turcijā. No visām laboratorijām saņēma standarta sarkanu toni ar paskaidrojumu, ka krāsas pigmenti nespēj iesūkties audumā un šādu toni nav iespējams saražot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Simtgades produkti: Grili ar piederības zīmi

Laura Mazbērziņa, 26.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

SIA «METALWORKS» par godu Latvijas valsts simtgadei ražo grilus ar svinību piederības zīmi.

SIA «METALWORKS» dibinātājs Renārs Kļaviņš biznesa portālam db.lv atzīst, ka šo grilu ideja ir radusies viņa draugam, kurš vēlējies pie viņa pasūtīt šādu grilu. Taču, izgatavojot grilu draugam, Renārs sapratis, ka varētu tādus piedāvāt arī citiem.

SIA «METALWORKS» ar dažādu metāla konstrukciju, elementu un lietu izgatavošanu nodarbojas kopš 2013. gada. Šie grili tirgū laisti tikai pirms mēneša, taču jau piesaistījuši lielu uzmanību. Tie jau aizceļojuši pie latviešiem, kas dzīvo ASV un Norvēģijā.

Grili tiek veidoti no metāla loksnēm, ar lāzera palīdzību tiek izgrieztas formas, tās tiek salocītas, grila gali tiek metināti. Pēc tam mājas apstākļos grili tiek krāsoti. Grilu standarta izmēri ir: 70 centimetri garumā, 30 centimetri platumā, 22 centimetri dziļumā un biezums ir 4 milimetri, taču katrs pasūtītājs var izveidot grilam savus individuālos izmērus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Šodien aplūkojam trīs veikala «Riija» speciālā piedāvājuma produktus – pledus, galdautus un t-kreklus.

ĪpašiLatvijas valsts simtgadei piedāvājumā iekļauti 100% aitas vilnas pledi, kuros redzama Lielvārdes jostas simbolika. Vienā no «Riija» plediem var redzēt nelielu daļu Lielvārdes jostas simbolikas, bet otrs pilnībā atdarina Lielvārdes jostu. Šī kolekcija nav radusies nejauši, bet par to domāts ilgāku laiku. Ideja radās zīmola «Riija» vadītājai Evijai Jonušai, sadarbojoties ar dažādiem uzņēmumiem. Pledu daudzums šobrīd ir ierobežots līdz 100, taču, lai gan pleds ir dzimis Latvijas valsts simtgadei, ar laiku tiks veikti vēl papildu pasūtījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Simtgades artava – drīzāk piliens, nevis spainis

Kristīne Stepiņa, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts jubilejas gadā pasākumu organizatoru ienākumi no korporatīvajiem sarīkojumiem varētu būt lielāki nekā no valsts maciņa, trešdien, 20. jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts budžeta finansējums uz pieciem gadiem valsts simtgades svinībām ir 31,8 miljoni eiro, tiek lēsts, ka šajā laika periodā šajā notikumā varētu tik ieguldīti aptuveni 60 miljoni eiro (DB 03.05.). Latvijas valsts simtgades programmu īsteno valsts un pašvaldību iestādes, aktivitātes finansiāli atbalsta virkne uzņēmumu un organizāciju. Pasākumu organizēšanā ir iesaistījušies dažāda kalibra producenti un radošās apvienības. Latvijas valsts simtgades birojam nav aprēķinu, cik nopelnīs pasākumu rīkotāji, jo finansējums ir piešķirts attiecīgām ministrijām, kuras projektiem piesaistījušas dažādus apakšuzņēmējus. Latvijas Pasākumu producentu apvienības (LPPA) valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis lēš, ka pasākumu organizatoru apgrozījums šogad varētu pieaugt par aptuveni 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Lattelecom Rīgas maratona dalībnieki saņems īpašas simtgadei veltītas Mildas medaļas

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons šogad noritēs Latvijas simtgades zīmē, aicinot Rīgu izskriet ar valsts simtgadei veltītu vadmotīvu - Izskrien svētkus!. Maratona dalībnieki saņems īpašas simtgadei veltītas Mildas medaļas, informē pasākuma rīkotāji.

Medaļas dizainā iekļauti pirmskara piecu latu monētas – tautu meitas Mildas ar vainadziņu un vārpām (oriģināldarba autors - Rihards Zariņš (1869-1939)) – motīvi. Jaunā medaļa ir maratona veltījums Latvijas simtgadei, un tā dalībniekiem kalpos kā simbolisks apliecinājums tam, ka simtgades svētki tik tiešām ir izskrieti.

Sacensību oficiālos kreklus rotās mākslinieka Gustava Kluča oriģināldarbs - zīmējums Daugavas sargs, kurā attēlots Lāčplēsis. Ņemot vērā, ka 2018. gada maratona un pusmaratona trases Daugavu pirmoreiz šķērsos pa trim galvenajiem Rīgas tiltiem, Gustava Kluča tēlam Lāčplēsim simboliski tik tiešām būs iespēja sargāt Daugavu. G. Kluča darbs speciāli simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē Rīgā 2017. gada 18. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vidusskolu izcilākie absolventi saņems simtgades stipendijas

Zane Atlāce - Bistere, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas simtgadi, Finanšu ministrija (FM) īsteno līdz šim nozīmīgākā Latvijas nacionālās momentloterijas projekta «Simtgades loterija» tālejošo mērķi – atbalstīt Latvijas izcilākos vidējās izglītības iestāžu absolventus un no šī gada 2. jūlija tiks uzsākta stipendiju 500 eiro apmērā izmaksa 346 šī gada labākajiem absolventiem, informē FM.

«Mūsu cilvēki ir Latvijas lielākā vērtība, tāpēc man ir liels prieks, ka sadarbībā ar »Latvijas Loto« un ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu varam īstenot skolēnu skaita ziņā līdz šim vērienīgāko stipendiju projektu Latvijā. Tas ir unikāls projekts, kas veido mākslas un cēlu mērķu sinerģiju. Lai tas kalpo kā papildu motivācija tiem jauniešiem, kas tikai uzsāks jauno mācību gadu izlaiduma klasēs, ar degsmi, neatlaidību un neizsīkstošu enerģiju tiekties pēc augstiem rezultātiem gan mācībās, gan ārpusskolas aktivitātēs,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Jāatzīmē, ka Simtgades stipendijas projekts turpināsies arī nākamajā gadā, kad izglītības iestādēm būs iespēja izvirzīt vienu 2018./2019. mācību gada labāko absolventu Latvijas Simtgades stipendijas saņemšanai. Finanšu ministrija pateicas visām Latvijas vidējās izglītības iestādēm, kas izvirzīja un pieteica vienu 2017./2018. mācību gada absolventu, kurš pelnījis saņemt atbalstu sava prasmju un talantu pilnveidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvija izvirza savu pieteikumu ASV Kinoakadēmijas Oskara balvai

Zane Atlāce - Bistere, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau 12.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties ar apmēram 80 valstu filmām, kas tapušas ārpus ASV kultūras telpas, - kategorijā, kurai šogad mainīts nosaukums.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija lēmumu pieņēma 16. septembrī, pēc ilgām diskusijām vienojoties izvirzīt režisora Dāvja Sīmaņa un studijas Mistrus Media Simtgades spēlfilmu Tēvs Nakts.

Oskara balvas kategorijai, kura regulāri tiek vērtēta kopš 1956. gada un līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Labākā filma svešvalodā / The Best Foreign Language Film, šogad mainīts nosaukums, turpmāk tā būs Starptautiskās filmas balva / International Feature Film Award. Oskara balvas pasniegšanas ceremonija, šogad jau 92. pēc kārtas, godinot labākos 2019. gada kinodarbus, notiks 2020. gada 9. februārī Losandželosā, ASV.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra ekspertu komisija – Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja, kinozinātniece Zane Balčus, portāla Kino Raksti galvenā redaktore un NKC pārstāve Kristīne Matīsa, Vācijā rezidējošā kinozinātņu doktore Elīna Reitere, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un režisors Pēteris Krilovs, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, režisors un LKA Nacionālās Kino skolas vadītājs Jānis Putniņš, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aldis Hofmanis: labdarība spēj dot cerību un gaišuma staru

Kristīne Stepiņa, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Simtgades produkti: 40 tūkstoši eiro saldējumā un sieriņos

Laura Mazbērziņa, 05.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Šodien piedāvājam ieskatu divos «Food Union» ražojumos - «Ekselence» saldējums un «Kārums» sieriņš.

«Zīmola «Kārums» jubilejas sieriņa un zīmola «Ekselence» saldējums Latvijas karoga krāsās «Latvijai Simts» ieviešana «Food Union» produktu sortimentā un veikalu plauktos jau tagad pozitīvi ietekmē uzņēmuma kopējos pārdošanas rezultātus,» portālam db.lv stāsta Ieva Ražinska, «Food Union» mārketinga vadītāja.

«Kārums» sieriņi pārdošanā ir pieejami kopš pagājušā gada rudens. «Kārums» sieriņi jubilejas iepakojumā ir nopērkami Latvijā, kā arī tiek eksportēti uz Igauniju, Lietuvu, Vāciju, Angliju un Zviedriju. Savukārt, «Ekselence» saldējums «Latvijai Simts» ir produkts, kas paredzēts tikai vietējam tirgum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Digitāla ieejas karte ļauj piedalīties Latvijas valsts proklamēšanas ceremonijā

Zane Atlāce - Bistere, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu izprast, kā pirms simts gadiem, 1918. gada 18. novembrī, tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts, radīts interaktīvs video, kas atraktīvā veidā ļauj atgriezties pagātnē un piedalīties Latvijas valsts proklamēšanas ceremonijā, informē Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Linda Pastare.

Latvijas valsts simtgades priekšvakarā ikviens interesents aicināts noskatīties interaktīvu video ieejaskarte.lv un pārbaudīt savas zināšanas par valsts proklamēšanas gaitu, dodoties virtuālā vēsturiskā ceļojumā kopā ar aktieri Ģirtu Krūmiņu.

Daudzi ir redzējuši fotogrāfiju no proklamēšanas ceremonijas, bet kāpēc fotogrāfs Vilis Rīdzenieks uzņēma tikai vienu? Kā un kādēļ tieši tā tika noformēta skatuve? Kas šuva Latvijas karogu, kurš iekārtoja proklamēšanas ceremoniju? Ko savās uzrunās teica jaunās valsts pirmie valstsvīri? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem iespējams gūt, noskatoties video, kā arī tā gaitā atbildot uz Ģirta Krūmiņa uzdotajiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Korporatīvās dāvanas izvēlas pasūtīt Ķīnā

Kristīne Stepiņa, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražoto preču īpatsvars korporatīvo dāvanu un suvenīru grozā palielinās, taču tas joprojām ir niecīgs, īpaši – valsts sektorā.

Valsts iestādes reprezentācijas mērķiem vietējos darinājumus izvēlas īpašos gadījumos, pārsvarā tiek apdrukāti salīdzinoši daudz lētākie darinājumi, kuri galvenokārt ir ražoti Ķīnā. Publisko iepirkumu jomu regulē Publisko iepirkumu likums, kas nepieļauj iespēju tajos pieprasīt konkrētu ražotāju, zīmolu vai noteiktas valsts preces. Pasūtītājs var iekļaut iepirkuma dokumentācijā nosacījumus attiecībā uz preču kvalitāti, izvēlētajiem materiāliem, kā arī citas prasības, un, ja ārpus mūsu valsts ražotās preces tām atbilst, pasūtītājs nav tiesīgs noraidīt pretendentu, ja tā izstrādājumi nav izgatavoti Latvijā.

«Pēdējos gados vērojama tendence, ka gan privātie, gan valsts un pašvaldības uzņēmumi cenšas dāvināt Latvijā ražotas preces – linu vai keramikas izstrādājumus, kā arī dažādus kārumus, piemēram, medu, konfektes un sukādes. Tāpat uz dažādiem importētiem priekšmetiem, piemēram, stikla šķīvjiem, tiek uzdrukāti latvju raksti,» stāsta SIA Parnass presentreklam valdes priekšsēdētājs Jānis Bankovičs, norādot, ka kopumā citviet ražoto suvenīru un dāvanu īpatsvars joprojām ir ievērojami lielāks. To nosaka gan zemāka cena, gan piedāvājuma daudzveidība, jo Latvijā vairums no priekšmetiem, kurus parasti izmanto klientu, sadarbības partneru un īpaši nozīmīgu personu apdāvināšanai, netiek izgatavoti. Tās valsts iestādes, kurām ir tas gods nest Latvijas vārdu pasaulē, rūpīgāk piedomā, kādas dāvanas sarūpēt. Tiek dāvinātas gan latviešu mākslinieku gleznas, gan dzintara aproču pogas, gan koka tauriņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Polis un Rozentāls – nepārspēti

Kristīne Stepiņa, 10.01.2019

Londonas Dizaina biennāles 2018 žūrijas balvu ieguvusī Artūra Analta interaktīvā instalācijas Matter to Matter izstāde 11 dienās pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 8,7 tūkstošus cilvēku, pēdējā dienā darbu apskatīja 2,3 tūkstoši.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts simtgade nav būtiski ietekmējusi muzeju un izstāžu zāļu apmeklējumu 2018. gadā; iepriekšējie rekordi nav pārspēti.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) 2018. gadā organizējis 47 izstādes, 19 no tām tika rīkotas valsts simtgades programmas ietvaros. Kopumā visās tā struktūrvienībās notikušos pasākumus apmeklējuši vairāk nekā 480 tūkstoši cilvēku, visvairāk apmeklēta LNMM galvenā ēka, tajā pērn paviesojušies vairāk nekā 207 tūkstoši cilvēku. Viskuplāko skatītāju skaitu pulcējusi izstāde Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme, to apmeklējuši vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku. Jāpiebilst, ka tā vēl līdz 24. februārim norisinās trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē Arsenāls un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Savukārt Londonas Dizaina biennāles 2018 žūrijas balvu ieguvusī Artūra Analta interaktīvā instalācijas Matter to Matter izstāde 11 dienās pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 8,7 tūkstošus cilvēku, pēdējā dienā darbu apskatīja 2,3 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Latvijas armijas simtgades svinību norisi šovakar tiks ierobežota automašīnu stāvēšana 11.novembra krastmalā, bet rīt satiksme tiks pilnībā slēgta, informē Rīgas dome.

No 4.jūlija plkst. 20.00 līdz 7.jūlija plkst. 06.00 tiks aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai un 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (starp Poļu gāti un Jaunielu).

Savukārt no 5.jūlija plkst. 20.00 līdz 7.jūlija plkst. 06.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (arī alus velosipēda, velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme):

• 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai;

• 11. novembra krastmalai pieguļošajā ielā no Poļu gātes līdz Jaunielai;

• Poļu gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz Pils ielai;

• Bīskapa gātē, posmā no Herdera laukuma līdz 11.novembra krastmalai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1993. gada 15. maijā frekvencē 105.2 FM savu skanējumu sāka Radio SWH.

Jau agrā rīta stundā, uzreiz pēc plkst. 8.00, gluži kā pirms 25 gadiem, klausītājus uzrunāja pirmā Radio SWH ētera balss – Ainars Mielavs. Šoreiz kopā ar kādreizējo ētera producentu, programmu direktoru Jāni Šipkēvicu, kurš nu jau 11 gadus ir AS Radio SWH valdes priekšsēdētājs.

Pēc vēsturiskā ētera tandēma rīta ēterā turpmākās stundas aizrit muzikālās performancēs - par dzīvo izpildījumu rūpēsies labākie latviešu mūziķi, atskaņojot savas visu laiku labākās dziesmas. Katru stundu viesos gaidāma cita muzikālā apvienība, tostarp Prāta Vētra, Dons un Ozols, Labvēlīgais Tips, Intars Busulis, Musiqq, The Sound Poets, Instrumenti, Dzelzs Vilks, Aija Andrejeva, Astro’n’out.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstiskuma simtgades reklamēšanai valsts šī gada pirmajā ceturksnī piešķīrusi 2,1 miljonu eiro, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS publiskotā informācija.

Kompānijas reklāmas monitoringa vadītāja Ģiedre Juroniene skaidroja, ka simtgades pasākumu prezentācijas ietekmējušas reklāmu izmaksu pieaugumu medijos.

«Salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni, piemiņas pasākumu budžets pieaudzis 160 reizes,» norādīja Juroniene.

1918.gada 16.februārī Lietuvas nacionālās atmodas tēva Jona Basanaviča vadītā Lietuvas Padome Viļņā parakstīja dokumentu, kurā pasludināja, ka Lietuva atjauno neatkarīgu, uz demokrātiskiem pamatiem balstītu valsti ar galvaspilsētu Viļņā un norobežojas no visām valstiskajām saitēm, kādas tai jebkad bijušas ar citām tautām.

Svarīgākie simtgades pasākumi notika 16.februārī, kā arī norisināsies no 30.jūnija līdz 6.jūlijam, kad Lietuvā notiks Dziesmu svētki.

Komentāri

Pievienot komentāru