Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Varētu vaicāt – vai tad ir slikti, līdzīgi kā Paula Samuelsona aprakstītajā gadījumā, gatavoties krīzēm, kas nemaz neiestājas? Jā, šādai uzvedībai ir arī izmaksas, piemēram, ja krīzes priekšnojautās iedzīvotāji pastiprināti un masveidā ierobežo savus tēriņus, mazinās ekonomiskā aktivitāte un nodarbinātība. Sliktākajā gadījumā, ja krīzes gaidas ir tik spēcīgas, ka liek mainīt tērēšanas un krāšanas paradumus ļoti strauji, pietiek ar šīm gaidām vien, lai tik tiešām izsauktu ekonomisko krīzi, kas citādi nemaz nebūtu notikusi.

Tāpēc patiesībā daudz vērtīgāk par centieniem uzminēt, kad tieši iestāsies krīze un cik dziļa tā būs, ir novērtēt savu/valsts ekonomikas spēju un gatavību sagaidīt un pārdzīvot periodu, kurā ekonomiskā izaugsme un ienākumu kāpums, iespējams, nebūs tik straujš, cik mēs pēdējos gados esam pieraduši. Jo neviens nav atcēlis likumu, ka ekonomika attīstās cikliski un ekonomiskās izaugsmes posmus nomaina atslābums vai pat lejupslīde. Tikai pie veiksmīgas saimniekošanas un ekonomiskās politikas šie ekonomiskie cikli ir samērā līdzsvaroti. Ja pārvaldība ir vāja, ekonomikas attīstības cikli ir kā amerikāņu kalniņi.

Kas liek domāt, ka nākotnē mūs gaida ne tik strauja izaugsme kā līdz šim? Pašreizējā situācija neko tādu neliecina, tieši pretēji – dati par ekonomikas izaugsmi turpina iepriecināt: iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums aizvadītajā gadā ar 5% izaugsmes tempu ievērojami pārspēja sākotnējās prognozes, algu pieaugums pērn bijis straujākais pēckrīzes periodā, bezdarba līmenis turpina samazināties jau devīto gadu pēc kārtas. Tomēr tieši šajā brīdī, kad šķiet, ka viss ir brīnišķīgi, tiek ielikti pamati izaugsmes sabremzējumam nākotnē.

Pirmkārt, vienlaikus ar prieku par straujo atalgojuma kāpumu jāatzīmē, ka darba ražīgums jau labu brīdi atpaliek no algu pieauguma (1. attēls). Šāda situācija nevar turpināties ilgstoši, jo laika gaitā vai nu mazinās uzņēmumu rentabilitāte un līdz ar to investīcijas, vai arī mazinās Latvijas uzņēmumu konkurētspēja globālajos tirgos, līdz ar to bremzējas arī eksports. Jebkurā gadījumā tautsaimniecības izaugsme samazinās. Otrkārt, Latvijas izaugsme lielā mērā ir saistīta ar visas Eiropas kopējās izaugsmes tempiem. Vēsturiski gandrīz vienmēr, bremzējoties izaugsmei Eiropā, arī Latvijā ekonomiskās aktivitātes pieauguma tempi ir mazinājušies (2. attēls). Tāpēc šobrīd novērojamā Eiropas ekonomikas atdzišana, visticamāk, atstās sekas arī Latvijā.

Turklāt arī tuvākās nākotnes perspektīvas Eiropā nav sevišķi labvēlīgas: saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm, šogad eiro zonas izaugsme var sasniegt tikai 1.1% (iepriekš prognozēto 1,7% vietā). Turklāt jāņem vērā arī ārējai tirdzniecībai nelabvēlīgais fons, kas saistīts ar Brexit, ASV un Ķīnas diskusijām par savstarpējo tirdzniecību, kā arī Ķīnas ekonomikas bremzēšanos, kas atstāj būtisku ietekmi uz visu globālo tirdzniecību. Šādos apstākļos tiešām būtu vēsturiski nepieredzēts notikums, ja Latvijai izdotos arī šogad un nākamajos gados noturēt pašreiz sasniegtos 5% izaugsmes tempus.

Tātad, vai ir pamats bažām? Tas atkarīgs no tā, cik strukturāli «veselīga» šobrīd ir Latvijas tautsaimniecība, kā arī no ekonomiskās politikas spējām reaģēt uz ekonomikas bremzēšanos.

Monetārā politika – atbalstoša

Sāksim ar monetāro politiku. Kopš 2014. gada monetārā politika Latvijā tiek īstenota, balstoties uz un ņemot vērā visas eiro zonas kopējo ekonomisko situāciju. Līdz ar to monetārajai politikai būtu problemātiski reaģēt uz ekonomikas bremzēšanos, ja tā notiktu tikai Latvijā, bet ne pārējā Eiropā. Tomēr, kā jau iepriekš minēts, šobrīd ekonomika vairāk bremzējas tieši Eiropā, līdz ar to arī monetārās politikas veidotājiem ir iespējas aktīvi reaģēt, lai bremzēšanās nebūtu pārāk strauja. Tā, ņemot vērā zemākas izaugsmes un inflācijas prognozes, 7. martā ECB Padome lēma par papildu ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu bankām, kā arī paziņoja apņemšanos saglabāt procentu likmes esošajā līmenī ilgāku laiku, t.i., vismaz līdz šī gada beigām (iepriekš – līdz šī gada vasaras beigām).

Reaģējot uz šo paziņojumu, arī finanšu tirgus dalībnieki uz leju pārskatīja savas prognozes par nākotnē gaidāmo procentu likmju līmeni, un saskaņā ar pašreizējām prognozēm nozīmīgs naudas tirgus likmju kāpums gaidāms vien 2020. gada vidū (3. attēls). Ņemot vērā, ka arī vidēja termiņa naudas tirgus indeksi ir saistīti ar tirgus dalībnieku nākotnes gaidām par īstermiņa naudas tirgus likmēm, varam sagaidīt, ka arī tie ilgāku laiku saglabāsies esošajos līmeņos, tajā skaitā – arī trīs mēnešu naudas tirgus likmes, uz kurām savukārt balstās vairums Latvijā izsniegto kredītu likmju. Tās ir labas ziņas arī Latvijas kredītņēmējiem, jo zemākas procentu likmes ilgāku periodu nozīmē mazākus tēriņu kredītu atmaksai, tātad vairāk naudas citiem tēriņiem. Tas veicina tautsaimniecības izaugsmi un palīdz mīkstināt ekonomikas bremzēšanos. Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā rezidentiem ir izsniegti kredīti eiro vairāk nekā 12 miljardu eiro apmērā, katra naudas tirgus likmju kāpuma atlikšana par 25 bāzes punktiem (t.i., ceturto daļu procenta) rada papildu ietaupījumu/stimulu tautsaimniecībai ap 30 miljoniem eiro gadā.

Jāsecina, ka monetārās politikas reakcija uz lēnāku ekonomikas izaugsmi Eiropā būs ar labvēlīgu ietekmi arī Latvijā un ļaus mazināt gaidāmās ekonomiskās sabremzēšanās nelabvēlīgo ietekmi. Tāpēc nevajadzētu būt bažām par monetārās politikas spēju palīdzēt ekonomikai atdzišanas posmā. Drīzāk pretēji – ja tiešām Latvijas tautsaimniecība turpina attīstīties ar 5% un augstākiem izaugsmes tempiem, būtu jāsāk bažīties, vai kopējā monetārā politika nav pārāk stimulējoša Latvijas apstākļiem.

Fiskālā politika – labāk piemērota ekonomikas cikliskumam

Arī runājot par fiskālo politiku, jāņem vērā, ka līdzšinējās fiskālā ietvara reformas Eiropas Savienības (ES) mērogā (t.sk. arī Latvijā) ir veiktas ar mērķi padarīt fiskālo politiku daudz labāk spējīgu reaģēt uz ekonomikas cikliskumu, tajā skaitā – ekonomikas bremzēšanos. Latvijas un citu ES dalībvalstu valsts budžeta mērķis jau vairākus gadus tiek noteikts strukturālā izteiksmē, tas ir, ņemot vērā valsts ekonomikas ciklisko stāvokli. Šāda pieeja nodrošina, ka, ekonomikas attīstības tempiem bremzējoties, faktiski pieļaujamais budžeta deficīts automātiski palielinās, nemainoties pašam strukturālajam mērķim.

Piemēram, izmantojot ekonometriski novērtējamas sakarības starp ekonomiskās aktivitātes ietekmi uz valsts budžeta tēriņiem, var izdarīt aptuvenu novērtējumu: ja šobrīd 2019. gadam pie plānotās 3% ekonomikas izaugsmes budžeta deficīts ir plānots ap 1% no IKP, tad, izaugsmei samazinoties līdz 2%, pieļaujamais budžeta deficīts var palielināties līdz 1.2% no IKP, pie 1% izaugsmes budžeta deficīts var sasniegt 1.5% no IKP, bet, ja izaugsme apstājas pilnībā, deficīts var sasniegt 1.7% no IKP, utt. Rēķinot ekonomikā papildu ieplūstošas naudas izteiksmē, starpība starp scenārijiem pie 3% un 1% ekonomikas izaugsmes ir papildu stimuls aptuveni 150 miljonu eiro apmērā un pie negatīvākiem ekonomiskās attīstības scenārijiem – vēl lielāks.

Protams, šāda automātiska fiskālā politika darbojas, ja ir iespējams ekonomiskās bremzēšanās rezultātā radušos papildu budžeta deficītu atbilstoši finansēt. 2008. – 2009. gadā Latvijā tas nebija iespējams, un valdībai nācās rīkoties tieši otrādi – ekonomiskās lejupslīdes apstākļos budžeta deficītu mazināt. Tas ir pretēji pretcikliskas ekonomiskās politikas būtībai, bet, ja nav pieejami finansējuma avoti, tad citas izejas vienkārši nav.

Šobrīd tomēr esam pilnīgi citā situācijā, salīdzinot ar 2008. - 2009. gadu, lielā mērā – pateicoties Eirosistēmas īstenotajai stimulējošai monetārai politikai. Eiro zonas tautsaimniecībā ievadītais lielais naudas apjoms devis divus galvenos efektus. Pirmkārt, ļoti būtiski kritušās valdības vērtspapīru likmes (t.i., cena, kuru valdība maksā par budžeta deficīta finansēšanu). Pat Itālijai, neskatoties uz augsto valdības parāda līmeni, šobrīd ir iespējas finansēt budžeta deficītu par ilgtermiņa likmēm, kas ir līdzvērtīgas ASV valdības vērtspapīru likmēm, lai gan situācija ar valdības parāda ilgtspēju ASV ir neapšaubāmi labāka. Šāda situācija ļoti skaidri apliecina monetārās politikas spēju (uz laiku) panākt likmes, kas ir būtiski zem normāla tirgus līmeņa. Tas šobrīd ļauj valdībām daudz vieglāk finansēt budžeta deficītus, salīdzinot ar apstākļiem, kad monetārā politika ir mazāk ekspansīva. Arī Latvijā kopš 2015. gada valdība var aizņemties naudu budžeta deficīta segšanai uz vēsturiski izdevīgākajiem nosacījumiem valsts pastāvēšanas vēsturē.

Otrkārt, šobrīd banku rīcībā ir ārkārtīgi daudz brīvas naudas, kuru īsti nav, kur likt. Labākajā gadījumā brīvā nauda būtu izmantojama kreditēšanai, bet arī valdību vērtspapīru uzpirkšana ir izdevīgs bizness, it sevišķi, ja daļu no šiem vērtspapīriem var tālāk pārdot centrālajai bankai. Saskaņā ar ECB stratēģiju eiro zonas centrālās bankas turpinās pirkt valdību vērtspapīrus līdzvērtīgā apjomā tiem vērtspapīriem, kuriem iestājas dzēšanas termiņš, vēl ilgu laiku pēc 2019. gada beigām. Līdz ar to pieprasījums pēc valdības vērtspapīriem arī pārskatāmā nākotnē sagaidāms tikpat spēcīgs kā šobrīd. Arī Latvijā, kur banku kontos šobrīd stāv 4-5 miljardi eiro «liekas» naudas, par pieprasījuma trūkumu valdības vērtspapīru izsolēs tuvākajā nākotnē, visticamāk, nebūs jāsūdzas.

Tādējādi monetārā politika šobrīd ne tikai efektīvi kalpo kā ekonomikas stabilizācijas instruments, bet ļauj arī fiskālajai politikai darboties kā efektīvam stabilizācijas instrumentam. Tomēr jāatceras, ka pašreizējā situācija neturpināsies mūžīgi un zemo procentu laikmets kādreiz beigsies, bet papildu izdevumi, ja vien tie nav pārejoši, būs jāfinansē jebkurā gadījumā, arī pie augstākām likmēm. Līdz ar to pašreizējie labvēlīgie apstākļi valdības vērtspapīru tirgū noteikti nav jāuztver kā zaļā gaisma budžeta tēriņu palielināšanai, taču, ekonomikai sabremzējoties, papildu budžeta deficīta finansēšana valdībai šobrīd diez vai var radīt būtiskas problēmas.

«Drošības spilvens» jāveido lielāks

Visbeidzot, nesabalansētība tautsaimniecībā ir svarīgs faktors, kas jebkuru, pat visparastāko ekonomikas ciklisko sabremzējumu var pārvērst nopietnā krīzē. Kā atceramies, 2008. gadā pie vienādiem ārējiem faktoriem Latvijā iestājās nopietna krīze, kamēr citur krīzes apmērs bija mazāks vai tās nebija vispār. Galvenais iemesls tam bija Latvijas (gan iedzīvotāju, gan valdības) pārāk lielā vēlme dzīvot uz parāda. Tā rezultāts bija gan ārējā (liels ārējās tirdzniecības deficīts), gan iekšējā (augsta inflācija) nesabalansētība. Šobrīd par tāda apjoma nesabalansētību tautsaimniecībā runāt nav pamata – tekošā konta deficīts 2018. gadā bija tikai 1% no IKP (iepretim vairāk nekā 20% no IKP pirms 2008. gada krīzes), kamēr inflācija 2018. gada beigās bija tikai 2.6% (salīdzinājumam: 2008. gada vidū tā bija ap 18%). Līdz ar to var teikt, ka objektīva pamata dziļai ekonomiskai krīzei Latvijā šobrīd nav.

Tomēr, kā jau iepriekš minēju, ne vienmēr krīzēm ir nepieciešams objektīvs pamats. Tās var rasties arī pašas no sevis, ja iedzīvotāji masveidā un strauji maina uzkrāšanas un tērēšanas paradumus. No ekonomiskās loģikas viedokļa šāda rīcība neapšaubāmi nav racionāla – tā tieši vairo krīzes iestāšanās varbūtību un padziļina krīzes dziļumu. Te gan Latvija nav nekāds izņēmums – arī citur iedzīvotāji «labajos» laikos pastiprināti tērē un «sliktajos» laikos pastiprināti uzkrāj, tādējādi palielinot ekonomikas ciklu svārstības[10]. Tomēr svarīgs ir uzkrājumu līmenis: jo lielāks ir uzkrātais «drošības spilvens", jo mazāku uztraukumu rada cikliskais ekonomikas bremzēšanās posms, un līdz ar to arī mazāka ir vēlme pēdējā brīdī kaut ko «darīt lietas labā» (bieži tikai pasliktinot situāciju makroekonomiskajā līmenī).

5. attēlā redzams privātā sektora (mājsaimniecību un uzņēmumu, bez valdības) patēriņš, izteikts procentos no kopējiem ienākumiem. Pagājušā gadsimta 90. gadu beigās gandrīz visi privātā sektora ienākumi tika iztērēti, uzkrājumiem atstājot pavisam nedaudz, – toreizējais ienākumu līmenis nedeva daudz iespēju uzkrāt. Tālākajos gados patēriņš pret ienākumiem pakāpeniski samazinājās, bet uzkrājumi – pieauga. Pirmskrīzes un krīzes gados redzama izteikti procikliska rīcība – no 2004. līdz 2007. gada vidum, par spīti straujajam ienākumu kāpumam, vēlme tērēt gandrīz atgriezās 90. gadu beigu līmenī, bet, iestājoties krīzei, patēriņš strauji samazinājās un uzkrājumi pieauga. Ekonomiskajam kritumam apstājoties un pieaugot pārliecībai, ka sliktākais jau ir aiz muguras, patēriņš strauji pieauga, acīmredzot cenšoties atgūt krīzes laikā nokavēto. Kopš tā laika tieksme tērēt savus ienākumus Latvijā ir pakāpeniski mazinājusies un uzkrājumi ir pieauguši – tas ir pozitīvi. Tomēr vēl joprojām no katra nopelnītā eiro Latvijā iedzīvotāji (un uzņēmumi) uzkrāj mazāk, bet tērē vairāk nekā vidēji Eiropā. Līdz ar to «drošības spilvens», kas palīdzētu sekmīgāk pārvarēt zemākas ekonomiskās izaugsmes posmu, Latvijā ir krietni mazāks.

Interesants ir jautājums – vai tiešām cilvēki neko nav mācījušies no 2008. gada krīzes? Daļēji atbildi sniedz Latvijas Bankas veiktās mājsaimniecību aptaujas rezultāti. Piemēram, ir diezgan pārsteidzoši redzēt, ka 2014. gada aptaujā to mājsaimniecību skaits, kas norādījušas uz vajadzību uzkrāt neparedzētiem gadījumiem, ir krietni mazāks nekā vidēji citur Eiropā – ņemot vērā, ka Latvija kā maza un atvērta ekonomika ir daudz vairāk pakļauta dažādiem ārējiem (un neparedzētiem) faktoriem, šai proporcijai, loģiski domājot, būtu jābūt pretējai. Turklāt nav pamatots apgalvojums, ka mājsaimniecības Latvijā nevar uzkrāt, jo ienākumu līmenis ir zemāks nekā citur Eiropā – pat iedzīvotāji ar augstākajiem ienākumiem (5. kvintile) Latvijā uzkrāj salīdzinoši mazāk nekā iedzīvotāji ar zemāko ienākumu līmeni Eiropā (1. kvintile). Acīmredzot šādai vieglprātīgai attieksmei pret uzkrājumu veidošanu nav tiešas saistības ar iedzīvotāju ienākumu līmeni, bet drīzāk – lielas sabiedrības daļas vēlmi dzīvot «šeit un tagad», sevišķi nedomājot par nākotni.

Šajā ziņā nenoliedzami pozitīvi, ka jau 2017. gada aptaujā Latvijā būtiski audzis mājsaimniecību skaits, kas uzskata, ka uzkrājumu veidošana neparedzētiem gadījumiem ir svarīga, un šobrīd sasniedz vai pat pārsniedz Eiropas vidējo līmeni. Tā tam būtu jābūt saskaņā ar ekonomisko loģiku.

Tomēr, skatoties ne tikai uz vārdiem (cik labi būtu uzkrāt), bet gan uz darbiem (cik daudz faktiski tiek uzkrāts), t.i., analizējot, cik daudz mājsaimniecībām ikdienā izdevumi ir mazāki nekā ienākumi un kuras faktiski var veidot nozīmīgus uzkrājumus, atklājas, ka situācija kopš 2014. gada nav būtiski mainījusies (7. attēls). Joprojām to mājsaimniecību skaits, kas regulāri veido uzkrājumus, Latvijā ir gandrīz divas reizes mazāks nekā vidēji Eiropā. Turklāt arī bagātākās Latvijas mājsaimniecības uzkrājumus veido daudz kūtrāk nekā Eiropas nabadzīgākās mājsaimniecības. Līdz ar to nākas secināt, ka, par spīti augošajai pārliecībai, ka adekvāta «drošības spilvena» veidošana ir svarīga, reālajos darbos Latvijas iedzīvotājiem joprojām vairāk patīk naudu tērēt, nevis uzkrāt. Kamēr vēlme «dzīvot šodienai» būtiski nemainīsies, arī Latvijas tautsaimniecībā kopumā turpinās svārstīties vairāk, nekā tas būtu nepieciešams.

Secinājumi

Prognozēt krīzes ir nepateicīga, zināmā mērā pat bezjēdzīga nodarbošanās. Līdz ar to no precīzu prognožu izteikšanas atturēšos. Tas, ko ir iespējams apgalvot, – ar daudz lielāku statistisko varbūtību Latvijas tautsaimniecību nākamajos gados sagaida ekonomiskās izaugsmes cikliskās bremzēšanās posms, nevis krīze. Šajā posmā Latvijas tautsaimniecība ieiet ar daudz mazāku ārējo un iekšējo nelīdzsvarotību. Turklāt šoreiz, pateicoties nepieredzēti ekspansīvai monetārai politikai, vēsturiski zemās procentu likmes palīdzēs mazināt ekonomiskās bremzēšanās negatīvo efektu. Arī fiskālā politika, lielā mērā pateicoties zemajām procentu likmēm, spēs darboties, lai šo ekonomikas cikla posmu padarītu pēc iespējas mērenāku.

Tomēr, raugoties nākotnē, būtu ļoti slikta ideja domāt, ka šāda super ekspansīva monetārā politika palīdzēs vienmēr. Lai spētu pārvarēt nākamos ekonomiskās lejupslīdes posmus, Latvijā nepieciešams lielāks uzkrājumu «drošības spilvens». Tas ir jāveido gan valdībai, gan arī pašiem iedzīvotājiem. Bez «drošības spilvena» Latvijas tautsaimniecība nākotnē neizbēgami turpinās braukāt pa amerikāņu kalniņiem, un katram ekonomikas bremzēšanās periodam būs daudz lielāka iespēja izsaukt krīzi nekā citviet Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena valsts nebija gatava tik straujai Covid-19 izplatībai, taču Latvija ar pandēmijas radītajām sekām tika galā salīdzinoši veiksmīgi, to intervijā DB norāda SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Ja salīdzina ar pārējo pasauli, ierobežojumi Latvijā aviācijas nozarē nemaz nebija tik stingri, taču tajā pašā laikā nevar noliegt, ka daži no tiem novilcināja tūristu atgriešanos šajā reģionā, uzskata Ž. Surints. Viņš atzīmē, ka šobrīd situācija aviācijas jomā ir diezgan stabila – uzņēmumi gatavojas vasaras sezonai, kas ierasti ir pelnošākais laiks, un tuvāko divu gadu laikā cer pilnībā atgūties no krīzes.

Fragments no intervijas

SmartLynx Airlines nodrošina pakalpojumus gan Eiropā un Āzijā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Raugoties no uzņēmējdarbības viedokļa – kurš reģions, jūsuprāt, Covid-19 krīzi pārvarējis visveiksmīgāk?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

2008.gada nekustamā īpašuma krīze un Covid-19

Nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" veidotājs Oskars Zariņš, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzināsim 2008.gada nekustamā īpašuma krīzi ar šobrīd jau esošo, bet vēl vairāk briestošo Covid-19 krīzi.

2008.gada nekustamā īpašuma krīzi teorētiski varēja paredzēt, ņemot vērā, ka ASV jau no 2004.gada nekustamā īpašuma tirgus cenas arvien auga un auga, radot burbuli, tādējādi iespaidojot arī visas pasaules nekustamā īpašuma tirgus stabilitāti. Tomēr tāpat kā 2008.gada nekustamā īpašuma krīze Latvijā kopumā atnāca negaidīti, tāpat arī Covid-19 izraisīja nestabilitāti burtiski pāris dienu laikā.

Izmantosim "nemelo pats sev" stratēģiju, lai labāk izprastu, kā rīkoties pašreizējā situācijā.

Tāpat kā 2008.gadā arī pašreiz daudzi īpašumu pārdevēji gaida situācijas uzlabošanos, bet būsim godīgi pret sevi - jāapzinās, ka viss neatrisināsies, sākot ar 14.aprīli. Visticamāk, krīzes seku lēna atrisināšanās varētu sākties ātrākais pēc diviem gadiem, un pilnībā atgūsim ekonomisko stabilitāti, skatoties vismaz piecu gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā Covid-19 inficēto kontaktpersonas statuss šobrīd ir noteikts aptuveni 10 500 cilvēku, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Lai ierobežotu Covid-19 infekcijas tālāku izplatību, ir svarīgi atbilstoši rīkoties un sniegt epidemiologiem precīzu informāciju.

Pagājušajā nedēļā bija 1 458 jauni Covid-19 pacienti, epidemiologiem bija jāsazinās ne tikai ar šiem cilvēkiem, bet arī ar aptuveni 5 300 šo inficēto cilvēku kontaktpersonām. Var gadīties, ka vēl pirms epidemiologa zvana jau ir zināms par savu inficēšanos ar Covid-19 vai pastāv iespēja būt saslimušā kontaktpersonai, ja dzīvo kopā ar inficēto vai iepriekšējās dienās ir kopā pavadīts laiks.

Jaunatklātie Covid-19 pacienti SPKC speciālista zvanu šobrīd saņem aptuveni 24-36 stundu laikā, bet inficēto kontaktpersonas - vēl pēc tam, jo vispirms jānoskaidro šo personu loks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība pieaug, akciju cenas Volstrītā krītas

LETA--AFP, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga pret eiro un ASV dolāru pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments atbalstīja pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu 12.decembrī, šādi cenšoties rast izeju no politiskā strupceļa, kas izveidojies saistībā ar valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, tirgiem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu, kas varētu nozīmēt jaunu procentlikmju pazemināšanu trešdien. Arī galvenie Eiropas biržu indeksi lielākoties saruka.

Kritums Volstrītā notika dienā, kad tirgus dalībnieki arī uzzināja jaunākos uzņēmumu peļņas rezultātus, vienlaikus gaidot FRS lēmumu.

«FTN Financial» analītiķis Kriss Lovs sacīja, ka «miegaina diena» tirgos nav neparasta dienu pirms FRS paziņojuma, bet tirgi meklē norādes par to, kas varētu būt gaidāms nākamajā FRS sanāksmē decembrī.

Londonas biržas indekss kritās, pieaugot britu mārciņas vērtībai, Franfurtes biržas indekss nedaudz saruka, bet Parīzes biržas indekss pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto pārdošana Eiropā stagnējusi, un arī nākotne netiek prognozēta viegla, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējais gads Vecā kontinenta auto tirgū sākās uz cerīgas nots. Lai gan tika gaidīts, ka šis tirgus uzspiedīs pa bremzēm, gada pirmajā daļā spēkratu pārdošanas izaugsme izskatījās visai pieņemama. Tiesa gan, 2018. gada izskaņa atnesa gana strauju auto pārdošanas kritumu, kas nozīmēja, ka visa gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati liecina, ka pagājušajā gadā Eiropā reģistrēts vien par 0,1% vairāk pasažieru auto, nekā tas bija iepriekšējā gadā. ES jaunu auto reģistrācija sevišķi spēji sarukusi iepriekšējo četru mēnešu laikā, kas lielā mērā saistīts ar jaunu emisiju standartu ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rezultātus un priecājoties par elektromobiļu ražotājfirmas "Tesla" tirgus vērtības palielināšanos, pārsniedzot 1 triljonu ASV dolāru.

Arī Eiropas akciju tirgos pārsvarā bija kāpums, tirgu dalībniekiem gaidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par procentlikmēm un Lielbritānijas valsts budžetu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem.

Indekss "Standard & Poor's 500" pēdējās trīs nedēļas ir palielinājies, jo negaidīti laba uzņēmumu peļņa ir vairojusi investoru ticību ekonomikas atveseļošanai. Šonedēļ ir gaidāma "Apple", "Amazon" un citu uzņēmumu peļņas rezultātu publicēšana.

Lai gan ziņojumi par peļņu ir apstiprinājuši bažas par augstākām izmaksām, uzņēmumu administratori ir uzmundrinoši izteikušies par spēcīgu patēriņa pieprasījumu, kas ļauj daudziem uzņēmumiem palielināt cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EURIBOR debesīs kāpj straujāk nekā garā pupa – šobrīd likme sasniedz teju 3.8%. Aizņēmēju ikmēneša maksājumos tas redzams kā 20-25% pieaugums.

Salīdzinājumam: ja pirms gada par kredītu divu istabu dzīvoklim jaunajā projektā bija jāmaksā aptuveni 500 EUR, pašlaik ikmēneša kredīta summa pieaugusi par 100-200 EUR, neskaitot komunālos maksājumus. Lai gan aizņemšanās mājokļa iegādei kļuvusi krietni dārgāka, sabiedrība pamazām sāk pierast pie jaunās situācijas un meklē risinājumus, piemēram, izvēlas garāku hipotekārā apmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājuma apjomu vai pārorientējas uz mazākas platības mājokļiem. Tāpat nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” novērojusi: joprojām trešdaļa darījumu notiek bez bankas finansējuma piesaistes, izmantojot līdzekļus no mantojuma, iepriekš pārdota īpašuma vai uzkrājumiem. Darījumi par savu naudu notiek gan Rīgā, gan tās apkārtnē, gan atsevišķos reģionos, piemēram, Zemgalē. Kopš aprīļa tikai par 1% pieaudzis to mājokļu skaits, kas pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmiju pārvarēja savstarpējo aizdevumu platformu tirgus?

Roberts Lasovskis, TWINO Investīciju platformas vadītājs, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

  • Atklāta un aktīva komunikācija. Kopš pandēmijas sākuma mēs pastiprinātu uzsvaru likām uz atklātu un skaidru komunikāciju ar investoriem, medijiem un sabiedrību. Manuprāt, ka šis faktors bija viens no noteicošajiem pandēmijas laikā, saglabājot uzticību no investoru puses.
  • Ātra uzņēmuma darbības pielāgošana. Zibenīgā reakcija un spēja diennakts laikā pārorientēt uzņēmuma darbu, strādājot no mājām ne tikai centrālajā birojā Rīgā, bet arī mūsu birojos Varšavā, Maskavā un citur, ļāva mums netraucēti turpināt darbu. Nepārtrauktā saziņa ar mūsu valstu komandām, akcionāru un darbiniekiem – bija noteicošais, lai pielāgotu uzņēmuma darbu jaunajiem apstākļiem un pieņemtu atbilstošus biznesa lēmumus.
  • Kreditēšanas produktu ekonomiskā analīze. Nepārtraukta datu un ekonomisko tendenču analīze valstīs, kurās strādājām, palīdzēja mums pieņemt pārdomātus un savlaicīgus, ar datiem pamatotus, lēmumus, ļoti īsā laikā pielāgojot kreditēšanas produktu specifikāciju tirgus izmaiņām un attiecīgi ievērojami mazinot potenciālos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules metālapstrādes tirgus Krievijas iebrukuma Ukrainā un sankciju dēļ pēdējos mēnešos piedzīvo būtiskas svārstības un izejvielu deficītu. Reaģējot uz krīzi saistītajā nozarē, kokapstrādes uzņēmums Kronus nolēmis mainīt metāla produkcijas iepirkuma modeli un izveidos jaunu metālapstrādes ražotni savā paspārnē.

Jauna virziena izveidē līdz 2022. gada beigām tiks investēti 2,2 milj. eiro un kopumā radītas 25 jaunas darbavietas.

Pirms kara Ukrainā lielākais apjoms no visa Latvijā patērētā metāla tika iepirkts tieši no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Karš un ar to saistītās sankcijas izraisīja ievērojamas problēmas daudziem vietējiem nozares uzņēmumiem. Izejvielu deficīts un sadārdzinājums, būtiskās izmaiņas piegāžu loģistikā, kā arī energoresursu cenu kāpums – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, ar ko saskaras nozare.

“Kaut arī pamatmateriāls mūsu produkcijai ir koks, ražošanā izmantojam arī metālu. Lai pārvarētu šo krīzi un kļūtu neatkarīgāki no piegādātājiem, pieņēmām lēmumu pašu spēkiem attīstīt metālapstrādes virzienu. Jaunās ražotnes izveidei no franču un itāļu piegādātājiem iepirksim mūsdienīgas iekārtas un aprīkosim ražošanas telpas. Tāpat jau ir pasūtīta tehnika metāla ruļļu griešanai lentēs. Rēķināmies, ka 2023. gadā pārstrādāsim 47 tūkst. tonnas metāla. Nodrošināsim ar metāla produkciju un lentēm mūsu ražošanu –palešu apmaļu piederumu izgatavošanai, kā arī sniegsim augstvērtīgus metāla griešanas pakalpojumus citiem uzņēmumiem Baltijas valstīs. Pārvarot šodienas metālapstrādes sektora krīzi, kļūsim daudz stiprāki un neatkarīgāki, kā arī pozitīvi ietekmēsim Latvijas tirgus rādītājus,” skaidro SIA Kronus izpilddirektors Andrejs Dikins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par vienu rezerves daļu cīnās desmit pretendentu

Armanda Vilciņa, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi.

Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse no Latvijas tūrisma un viesmīlības nozarē nodarbinātajiem pašlaik atrodas dīkstāvē vai ir jau atbrīvoti no darba, liecina Vidzemes Augstskolas (ViA) pētījums, kas tapis atsaucoties tūrisma un viesmīlības nozares profesionālo asociāciju aicinājumam.

Pētījuma ietvaros aptaujāti vadošie nozares uzņēmumi, kas uzskata, ka ir nepieciešama pārskatīt valsts piedāvātos atbalsta mehānismus, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt krīzi.

"Tūrisma industrija Covid-19 pandēmijā ir cietusi vissmagāk, tāpēc tā ir viena no pirmajām tautsaimniecības nozarēm, kurai gan Eiropas Komisijas, gan atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī tiek izstrādāti īpaši mērķēti glābšanas plāni. Piemēram, Lietuvas valdība tūrisma nozarei iezīmējusi atbalstu 45 miljonu eiro apmērā. Arī Latvijas valdībai ir svarīgi ieklausīties nozarē un tās akūtajās vajadzībās, pretējā gadījumā tuvākajā laikā ne tikai būtiski pieaugs bezdarbnieku skaits un slogs uz sociālo budžetu, bet mēs arī riskējam pazaudēt Latvijas ekonomikai nozīmīgu nozari," uzsver Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt vietējai zivrūpniecībai

Mārtiņš Šabovics, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EM: Latvijā netrūkst energoresursu, apgādes sistēma ir droša un krīzes tajā nav

LETA, 28.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nepietrūkst energoresursu, tādu kā elektrība, gāze un naftas produkti, un tos ir tehniski iespējams piegādāt visiem lietotājiem nepieciešamajā apjomā, tādēļ energoapgādes sistēma ir droša un funkcionējoša un tajā krīzes nav.

Tā norāda Ekonomikas ministrija (EM), komentējot Daugavpils pašvaldības lēmumu par enerģētisko krīzi.

Kā ziņots, Daugavpils domes deputāti pirmdien nolēma pilsēta izsludināt vietējās nozīmes enerģētisko krīzi, lūdzot valdībai ļaut iegādāties dabasgāzi no Inčukalna gāzes krātuvē uzkrātajām valsts stratēģiskajām rezervēm par pirmskrīzes cenām.

Daugavpilī izsludina vietējās nozīmes enerģētisko krīzi 

Daugavpils domes deputāti 27.decembrī ārkārtas sēdē nolēma pilsēta izsludināt vietējās nozīmes...

EM atzīmē, ka pašvaldību tiesības lūgt iegādāties dabasgāzi no Inčukalna gāzes krātuvē uzkrātajām valsts stratēģiskajām rezervēm iestājas brīdī, ja krīze tiek izsludināta sakarā ar dabasgāzes pieejamības un piegāžu trūkumu, taču šāda situācija šobrīd nav.

"Gāze Latvijas patērētājiem pieejama pietiekamā apjomā," uzver EM.

Vienlaikus iedzīvotāju nonākšana situācijā, kad tie nav spējīgi maksāt par saņemto pakalpojumu, pēc būtības iezīmē sociālā rakstura problēmas, kuras būtu risināmas caur dažādiem sociāla atbalsta instrumentiem tiem iedzīvotājiem, kuriem ir radušās grūtības veikt samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem, nevis tikai tāpēc, ka ir augušas cenas par energoresursiem, pauž ministrijas pārstāvji.

EM norāda, ka ministrijai ir bijušas sarunas par izaicinājumiem siltumapgādes nodrošināšanā pašvaldībās ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un Labklājības ministriju (LM), kurās EM piedāvāja potenciālo risinājumu, taču sarunu gaitā iesaistītās puses, tostarp valdība, nosliecās par labu LM virzītajai iniciatīvai par mājokļa pabalsta paplašināšanu.

"EM jau diskusijās vērsa uzmanību, ka plānotā mājokļa pabalsta paplašināšana visdrīzāk nesasniegs visas tās iedzīvotāju mērķgrupas, kuras būtu nepieciešams atbalstīt. Ja ieviestais mājokļa pabalsts nav pietiekošs, tad acīmredzot būs nepieciešams atgriezties pie diskusijas par ieviesto sociālās palīdzības instrumentu tvērumu un izvērtēt iespējas tos paplašināt tiktāl, cik tas nepieciešams," atzīmē EM,

Ministrija esot gatava iesaistīties diskusijā un potenciālo instrumentu izstrādē. Vienlaikus EM norāda, ka nav atbildīga iestāde par sociālo politiku Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas krītas, investoriem pārdodot padārdzinājušos vērtspapīrus

LETA--AFP, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē ceturtdien lielākoties kritās, investoriem peļņas nolūkā pārdodot vērtspapīrus, kuru cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, bet kritumu ierobežoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) apņēmīgā rīcība cīņai pret Covid-19 krīzes sekām.

Eiropas biržu indeksi saruka pēc iepriekšējo dienu kāpuma, un samazinājās arī divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem, investoriem gaidot nelabvēlīga ASV nodarbinātības ziņojuma publicēšanu piektdien.

Eiro vērtība pieauga un Dienvideiropas valstu obligāciju ienesīgums samazinājās pēc tam, kad ECB paziņoja, ka tiks tērēti papildu 600 miljardi eiro obligāciju ārkārtas iegādēm, lai palīdzētu eirozonai pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

Investoru noskaņojumu tomēr pasliktināja ECB ceturtdien izteiktā prognoze, ka koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes dēļ eirozonas ekonomika šogad samazināsies par 8,7%.

"Tāpat kā finanšu ministri, arī centrālās bankas attīstītajā pasaulē turpina darīt visu iespējamo, lai ierobežotu milzu recesiju," sacīja "Berenberg" analītiķis Holgers Šmīdings.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien pieauga ASV, bet kritās Eiropā, cerībām uz vakcinācijām pret Covid-19 un ASV fiskālo stimulu paketi sacenšoties ar bailēm par inficēšanās turpināšanos, stingrākiem karantīnas pasākumiem un ASV politisko krīzi.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pārsvarā samazinājās, bet naftas cenas pieauga.

Ar naftu saistīto kompāniju, aviokompāniju, mazumtirgotāju un infrastruktūras uzņēmumu akciju cenas palielinājās, investoriem gaidot kāpumu nozarēs, kas ir cietušas Covid-19 pandēmijas laikā. Ir gaidāms, ka ievēlētais ASV prezidents Džo Baidens šonedēļ paziņos vairāk detaļu par lielu ASV ekonomikas atbalsta paketi.

"Es tiešām uzskatu, ka tagad, demokrātu kontrolētas valdības laikā, būs diezgan spēcīga ekonomikas atveseļošanās, kuru virzīs stimulu [paketes] infrastruktūras izdevumi," sacīja "TD Ameritrade" analītiķis Šons Kruss. "Tas atvieglos dažu šo, iespējams, lielāku stimulu likumprojektu pieņemšanu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas traucē uzbarot aitas jeb pārdomas par uzņēmējdarbības kreditēšanu

Ģirts Rungainis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis, 27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 30 gadus darbojoties uzņēmējdarbībā, ir nācies redzēt dažādas pieejas ekonomikas politikā un arī dažādu eksperimentu sekas. Mainās uzņēmēju paaudzes, un mainās domāšana.

Nupat publiskotais Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā rāda, ka pēdējā gada laikā ir augusi gan Latvijas banku spēja un vēlme finansēt uzņēmējus, gan pēdējo spēja aizņemties, tomēr daudz lēnāk aug vēlme prasīt aizņēmumu. Vai Latvijas uzņēmējiem trūkst ambīciju? Vienkāršas atbildes nav, taču nedomāju, ka vaina būtu ambīciju trūkumā.

Šobrīd esam uz tādas kā robežlīnijas, kur vecākā uzņēmēju paaudze labprāt atkārtotu deviņdesmito gadu vieglās peļņas pasākumus, ko vairs nepieļauj bankas un likumdošana, savukārt jaunākajiem uzņēmējiem ir dotas plašas iespējas, bet tie ar izteiktu piesardzību raugās uz riskiem, ko nāktos uzņemties. Lai izprastu mūsdienu uzņēmēju piesardzību, jāatskatās pagātnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja potenciālajam mājokļa pircējam ienākumi ir stabili un bankas gatavas piešķirt hipotekāro kredītu, patlaban būtu vērts pirkt mājokli un nepaļauties uz iespējamu lielāku cenu samazinājumu nākotnē, uzskata nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

"Šis ir dziļi filozofisks jautājums. Mēs vienmēr esam teikuši, ka īpašums ir jāpērk tad, kad to vajag. Ja jūs uzdodat jautājumu - vai es šobrīd pirktu mājokli dzīvošanai sev un ģimenei, ja man ir labvēlīga situācija, ienākumi stabili un esmu kategorijā, kur bankās esmu gaidīts klients? Es visdrīzāk pirktu. Tādēļ, ka šobrīd redzam, ka arī attīstītāji jaunajos projektos nereti piedāvā akcijas cenas un dažādas īslaicīgas izpārdošanas. Ja kāds domā, ka tagad nogaidīs un cenas vēl ievērojami kritīsies, tad es uz to pilnīgi nepaļautos, jo nav tā, ka līdz šim cenas bija "ārprātā kosmosā"," stāstīja Šmits.

Kā banka vērtē klienta aizņemšanās iespējas? 

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties...

Viņš skaidroja, ka jauno projektu pārdodot par 1600 eiro kvadrātmetrā, jāatceras, ka cena ir ar pievienotās vērtības nodokli. Reālais ienākums attīstītājam ir 1320 eiro par kvadrātmetru, savukārt būvniecības izmaksas jaunajos projektos ir apmēram 1000-1100 eiro par kvadrātmetru. Ja pievieno zemes iegādi, projektēšanas un pārējās izmaksas, tad attīstītājam peļņa praktiski nepaliek un tie ir uz izdzīvošanas robežas, pauda Šmits.

"Ja salīdzinām ar 2007.gada krīzi, kad tika finansēts pilnīgi viss, tad tagad tirgū ir uz vienas rokas saskaitāmi attīstītāji, kas būvē jaunos projektus, tādēļ neredzu, ka būtu pamats kaut ko gaidīt ar cerību, ka cenas kritīsies. Vienīgi varētu pagaidīt, lai redzētu, kā kopumā ekonomika atgūsies. Ja man tagad būtu jāizvēlas, vai maksāt īri un tērēt papildu naudu, tad es noteikti iegādātos savu īpašumu un ieguldītu tajā," stāstīja Šmits.

Būtisks nekustamā īpašuma cenu kritums nav gaidāms 

Covid-19 krīzes iespaidā mājokļu cenās īpašas izmaiņas nav novērotas un arī nākotnē...

Eksperts norādīja, ka nekustamā īpašuma iegāde ir jāvērtē ilgtermiņā, cenas var koriģēties gan uz augšu, gan leju, taču peļņa fiksējas tajā brīdī, kad īpašumu pārdod.

"Ja cilvēks īpašumu ir nopircis sev dzīvošanai par, piemēram, 1000 eiro kvadrātmetrā un ja cena kādā brīdī uzkāpj līdz 1600 eiro, tad kāpēc viņš mājokli nepārdod, var taču labi nopelnīt. Savukārt, ja dzīvoklis nopirkts par 1600 eiro kvadrātmetrā, bet kādā brīdī nelielas ekonomiskās korelācijas dēļ cena samazinās līdz 1400 eiro, tad cilvēkam sākas stress un ir klāt pasaules gals. Nē, ir jānogaida, jo cena kādā brīdī atkal palielināsies. Nav jāsastrebj karsta putra," sacīja Šmits.

Jautāts, vai attīstītāji šajā brīdī aktīvi piedāvā dažādus īpašos piedāvājumus un akcijas, ņemot vērā, ka tirgus ir nedaudz apstājies, Šmits sacīja, ka tā tas varētu būt, bet viņš negribētu ar to spekulēt.

"Ja cilvēks ir atradis kādu sev interesējošu dzīvokli jaunajā projektā, tad, gaidot uz akciju vai īpašo piedāvājumu, viņš šo īpašumu var vienkārši palaist garām. Attīstītājs vienmēr var nolemt pārdot vai nepārdot īpašumu par pircēja piedāvāto cenu. Ir brīvais tirgus, cenas nav iekaltas akmenī," piebilda Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Berlīnē protestē pret tiesas lēmumu, kas vērsts pret īres cenu iesaldēšanu

LETA--DPA, 16.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnē ceturtdien izcēlās tūkstošiem īrnieku protesti pret Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas ceturtdienas lēmumu, ar kuru tā atzinusi par nelikumīgu Berlīnes lēmumu iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem, lai cīnītos pret mājokļu izmaksu straujo kāpumu galvaspilsētā.

Tiesa lēma par labu kristīgo demokrātu (CDU) un brīvo demokrātu (FDP) deputātiem, kas Berlīnē atrodas opozīcijā, un piekrita viņu argumentam, ka īres politika atrodas federālajā, nevis zemju jurisdikcijā.

Berlīnes Senāts, kuru kontrolē sociāldemokrātu (SPD), "zaļo" un kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") koalīcija, likumu par īres cenu iesaldēšanu uz pieciem gadiem pieņēma 2020.gada janvārī. Tas bija pirmais šāds solis Vācijā.

Vairāki tūkstoši cilvēku ceturtdienas vakarā Berlīnē izgāja demonstrācijā, aicinot uz īres cenu iesaldēšanu valsts līmenī un kritizējot Federālās konstitucionālās tiesas lēmumu.

Demonstranti pieprasīja, lai politiķi vērstos pret "īres cenu neprātu", un daudzi no viņiem dauzīja kastroļu vākus.

Komentāri

Pievienot komentāru