Jaunākais izdevums

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi.

Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka valsts atbalstu Covid-19 radītās krīzes seku pārvarēšanai saņēmuši 290 uzņēmumi, kas šogad atzīmē savu 30 gadu jubileju kopš to reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā. Biežākais atbalsta veids, kuru saņēmuši šie uzņēmumi, ir atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošajiem darbiniekiem. 16,21% no visiem valsts atbalsta saņēmējiem strādā mazumtirdzniecības sektorā. Savukārt, raugoties uz nozaru loku, kas pārstāvēts 1991.gadā reģistrēto uzņēmumu vidū, kas šogad atzīmēs savu jau 30.darbības jubileju, redzams, ka teju trešdaļa no visiem uzņēmumiem pārstāv lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoru, vēl 17,48% reģistrēti tirdzniecībā.

Lielāko uzņēmumu vidū ne tikai valsts un pašvaldību kapitāla uzņēmumi, bet arī privātā kapitāla

Nepilni 5% no visām 1991.gadā reģistrētajām SIA un AS, kas aizvien ir aktīvas, ir valsts vai pašvaldību kapitāls. Tie lielākoties ir uzņēmumi, kas pašvaldību teritorijās nodarbojas ar siltumapgādi un ūdens apgādi un attīrīšanu, kā arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jautājumiem. Savukārt lielākās valsts kapitālsabiedrības, kas šogad svin savu 30 gadu jubileju kopš to reģistrēšanas, ir AS “Latvenergo”, VAS “Latvijas dzelzceļš” un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””.

Kamēr AS “Latvenergo” apgrozījums 2019.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājies par 2,33 milj. EUR, VAS “Latvijas dzelzceļš” tas gada laikā sarucis par 26,15 milj. EUR jeb 12,49%. Tikmēr VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” ik gadu uzrādījusi apgrozījuma pieaugumu, tam 2019.gadā sasniedzot jau nepilnus 65 milj. EUR, taču Covid-19 pandēmija šo pozitīvo dinamiku būtiski ietekmējusi. Pēc lidostas publiskotās informācijas, pērn lidostā “Rīga” ielidoja un no tās izlidoja 2 miljoni pasažieru, kas ir par 74,2% mazāk nekā 2019.gadā

Lai gan AS “Latvenergo”, gan VAS “Latvijas dzelzceļš” ierindojas starp apgrozījuma ziņā TOP 5 lielākajiem 1991.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem, pārējie trīs topā iekļuvušie uzņēmumi ir privātā kapitāla kompānijas. Lielākie 1991.gadā reģistrētie uzņēmumi pēc to darbības rādītājiem 2019.gadā līdztekus jau nosauktajām valsts kapitālsabiedrībām ir arī AS “Latvijas Gāze”, AS “UPB” un AS “Dobeles dzirnavnieks”, savukārt pelnošākais privātā kapitāla uzņēmums bijis kravu iekraušanas un izkraušanas, kuģu aģentēšanas kompānija SIA “STREK”, kas 2019.gadu noslēdzis ar teju 25 milj. EUR peļņu. Salīdzinot ar gadu iepriekš, tā aizpērn palielinājusies 4,4 reizes. Uzņēmums ievērojamo peļņas pieaugumu skaidro ar nekustamā īpašuma un kustamo mantu pārdošanu.

Starp TOP 5 lielākajiem pelnītājiem, kuri šogad svin 30 gadus kopš to reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā, ierindojušās arī abas lielākās Latvijas farmācijas kompānijas – AS “Olainfarm” un AS “Grindeks”. Salīdzinot ar gadu iepriekš, aizpērn peļņas pieaugumu uzrādījuši abi zāļu ražotāji. Kamēr AS “Olainfarm” peļņa gada laikā palielinājusies par 150,27%, AS “Grindeks” gadījumā kāpums bijis vēl iespaidīgāks, jo 2018.gadā uzņēmums strādājis ar 12 milj. EUR zaudējumiem, savukārt gadu vēlāk gūta 21,70 milj. EUR peļņa. Savā vadības ziņojumā “Grindeks” norādījis, ka 2018.gadā zaudējumi radušies vairāku faktoru dēļ. Tostarp tāpēc, ka izveidots 15,3 milj. EUR liels uzkrājums nedrošiem debitoriem, koncerns atteicies no projektiem, kuru rezultāts ir neskaidrs, kā arī būtiski peļņas rādītāju ietekmēja arī nekustamo īpašumu aktīvu vērtības samazināšanās un valūtas kursa svārstības Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi.

LRT ieskatā atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspēju

Armanda Vilciņa, 24.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa uzsācējiem Latvijā audzis ienākumu līmenis un apmierinātība ar dzīvi

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji iesaistīšanos uzņēmējdarbībā visbiežāk pamato ar vēlmi strādāt savā, nevis kāda cita pakļautībā, un vairāk kā pusei pēc biznesa sākšanas audzis gan ienākumu līmenis (59%), gan kopējā apmierinātība ar dzīvi (68%), liecina Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pētījums.

Analizējot galvenos iemeslus biznesa uzsākšanai, iedzīvotāji kā lielāko motivāciju visbiežāk norāda vēlmi strādāt patstāvīgi, nevis kāda cita pakļautībā - to izceļ 73%. Tieši šī argumenta nozīme pieaug, salīdzinot ar 2019. un 2017.gadu, kad līdzīgos pētījumos šo kā galveno faktoru minējuši 65% respondentu.

Otrais biežāk pieminētais motivācijas elements ir vēlme uzlabot savu finansiālo stāvokli, kas aktuāli 54%, savukārt iespēja netraucēti realizēt savas idejas ir saistoša 42%.

Teju puse jeb 44% biznesa sākšanu saista ar savu līdzšinējo darba pieredzi, 22% - ar hobiju, bet 21% - ar iegūto izglītību.

Salīdzinājumā ar periodu pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas 59% ir novērojuši personīgo ienākumu pieaugumu - aptuveni katram piektajam jeb 21% tas ir ievērojami palielinājies, bet 38% palielinājies nedaudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi iegulda savā valstī

Ieva Ilvesa, kiberdrošības un digitālās politikas eksperte, “StartSchool” līdzdibinātāja, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valstij ir visas iespējas un nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nākotnē kļūtu par tehnoloģiju uzņēmumu lielvalsti, kas radītu būtisku ietekmi gan kopējā tautsaimniecībā, gan katra iedzīvotāja individuālajā labklājībā. Jautājums tikai – vai un kā mēs šīs iespējas izmantojam?

Šobrīd esam labās starta pozīcijās, gan domājot par sabiedrības digitālajām prasmēm, gan digitālo infrastruktūru, tomēr nedrīkstam pie tā apstāties, un ir jāmeklē risinājumi, kas ļautu turpināt attīstību, tostarp, radot jaunus talantus, kas pārvalda gan tehnoloģiju, gan biznesa prasmes.

Raugoties uz tehnoloģiju nozares attīstību Latvijā, var teikt, ka šobrīd esam zināmā viduspunktā – starts ir bijis labs, jau vēsturiski mums bijuši cilvēki ar kvalitatīvu izglītību matemātikā un fizikā, tāpat jāmin arī interneta infrastruktūras attīstība (Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 91,4% Latvijas iedzīvotāju internetu ikdienā lieto regulāri). Un, lai gan sabiedrībā ik pa laikam var dzirdēt pārmetumus valsts sektora digitalizācijā, tomēr publisko pakalpojumu digitalizēšanā esam apsteiguši citas valstis. Tāpat ir arī virkne uzņēmumu, kas ir gan izmantojuši digitalizāciju izaugsmei, gan arī IT uzņēmumi, kas sekmīgi strādā visā pasaulē. Šobrīd mums jāatbild uz jautājumu – kā izmantot šīs iespējas un spert nākamos attīstības soļus, vienlaikus risinot tos aspektus, kas mūs kavē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens pieredzējis uzņēmējs apgalvos, ka veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā ir attīstība. Taču ne visiem uzņēmumiem, īpaši šajos apstākļos, investēšanai ir brīvi līdzekļi nepieciešamajā apjomā. Šādās situācijās vairums uzņēmumu piesaista trešo pušu finanšu līdzekļus – aizņēmumu ar izdevīgiem nosacījumiem savas konkurētspējas veicināšanai. West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs stāsta par aktuālākajām situācijām, kurās uzņēmumi veiksmīgu risinājumu rod drošos aizdevumos.

Ērts un drošs veids, kā ātri noformēt aizņēmumu

Parasti iemesli, kādēļ uzņēmumi izvēlas aizdevumus, ir esošā uzņēmuma attīstība, jauna biznesa uzsākšana vai pārstrukturizācija, kam ir nepieciešama ātra rīcība, kamēr konkurenti nav aizsteigušies garām. Tādos gadījumos nebanku kredītdevēji var būt piemērots un uzticams risinājums, jo aizdevums tiek noformēts internetā pāris dienās.

Biznesa pārcelšana interneta vidē

Aizvadītajā gadā daudzi uzņēmumi investēja, lai no klātienes tirdzniecības pārorganizētos darbam interneta vidē, atverot interneta veikalus. Kā liecina Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas (NIC) apkopotā informācija, aizvadītajā gadā tika reģistrēti gandrīz 40 000 jaunu domēnu un lielākais skaits domēnu bija ar iekļautu atslēgvārdu “piegāde”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumi nemaina attīstības plānus Euribor kāpuma dēļ, bet sākuši taupīt

Db.lv, 06.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa aptaujāto jeb 44% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) apgalvo, ka Euribor procentu likmes paaugstināšanās dēļ nav mainījuši investīciju plānus uzņēmējdarbībā, savukārt 31% vēl nogaida un vēro situāciju, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja. Tajā pašā laikā uzņēmēji atzīst, ka, visticamāk, būs jāsamazina izmaksas un 46% uzņēmēju to šogad jau sākuši darīt.

Lietuvā un Igaunijā uzņēmēji nedaudz retāk atbildējuši, ka Euribor neietekmē to biznesa investīciju plānus, 39% un 41% attiecīgi, savukārt Igaunijā uzņēmumi krietni biežāk norādījuši, ka vēl novēro situāciju – 38%, kamēr Lietuvā tā atbildēja ceturtā daļa aptaujāto.

Ceturtā daļa (25%) uzņēmēju Latvijā norāda, ka plāni ieguldīt uzņēmējdarbībā, visticamāk, būs jāmaina, taču apsvērumi ir dažādi – citi atlikuši projektus, kuru īstenošanai nepieciešams aizdevums, daži vērtē, vai investīcijas šobrīd vispār ir nepieciešamas, vēl citi – daudz rūpīgāk izvērtē nākotnes plānus. Visvairāk tā apgalvo uzņēmumi Lietuvā (14%), savukārt Latvijā un Igaunijā – attiecīgi 8% un 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ nonāks tiesā. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad uzņēmums gatavs stāstīt par notiekošo, kas precīzi sakrīt ar Dienas Biznesā iepriekš izteiktajām bažām 2019.gada nogalē un 2020. gada sākumā par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzībām.

Sākotnējie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.

Stāsta likumdošanas priekšvēsture

2019. gada sākumā tika grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrīd atkal atvērts un tieši pieļauto likumdevēja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalē tika ieviesti ar legalizāciju saistīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, būtiski atvieglojot izmeklēšanas darbību un paredzot cilvēka vainas nodalīšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakta, kas pēc būtības būtu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādīšanas priekšmets var būt manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzīgu, nevis likumīgu izcelsmi. Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslēgvārdi ir “spēt ticami izskaidrot”, pēc noklusējuma pasakot, ka procesa virzītājam nav obligāti jātic un nekādi ticības kritēriji līdz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsūdzības zināšanai pērn tika izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tipoloģija, kā saskatīt līdzekļos iespējami noziedzīgo izcelsmi, kas pēc institūciju norādes ņemtas no starptautiskām institūcijām kā vadlīnijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrīz tādu spēku, kas stāv pat virs normatīvajiem aktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šobrīd reģistrēti 3240 uzņēmumi, kuru akcionāri, kontrolējot uzņēmuma daļas vismaz 25% apmērā, ir Krievijas pilsoņi vai uzņēmumi, un 559 uzņēmumi, kuru akcionāri ir Baltkrievijas pilsoņi vai uzņēmumi.

Salīdzinot situāciju patlaban un pagājušā gada sākumā, pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, Krievijas kapitāla uzņēmumu skaits Latvijā sarucis vien par 2,6%, savukārt situācija attiecībā uz Baltkrievijas kapitāla uzņēmumiem Latvijā praktiski nav mainījusies, liecina atvērto datu platformas “Okredo” šī gada augustā veiktais Krievijas un Baltkrievijas kapitāla uzņēmumu apskats.

Starp Latvijā reģistrētajiem un strādājošiem Krievijas kapitāla uzņēmumiem 2446 jeb 73,7% ir tādi, kuros uzņēmuma daļas Krievijas pilsoņiem vai uzņēmumiem pieder 100% apmērā. Savukārt starp Latvijā reģistrētajiem Baltkrievijas kapitāla uzņēmumiem 447 jeb teju 80% ir pilnībā Baltkrievijas kapitāla kontrolēti uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir komanda, skaidra misija un vīzija, kā arī plānošana, uzskata Agris Indričevs, SIA SME Finance Latvia vadītājs.

Uzņēmējam ir jāzina, kas tam ir jādara, lai sasniegtu uzstādītos mērķus, tāpēc, pirms biznesa uzsākšanas, būtu nepieciešams ieguldīt darbu gan tirgus izpētē, gan pamodelēt situācijas pie dažādiem biznesa nosacījumiem, teic A.Indričevs, piebilstot, ka tāpat vien galvā visu izdomāt neesot iespējams. Bieži nācies saskarties ar uzņēmējiem, kuriem ir tikai ideja, bet viņi jau skaita peļņu, pieņemot, ka optimistiskākais scenātijs būt viņu gadījums, stāsta A.Indričevs, atgādinot, ka realitātē tā gan vienmēr nenotiek.

Izmanto iespējas

Tajā laikā, kad biju bērns, principā bija tikai dažas profesijas, par kurām es un mani vienaudži sapņojām - policists, kosmonauts vai skolotājs, atminas A.Indričevs, piebilstot, ka tolaik par karjeras būvēšanu gan viņš galvu nelauzījis. “Man bija svarīgākas lietas, ko darīt - izbaudīt bērnību, taču droši varu teikt, ka ne uzņēmējdarbība, ne finanses nebija manā nākotnes profesiju sarakstā. Nedaudz vēlāk, kad pasaule sāka atvērties, man ļoti interesēja viss, kas saistīts ar sportu, kā arī pasaules iepazīšanu un vēsturi. Tajā pašā laikā neslēpšu - nekādu nopietnu karjeras plānu man nebija līdz pat vidusskolas beigām, kad bija skaidrs - nākamais solis ir Rīga, universitāte un tad jau redzēs, kā dzīve iekārtosies,” atminas A.Indričevs, kurš bakalaura grādu uzņēmējdarbībā ieguva Banku augstskolā, bet maģistra grādu - Čengas Kungas Nacionālajā universitātē (National Cheng Kung University), Taivānā. Arī pirmo darba pieredzi A.Indričevs guva tieši studiju laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Skolēnu uzņēmumi sacentīsies par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas finālā

Db.lv, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas svaiguma sensors, interaktīva programma bērniem valodas prasmju trenēšanai, rokas pulkstenis vājredzīgiem cilvēkiem, izglītības iestāžu lietotne - tās ir tikai dažas no idejām, kas Jauno uzņēmēju dienu ietvaros, skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) finālā - GEN-E Latvia, šodien sacentīsies par Latvijas labākā SMU titulu un tiesībām pārstāvēt mūsu valsti Eiropas mēroga jauniešu SMU konkursā GEN-E.

Pasākumu organizē izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar “Swedbank”.

Kopumā šogad Skolēnu mācību uzņēmumu programmā ir reģistrēti vairāk nekā 1500 SMU, no kuriem finālam pieteicās vairāk nekā100 uzņēmumu un tika atlasīti labākie 20 SMU vidusskolu grupā un 11 pamatskolu grupā.

“Latvija ir priekšā daudzām valstīm, ja skatāmies uz jauniešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā un gatavību kļūt par uzņēmējiem. Savs mācību uzņēmums ir laba treniņu platforma šo prasmju attīstīšanai. Vienlaikus esmu ļoti gandarīts par skolotāju iesaisti, sadarbību un pašaizliedzību, palīdzot Latvijas jauniešiem piepildīt savus sapņus par uzņēmējdarbību,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas piedāvātais pasākumu kopums Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānam 2021. – 2026. gadam Latvijas ātrākai atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes ietver četrus darbības virzienus – ekonomikas transformāciju un produktivitāti, reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzņēmumu digitalizāciju un klimata pārmaiņas, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot vismaz 400 miljonus eiro.

“Atveseļošanas un noturības mehānisms ir reformu plāns un tā ir unikāla iespēja ātrākai Latvijas ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes. Tā ir mūsu iespēja īsā laikā īstenot fundamentālas pārmaiņas tautsaimniecībā gan attiecībā uz klimata neitrālu ekonomiku, gan uzņēmējdarbības digitalizāciju, gan nevienlīdzības mazināšanu,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Lai pārvarētu Covid-19 radītās sekas, kā arī nodrošinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams orientēties uz tautsaimniecības transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Tādēļ, komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī projektu īstenošanai, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā, EM piedāvā ieviest granta atbalsta mehānismu, šim mērķim paredzot aptuveno finansējumu 82,5 milj. eiro apmērā. Atbalsta saņēmēji būtu uzņēmumi un pētnieciskās un zināšanu izplatīšanas organizācijas, īstenojot aptuveni 500 projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunus uzņēmumus reģistrē mazāk, bet esošos likvidē vairāk, vienlaikus pieaug juridisko personu - nodokļu maksātāju un pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits.

Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu un SIA Lursoft dati par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar analogu laiku iepriekš.

Bizness kopē demogrāfiju

Šā gada pirmajā ceturksnī tika reģistrēti 2406 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3062. Tādējādi likvidēto (mirušo) uzņēmumu skaits būtiski — par 28% jeb 656 - par šo daudzumu samazināja arī kopējo Latvijā juridiski dzīvo uzņēmumu skaitu. „Uzņēmējdarbība ir sava veida indikators tam, kas un kā notiek valstī,” vērtē Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka jaundibināto un likvidēto uzņēmumu proporcija savā ziņā ir spogulis demogrāfiskajai situācijai Latvijā, jo jaundzimušo skaits ir būtiski mazāks par mirušo skaitu. Kopējā uzņēmumu skaita sarukuma cēlonis ir iedzīvotāju skaita sarukums, kā rezultātā pašmāju tirgū esot sarucis potenciālo klientu skaits, radies darbaspēka, kas būtu gatavs strādāt, trūkums. „Uzņēmējdarbība ir cieši saistīta ar demogrāfiju un iedzīvotāju skaitu,” uzsver E. Egle. Gan viņa, gan arī vairāki citi aptaujātie pieļauj, ka pēdējo gadu notikumu dēļ ir salīdzinoši daudz tukšo uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zaļā domāšana sniedz labumu videi, sabiedrībai un arī uzņēmumam

Juris Grīnvalds, SAKRET valdes loceklis, 06.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu tālie senči radīja mītus par pasaules un cilvēka rašanos. Mūsdienu mīti kalpo manipulācijai un vēlmei dzirdēt savas pārliecības vai maldu apstiprinājumu.

Par tādu varētu saukt arī visu, kas saistās ar zaļo domāšanu. Te mēs brīžiem braucam no viena grāvja otrā. Vieni ir pārliecināti, ka tā nav nekas cits kā zaļā maldināšana, citi ir gatavi fanātiski apkarot jebko, kas nav liekams kategorijā “zaļš”. Kaut kur pa vidu pastāv arī uzskats, ka zaļā domāšana uzņēmējdarbībā izmaksā pārlieku dārgi. “Sakret” pieredze apliecina pretējo – būt “zaļam” un strādāt ilgtspējīgi ļauj ievērojami optimizēt izmaksas. Turklāt ne vienmēr ieguvums ir mērāms tikai naudā – tā ir arī reputācija, potenciālo investoru, sadarbības partneru un darbinieku pozitīvā attieksme.

Domāju, visi vēl labi atceras neseno energokrīzi, kurā bez zaudējumiem netika cauri neviens uzņēmums. Tā kā būvmateriālu un cementa ražošana ir ļoti energoietilpīgs process, vērsāmies pēc padoma pie sadarbības partneriem, kuri ieteica jaunu tehnoloģiju – speciālu mitruma mērītāju, kas ļauj izmērīt smilšu mitrumu daudz ātrāk un precīzāk, nekā to darījām līdz šim. Rezultātā bija iespējams samazināt temperatūru smilšu žāvēšanai. Tas ļāva ievērojami ietaupīt elektroenerģijas patēriņu, un ražošana kļuva ne tikai efektīvāka no izmaksu viedokļa, bet arī videi draudzīgāka. Ne velti sadarbībā ar mūsu iekārtu ražotājiem nemitīgi meklējam veidus, kā ietaupīt ražošanas procesā nepieciešamos energoresursus, jo, kas ir labi videi, ir labi arī biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Linėja Transport” Baltijas valstīs kravas pārvadā arī ar refrižeratoriem

Sadarbības materiāls, 11.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport” ir viens no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs, un tam ir mērķis kļūt par nozares līderi, demonstrējot augstu darba kultūru un klientu apkalpošanas kvalitāti.

Palielinās uzņēmuma loģistikas plūsmas, paplašinās pakalpojumu un klientu loks. Uzņēmums jau 10 gadus attīsta dažādu preču un produktu pārvadājumus. Viens no tiem ir kravu pārvadājumi ar temperatūras kontroli. Uzņēmumam ir savs redzējums, un tas reālistiski novērtē savas iespējas.

Darbības dinamisms mudina pilnveidoties

„Linėja Transport” menedžeris Andrjus Dirse uzskata, panākumi uzņēmējdarbībā atnāk tad, ja neaprobežojas ar vienas dienas lēmumiem, atbalsta idejas un strādā komandā. Uzņēmuma sniegtos pārvadājumu pakalpojumus izmanto pārtikas ražotāji, tirgotāji un mazumtirdzniecības tīkli. Tiek pārvadāti ne tikai produkti, kas līdz noteiktai pakāpei atdzesē, bet arī produkti, kuriem nepieciešama plus temperatūra. Kravu pārvadāšanas pakalpojumu nereti pasūta arī starptautiskie sūtījumu piegādes uzņēmumi – lai nodrošinātu maksimālu kravas aizsardzību, preces tiek pārvadātas ar cietajām puspiekabēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 40 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas un Maltas piedalīsies Starptautiskajā skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) festivāla tirdziņā “Cits Bazārs”, kas norisināsies šī gada 28. februārī Rīgā, tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Pasākuma laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00 ikviens apmeklētājs varēs apskatīt, iepazīt un iegādāties jauniešu radītus, inovatīvus produktus.

Automātiskā augu laistīšanas sistēma, spēles dažādu sociālo problēmu risināšanai un veselīgu uztura paradumu veicināšanai, viedierīces, rotaļlietas, uz tehnoloģijām balstīti sadzīves priekšmeti, virtuves instrumenti, rotas un apģērbi no otrreiz pārstrādātām izejvielām, inovatīvs brokastu risinājums, ilgtspējīga piezīmju grāmata ar akrila lappusēm un pat mākslīgā āda, kas izveidota no bioloģiskas izcelsmes produktiem, svečturi ar smaržu, – tās ir tikai dažas no inovatīvām un ilgtspējīgām biznesa idejām, ko festivāla ietvaros prezentēs gan mūsu pašu jaunieši no 24 skolēnu mācību uzņēmumiem Latvijā, gan jaunieši no citām valstīm. Ar visām SMU idejām iespējams iepazīties ŠEIT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Unsplash.com/Alesia Kaz

Mūsdienu sabiedrībā, kurā valda globalizācijas un multikulturālisms, tulkošana ir kļuvusi par neaizstājamu procesu, kas veicina komunikāciju un saprašanos starp dažādām kultūrām. Tā ir sava veida māksla, kas ļauj idejām un informācijai brīvi pārvietoties starp valodām un kultūrām, nodrošinot tās pieejamību plašākam auditorijam.

Tulkošanas nozīme uzņēmējdarbībā

Uzņēmumi, kas tiecas pēc starptautiskas attīstības, nevar ignorēt tulkošanas nozīmi. Tā ir būtiska, lai nodrošinātu dokumentu, mājaslapu, reklāmu un citu uzņēmējdarbības materiālu precīzu un kultūrai piemērotu pārveidošanu. Efectīva dokumentu tulkošana ir atslēga, lai uzrunātu jaunus tirgus un izveidotu uzticamu zīmolu starptautiskā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums MADARA Cosmetics 30.aprīlī noslēdzis darījumu ar somu uzņēmumu Oy Transmeri Ab par kosmētikas zīmola MOSSA pārdošanu.

MOSSA ir viens no zīmoliem AS MADARA Cosmetics portfelī un tā pārdošanas summa ir 4 miljoni eiro. Šis darījums ir būtisks faktors uzņēmuma nākotnes izaugsmē un investīcijās, kā arī veicina līgumražošanas apjoma palielināšanos.

AS MADARA Cosmetics izpilddirektore Gunta Šulte skaidro: “MOSSA zīmola pārdošanas vērtība izceļ uzņēmuma MADARA Cosmetics komandas profesionalitāti spēcīgu un rentablu zīmolu radīšanā. Varu apliecināt, ka MOSSA zīmola pārdošana iezīmē jaunu uzņēmuma “MADARA Cosmetics” un zīmola MÁDARA attīstības ciklu. Attiecībā uz MÁDARA zīmola attīstību varēsim vēl agresīvāk koncentrēties uz stratēģiskajām prioritātēm, jo īpaši uz ieguldījumu plānu jaunu talantu piesaistē, zīmola atpazīstamības un komandu veidošanā lokāli Francijā, Vācijā, Zviedrijā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Junior Achievement Worldwide nominēta Nobela miera prēmijai

Db.lv, 03.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies nomināciju izvirzīšana Nobela Miera prēmijai un viens no nominantiem ir jauniešu izglītības organizācija “Junior Achievement Worldwide”, kura jau vairāk nekā 30 gadus darbojas un dod savu ieguldījumu arī praktiskās uzņēmējdarbības izglītībā Latvijā.

Tas ir pagodinājums visam “Junior Achievement” tīklam, mūsu ieguldītajam darbam, kas veicina sistēmiskas pārmaiņas izglītībā visā pasaulē,” atzīst “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Nominantus Nobela Miera prēmijai var izvirzīt tikai valstu vadītāji un atsevišķas vēlētas amatpersonas, vairāku jomu profesori, Nobela prēmijas laureāti un citi sabiedrībā cienīti cilvēki. Lai gan atbilstoši oficiālajiem noteikumiem nominācijām ir jābūt anonīmām 50 gadus, “Junior Achievement” ir saņēmis atļauju informēt par to, ka jauniešu izglītības organizācijas tīklu ir nominējis izcils starptautisko attiecību un tiesību zinātņu profesors.

“Ir zināms, ka uz viņu iespaidu atstāja mūsu organizācijas plašā sasniedzamība visā pasaulē, lielais jauniešu skaits, kuriem ik gadu sniedzam iespēju atklāt sevi uzņēmējdarbībā un mūsu spēja pozitīvi ietekmēt izglītības mērķus valstīs, kurās strādājam,” stāsta J.Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas biznesam – Igaunijas atbalsts. Latvijā tikai runas par atbalstu

Romāns Meļņiks, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš kosmētika ar zīmolu Dzintars atkal ir veikalu plauktos. Esat apkopojuši pirmā darbības mēneša rezultātus. Kādi tie ir?

Ja mēs runājam no finanšu viedokļa, tad esam pārspējuši savas ieceres un vēlmes par 20%. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Plusi, protams, ir naudas ieņēmumos. Mīnuss ir tas, ka mūsu plānošana izrādījās pārāk piesardzīga. Protams, ka ir arī negatīvi komentāri, bet arī ar to rēķinājāmies – nekad nevar būt tā, ka patīk visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank vadībā līdz ar jauno gadu notikušas izmaiņas - par Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas jeb Private Banking vadītāju kļuvusi Astra Šepa, bet kamēr Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu turpmāk vadīs Olga Kotova.

Astrai Šepai ir gandrīz 20 gadu pieredze finanšu nozarē, ar specializāciju tieši ieguldījumu un uzņēmumu finansēšanas jomā. Pirms pievienošanās Swedbank Astra Šepa strādājusi Baltijas lielākajā investīciju fondu pārvaldniekā BaltCap, tostarp kā valdes locekle. Tāpat bijusi arī dažādu uzņēmumu padomes locekle, piemēram, dārza mēbeļu ražotājā EKJU, auto dīlera uzņēmumā Adam Auto, kosmētikas ražotājā Stenders, šokolādes ražotājā Pure Chocolate u.c.

Papildus pieredzei uzņēmējdarbībā, Astra Šepa darbojusies arī nevalstiskajās organizācijās un nozares interešu pārstāvniecībā, darbojoties Latvijas Riska Kapitāla asociācijas valdē, tostarp kā valdes priekšsēdētāja. Savā līdzšinējā darbā Swedbank vadījusi mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas segmentu Rīgas reģionā. Viņai ir augstākā izglītība ekonomikā un finansēs, kas iegūta Rīgas ekonomikas augstskolā, kā arī papildus izglītojusies līderības, pārrunu vadības, riska kapitāla pārvaldības, un biznesa efektivitātes jomās, tai skaitā Oxford Saïd Business School.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā vadīt sava uzņēmuma pārmaiņas, veidojot sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzējiem?

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs, 17.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņas ir ne tikai neizbēgamas – tās ir nepārtrauktas gan personīgajā dzīvē, piemēram, pievēršoties sportam vai izvirzot jaunus mērķus, gan uzņēmējdarbībā, kur mūsdienās pārmaiņas bieži vien ir saistītas ar digitalizāciju.

Nereti, jo īpaši uzņēmējdarbībā, pārmaiņas ir process, no kā ir praktiski neiespējami izvairīties. Tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji ar lieliem plāniem, kas sola lieliskus rezultātus, tomēr tie nereti darbojas gandrīz kā uzņēmuma specvienība, kas ievieš virkni izmaiņu un tad vienkārši izzūd. Labākajā gadījumā tā sasniedz kādu konkrētu mērķi, taču nereti šāds formāts ir neveiksmīgs – nav pietiekamas sadarbības un komunikācijas, lai nodrošinātu pozitīvas pārmaiņas ilgtermiņā.

Daudzu nozaru uzņēmumu vadītāji uzsver, ka nevēlas, lai pārmaiņu process viņiem tiktu atņemts – viņi vēlas diskusijas, viedokļu uzklausīšanu un profesionālas attiecības, kas vairāk līdzinās sadarbībai. Tieši tādēļ mēs uzņēmumā Emergn par prioritāti uzskatām izprast klienta organizācijas pamatus un izstrādāt atbilstošu pārmaiņu plānu, nodrošinot, ka uzņēmums kļūst strukturētāks un efektīvāks visos tā līmeņos. Un pats svarīgākais – mēs palīdzēsim ieviest izmaiņas līdz brīdim, kad uzņēmumam Emergn iesaiste vairs tiešām nebūs nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Uzņēmēji un eksperti diskutēs par darbinieku apmācību izmaksām un to nozīmi uzņēmumu attīstībā

Sadarbības materiāls, 17.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina LinkedIn 2023. gada darba vides apmācību analīzes dati[1]*, organizāciju darbinieki norāda, ka viens no iemesliem jauna darba meklējumiem ir nepieciešamība mācīties un attīstīt aizvien jaunas prasmes, tomēr tikai 26% aptaujāto atzīst, ka esošajā darba vietā ir motivēti mācīties. Lai noskaidrotu uzņēmēju un apmācību ekspertu redzējumu par darbinieku apmācību nozīmi uzņēmuma attīstībā, mākslīgā intelekta atbalstītas ekspertu atlases platforma Motiveer.eu 17. janvārī plkst. 17:30 organizē tiešsaistes diskusiju “Apmācību izmaksu samazināšana pretstatā ieguldījumam darbinieku izaugsmē un attīstībā”.

Pārmaiņas darba tirgū un mākslīgā intelekta pieaugošā ietekme, uzņēmumu darbiniekiem pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas. LinkedIn pētījuma dati apliecina, ka 25% profesionālās prasmes, ko darba devēji iepriekš sagaidījuši no saviem darba devējiem konkrētam amatam, pēdējo 8 gadu laikā ir mainījušās, turklāt paredzams, ka līdz 2027. gadam šis skaits pat dubultosies.

Kā skaidro platformas Motiveer.eu dibinātāja Karīna Kūska (Karin Kuusk), uzņēmuma konkurētspēja un panākumi ir cieši saistīti ar darbiniekiem un viņu prasmēm: “Panākumi uzņēmējdarbībā šodien un nākotnē ir saistīti ar spēju pielāgoties pārmaiņām. Ekonomiskie apstākļi var likt komandām attīstīt jaunas prasmes, lai spētu pielāgoties ārējās vides radītām pārmaiņām uzņēmējdarbībā, tāpēc ir īpaši svarīgi pastāvīgi nodrošināt sava uzņēmuma komandu ar atbilstošām apmācībām, kas ļaus ne tikai palielināt uzņēmuma konkurētspēju, bet arī veidos motivētu un mūsdienīgi kvalificētu komandu šī brīža izaicinājumiem. Turklāt, ja uzņēmumā jau ir cilvēks, kurš iekļaujas komandā un organizācijas kultūrā, finansiāli efektīvāk ir investēt jau esoša darbinieka izaugsmē nekā jauna darbinieka pieņemšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru